Ministru prezidents Andris Šķēle:

"Mums ir jāpārvērtē savas iespējas un vajadzības"

— Tas nozīmē arī zināmu krīzi tautsaimniecībā?

A.Šķēle:

— Katrā gadījumā ir redzamas skaidri izteiktas krīzes pazīmes. Vai to var jau saukt par kādu ļoti dziļu krīzi, varbūt ne, bet krīzes pazīmes ir pietiekamas. Tātad viens, kas saistās ar finansu stāvokli; otra lieta ir bezdarbs. Nākamajā valdības sēdē valdība izskatīs jautājumus par vairāku ļoti lielu rūpniecības uzņēmumu atbalstīšanu, konkrēti "Dauteks" lieta ir jāskata, jāpabeidz vienreiz tikt skaidrībā ar to, vai mēs drīkstam pieļaut, ka tas uzņēmums apstājas vairāk nekā ar divarpus tūkstošiem strādājošo. Padomājiet, kāds tas ir mērogs, vispār ņemot ģimenes locekļus un apgādājamos kopskaitā — tā ir trešā lieta. Negatīvas tendences vēl arvien saglabājas importa un eksporta bilancē. Īstenībā šobrīd it kā valstī inflācija ir nulle. Faktiski ir pat cenu samazinājums. Bet kāda ir struktūra? Un te mēs redzam nepatīkamas lietas. Rūpniecības preču cenas krītas, bet ne jau pateicoties efektīvākai ražošanai, jaunām tehnoloģijām vai kaut kādiem modernākiem izgudrojumiem. Nē, rūpnieciskie uzņēmumi savas preces pārdod bieži vien pat zem pašizmaksas, lai tikai uzturētu kaut kādā veidā naudas plūsmu un turētos virs ūdens, neslēgtu savu darbību. Tātad tur ir negatīva zīme. Savukārt milzīgs pieaugums ir vērojams pakalpojumos, kur mums turpina cenas pieaugt. Visas telefona lietas, komunālie pakalpojumi un tamlīdzīgi. Un ar visu to kopā ir nulle, un šķiet it kā — cik labi, Latvijas valstī nav inflācijas. Īstenībā šie divi attāli novirzītie — preču indekss un pakalpojumu indekss — noteikti liecina par nenormālu situāciju Latvijas ekonomikā.

— Ko darīsim? Tiksim ārā?

A.Šķēle:

— Strādāsim. Es esmu ar savu apņemšanos un domāju, ka valdība kopumā arī, arī šodienas valdības sēde uzrāda apņēmību, un darbs šobrīd organizēts, man šķiet, ļoti racionāli. Es stādu tādu skaitli — aptuveni astoņus mēnešus, tātad astoņu mēnešu termiņu, kuros varētu tomēr teikt, vai mums izdodas iztaisnot šo lejupkrītošo līkni, stabilizēt un teikt pēc tam — ziniet, viss ir kārtībā; nebūs lielāku problēmu vairs. Astoņu mēnešu laikā, es atļaujos to teikt tāpēc, ka man bija pieredze pēc 1995.gada, pēc "Bankas Baltija" krīzes,— un astoņu mēnešu laikā valsts atsāks veiksmīgi strādāt.

— Un arī rūpniecību skaitot? Jo tas bija tas, ko sākumā pārmeta, ka jums Deklarācijā vispār nav ietverta rūpniecība.

A.Šķēle:

— Deklarācija veidota pēc citiem principiem. Deklarācijā nerunā par atsevišķām nozarēm, deklarācijā runā par lieliem jautājumu blokiem, un nevar būt tā, ka viena ministrija ir atbildīga tikai par vienu jautājumu, tā tas nav. Teiksim, šodien Gorbunova kungs pacēla jautājumu budžeta kontekstā arī par mūsu autopārvadātājiem, un tā nav tikai Satiksmes ministrijas problēma. Nekļūdīgi man uzreiz bija jājautā, kāds viedoklis ir ārlietu ministram, ko var darīt Ārlietu ministrija, ko var darīt Ekonomikas ministrija. Un šeit nevar būt fragmentēta pieeja valdībai, tādēļ man ir prieks, ka valdība pēc sava ministru kopskaita ir maziņa, kompakta. Ir jāstrādā ļoti vienoti, nedalot pa partijām kaut kādas ministriju pārraudzības, nedarot fragmentāri kaut kā, bet kopā. Un tādēļ arī Deklarācijā nav jāmeklē kāds šaurs, tāds padomisks dalījums, ja — vai tur var atrast, es nezinu, pieņemsim, zeķu ražošanas industrijas kaut kādu komentāru vai viedokli vai, pieņemsim, atsevišķi kaut ko specifisku par zivju pārstrādes nozari vai ko tamlīdzīgu. Tā tas nav. Tur ir lietas, kuras ir caurvilktas stīgas no viena jautājuma uz otru un skar visas ministrijas. Protams, ir lietas, kas ir piefiksētas precīzāk arī varbūt, nu, protams izglītības, lauksaimniecības sadaļa.

— Šai sakarā skatoties uz šo nākamā gada budžetu, cik tālu jūs šodien tikāt, kā izskatās, kādas cerības?

A.Šķēle:

— Šodien pamatos tika akceptēti mērķi — griesti 2000.gadam, pamatos tika akceptēta nākamā gada valsts investīciju programma. Tiks precizēts līdz otrdienai viedoklis par konfrontējošiem jautājumiem. Un man būs acīmredzot jāorganizē savstarpēja viedokļu noskaidrošana starp Finansu ministriju un kādu citu no ministrijām, kur šos viedokļus neizdosies saskaņot ierēdniecības vai politiskās atbildības, tātad — ministru līmenī.

— Vai investīcijas būs tikpat lielas, cik šogad?

A.Šķēle:

— Jā. Mēs, neskatoties uz tiešām saspringto stāvokli, plānojam, ka nedrīkst būt mazāks investīciju kopapjoms kā šogad. Tās būtu labs starts. Un, ja tautsaimniecība sāks strādāt, valsts sāks pelnīt, iedzīvotājiem būs darbs, būs nodokļi, mēs varēsim arī koriģēt šo lietu, jo tāda pieredze jau ir bijusi, kad ir izdevies budžetus arī koriģēt uz augšu. Konkrēti — 1997.gadā budžeta korekcijas ļāva pēc tam runāt par budžeta pieaugumu. Bet šobrīd jāiet pilnīgi pretējais ceļš — šis budžets tiek koriģēts šobrīd uz leju, uz samazinājumu.

— Deficīta nebūs?

A.Šķēle:

— Finansu deficīts būs, reāli šogad būs finansu deficīts. Tas būtu labs mērķis — izvairīties nākamgad no finansu deficīta. Es neņemos šobrīd apgalvot, ka mēs esam jau sasnieguši tādu budžeta konstrukciju, bet tāds mērķis ir stādīts.

— Man ir daži klausītāju jautājumi, un pirmais varbūt no klausītājas Zeidakas Ventspilī. Tiesa, tas ir saistīts ar jūsu šī rīta tikšanos. Kādas ir jūsu domas par valdības piedalīšanos "Rīgas komercbankas" akcijā?

A.Šķēle:

— Paldies par jautājumu, tas patiešām ir ļoti aktuāls. Un es saprotu — daudziem, daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Pirmkārt, nepiedodama ir situācija, ka vispār tika pieļauts tik nopietns Latvijā vecākās komercbankas bankrots, un šobrīd mēs sākam no situācijas, kura ir ļoti nepatīkama. Es ļoti rūpīgi šorīt izrunājos ar Latvijas Bankas prezidentu, un Repšes kungs izklāstīja visus savus apsvērumus, arī atzina attiecīgās, teiksim tā, kļūmes, kas ir bijušas. Un nekļūdīgi viņa viedoklis ir, ka Latvijas valdībai vajadzētu tomēr nākt palīgā. Latvijas Banka ir gatava uzņemties atbildību arī par šo soli, jo Latvijas valdībai tad ir jāriskē atkal ar nodokļu maksātāju naudu, un banku pārraudzīšana nav Latvijas valdības atbildības lauciņš, bet gan Latvijas Bankas atbildība. Es esmu lūdzis oficiāli Latvijas Bankai iesniegt viedokli par šo jautājumu man, un nākamnedēļ Latvijas valdība paziņos savu galīgo viedokli. Es sliecos šobrīd domāt — ja tik nopietni argumenti un tik ļoti pārliecināts par šī plāna realitāti ir Latvijas Bankas vadītājs, ka valdība varētu arī atbalstīt, — neskatoties uz to, ka šo naudu šobrīd nav kur paņemt. Bet tad meklēsim to un liksim arī Saeimai priekšā ar savu balsojumu apstiprināt Latvijas valdības viedokli. Es sliecos šobrīd teikt — tiešām esam ceļā uz šīs bankas atvēršanu.

— Pāris jautājumu, teiksim tā, gandrīz vai ierosinājumi ir... par iekasēšanu. Un te vēl ir viens jautājums — kāpēc valstij nepārņemt alkohola ražošanu, un kad beidzot sakārtos tirgu, lai nebūtu šādas spekulācijas ar spirtu?

