Par Zviedrijas prezidentūru Eiropas Savienībā

Vakar, 1.jūlijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija no Čehijas Republikas pārņēma ES prezidentūru. Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons vakar Rīgā, Eiropas Savienības mājā, izvērsti informēja (skat. zemāk) par Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm un darbiem prezidentūrai atvēlētajā pusgadā, pēc kura nākamā prezidējošā valsts būs Spānija.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane:

“Paldies Čehijas Republikai un tās vēstniecībai Latvijā par labu sadarbību. Īpaši jāatzīmē, ka Čehijas Republikai nācās pārņemt ES prezidējošās valsts lomu Eiropai īpaši grūtā brīdī. Veiksmīga prezidentūra ir atkarīga no mums visiem. Ir jāprot ne tikai saņemt palīdzību, bet arī prast palīdzēt viens otram. Novēlam Zviedrijai veiksmīgu darbu un arī veiksmīgu sadarbību mums visiem!”

Lielākie un svarīgākie izaicinājumi ir ekonomika, nodarbinātība un klimats, jomas, kas tieši skar ikviena ES pilsoņa dzīvi. Prezidentūras galvenie mērķi ir šādi:

Eiropas Savienībai jāizkļūst no ekonomiskās krīzes stiprinātai. Prezidentūra kopīgi ar visām dalībvalstīm turpinās strādāt, lai dotu pretsparu krīzes negatīvajām sekām un ietekmei uz izaugsmi un darba vietu skaitu, lai iespējami drīz panāktu ekonomikas atveseļošanos.

Eiropas Savienībai jāturpina uzņemties atbildību par draudiem pasaules klimatam. Mūsu laikmeta lielais izaicinājums ir novērst draudus pasaules klimatam un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Prezidentūras uzdevums ir, darbojoties kopā ar pārējām pusēm, veicināt jaunas vienošanās par klimatu pieņemšanu starptautisko pārrunu par klimata izmaiņām laikā Kopenhāgenā šā gada decembrī.

Uzņemoties šos uzdevumus, Eiropas Savienība izvirza augstus mērķus savai darba kārtībai. Taču vienlaikus tā ir lieliska iespēja Eiropas Savienībai stiprināt savu konkurētspēju, radīt jaunas darba vietas un uzlabot apkārtējās vides stāvokli. Prezidentūras nolūks ir veicināt saskari starp dažādām politikas jomām, lai panāktu labvēlīgu tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus samazinot negatīvo slodzi uz klimatu un vidi.

Baltijas jūras reģiona valstis pašlaik sastopas ar kopējiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir atrast risinājumus steidzamajām, nopietnajām Baltijas jūras vides problēmām. Otrs ir prast pārveidot Baltijas jūras reģionu par spēcīgāku izaugsmes un attīstības dzinējspēku. Prezidentūras mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība pieņemtu Stratēģiju Baltijas jūras reģionam.

Eiropas Savienībai jāturpina attīstīties virzībā uz drošāku un atvērtāku Eiropu. Prezidentūra vēlas attīstīt pārrobežu sadarbību, lai aizstāvētu demokrātijas vērtības un cilvēktiesības, kā arī lai pārvarētu grūtības, ar kurām Eiropa saskaras. Prezidentūras mērķis ir attīstīt sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, balstoties uz Stokholmas programmu, kas tiks pieņemta šoruden.

Prezidentūra rīkosies, lai stiprinātu Eiropas Savienības kā globāla spēlētāja lomu, nepārprotami darbojoties miera, attīstības, demokrātijas un cilvēktiesību labā. Visveiksmīgākais ceļš, kā stiprināt mieru, demokrātiju un labklājību Eiropā, ir paplašināšanās. Darbs paplašināšanās virzienā turpināsies.

