Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.171

Rīgā 2009.gada 12.maijā (prot. Nr.126, 34.§)

Par Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktu un 43.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai (turpmāk – māja) energoapgādes komersanta piegādātās siltumenerģijas daudzumu sadala pa patēriņa veidiem – apkure, karstā ūdens apgāde un karstā ūdens cirkulācija;

1.2. kārtību, kādā aprēķina maksu par siltumenerģijas patēriņa veidiem mājas dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas (turpmāk – īpašums) īpašniekam, īrniekam un nomniekam (turpmāk – patērētājs).

2. Noteikumi piemērojami, līdz šo noteikumu 1.2.apakšpunktā minētie īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, ir noteikuši citu kārtību.

3. Mājas pārvaldnieks (turpmāk – pārvaldnieks):

3.1. apkopo datus par mājai piegādāto siltumenerģiju un patērētāju iesniegtos datus par karstā ūdens patēriņu;

3.2. apkopo un iesniedz energoapgādes komersantam datus par siltumenerģijas patēriņa sadalījumu mājā starp patērētājiem atbilstoši piemērojamajai pievienotās vērtības nodokļa likmei;

3.3. apkopo un izsniedz patērētājiem rēķinus par patērēto siltumenerģiju;

3.4. nodrošina ar siltumenerģijas piegādi un patēriņu mājā saistīto datu saglabāšanu.

4. Siltumenerģijas patēriņa norēķina periods (turpmāk – norēķina periods) ir viens mēnesis, ja līgumā nav noteikts citādi.

5. Siltumenerģijas patēriņu mājā pēc sezonālā rakstura iedala:

5.1. apkures sezonā – energoapgādes komersanta piegādāto siltumenerģiju izmanto mājas centrālās apkures un karstā ūdens apgādes sistēmās (t.sk. karstā ūdens cirkulācija);

5.2. vasaras sezonā – energoapgādes komersanta piegādāto siltumenerģiju izmanto tikai mājas karstā ūdens apgādes sistēmā (t.sk. karstā ūdens cirkulācija).

II. Piegādātās siltumenerģijas sadalījums

6. Norēķina periodā energoapgādes komersanta piegādātās siltumenerģijas kopējais daudzums ir vienāds ar patērētās siltumenerģijas kopējo daudzumu.

7. Norēķina periodā patērētās siltumenerģijas kopējo daudzumu aprēķina pēc formulas [1]:

Q _ptr. = Q _cirk. + Q _k.ūd. + Q _apk., kur [1]

Q _ptr. – patērētās siltumenerģijas kopējais daudzums [MWh];

Q _cirk. – siltumenerģijas daudzums, kas patērēts karstā ūdens cirkulācijai norēķina periodā. Mājās, kurās nav karstā ūdens cirkulācijas līnijas Q_cirk. = 0 [MWh];

Q _k.ūd. – siltumenerģijas daudzums, kas patērēts aukstā ūdens uzsildīšanai mājas siltummezglā [MWh]:

a) vasaras sezonā: Q _k.ūd. = Q _{k.ūd.(vas.sez.)} (saskaņā ar formulu [4]);

b) apkures sezonā: Q _k.ūd. = Q _{k.ūd.(apk.sez.)} (saskaņā ar formulām [6] vai [7]);

Q _apk. – siltumenerģijas daudzums, kas patērēts apkurei. Vasaras sezonā:

Q _apk. = 0 [MWh].

III. Karstā ūdens cirkulācija

8. Norēķina periodā patērētās siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens cirkulācijai aprēķina pēc formulas [2]:

Q _cirk. = C x N , kur [2]

Q _cirk. – patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens cirkulācijai [MWh];

C – konstants lielums, kas norēķina periodā, neatkarīgi no sezonas, ir 0,1 MWh apmērā uz vienu īpašumu. Pārvaldnieks, izvērtējot statistiskus datus par mājā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai un piegādei, var noteikt zemāku vai augstāku lielumu;

N – kopējais īpašumu skaits.

9. Maksu patērētājam par karstā ūdens cirkulāciju īpašumā norēķina periodā aprēķina pēc formulas [3]:

M _{k. ūd. cirk.} = C x T, kur [3]

M _{k. ūd. cirk.} – maksa patērētājam par karstā ūdens cirkulāciju [Ls];

C – konstants lielums, kas norēķina periodā, neatkarīgi no sezonas, ir 0,1 MWh apmērā uz vienu īpašumu. Pārvaldnieks, izvērtējot statistiskus datus par mājā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai un piegādei, var noteikt zemāku vai augstāku lielumu;

T – siltumenerģijas tarifs kopā ar pievienotās vērtības nodokli [Ls/MWh].

