Par budžeta glābšanu un skatu nākotnē

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš savā pirmajā preses konferencē piektdien, 23.jūlijā:

Par vēl vienu valsts budžeta krīzes iemeslu, pēc E.Krastiņa domām, uzskatāms fakts, ka 1998. gada nogalē, īsi pirms vēlēšanām "politiķi ignorēja tās profesionālās prasības, kas attiecināmas uz valsts finansu sistēmas uzbūvi un attīstību, pieņemot virkni likumu, kas nopietni palielināja gan pamatbudžeta, gan valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus".

Šo likumu grozījumu un Krievijas krīzes ietekmē kļuvusi iespējama šī gada situācija, kad vēl nevienu mēnesi valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi nav sasnieguši vai pārsnieguši izdevumu līmeni.

Kā liecina FM veiktie aprēķini, gadījumā, ja netiktu veikti grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam" un samazināti budžeta izdevumi, turklāt saglabātos līdzšinējais zemais ieņēmumu līmenis, inflācija un iekšzemes kopprodukta pieauguma temps, līdz gada beigām budžeta fiskālais deficīts sasniegtu 5,5 procentu līmeni. Savienojumā ar nesabalansēto maksājumu bilanci šāds fiskālais deficīts varētu kļūt par nopietnu Latvijas ekonomiskās stabilitātes apdraudējumu.

Tā kā E.Krastiņam, piedaloties Ministru kabineta darba deklarācijā noteikto finansu uzdevumu formulēšanā, nav bijis zināms stāvokļa patiesais dramatisms, tur ietverts mērķis — līdz gada beigām panākt fiskālā deficīta samazinājumu līdz viena procenta līmenim. Pēc iepazīšanās ar faktisko budžeta stāvokli no šī mērķa nākas atteikties. Būtu labi, ja šo deficītu izdotos samazināt vismaz līdz trīs procentiem no IKP. Jo, kā uzsvēra E.Krastiņš, agrāk uzstādīto mērķi realizēt liedz gan lielais budžeta deficīts, gan tas, ka Saeima valdības piedāvātos budžeta grozījumus varēs pieņemt tikai pēc vasaras brīvdienām — augustā, kad līdz gada beigām vairs būs atlikuši tikai četri mēneši, gan tas, ka vēlamo rezultātu nav devis arī iepriekšējās valdības veiktais budžeta stabilizācijas mēģinājums — izdevumu daļas aizturēšana.

Jau šodienas, 27. jūlija, sēdē Ministru kabinets lēmis veikt pēdējos precizējumus 1999. gada budžeta grozījumu plānā. Atbilstoši Finansu ministrijas iecerēm, kuras, kā atzina E.Krastiņš, acīmredzot gūs arī valdības locekļu un vēlāk arī Saeimas deputātu atbalstu, šī gada budžeta ieņēmumu daļa tiks samazināta par 91 miljonu latu. Izdevumu daļa tiks samazināta par 45 miljoniem latu, no kuriem 12 miljonus veidos šogad uz valsts parāda apkalpošanas rēķina ietaupītie līdzekļi. Budžeta aizdevumu daļa tiks samazināta par 36 miljoniem latu. Kopumā šo izmaiņu rezultātā valsts budžeta fiskālais deficīts tiktu samazināts par 81 miljonu latu un noslīdētu līdz 121 miljonam latu jeb trim procentiem no IKP.

Līdzīgi piesardzībai attiecībā uz šī finansu gada noslēgumu Finansu ministrija E.Krastiņa vadībā ir atturīga arī nākamā gada ekonomisko rādītāju prognozēs. Kā uzsvēra jaunais finansu ministrs, 2000. gada valsts budžeta projekts tiks balstīts uz 3,5 procentus lielu IKP pieaugumu, kaut arī nenoliedza cerību, ka labākajā gadījumā šis rādītājs varētu sasniegt sešu, bet, smaidot sevišķai veiksmei, arī septiņu procentu līmeni. Tādi mērķa griesti esot ietverti arī Ministru kabineta darbības deklarācijā.

Fiskālo deficītu nākamajā gadā valdība iecerējusi samazināt līdz 1,8 procentiem no IKP, veiksmes gadījumā — pat līdz 1,5 procentiem. Šāds fiskālā deficīta līmenis, pēc E.Krastiņa domām, ļautu noturēt kopējo valsts parādu 12 procentu robežās attiecībā pret nacionālo ienākumu, un tā apkalpošanas izdevumi būtu pieņemami zemā līmenī.

Ministru kabineta nākamā gada mērķi ir arī tekošā konta deficīta samazināšana līdz astoņiem procentiem no IKP un inflācija trīs procentu apmērā.

Dina Gailīte,  "LV" Saeimas un valdības lietu   redaktore

Precizējot iepriekš publicēto

Valsts kases informācijā "Par valsts un pašvaldību budžetiem" ("Latvijas Vēstnesis", 23.07.1999., Nr.237/238) 10., 12., 13., 14., 15. un 18. tabulas apakšvirsrakstu pareizā redakcija ir šāda: "(1999. gada janvāris – jūnijs)".