Laikā, kad Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, Latvijā norisināsies vairāki kultūras un politiski tautsaimnieciski pasākumi, ko rīkos Zviedrijas vēstniecība sadarbībā ar vietējiem partneriem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons:

Manā prezentācijā dzirdēsit, kādi ir mūsu labie plāni nākotnē. Bet mēs visi arī zinām, ka dzīve ir pilna ar pārsteigumiem un tie ne vienmēr ir patīkami. Mēs varam rēķināties, ka šādi pārsteigumi var parādīties arī mūsu prezidentūras laikā. Taču es gribēju uzsvērt, ka mums ir jābūt spējīgiem ātri reaģēt un apņēmīgi rīkoties vajadzības gadījumā. Es domāju, ka Zviedrija ir labi sagatavojusies šim uzdevumam.

Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelts, prezentējot Zviedrijas prezidentūras prioritātes parlamentā 23.jūnijā, sacīja: “Eiropas Savienība atrodas izšķiroša laikposma priekšā. Visiem kopā mums jārisina ar ekonomisko krīzi un bezdarbu saistītās problēmas, vienlaikus vienojot pasauli cīņai pret klimata pārmaiņām. Zviedrijas prezidentūra ir gatava uzņemties šo izaicinājumu.”

Tātad mūsu divas galvenās prioritātes jau ir formulētas – ekonomiskā krīze, ekonomiskā situācija un klimata pārmaiņas.

Kāds ir mūsu redzējums Eiropai 2009.gada otrajai gada pusei?

Tai jābūt spēcīgai, efektīvai Eiropai, kas uzņemas kopīgu atbildību dažādu grūtību pārvarēšanai. Prezidentūrai jābūt atvērtai un atsaucīgai un jāsasniedz konkrēti rezultāti.

Jāsaka, ka mēs strādāsim arī atšķirīgā organizatoriskajā struktūrā. Kā jūs zināt, ir ievēlēts jaunais Eiropas Parlaments. Un Parlaments tikai pavisam nesen uzsācis savu darbu.

Mums ir ļoti īpaša situācija saistībā ar Lisabonas līgumu. Protams, Eiropas sadarbības nosacījumi būs citādāki līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos. Taču iespēja šo līgumu apstiprināt ir paaugstinājusies, ja mēs salīdzinām to ar situāciju pirms dažiem mēnešiem. Vakar arī Vācijas Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu, ka šī līguma apstiprināšana nav pretrunā ar Vācijas Konstitūciju. Un, kā jūs zināt, pavisam nesen Eiropas Padomē tika pieņemts lēmums par vairākiem pasākumiem, tā sauktajām Īrijas garantijām. Tas ir lēmums, kas palīdzēs atrisināt vairākas problēmas, kuras šobrīd satrauc Īriju un kuru dēļ arī, starp citu, Lisabonas līgums netika apstiprināts Īrijā. Līdz ar to pēc šo Īrijas garantiju apstiprināšanas jauns referendums Īrijā var tikt sarīkots un tas tiks sarīkots visdrīzākajā nākotnē. Un, ja Īrijas vēlētāji apstiprinās šo līgumu un pēc tam to apstiprinās Parlaments un pārējās institūcijas, tad šī līguma pieņemšana citās valstīs arī lielā mērā paātrināsies. Un līdz ar to tas kļūs par uzdevumu Zviedrijai – veicināt Lisabonas līguma apstiprināšanu citās valstīs.

Ja tā tas notiks, uz ko mēs ļoti ceram, tad Zviedrijas prezidentūra būs pēdējā, ja tā var teikt, vecā tipa prezidentūra, un nākamā prezidējošā valsts Spānija būs valsts, kas jau strādās pēc jauniem noteikumiem, kuri būs noteikti Lisabonas līgumā. Nākamie mēneši rādīs, kā šis process virzās.

Vēl par divām galvenajām prioritātēm, kam pievērsīsim uzmanību, pirmām kārtām ekonomiskā situācija, nodarbinātība un klimata pārmaiņas. Šie ir arī jautājumi, kas ietekmē katra Eiropas pilsoņa dzīvi.

Ko mēs šo prioritāšu ietvaros darīsim? Ja runājam par ekonomiskās situācijas un nodarbinātības uzlabošanu, mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība izkļūst no ekonomiskās krīzes spēcīgāka nekā iepriekš. Līdz ar to mums nākamajos mēnešos jāizstrādā Eiropas Savienības politika, kas ļautu mums veiksmīgi veicināt gan finanšu tirgu, gan ekonomiku, gan arī nodarbinātību, un lai mēs varētu nākotnē izvairīties no līdzīgām krīzēm.

