Rīgā 2009.gada 25.jūnijā (prot. Nr.44 47.§)
18.panta otro daļu un 20.panta trešo daļu
1.1. upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā (turpmāk – plāns) sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama plānā, to atjaunojot;
1.2. minimālās prasības, nosacījumus un aizliegumus, kurus ietver pasākumu programmā (turpmāk – programma).
2.1. virszemes un pazemes ūdeņu un Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto aizsargājamo teritoriju (turpmāk – aizsargājamā teritorija), kā arī piesārņojuma emisijas monitoringa un cita veida vides monitoringa datus;
2.2. informāciju, kas iegūta, izpildot šo noteikumu 20.1.1., 20.1.2., 20.1.3., 20.1.4., 20.1.5., 20.1.6., 20.1.7., 20.1.8., 20.1.9., 20.1.10. un 20.1.11.apakšpunktā minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;
2.3. ar ūdenssaimniecību un ūdens resursu lietošanu saistītos plānus un programmas;
2.4. pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus;
2.5. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus.
6.1. precīzu informāciju par apgabala robežām;
6.2. apgabala hidrogrāfisko raksturojumu un hidroloģiskā režīma aprakstu;
6.3. norādes par virszemes ūdensobjektu tipiem, augstas ekoloģiskās kvalitātes klases (etalonstāvokļa) aprakstu katram tipam, pazemes ūdensobjektu raksturojumu un virszemes un pazemes ūdensobjektu stāvokļa atbilstības novērtējumu ūdens kvalitātes kritērijiem;
6.4. šādu informāciju par centru un konsultatīvo padomi:
6.4.1. centra adrese;
6.4.2. centra funkcijas un tiesības upju baseinu apgabala apsaimniekošanā;
6.4.3. centra sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs (ja ir izveidots starptautisks upju baseinu apgabals) un centra funkcijas sadarbībā ar partneriem;
6.4.4. konsultatīvās padomes sastāvs, funkcijas un tiesības.
7.1. novērtē punktveida piesārņojuma avotu radīto piesārņojumu. Atsevišķi sniedz informāciju par piesārņojumu ar īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras jāņem vērā, nosakot atļauto emisiju ūdenī, un kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā (turpmāk – īpaši bīstamas piesārņojošas vielas). Ja kādam operatoram apgabala teritorijā atļauta piesārņojošo vielu tieša emisija pazemes ūdeņos, sniedz informāciju par attiecīgo operatoru, kā arī norāda šādas atļaujas izsniegšanas pamatojumu. Ja punktveida piesārņojuma avotiem ir noteiktas sajaukšanās zonas, apraksta to noteikšanai izmantoto pieeju un metodoloģiju;
7.2. novērtē izkliedētā piesārņojuma avotu radīto piesārņojumu. Atsevišķi sniedz informāciju par piesārņojumu ar īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un pārskatu par zemes lietošanas veidiem apgabalā;
7.3. norāda virszemes un pazemes ūdensobjektus, kuros piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz normatīvajos aktos par ūdens kvalitāti noteiktos labas ķīmiskās kvalitātes kritērijus;
7.4. novērtē slodzes, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli, arī ūdens ieguves radītās slodzes;
7.5. norāda nozīmīgas ūdens ņemšanas vietas un ūdens izmantošanas mērķus, apraksta ūdens ieguves apjomu un tā pārmaiņas gada laikā, gada kopējo ūdens patēriņu un kopējo ūdens zudumu ūdensapgādes sistēmās, kā arī ūdens lietošanas pārmaiņu tendences pēdējo 10 gadu laikā;
7.6. norāda, kādos apgabalā esošajos virszemes un pazemes ūdensobjektos ūdens ieguve vai regulāra virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņa netiek kontrolēta, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens lietošanu šo darbību ietekme uz ūdeņu stāvokli ir nebūtiska;
7.7. apraksta apgabalā veikto noteces regulēšanu (arī hidromelioratīvo būvniecību) un tās ietekmi uz noteces režīmu vai ūdens bilanci;
7.8. norāda mākslīgos un stipri pārveidotos ūdensobjektus un informāciju par šo objektu hidromorfoloģiskajām īpašībām, kuras būtiski mainījusi cilvēku darbība, kā arī pamatojumu attiecīgo ūdensobjektu atzīšanai par mākslīgiem vai stipri pārveidotiem;
7.9. analizē tādas cilvēku darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, kāda nav minēta šajā punktā.
10.1. apraksta ūdens resursu nozīmi apgabala ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;
10.2. sniedz ūdens resursu lietošanas prognozes nākamajiem sešiem gadiem;
10.3. informē par valsts atbalstu un investīcijām ūdenssaimniecības sektorā, investīciju piesaistes stratēģiju un prognozēm;
10.4. sniedz novērtējumu, kā un cik lielā apmērā ūdens resursu lietotāji sedz ūdens resursu lietošanas izmaksas;
10.5. apraksta ar ūdens resursu lietošanu saistīto maksājumu sistēmu (ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, dabas resursu nodokli par ūdens ieguvi un piesārņošanu, maksu par ūdens resursu lietošanu), sniedz tās pamatojumu un ieteikumus par nepieciešamajām pārmaiņām minētajā sistēmā;
10.6. izklāsta secinājumus un priekšlikumus.
