Veselības ministrija: Par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību

Jau ziņots, ka veselības aprūpes budžeta samazinājums 2009.gada otrajā pusgadā sastāda 89,8 miljonus latu. Realizējot administratīvās pārvaldes reformu, kā arī strādājošo atalgojuma samazinājumu par 20% un iestāžu izdevumu samazinājumu par 10%, kā arī kompensējamo zāļu apmaksai paredzētā finansējuma samazināšanu par 3 miljoniem latu, ārstniecības programmu samazināšana jāveic par 42,68 miljoniem latu. Attiecīgi otrajam pusgadam pieejamais finansējums sastāda tikai 60% no pirmā pusgada finansējuma. Šajā situācijā kā prioritāte ar vismazāko iespējamo samazinājumu noteikta bērnu veselības aprūpe. Lai nesamazinātu pieejamību tieši primārajai veselības aprūpei un neatliekamajai palīdzībai, šajos sektoros samazinājums attiecināts tikai uz darba samaksas samazinājumu mediķiem par 20% un administratīvo izmaksu samazinājumu par 10%.

Būtiskākais samazinājums skar slimnīcu sektora finansējumu, kam iespējams nodrošināt tikai 43% no pirmā pusgada finansējuma, tādēļ ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 (19.12.2006.) tiek noteikts slimnīcu saraksts, kurām ar 2009.gada 1.septembri tiek nodrošināts finansējums slimnīcas darba nodrošināšanai. Pārējās slimnīcās tiks apmaksāta ambulatorā un dienas stacionārā tipa ārstēšana (sarakstu skatīt tālāk).

Pārējās būtiskākās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”:

1. Netiek paaugstinātas pacientu iemaksas, papildus no pacienta iemaksas ir atbrīvoti pacienti, kuri veic skrīningizmeklējumus.

2. Mājas aprūpes attīstībai paplašināts diagnožu klāsts, ar kurām var saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi mājās (ar tuberkulozi slimojoši HIV/AIDS pacienti, pacienti, kas izrakstīti no slimnīcas pēc operācijas, pacienti ar noteiktām paliatīvās aprūpes diagnozēm).

3. Ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanai:

• pacientu kopējais pieņemšanas laiks prakses vietā (praksēs ar reģistrēto pacientu skaitu virs 1000) ne mazāks kā 25 stundas nedēļā (bija 20 stundas);

• ārsta pieņemšana prakses vietā vismaz vienu dienu nedēļā sākas ne vēlāk kā plkst. 8.00 un vismaz vienu dienu nedēļā beidzas ne ātrāk kā plkst.19.00;

• noteikts, ka jānodrošina pacientu pieņemšana vismaz vienu sestdienu mēnesī ne mazāk par četrām stundām;

• vienkāršota un paātrināta pacienta reģistrācija ģimenes ārsta pacientu sarakstā, turpmāk ģimenes ārsts pats, nevis VOAVA reģistrēs sistēmā vienošanos ar pacientu par iekļaušanu savā pacientu sarakstā.

4. Palīdzības pieejamība neatliekamās situācijās slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

Ja pacients, kuram ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas apdraud dzīvību vai veselību, bet nav pieejama ģimenes ārsta vai dežūrārsta palīdzība, vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, bet pēc palīdzības saņemšanas netiek ievietots slimnīcā, uzņemšanas nodaļā sniegtos ambulatoros pakalpojumus apmaksā valsts.

5. Samazināts valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts un apjomi:

• plānveida endoprotezēšana netiks apmaksāta 50% apmērā, 100% apmērā to apmaksās tikai steidzamības un neatliekamā kārtā veiktajām endoprotezēšanām;

• neapmaksās pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus;

• onkoloģisko vai onkohematoloģisko slimību ķīmijterapija un staru terapija 80% gadījumu tiek veikta ambulatori dienas stacionārā.

Par slimnīcu skaita, kurās tiek nodrošināta diennakts ārstniecība samazināšanu

Saistībā ar veselības aprūpes budžeta samazinājumu, kas 2009.gada otrajā pusgadā sastāda 89,8 miljonus latu, visbūtiskākais samazinājums skar slimnīcu sektora finansējumu, kurām iespējams nodrošināt tikai 43% no pirmā pusgada finansējuma. Veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 (19.12.2006.) “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, tiek noteikts slimnīcu saraksts, kurām ar 2009.gada 1.septembri tiek nodrošināts finansējums slimnīcas darba nodrošināšanai. Pārējās slimnīcās tiks apmaksāta ambulatorā un dienas stacionārā tipa ārstēšana.