Attiecībā uz klimata pārmaiņām mūsu mērķis ir nodrošināt, ka ES uzņemas pilnu atbildību par klimata pārmaiņām un turpina dažādus projektus klimata pārmaiņu mazināšanai. Eiropas Savienībai ir nepieciešams smagi strādāt, lai nodrošinātu jaunās klimata vienošanās panākšanu samitā, kas notiks Kopenhāgenā šā gada decembrī.

Es gribētu jums atgādināt, ka šīs sarunas par klimata pārmaiņu mazināšanas rīcību Kopenhāgenā būs ļoti liels pasākums. Tas būs lielākais ANO sponsorētais pasākums pasaulē un lielākais ANO vēsturē. Tajā piedalīsies 18 000 dažādu pārstāvju. Domāju, arī dāņiem būs diezgan jānopūlas, lai uzņemtu visus viesus. Mūsu kā prezidējošas valsts uzdevums būs formulēt Eiropas Savienības pozīciju, pārstāvēt šo pozīciju Kopenhāgenā, pārrunājot šos jautājumus ar citām ietekmīgām valstīm.

Šīs ir mūs divas galvenās prioritātes.

Paralēli tiks veiktas arī citas prioritāras lietas, ko esam noteikuši. Pirmkārt, tā sauktā Stokholmas programma. Tā paredz, ka Eiropas Savienībai jāturpina attīstīties par drošu un atvērtu valstu formējumu. Savas prezidentūras laikā mēs ceram sagatavot ES apstiprināšanai Stokholmas programmu, kas aptver dažādus tiesiskuma jautājumus un nosaka kopējo pamatu ES valstu sadarbībai migrācijas, bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumos.

Otrkārt, Baltijas jūras reģiona stratēģija. Mums ir nepieciešams nodrošināt, ka tiek izveidots pilotprojekts sadarbībai Baltijas jūras reģionā Baltijas jūras reģiona stratēģijas ietvaros. Mēs ceram, ka šī stratēģija tiks apstiprināta mūsu prezidentūras laikā. Mēs jau gadu ļoti cieši strādājam ar Komisiju pie šīs stratēģijas apstiprināšanas. Meklējam veidus, kā labāk koordinēt dažādas ES iniciatīvas mūsu reģionā – Baltijas jūras reģionā jeb šajā Eiropas daļā. Un šī stratēģija paredz konkurētspējas veicināšanu, tāpat arī dažādus vides uzlabošanas pasākumus Eiropā. Tātad konkurētspēja un vide ir centrālie jautājumi šīs stratēģijas kontekstā.

Un trešais jautājumus loks ir Eiropas Savienība, tās kaimiņvalstis un pasaule. Mūsu mērķis ir nostiprināt ES lomu pasaulē, lai mēs būtu gatavi rīkoties neparedzētu krīzes situāciju gadījumā. Tāpat arī turpināt paplašināšanas procesu, kas ir ļoti būtisks.

Tās ir mūsu noteiktās prioritātes – ekonomika, klimata pārmaiņas, mūsu kaimiņvalstis un ES loma pasaulē.

Lidija Dārziņa,
pēc ieraksta “LV” diktofonā

Eiropas Savienības padomes rirmi:

ES Padomi sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) saskaņā ar iepriekš noteiktu rotācijas grafiku pēc kārtas vada kāda no ES dalībvalstīm. ES Padomes prezidentūrai ir būtiska loma, organizējot šīs iestādes darbu, jo īpaši veicinot ES tiesību aktu un politisku lēmumu pieņemšanu. Prezidentūra ir atbildīga par visu sanāksmju organizēšanu un vadīšanu un par kompromisu panākšanu. ES prezidentūru secība:

2009.gada 1.pusgads – Čehija

2009.gada 2.pusgads – Zviedrija

2010.gada 1.pusgads – Spānija

2015.gada 1.pusgads – Latvija