14.1. norāda sabiedriskās apspriešanas pasākumus un konsultācijas, to norises laiku un vietu. Pārskatam pievieno kopsavilkumu par šo pasākumu rezultātiem un plānā izdarītajiem grozījumiem;
14.2. iekļauj informāciju par to, kur un kādā kārtībā sabiedrībai iespējams iepazīties ar:
14.2.1. plāna sagatavošanā izmantoto dokumentāciju;
14.2.2. plāna izstrādes un sabiedriskās apspriešanas gaitu;
14.2.3. plāna projektu un apstiprināto plānu;
14.2.4. būtiskākajiem ūdens apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumiem attiecīgajā apgabalā;
14.2.5. virszemes un pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa rezultātiem.
15.1. virszemes ūdensobjekti un to robežas;
15.2. virszemes ūdensobjektu tips (šo karti pēc pieprasījuma centrs nosūta Eiropas Komisijai tās norādītajā formātā);
15.3. pazemes ūdensobjekti un to robežas;
15.4. aizsargājamās teritorijas apgabalā;
15.5. nozīmīgākie punktveida un izkliedētā piesārņojuma avoti;
15.6. virszemes un pazemes ūdensobjektu un aizsargājamo teritoriju monitoringa posteņi;
15.7. monitoringa rezultāti, kas atbilstoši šo noteikumu pielikumam atspoguļo:
15.7.1. virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti;
15.7.2. stipri pārveidoto un mākslīgo ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti;
15.7.3. pazemes ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli;
15.7.4. aizsargājamās teritorijās izvietoto ūdensobjektu stāvokli.
17.1. pārskatu par grozījumiem, kas izdarīti pēc plāna iepriekšējās versijas publicēšanas;
17.2. vides kvalitātes mērķu īstenošanas novērtējumu. Novērtējumam pievieno karti, kurā atspoguļoti iepriekšējā plāna izpildes laikā veiktā monitoringa rezultāti. Ja vides kvalitātes mērķi nav sasniegti, sniedz cēloņu skaidrojumu;
17.3. pārskatu par iepriekšējā plānā iekļautajiem, bet neīstenotajiem pasākumiem un cēloņu skaidrojumu;
17.4. pārskatu par papildu pasākumiem, kas pēc iepriekšējā plāna apstiprināšanas veikti tādos ūdensobjektos, kuru monitoringa rezultāti ir liecinājuši, ka bez papildu pasākumiem tiem noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti;
17.5. informāciju par uzskaitītajām prioritāro vielu un bīstamo piesārņojošo vielu emisijām, izplūdēm un zudumiem, norādot arī šo vielu koncentrāciju sedimentos un biotā. Ja minēto vielu emisijas, izplūdes un zudumu avoti ir attēloti kartē, to pievieno atjaunotajam plānam.
18.1. vai plāna atjaunotās versijas izstrādes gaitā ir izvērtēta izņēmumu piemērošanas nepieciešamība un kādi lēmumi pieņemti pēc izvērtēšanas;
18.2. kādi pasākumi veikti un kādi veicami minētajos ūdensobjektos, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu;
18.3. kā ūdensobjektu stāvokli ietekmējuši ārkārtēji apstākļi, kādi pasākumi veikti un kādi veicami, lai novērstu ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos ārkārtēju apstākļu dēļ un atjaunotu ūdeņu sākotnējo stāvokli.
