Par sadarbību izglītības reformas īstenošanā

“Šodien (1.jūlijā – red.) notikusī saruna ir nozīmīgs solis ceļā uz skolotāju atalgojuma jautājumu risināšanu un skolu tīkla reformām,” šādu uzskatu pēc tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem un izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi pauda Ministru prezidents V.Dombrovskis.

Jau nākamnedēļ valdības vadītājs ieplānojis atkārtotas tikšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem, nozares vadību un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu papildu iespējas skolotāju pārkvalifikācijai ar stipendiju izmaksu un līdzfinansētu darba vietu radīšanu, kam paredzēti 20 miljoni latu no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Tikšanās laikā izglītības ministre arodbiedrību pārstāvjiem iesniedza konkrētus priekšlikumus pedagogu darba samaksas jaunā finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” īstenošanai, kas paredz, ka minimālā alga par vienu likmi (21 stunda) varētu būt 250 latu.

Vienlaikus, lai īstenotu šo ieceri, jaunievēlētajiem novadiem un republikas pilsētu pašvaldībām būs nekavējoši jālemj par savā teritorijā esošā skolu tīkla pārstrukturizēšanu atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajai proporcijai – 8 skolēni uz 1 pedagogu novadā un 10,2 skolēni uz 1 pedagogu republikas pilsētās. Šie skaitļi ir ministrijas piedāvājums, kas vēl tiks diskutēts gan ar arodbiedrību, gan jaunievēlēto novadu un pilsētu vadību, lai nonāktu pie optimāla risinājuma esošā budžeta finansējuma ietvaros. Šobrīd vidēji Latvijā ir 9,1 skolēns uz vienu pedagogu, citās Eiropas Savienības valstīs šī proporcija ir no 13 līdz pat 18 skolēniem uz vienu pedagogu. Lietuvā – 11 skolēni, Igaunijā – 13 skolēni.

 “Diemžēl mēs šobrīd esam spiesti veikt tik smagus samazinājumus, jo jaunā finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanu nesākām agrāk. Par šo modeli bija zināms jau iepriekš, mūsu Baltijas valstu kaimiņi ir to uzsākuši, un viņu izdevumu samazinājumi izglītībai līdz ar to ir ievērojami mazāki, nekā to esam spiesti veikt mēs. Bet cita ceļa mums vairs nav, ja vēlamies saglabāt izglītības kvalitāti un pieejamību,” sarunas laikā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, kura pēc 6.jūlija ieplānojusi apmeklēt jaunievēlētās novadu padomes, kā arī tikties ar lielo pilsētu vadību, lai skaidrotu jauno finansēšanas modeli un vienotos par galīgajiem lēmumiem skolu tīkla reformās.

Ministru prezidents sarunā atzina, ka lineārs samazinājums izglītības nozarei, kas nozīmētu atkārtotu izdevumu griezienu par 20%, nav nopietni apsverams variants, jo tas tikai paildzinātu nozares ekstensīvu eksistenci, atliekot reformas uz nenoteiktu laiku. Sarunā arī tika uzsvērts, ka administrācijas izdevumi izglītības iestāžu tīklā ir jāsamazina līdz 15%. Šobrīd tie sasniedz pat 20% un vairāk.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija ierosina atslogot mācību saturu, paredzot pedagogiem laiku prasmju apgūšanai. Šai sakarā valdības vadītājs rosināja ministriju pēc iespējas atteikties no dažādām administratīvām prasībām un noteikumiem, kas varētu kavēt skolu tīkla reformēšanu. Piemēram, pieļaujot, ka matemātikas skolotājs nepieciešamības gadījumā var pasniegt arī fizikas stundas bez īpaša sertifikāta. Ministre T.Koķe uzsvēra, ka skolām, īpaši lauku apvidos, nākotnē jākļūst par multifunkcionāliem izglītības centriem, kas apvieno gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan citas izglītošanās jomas.

Šobrīd skolotāji ir devušies atvaļinājumos, saņemot atvaļinājuma naudu par diviem mēnešiem pēc iepriekšējās likmes. Līdzās darba samaksai par likmi pedagogiem joprojām saglabātas piemaksas par individuālo darbu, par gatavošanos stundām, darbu labošanu, klašu audzināšanu. Šīs piemaksas nav paredzēts atcelt arī turpmāk.