10. Par karstā ūdens cirkulācijai patērētās siltumenerģijas daudzumu patērētājs maksā arī gadījumos, ja:

10.1. īpašums atslēgts no mājas kopējās karstā ūdens padeves sistēmas;

10.2. patērētājs atrodas prombūtnē vai karstā ūdens patēriņš īpašumā norēķina periodā ir vienāds ar nulli.

IV. Karstā ūdens apgāde

11. Vasaras sezonas norēķina periodā patērētās siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens sagatavošanai aprēķina pēc formulas [4]:

Q _{k. ūd. (vas.sez.)} = Q _pieg. – Q _cirk., kur [4]

Q _{k. ūd. (vas. sez.)} – patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens sagatavošanai vasaras sezonas norēķina periodā [MWh];

Q _pieg. – energoapgādes komersanta piegādātās siltumenerģijas kopējais daudzums vasaras sezonas norēķina periodā [MWh];

Q _cirk. – patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens cirkulācijai norēķina periodā [MWh].

12. Viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai patērētās siltumenerģijas daudzumu vasaras sezonas norēķina periodā aprēķina pēc formulas [5]:

q k. ūd. (vas. sez.)  =	Q k.ūd.(vas.sez.)	, kur [5]
	V a. ūd. smn.

q _{k. ūd. (vas.sez.)} – viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai siltummainī patērētās siltumenerģijas daudzums vasaras sezonas norēķina periodā [MWh/m³];

Q _{k. ūd. (vas. sez.)} – patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens sagatavošanai vasaras sezonas norēķina periodā [MWh];

V _{a. ūd. smn.} – karstā ūdens sagatavošanai siltummainī patērētā aukstā ūdens kopējais apjoms norēķina periodā saskaņā ar skaitītāja rādījumiem pirms siltummaiņa [m³].

13. Apkures sezonas norēķina periodā mājā ar atsevišķu siltumenerģijas skaitītāju apkures sistēmai:

13.1. patērētās siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens sagatavošanai aprēķina pēc formulas [6]:

Q _{k. ūd. (apk. sez.)} = Q _pieg. – Q _cirk. – Q _apk., kur [6]

Q _{k. ūd. (apk. sez.)} – patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens sagatavošanai apkures sezonas norēķina periodā [MWh];

Q _pieg. – energoapgādes komersanta piegādātais siltumenerģijas kopējais daudzums norēķina periodā [MWh];

Q _cirk. – patērētais siltumenerģijas daudzums karstā ūdens cirkulācijai norēķina periodā [MWh];

Q _apk. – siltumenerģijas daudzums, kas patērēts apkurei norēķina periodā.

13.2. viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai mājas siltummainī patērēto siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens sagatavošanai aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 12.punkta formulu [5].

14. Apkures sezonas norēķina periodā mājā (bez siltumenerģijas skaitītāja apkures sistēmai) patērētās siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens sagatavošanai aprēķina pēc formulas [7]:

Q _{k. ūd. (apk. sez.)} = q _{k. ūd. (apk. sez.)} x V _{a. ūd. smn.}, kur [7]

Q _{k. ūd. (apk. sez.)} – patērētās siltumenerģijas kopējais daudzums karstā ūdens sagatavošanai apkures sezonas norēķina periodā [MWh];

V _{a. ūd. smn.} – karstā ūdens sagatavošanai patērētā aukstā ūdens kopējais apjoms norēķina periodā saskaņā ar ūdens skaitītāja rādījumiem pirms siltummaiņa [m³];

q _{k. ūd. (apk. sez.)} – viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai mājas siltummainī patērēto siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens sagatavošanai apkures sezonas norēķina periodā aprēķina pēc formulas [8]:

q k. ūd. (apk. sez.) =	(to k. ūd. – to a. ūd.)	x c x k 1 , kur [8]
	103 x k2

q _{k. ūd. (apk. sez.)} – viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai siltummainī patērētās siltumenerģijas daudzums apkures sezonas norēķina periodā [MWh/m³];

c – ūdens siltumietilpība c = 1;

k ₁ – siltuma zudumi ar starojumu no siltummaiņa apkārtējā telpā plākšņu tipa siltummainim k = 1,0;

t^o _{k. ūd.} – karstā ūdens temperatūra pēc siltummaiņa;

t^o _{a. ūd.} – aukstā ūdens temperatūra pirms siltummaiņa ir pieņemta + 5^o C;

k ₂ – koeficients gigakalorijas [Gkal] pārveidošanai megavatstundā [MWh] – 0,8598.

15. Neapdzīvojamām telpām un mākslinieku darbnīcām ir jābūt aprīkotām ar karstā ūdens patēriņa skaitītājiem.

16. Ja dzīvoklī nav uzstādīts karstā ūdens skaitītājs vai tam ir beidzies verificēšanas termiņš un pirms siltummaiņa nav uzstādīts ūdens skaitītājs vai tam ir beidzies verificēšanas termiņš, tad karstā ūdens patēriņa norma ir 4 m³ norēķina periodā par katru dzīvoklī dzīvojošo personu.

17. Ja patērētāja iesniegtā un pēc aprēķiniem noteiktā karstā ūdens patēriņa summa atšķiras no kopējā karstā ūdens patēriņa, ko uzrāda skaitītājs pirms siltummaiņa, tad pēc formulas [5] vai [8] aprēķinātās viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai mājas siltummainī patērētās siltumenerģijas daudzumu koriģē pēc formulas [9]:

q _{i. krģ.} = q _i x k₃, kur [9]

q _{i. krģ.} – koriģētais viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai siltummainī patērētās siltumenerģijas daudzums norēķina periodā [MWh/m³];

q _i – viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai siltummainī patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens sagatavošanai norēķina periodā [MWh/m³]:

a) vasaras sezonā q _i = q _{k. ūd. (vas. sez.)} (saskaņā ar formulu [5]);

b) apkures sezonā q _i = q _{k. ūd. (apk. sez.)} (saskaņā ar formulu [8]).

k₃ – koeficients, kuru aprēķina pēc formulas [10]:

k3=	Va. ūd. smn.	,  kur [10]
	V k. ūd. patēr.

V_{a. ūd. smn.} – karstā ūdens sagatavošanai patērētā aukstā ūdens kopējais apjoms norēķina periodā saskaņā ar skaitītāja rādījumiem pirms siltummaiņa [m³];

V_{k. ūd. patēr.} – patērētā karstā ūdens kopējais apjoms norēķina periodā saskaņā ar patērētāja pārvaldniekam iesniegtajiem rādījumiem un aprēķiniem [m³].

18. Norēķina periodā maksu par karstā ūdens patēriņa norēķina vienību aprēķina pēc formulas [11]:

m _{k. ūd.} = q _{k. ūd. norēķ.} x T,kur [11]

m _{k. ūd.} – maksa par karstā ūdens patēriņa norēķina vienību (viens kubikmetrs) [Ls/m³];

q _{k. ūd. norēķ.} – viena kubikmetra aukstā ūdens uzsildīšanai siltummainī patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens sagatavošanai, ko pielieto norēķina periodā [MWh/m³]:

a) vasaras sezonā q _{k. ūd. norēķ. =} q _{k. ūd. (vas. sez.)} (saskaņā ar formulu [5]);

b) apkures sezonā q _{k. ūd.norēķ. =} q _{k. ūd. (apk. sez.)} (saskaņā ar formulu [8]);

c) ja koriģē saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu, q _{k. ūd. norēķ. =} q _i.krģ.(saskaņā ar formulu [9]).

T – siltumenerģijas tarifs ar pievienotās vērtības nodokli [Ls/MWh].

19. Norēķina periodā maksu par patērēto karsto ūdeni aprēķina pēc formulas [12]:

M _{k. ūd.} = v _{k. ūd.} x m _{k. ūd.}, kur [12]

M _{k. ūd.} – maksa par patērēto karsto ūdeni norēķina periodā [Ls];

v _{k. ūd} – patērētā karstā ūdens apjoms norēķina periodā, kas noteikts pēc skaitītāju rādījumiem vai patēriņa normām [m³];

m _{k. ūd.} – maksa par karstā ūdens patēriņa norēķina vienu vienību (viens kubikmetrs) [Ls/m³].