Šo tuvāko mēnešu laikā ir iespējama arī pašvaldību savstarpēja vienošanās un jaunu slimnīcu apvienību veidošana, kas ļautu saimniekot racionālāk un saglabāt slimnīcas, katrā no tām nodrošinot kādu noteiktu ārstēšanas profilu (piem. dzemdniecību, ginekoloģiju, ķirurģiju vai terapiju). Atgādinām, ka, veidojot slimnīcu apvienības, ir iespējams arī tuvākajos gados saņemt ES struktūrfondu finansiālo atbalstu slimnīcu attīstībai.

1. Slimnīcas, ar kurām no 2009.gada 1.septembra tiks slēgti līgumi par slimnīcas darba nodrošināšanu:

• Rīgas plānošanas reģionā:

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca;

Jūrmalas slimnīca;

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca;

Ogres rajona slimnīca;

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;

Rīgas 1.slimnīca;

Tukuma slimnīca;

• Kurzemes plānošanas reģionā:

Kuldīgas slimnīca;

Liepājas reģionālā slimnīca;

Ventspils slimnīca;

• Latgales plānošanas reģionā:

Daugavpils reģionālā slimnīca;

Rēzeknes slimnīca;

Preiļu slimnīca;

• Vidzemes plānošanas reģionā:

Cēsu rajona slimnīca;

Gulbenes slimnīcas un Balvu slimnīcas apvienība;

Madonas slimnīca;

Vidzemes slimnīca;

• Zemgales plānošanas reģionā:

Dobeles un apkārtnes slimnīca;

Jelgavas pilsētas slimnīca;

Jēkabpils rajona centrālā slimnīca.

Šīm slimnīcām jānodrošina neatliekamās palīdzības sniegšana visu diennakti, kā arī kalendārā gada laikā jānodrošina ne mazāk kā 7000 slimnīcas pacientu ārstēšana un dzemdību palīdzība vismaz 400 dzemdību gadījumos kalendārajā gadā.

2. Slimnīcas, ar kurām no 2009.gada 1.septembra slēdz līgumus kā ar aprūpes slimnīcām:

Aizkraukles slimnīca;

Alūksnes slimnīca;

Bauskas slimnīca;

Krāslavas slimnīca;

Ludzas rajona slimnīca;

Rīgas 2.slimnīca;

Rīgas rajona slimnīca;

Saldus medicīnas centrs;

Talsu slimnīca.

3. Specializētās slimnīcas (psihiatrijas, narkoloģijas, rehabilitoloģijas profils):

Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca;

Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”;

Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca;

Daugavas slimnīca;

Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”;

Piejūras slimnīca;

Rīgas Dzemdību nams;

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs;

Slimnīca “Ģintermuiža”;

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca;

Straupes narkoloģiskā slimnīca;

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.

4. Slimnīcas, ar kurām no 2009.gada 1.septembra tiks slēgti līgumi tikai par ambulatorās aprūpes sniegšanu:

Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centrs;

“Akrona 12”;

Auces slimnīca;

Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais  centrs;

Ādažu privātslimnīca;

Ādažu slimnīca;

“Balt Aliance”;

Dagdas slimnīca;

“Ezra-SK Rīgas slimnīca “Bikur Holim””;

Ērgļu slimnīca;

Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca;

Kārsavas slimnīca;

Rehabilitācijas centrs “Krimulda”;

Latgales novada rehabilitācijas centrs “Rāzna”;

Latvijas Jūras medicīnas centrs;

Limbažu slimnīca;

Rehabilitācijas centrs “Līgatne”;

Līvānu slimnīca;

Mazsalacas slimnīca;

Olaines veselības centrs;

Priekules slimnīca;

Sanare-KRC “Jaunķemeri”;

Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca;

Saulkrastu slimnīca;

Slokas slimnīca;

Rehabilitācijas centrs “Tērvete”;

Varakļānu slimnīca;

Viesītes veselības un sociālās aprūpes centrs;

Viļakas slimnīca.

5. Valsts aģentūras – slimnīcas, kuras turpina sniegt specializētos veselības aprūpes pakalpojumus:

Valsts aģentūra

“Latvijas infektoloģijas centrs”;

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments