Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/105

Rīgā 2009.gada 15.jūnijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu, kā arī izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Klēts Bauskas rajonā, Stelpes pagastā, “Pliekšānos” (būves kadastra apzīmējums 4084 005 0016 001) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. I. Grundmanes un G. Demidovas 2008.gada 30.maija iesniegums;

1.2. Izraksts no Inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2009.gada 30.janvāra sēdes protokola Nr.2/2009;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 2.punktu Inspekcijā saņemts I.Grundmanes un G.Demidovas priekšlikums iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašniekiem, tādējādi īpašnieki ir pauduši savu pozitīvo attieksmi likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir noskaidrots viņu viedoklis atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmajai daļai.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – objekti un teritorijas ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu priekšlikumus par objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā Inspekcija izskata, izvērtējot konkrētā objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā attiecīgā objekta vēsturisko, zinātnisko, māksliniecisko vai citu kultūras vērtību un kultūras pieminekļu tipoloģiskās grupas izplatību Eiropā, Baltijas jūras reģionā, Latvijas valstī vai novadā. Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 7.3.punktā noteikti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusa kritēriji – objekti ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4. Inspekcijā 2009.gada 30.janvārī izvērtēta objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un konstatēts, ka tā kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. “Pliekšāni” Stelpes pagastā ir Raiņa vectēva un tēva mājas. Klēts ir daļa no Zemgales sētām raksturīgās rindu klēts, kas vairākos posmos uzcelta aptuveni 27 m garumā un ir viens no retajiem 19.gadsimta Zemgales tautas celtniecības objektiem, kas saglabājies Bauskas rajonā. Zemgales rindu klētis ir praktiski izzudušas lauksaimniecības industrializācijas procesā, tādēļ šāda objekta, ar lielu autentiskuma pakāpi, saglabāšanai ir ievērojama etnogrāfiska un kultūrvēsturiska nozīme. Ēkas kultūrvēsturisko nozīmi nosaka arī tās saistība ar Raiņa dzimtu.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.3.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 2., 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Jelgavas tiesu namā (Jelgava, Atmodas iela 19, LV–3007) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministrs I.Dālderis