V. Apkure

20. Norēķina periodā apkurei patērētās siltumenerģijas daudzumu aprēķina pēc formulas [13]:  

Q _apk. = Q _pieg. – (Q _cirk. + Q _{k. ūd. (apk. sez.)}), kur [13]

Q _apk. – siltumenerģijas kopējais daudzums, kas patērēts apkurei norēķina periodā [MWh];

Q _pieg. – energoapgādes komersanta piegādātās siltumenerģijas kopējais daudzums norēķina periodā [MWh];

Q _cirk. – patērētās siltumenerģijas daudzums karstā ūdens cirkulācijai norēķina periodā. Mājai, kurā nav karstā ūdens cirkulācijas līnijas, Q _cirk. = 0 [MWh];

Q _{k. ūd. (apk. sez.)} – siltumenerģijas daudzums, kas patērēts karstā ūdens sagatavošanai apkures sezonas norēķina periodā [MWh].

21. Pārvaldnieks, sadalot siltumenerģijas patēriņu apkurei neapdzīvojamām telpām un mākslinieku darbnīcām:

21.1. veic uzskaiti saskaņā ar apkurei patērētās siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem;

21.2. ja nav uzstādīti patērētās siltumenerģijas skaitītāji, pielieto siltumenerģijas patēriņa paaugstināšanas koeficientu 1,4 vai arī var pielietot citu paaugstināšanas koeficientu atbilstoši sertificētas (licencētas) personas atzinumam un siltumenerģijas patēriņa aprēķinam.

22. Ja neapdzīvojamās telpās vai mākslinieku darbnīcās siltumenerģijas patēriņu uzskaita ar atsevišķu siltumenerģijas skaitītāju, no aprēķinātā mājas kopējā siltumenerģijas daudzuma apkurei atņem ar siltumenerģijas skaitītāju uzskaitīto siltumenerģijas daudzumu.

23. Ja atsevišķā īpašumā ir ierīkota autonoma apkure, īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz šo īpašumu, atbilstoši sertificētas (licencētas) personas atzinumam un siltumenerģijas patēriņa aprēķinam, kas saskaņots ar pārvaldnieku.

24. Norēķina periodā maksu par apkuri neapdzīvojamās telpās vai mākslinieku darbnīcās, kur centralizētās apkures siltumenerģijas patēriņu uzskaita ar atsevišķu siltumenerģijas skaitītāju, aprēķina pēc formulas [14]:

M _{apk. i. sk.} = Q _{apk. i. sk.} xT, kur [14]

M _{apk. i. sk.} – maksa par īpašuma apkuri, kur centralizētās apkures siltumenerģijas patēriņu uzskaita ar atsevišķu siltumenerģijas skaitītāju [Ls];

Q _{apk. i. sk.} – siltumenerģijas daudzums, kas aprēķināts saskaņā ar atsevišķo siltumenerģijas skaitītāju centralizētajai apkurei [MWh];

T – siltumenerģijas tarifs ar pievienotās vērtības nodokli [Ls/MWh].

25. Norēķina periodā maksu par koplietošanas telpu apkuri patērētājam par īpašumu, kur centralizētās apkures siltumenerģijas patēriņu uzskaita ar atsevišķu siltumenerģijas skaitītāju vai kuram ir autonoma apkure, aprēķina pēc formulas [15]:

M _{apk. x.} = Q _{apk. ktlp. i.} x T, kur [15]

M _{apk. x.} – maksa par koplietošanas telpu apkuri patērētājam par īpašumu, kur centralizētās apkures siltumenerģijas patēriņu uzskaita ar atsevišķu siltumenerģijas skaitītāju vai kuram ir autonoma apkure [Ls];

Q _{apk. ktlp. i.} – uz konkrēto īpašumu attiecināmais siltumenerģijas daudzums mājas koplietošanas telpu apkurei saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu [MWh];

T – siltumenerģijas tarifs ar pievienotās vērtības nodokli [Ls/MWh].

