Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 26. jūlijā, nosūtīja vēstuli Marokas karalim Mohamedam VI, izsakot līdzjūtību sakarā ar karaļa Hasana II aiziešanu mūžībā. Savā un Latvijas iedzīvotāju vārdā Valsts prezidente izsaka visdziļāko līdzjūtību arī Marokas iedzīvotājiem, zaudējot karali Hasanu II.

V.Vīķe-Freiberga raksta, ka "pasaule ir zaudējusi dižu vadītāju un drosmīgu cilvēku, kurš atnesis labklājību Marokai un cīnījies par mieru Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā".

Valsts prezidente norāda, ka Latvija augstu novērtē karaļa Hasana II ieguldījumu miera nodrošināšanā pasaulē, un izsaka pārliecību, ka arī turpmāk Maroka karaļa Mohameda VI vadībā aktīvi veicinās stabilitāti un mieru pasaulē.

— atvadoties no Izraēlas vēstnieka

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga trešdien, 21.jūlijā, atvadu vizītē pieņēma Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Odedu Ben–Huru. Sarunā Valsts prezidente un vēstnieks apsprieda Latvijas un Izraēlas divpusējās attiecības.

Vēstnieks atzina, ka savas darbības laikā ir ieguvis vērtīgu pieredzi par Baltijas valstu attīstības gaitu. O Ben–Hurs pauda Izraēlas ieinteresētību paplašināt ekonomiskos sakarus starp valstīm, atzīmējot Tirdzniecības kameras veikumu šajā jomā.

Vēstnieks augstu novērtēja to, ka Latvija starptautiskā līmenī pēta savas valsts vēsturi, tai skaitā totalitāro režīmu darbību.

Runājot par vēstures mācīšanu skolās, V.Vīķe–Freiberga un O.Ben–Hurs bija vienisprātis, ka pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams panākt objektīvas un aptverošas Latvijas vēstures mācību grāmatas, kā arī tās tulkojuma klajā nākšanu. Valsts prezidente uzsvēra, ka uzmanība būtu jāpievērš ne tikai traģiskajam Latvijas vēsturē, bet, piemēram, arī ebreju kopienas ieguldījumam Latvijas kultūrā.

Sarunas nobeigumā Valsts prezidente pateicās vēstniekam par viņa pilnvaru laikā paveikto abu valstu attiecību stiprināšanā.

— pieņemot Latvijas vēstnieku Lielbritānijā

Valsts prezidente Vaira–Vīķe Freiberga vakar, 26.jūlijā, tikās ar Latvijas vēstnieku Lielbritānijā Normanu Penki.

Sarunā apspriestas Latvijas un Lielbritānijas attiecības, akcentējot Lielbritānijas atbalstu Latvijai tās ceļā uz Eiropas Savienību.

Vēstnieks informēja Valsts prezidenti par novitātēm un tendencēm Lielbritānijas politiskajā ikdienā un sniedza informāciju par Stefenu Nešu, kurš šodien akreditējas kā Lielbritānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 23. jūlijā tikās ar Latvijas vēstnieku Norvēģijā Valdi Krastiņu.

Sarunā apspriestas Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības, atzīstot, ka starp abām valstīm nepastāv problēmu. Vēstnieks informēja Valsts prezidenti par to, ka Norvēģija arī turpmāk atbalstīs Latviju vairāku palīdzības programmu ietvaros, sekmējot apstākļu uzlabošanu cietumos un valsts valodas mācības. V.Krastiņš pastāstīja, ka rudenī Oslo tiks rīkota izstāde par Latvijas vēsturi.

— tiekoties ar Aizsardzības ministrijas vadību

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 23.jūlijā Aizsardzības ministrijā tikās ar ministrijas vadību un NBS komandieri Raimondu Graubi.

Tikšanās laikā aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis informēja Valsts prezidenti par ministrijas pamatuzdevumiem, jauno struktūru, prioritātēm, NBS mērķiem un īstenošanu, kā arī karavīru sagatavošanu.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka iekšzemes kopprodukta divu procentu pakāpeniska panākšana aizsardzības budžetā būtu apliecinājums, ka Latvija nopietni domā par aizsardzības spēju stiprināšanu un virzībā uz NATO ir spējīga pildīt savus solījumus.

V.Vīķe-Freiberga atzina, ka Latvijas karavīru piedalīšanās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ir liecība tam, ka Latvija spēj dot ieguldījumu starptautisko jautājumu risināšanā. Valsts prezidente un ministrs bija vienisprātis, ka vēl vairāk jāuzlabo Latvijas un NATO sadarbība.

Ministrs uzsvēra Baltijas valstu sekmīgo sadarbību, kas ir nozīmīga kā reģiona stabilitātē, tā golobālās drošības iesaistē.

V.Vīķe-Freiberga apspriedās ar klātesošajiem par gaidāmo NATO Eiropas spēku komandiera Vestlija Klārka vizīti Latvijā, kā arī Valsts prezidentes vizīti uz Sarajevu laikā no 29. līdz 30.jūlijam. Valsts prezidente izrādīja interesi par to, kā norisinās Latvijas karavīru dienests miera uzturēšanas vienību sastāvā Bosnijā.

Valsts prezidenta preses dienests

— uzrunājot "3x3" nometnes dalībniekus:

Uzruna "3x3" nometnes noslēgumā Jaunpilī 1999.gada 24.jūlijā

Mīļā "3x3" saime, dalībnieki, rīkotāji, mājasmāte, šajā jaukajā dienā!

Man žēl, ka varu ierasties pie jums tikai noslēguma brīdī, jo zinu, cik jauki iet šādā nometnē.

"3x3" kustība — tā ir tikpat kā ģimene, un, kad tu tiecies ar kādu no šīs saimes, tad uz visu mūžu zini — tas ir viens no mūsējiem. Laiks šeit ir ļoti īss un piepildīts — no rīta kāds tev ir svešinieks, pusdienlaikā — jau tuvbrālis, bet pēc nedēļas — draugs uz mūžu.

Viena nedēļa pārvērš tevī gadu gadus. Kas tad ir tas noslēpumainais spēks?

Tas nav nekas īpašs, ar speciālu enerģētiku, kas nāktu no zemes dzīlēm. Burvestība rodas tajā, ka cilvēki ar cilvēkiem satiekas cieņā, ar tuvākā mīlestību.

Šeit ļaudis sabrauc, lai būtu draudzīgā gaisotnē, dalītos viens ar otru prasmēs, te veidojas tāds mikrokosms kā paraugs tam, kādu mēs vēlētos visu Latviju redzēt. Padomājiet mājās — ja Latvija būtu tāda kā nedēļu šī nometne? Jā, kādēļ gan ne?

Veidojiet savā vidē tādu cilvēcības saliņu — mazliet gaišāku, labāku!

Aizbraucot jūs aiznesīsit sev līdzi pārliecību, ka katrā vēl ir neatklāta radošā gara spēka spējas, ko ikdienā nebijāt sevī atklājuši.

Novēlu jums visiem, dodoties prom no šīs skaistās vietas, saglabāt tās skaistās sajūtas, ko ieguvāt šeit. Dalieties ar tām!

Nesiet sauli sirdī, tad saule spīdēs pār mums, mūsu tautu un visu mūsu zemi!