20.1. izpildītu prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos:
20.1.1. par virszemes un pazemes ūdeņu resursu lietošanu un aizsardzību (arī aizliegumu tieši emitēt piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos), kā arī ūdeņu stāvokļa kontroli;
20.1.2. par piesārņojuma samazināšanu un kontroli;
20.1.3. par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un samazināšanu;
20.1.4. par ietekmes uz vidi novērtējumu;
20.1.5. par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzību;
20.1.6. par ķīmisko vielu un produktu, kā arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;
20.1.7. par aizsargjoslām;
20.1.8. par hidrotehnisko būvniecību;
20.1.9. par zvejniecību;
20.1.10. par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;
20.1.11. par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem;
20.2. izpildītu Ūdens apsaimniekošanas likumā ūdens resursu lietotājam noteiktās prasības segt visas ūdens resursu izmantošanas izmaksas un ievērot principu – piesārņotājs maksā;
20.3. nodrošinātu patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens atbilstību nekaitīguma prasībām un aizsargātu dzeramā ūdens ieguvei izmantotos vai izmantošanai paredzētos ūdens-objektus, kā arī samazinātu vajadzību attīrīt dzeramo ūdeni tā sagatavošanas procesā;
20.4. kontrolētu virszemes un pazemes saldūdeņu ieguvi, sekmētu to racionālu izmantošanu un veicinātu Ūdens apsaimniekošanas likumā un apsaimniekošanas plānos noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu. Nosaka, kādos apgabalā esošajos virszemes un pazemes ūdensobjektos ūdens ieguve vai regulāra virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņa netiek reglamentēta, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanu šo darbību ietekme uz ūdeņu stāvokli ir nebūtiska;
20.5. kontrolētu virszemes saldūdeņu līmeņa vai režīma maiņu;
20.6. kontrolētu pazemes ūdeņu resursu mākslīgu papildināšanu;
20.7. kontrolētu emisiju no punktveida un izkliedētā piesārņojuma avotiem. Ja kādam operatoram apgabala teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī atļauta piesārņojošo vielu tieša emisija pazemes ūdeņos, to atsevišķi norāda programmā;
20.8. kontrolētu darbības, kuras būtiski ietekmē ūdeņu stāvokli un ūdensobjektu hidromorfoloģiskās īpašības, lai varētu sasniegt vēlamo ekoloģisko kvalitāti vai labu ekoloģisko potenciālu;
20.9. novērstu virszemes ūdeņu piesārņošanu ar prioritārajām vielām;
20.10. pakāpeniski samazinātu virszemes ūdeņu piesārņojumu ar vielām, kas kavē noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, un kontrolētu šo vielu emisiju, kā arī netīšas noplūdes no dažādām iekārtām;
20.11. novērstu un samazinātu nejaušu ūdeņu piesārņošanas gadījumu (arī plūdu un avāriju) ietekmi un samazinātu avāriju un negadījumu radīto kaitējumu ūdens ekosistēmām;
20.12. novērstu jūras ūdeņu piesārņojuma palielināšanos;
20.13. kontrolētu tādu nelabvēlīgo ietekmi uz ūdeņu stāvokli, kura nav minēta šajā punktā;
20.14. samazinātu sajaukšanās zonu platību lejpus punktveida piesārņojuma avotiem, ja šādas zonas ir noteiktas.
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK.
Vides ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs
Ministru kabineta
2009.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.646
1. Norādot kartē katra virszemes ūdens-objekta ekoloģisko kvalitāti, izmanto šā pielikuma 1.tabulā minētās krāsas. Papildus ar melnu punktu kartē atzīmē virszemes ūdensobjektus, kuros nav sasniegta laba ekoloģiskā kvalitāte, jo ūdens neatbilst piemērojamiem vides kvalitātes normatīviem, kas noteikti sintētiskām un dabīgas izcelsmes vielām.
1.tabula
Nr. |
Ekoloģiskā kvalitāte |
Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. |
Augsta |
Zila |
2. |
Laba |
Zaļa |
3. |
Vidēja |
Dzeltena |
4. |
Slikta |
Oranža |
5. |
Ļoti slikta |
Sarkana |
2. Norādot kartē katra stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģisko potenciālu, izmanto šā pielikuma 2.tabulā minētās krāsas. Papildus ar melnu punktu kartē atzīmē stipri pārveidotos vai mākslīgos ūdensobjektus, kuros nav sasniegts labs ekoloģiskais potenciāls, jo ūdens neatbilst piemērojamiem vides kvalitātes normatīviem, kas noteikti sintētiskām un dabīgas izcelsmes vielām.
2.tabula
Nr. |
Ekoloģiskais potenciāls |
Krāsa kartē |
|
mākslīgiem ūdensobjektiem |
stipri pārveidotiem ūdensobjektiem |
||
1. |
Labs un augstākais iespējamais |
Vienādas zaļas un gaiši pelēkas svītras |
Vienādas zaļas un tumši pelēkas svītras |
2. |
Vidējs |
Vienādas dzeltenas un gaiši pelēkas svītras |
Vienādas dzeltenas un tumši pelēkas svītras |
3. |
Slikts |
Vienādas oranžas un gaiši pelēkas svītras |
Vienādas oranžas un tumši pelēkas svītras |
4. |
Ļoti slikts |
Vienādas sarkanas un gaiši pelēkas svītras |
Vienādas sarkanas un tumši pelēkas svītras |
3. Norādot kartē katra virszemes, stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti, izmanto šā pielikuma 3.tabulā minētās krāsas.
3.tabula
Nr. |
Ķīmiskā kvalitāte |
Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. |
Laba |
Zila |
2. |
Slikta |
Sarkana |
4. Norādot kartē katra pazemes ūdens-objekta ķīmisko kvalitāti, izmanto šā pielikuma 4.tabulā minētās krāsas, bet kvantitatīvā stāvokļa raksturošanai – 5.tabulā minētās krāsas. Papildus ar melnu punktu kartē atzīmē pazemes ūdensobjektus, kuros cilvēka darbības dēļ konstatēta ievērojama un stabila piesārņojošo vielu koncentrācijas palielināšanās tendence. Ar zilu punktu kartē apzīmē vietas, kurās šāda tendence mazinās.
4.tabula
Nr. |
Ķīmiskā kvalitāte |
Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. |
Laba |
Zaļa |
2. |
Slikta |
Sarkana |
5.tabula
Nr. |
Kvantitatīvais stāvoklis |
Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. |
Labs |
Zaļa |
2. |
Slikts |
Sarkana |