A.Šķēle:

— Jāsaka — pirmskara Latvijā arī alkohola ražošana vai spirta ražošana nebija valsts monopols, kā mēs esam pieraduši domāt, bet ar valsts monopolu saprata ļoti stingru un regulētu kārtību. Šobrīd ir sācies darbs, ir doti attiecīgi uzdevumi ministriem, un es domāju, ka divu nedēļu laikā mēs nāksim ar ļoti, ļoti stingriem soļiem šajā ļoti nesakārtotajā virzienā, kas ir neiekasētais akcīzes nodoklis par alkoholu. Iespējams, ka pat būs jāmaina kāda likumdošana arī 81.panta kārtībā, to es negribu stāstīt — šīs lietas — tik detalizēti, bet es esmu jau runājis ar attiecīgo speciālo iestāžu vadītājiem, un galu galā mans jautājums ir viens — kāpēc jūs vadāt šo iestādi, ja nav rezultāta? Teiksim, par to pašu kontrabandu — ja nemaldos, ir tikai 46 iesāktas lietas pa astoņiem vai septiņiem mēnešiem. Tad ko — vai tiešām mēs ticam, ka tikai 46 kontrabandas gadījumi Latvijā ir bijuši? Kāda darba efektivitāte, kas notiek, kas piesedz to, un kas par to maksā? Par to maksā visi Latvijas iedzīvotāji ar vāju budžetu, ar neizpildītiem ieņēmumiem, ar nepaceltām pensijām, ar nepienācīgu skolotāju algu, nesalabotiem ceļiem un tā tālāk.

— Zaiga no Cēsīm jautā, vai nevarētu iztaisīt tādu akciju, ka katrs pircējs nedēļas laikā par katru pirkumu ņemtu čeku. Runājot par čekiem...

A.Šķēle:

— Absolūti apsveicama ideja. Tiešām perfekta ideja, un es noteikti apdomāšu. Paldies! Un tas būtu labs, labs uzstādījums — demonstratīvi to darīt un teikt: "Es, pērkot kaut ko veikalā un paņemot čeku, tādā veidā dodu savu pienesumu Latvijas budžetam."

— Runājot par to pašu tirgus sakārtošanu,— vai arī tur jūs domājat kaut kādā veidā turpināt pasākumus?

A.Šķēle:

— Parasti ar vārdu "tirgus" lielākā daļa šajā vietā, ko sauc par galvaspilsētu, saprot Centrāltirgu. Vai jūs domājāt Centrāltirgu?

— Es domāju gan ne tikai Centrālo, arī Pļavnieku, Purvciema tirgu, Līvānu tirgu, Jēkabpils tirgu. Bet patiešām tirgu tajā izpratnē, kā tauta to saprot.

A.Šķēle:

— Jā. Finansu ministrija šobrīd strādā ar attiecīgiem dokumentiem, lai būtu labojumi specifiskajos likumos, kas regulē tirdzniecību. Mēs esam šobrīd noskaņoti pilnībā nodalīt no skaidras naudas aprites vairumtirdzniecības posmu. Tādā veidā spert pirmo nopietno soli, sakot — jā, nav ierobežojumu, kas pērk vairumā — fiziska vai juridiska persona, bet, ja tās ir vairuma pirkuma lietas, tad visas caur banku, tad visas ar pārskaitījumu, tad visas bez skaidras naudas. Un tādā veidā sākt pievilkt pirmās skrūvītes, bet noteiktā virzienā. Es šai gadījumā īstenībā esmu vēl radikālāks, bet neesmu šo jautājumu vēl izrunājis ar ministriem valdībā. Es uzskatu, ka tirgū nedrīkst tirgoties ar rūpnieciski fasētām precēm un rūpnieciski ražotām precēm. Es būtu par to, ka ar vārdu "tirgus" mēs saprotam gan amatniecības izstrādājumus un to tirdzniecību, gan vietu, kur mazie lauksaimnieki, zemnieki, mazie pārstrādes uzņēmēji tieši paši realizē savu produkciju. Tādā veidā, protams, tā varbūt nav tik efektīgi iepakota, toties ir pietiekami svaiga, nodokļi nomaksāti, un nauda aiziet tieši ražotājam.

— Jā, tas būs temats, pie kura droši vien kādreiz nāksies atgriezties. Irina Strazdiņa no Cēsu rajona jautā — nekur nerunā par to, ka ierēdņu skaitu nesamazina. Vai arī projektā par to ir domāts?

A.Šķēle:

— Jā, paldies par jautājumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka neviena jauna valsts iestāde netiks vērta vaļā, neviena jauna iestāde. Arī pieņemot aizvakardien valdības sēdē likumu par antidempingu, kur būtu jāparedz izveidot atkal jaunu institūciju, vienlaikus tika dots uzdevums ekonomikas ministram — uz to pašu jaudu rēķina, kādas ir, tātad nepalielinot kopējo ierēdniecību, veidot vienotu institūciju un nodrošināt efektīvu šīs institūcijas darbu par iekšējā tirgus uzraudzību, par dempinga pretsubsīdijām un tamlīdzīgi. Vai mums jau šogad izdosies kādus kantorus pilnībā slēgt,— es negribētu teikt — slēgt, lai nebaidītu cilvēkus, kas godprātīgi ierēdniecībā strādā,— bet valdībā šobrīd ir izpratne, ka būtiski tiks samazināti speciālie budžeti, visa apkalpošana un šo budžetu turēšana būs centralizēta. Līdz ar to mēs varēsim daudz efektīvāk skatīties, vai tur ir vajadzīgs tik daudz cilvēku.

— Vienvārdsakot — optimizācija. Jūs dzirdējāt ministru prezidentu Andri Šķēli.

Pēc ieraksta diktofonā