26. Īpašuma kopējo platību, uz kuru attiecināma apkure, atskaitot balkonu un lodžiju platību, aprēķina pēc formulas [16]:

S _apk. = S _dz. + S _īp.i., kur [16]

S _apk. – kopējā reducētā apkurināmā platība īpašumos, atskaitot balkonu un lodžiju platību [m²];

S _dz. – kopējā dzīvokļu platība, atskaitot balkonu un lodžiju platību [m²];

S _{īp. i.} – kopējā īpašumu reducētā platība, kas noteikta, ievērojot atbilstošos siltumenerģijas patēriņa paaugstināšanas koeficientus saskaņā ar šo noteikumu 21.2. apakšpunktu, atskaitot balkonu un lodžiju platību [m²];

27. Īpašuma viena reducētā kvadrātmetra apkurei (t.sk. uz atbilstošajiem īpašumiem attiecināmā koplietošanas telpu apkurei patērētā siltumenerģija) patērētās siltumenerģijas daudzumu aprēķina pēc formulas [17]:

q apk. =	Q apk. – Q apk. ktlp.	, kur [17]
	S apk.

q _apk. – viena reducētā apkurināmās platības kvadrātmetra apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums [MWh/m²];

Q _apk. – siltumenerģijas kopējais daudzums, kas patērēts apkurei norēķina periodā [MWh];

Q _{apk. ktlp.} – siltumenerģijas daudzums mājas koplietošanas telpu apkurei saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu [MWh];

S _apk. – kopējā reducētā platība, uz kuru attiecināma apkure, atskaitot balkonu un lodžiju platību [m²].

28. Norēķina periodā maksu par apkures norēķina vienu vienību aprēķina pēc formulas [18]:

m _apk. = q _apk. x T, kur [18]

m _apk. – maksa par apkures norēķina vienu vienību (viens kvadrātmetrs) [Ls/m²];

q _apk. – viena reducētā apkurināmās platības kvadrātmetra apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums [MWh/m²];

T – siltumenerģijas tarifs ar pievienotās vērtības nodokli [Ls/MWh].

29. Norēķina periodā maksu par īpašuma apkuri aprēķina pēc formulas:

M _apk. = s _i. x m _apk., kur [19]

M _apk. – maksa patērētājam par īpašuma apkuri norēķina periodā [Ls];

s_i. – konkrētā īpašuma platība, ievērojot atbilstošos siltumenerģijas patēriņa paaugstināšanas koeficientus saskaņā ar šo noteikumu 21.2.apakšpunktu, atskaitot balkonu un lodžiju platību [m²];

m _apk. – maksa par apkures norēķina vienu vienību (viens kvadrātmetrs) [Ls/m²].

Noslēguma jautājumi

30. Ar šo saistošo noteikumu stāšanos spēkā atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2003.gada 1.jūlija noteikumus Nr.34 “Dzīvojamās mājās karstā ūdens sagatavošanai patērētās siltumenerģijas samaksas kārtība vasaras periodā” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 2004.gada 11.maija noteikumiem Nr.53).

31. Ar šo saistošo noteikumu stāšanos spēkā atzīt par spēku zaudējušu Rīgas domes  1997.gada 14.oktobra lēmumu Nr.5157 “Par vienotu formu ieviešanu komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējo aprēķinu veikšanai Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās un energopārvaldnieka dienesta izveidošanu”.

32. Ar šo saistošo noteikumu stāšanos spēkā atzīt par spēku zaudējušu Rīgas domes  1997.gada 23.septembra lēmumu Nr.5058 “Par komunālo pakalpojumu pārrēķina kārtību dzīvokļos bez skaitītājiem, kuru iedzīvotāji atradušies prombūtnē” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 1998.gada 17.februāra lēmumu Nr.5573 un Rīgas domes 1998.gada 26.maija lēmumu Nr.6062).

33. Ar šo saistošo noteikumu stāšanos spēkā atzīt par spēku zaudējušu Rīgas domes 1996.gada 22.oktobra lēmumu Nr.3999 “Par aukstā un karstā ūdens skaitītāju pielietojumu Rīgas pašvaldības dzīvojamā fonda ēkās” un ar šo lēmumu apstiprināto metodiku “Metodika norēķiniem ar Rīgas pašvaldības dzīvojamā fonda ēku dzīvokļu īrniekiem, kuri atsakās no karstā ūdens piegādes vai ir prombūtnē, kā arī īrniekiem, kuru dzīvokļos ir uzstādīti karstā ūdens skaitītāji”.

34. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas. Laikrakstā “5 min” publicējama informācija par saistošo noteikumu pieņemšanu, norādot, ka ar saistošo noteikumu pilnu tekstu var iepazīties portālā www.riga.lv, kā arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

35. Rīgas domes Komunālais departaments ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

Rīgā 2009.gada 15.maijā