Par budžeta glābšanu un skatu nākotnē

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš savā pirmajā ministra preses konferencē piektdien, 23.jūlijā:

Foto: Māris Kaparkslējs, "LV"

Pirmo reizi kopš savas stāšanās finansu ministra amatā, tiekoties ar žurnālistiem, Edmunds Krastiņš analizēja valsts budžeta situāciju un Finansu ministrijas (FM) Ministru kabineta izskatīšanai piedāvātās iespējas to normalizēt, kā arī iezīmēja 2000. gada budžeta aprises.

Kā atzina E.Krastiņš, pārņemot finansu ministra pienākumus un iepazīstoties ar valsts kopbudžeta situāciju, stāvoklis izrādījies nopietnāks, nekā to deklarējusi iepriekšējā valdība un finansu ministrs. Savu pārsteigumu par patieso budžeta situāciju jaunais finansu ministrs salīdzināja ar datoru, kura darbību sagrāvis datorvīruss.

Par šīs grūtās situācijas cēloni E.Krastiņš nosauca 1999. gada budžeta projekta pamatā liktās pārāk optimistiskās Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozes. Saeimā pieņemtais likums "Par valsts budžetu 1999. gadam" ticis balstīts uz pieņēmumu, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniegs četru procentu līmeni. Taču, kā tas noskaidrojies pašlaik — un šis skaitlis tiks ņemts par pamatu jaunās valdības piedāvātajiem budžeta grozījumiem —, šis pieaugums gada laikā faktiski sasniegs tikai divu procentu robežu. Pesimistiskākajā variantā iekšzemes kopprodukta pieaugums varētu svārstīties divu, labākajā gadījumā — trīs procentu robežās.

Neatbilstību iepriekš prognozētajai tautsaimniecības attīstībai Latvijā izraisījusi Krievijas ekonomiskā krīze, kas būtiski samazinājusi Latvijas eksporta iespējas. Šis faktors saistībā ar stingro fiskālo politiku izraisījis arī importa apjomu samazinājumu.

Pēc Krievijas finansu krīzes pagājušā gada noslēgumā rekordlielumu sasniedzis arī Latvijas ārējo maksājumu bilances deficīts, kas pašlaik gan nedaudz samazinās. Bet, pēc E.Krastiņa domām, šim samazinājumam turpmākajos gados ir vēl jāturpinās, sasniedzot piecu procentu līmeni. Tādējādi tiktu nodrošināta lata stabilitāte. Par divām galvenajām svirām ārējo maksājumu konta deficīta samazinājuma sasniegšanā E.Krastiņš atzina stingras budžeta politikas turpināšanu un Latvijas eksportspējas palielināšanu.

Kā vēl vienu Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītu parādību, kas negatīvi ietekmējusi arī budžeta situāciju, E.Krastiņš minēja arī kraso bezdarba pieaugumu Latvijā šī gada sākumā. Kaut gan par patieso šībrīža augstā bezdarba līmeņa cēloni E.Krastiņš atzina to, ka Latvijas tautsaimniecības attīstībai joprojām trūkst stingru pamatu, kas savukārt ir iemesls tās nespējai krīzes situācijā strauji pārorientēties un atjaunoties. Šādam viedoklim, pēc E.Krastiņa vārdiem, piekrītot arī vairāki citi Latvijā atzīstami finansu un ekonomikas speciālisti, ar kuriem ministrs īpašā apspriedē ticies 22. jūlijā. Viņu vidū — Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis, investīciju fonda "New Century Holding" pārstāvis Latvijā Kārlis Cerbulis, Latvijas Agrārās ekonomikas institūta vadītājs Andris Miglavs, Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāja Raita Karnīte un konsultāciju uzņēmuma "Konsorts" vadītājs Uldis Osis.