Par ES aizdevuma otro maksājumu Latvijai

Vakar, 2.jūlijā, Eiropas Komisija atbilstoši Padomes ieteikumam noteica Latvijai termiņu – 2012.gadu – pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai zem 3% no IKP. Minētais termiņš atbilst Latvijā notiekošajam ekonomikas un budžeta korekcijas procesam un tās vidējā termiņa mērķim – ieviest eiro –, kas ir budžeta korekcijas stratēģijas pamatā. Komisija arī nolēma atbalstīt aizdevuma otrā maksājuma 1,2 miljardu eiro apmērā izmaksu. Eiropas Savienība, ieskaitot vairākas ES dalībvalstis divpusēji, sniedz nozīmīgu finansiālo palīdzību 5,3 miljardus eiro, kas ir daļa no plašākas finansiālā atbalsta paketes, kurā arī SVF apņēmies ieguldīt 1,7 miljardus eiro. ES aizdevuma otrais maksājums 1,2 miljardi eiro tiks izmaksāts jūlijā pēc Papildu saprašanās memoranda parakstīšanas un aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos.

 “Latvijā norit ļoti nepatīkams budžeta deficīta novēršanas process, bet ES sniedz vērā ņemamu atbalstu ar maksājumu bilances aizdevumu, kas veido lielāko starptautiskās finanšu palīdzības daļu. ES atbalsts izpaužas arī kā ES fondu avansa maksājumi un Eiropas finanšu institūciju papildu aktivitātes. Novēršot lielo budžeta un makroekonomisko nelīdzsvarotību, valsts atkal būs ceļā uz eiro ieviešanu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas veicinās nodarbinātības kāpumu,” teica Hoakins Almunja, Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisārs, vienlaikus aicinot “veltīt uzmanību tam, lai mazinātu deficīta novēršanas procesa negatīvo ietekmi uz sabiedrības nabadzīgāko daļu”.

2.jūlijā komisārs H.Almunja parakstīja lēmumu, kas dod zaļo gaismu, lai veiktu nepieciešamās procedūras otrā maksājuma no kopējā 3,1 miljarda eiro aizdevuma (ko janvārī atbalstīja ES Padome) veikšanai. Maksājums tiks pārskaitīts jūlija otrajā pusē pēc tam, kad Latvijas valdības pārstāvji un komisārs H.Almunja būs parakstījuši Papildu saprašanās memorandu, kas tika pieņemts 2.jūlijā, un tiks veiktas nepieciešamās aizņemšanās procedūras starptautiskajos finanšu tirgos.

2.jūlijā Komisija arī saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EK līguma 104.panta 5. līdz 7.punkts) adresēja ieteikumus Padomei par Latviju. Tā bija pēdējā valsts, par ko bija nepieciešami ieteikumi pēc paziņojuma saņemšanas par valsts budžeta stāvokli 2008.gadā. Komisija jau februārī pieņēma ziņojumu saskaņā ar 104.panta 3.punktu (skatīt IP/09/274), kas ir pirmais posms pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

Kad pagājušajā rudenī pastiprinājās pasaules ekonomikas un finanšu krīze, Latvijas ekonomiku jo īpaši destabilizēja ļoti lielais tekošā konta deficīts, kas uzkrāts pēdējos gados, un mājsaimniecību lielās parādsaistības ārzemju valūtā. Latvijā pašreiz tiek īstenota ekonomikas un budžeta stabilizācijas programma; lai to izpildītu, pērnā gada decembrī valstij tika nodrošināta starptautiska finansiāla palīdzība 7,5 miljardu eiro apmērā. Maksājumu bilances aizdevuma veidā ES sniedz gandrīz pusi (3,1 miljards eiro) no atvēlētajiem līdzekļiem. Aizdevuma pirmā daļa (1 miljards eiro) tika izmaksāta 25.februārī; gaidāms, ka otro daļu (1,2 miljardi eiro) izmaksās jūlijā. Finansiālās palīdzības atlikušo daļu apņēmās piešķirt Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Somija un Igaunija (kopā 1,9 miljardi eiro), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Polija un Čehija (vēl 0,4 miljardi eiro), Starptautiskais valūtas fonds (1,7 miljardi eiro) un Pasaules banka (0,4 miljardi eiro).

2.jūlijā paziņotajos ieteikumos Latvijas iestādes tiek aicinātas pilnībā īstenot parlamenta 2009.gada 16.jūnijā pieņemtos budžeta papildinājumus, lai šogad samazinātu valsts budžeta deficītu līdz mazāk par 10% no IKP. 2008.gadā tas bija -4,0%. Pamatojoties uz šogad īstenoto konsolidāciju, Latvijas iestādes tiek aicinātas pieņemt un strikti īstenot budžetu 2010.gadam, tādējādi turpinot samazināt budžeta deficītu un pakāpeniski panākot to, ka līdz 2012.gadam deficīts ir mazāks par 3%.

Tāpēc Latvijas iestādes tiek aicinātas veicināt fiskālo pārvaldību un pārskatāmību un uzlabot budžeta izpildes uzraudzību gada gaitā. Latvijas iestādēm arī jāpadara saistošāki vidējā termiņa budžeta noteikumi.

Budžeta konsolidācijas pasākumiem jānodrošina valsts budžeta bilances noturīga uzlabošanās, vienlaikus uzlabojot publisko finanšu kvalitāti un sekmējot strukturālas reformas, jo īpaši izglītībā un veselības aprūpē, lai stimulētu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Jāņem vērā arī budžeta deficīta korekcijas sekas un jāmazina šā procesa negatīvā ietekme uz sabiedrības nabadzīgāko daļu.

Vispārēja informācija

Šī ir devītā ES valsts, par kuru Komisija šogad ir pieņēmusi ieteikumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Pārmērīga budžeta deficīta procedūra jau ir uzsākta attiecībā uz četrām valstīm: Franciju, Grieķiju, Īriju un Spāniju (skatīt IP/09/458), kas pievienojās Ungārijai un Apvienotajai Karalistei – valstīm, kuru budžeta stāvoklis jau tika pastiprināti uzraudzīts vēl pirms krīzes pastiprināšanās. ES finanšu ministri 7.jūlija sanāksmē izskatīs attiecībā uz Latviju, Maltu, Lietuvu, Poliju un Rumāniju (skatīt IP/09/990) pieņemtos ieteikumus, kā arī Ungārijai adresētos jaunos ieteikumus atbilstoši 104.panta 7.punktam.

Janvārī ES finanšu ministri (skatīt IP/09/18) vienojās par atbalsta piešķiršanu Latvijai ES maksājumu bilances programmas ietvaros. Turklāt Latvijai, Ungārijai un Rumānijai piešķirts arī maksājumu bilances aizdevums. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ES finanšu ministri aprīlī maksājumu bilances finansiālā atbalsta noteikumos (Regula 322/2002) dubultoja aizdevumu piešķiršanas limitu līdz 50 miljardiem (skatīt IP/09/559), turklāt limits decembrī jau reiz tika dubultots. Pagaidām kopējā summa 14,6 miljardi eiro ir sadalīta šādi: Ungārijai 6,5 miljardi, Latvijai 3,1 miljards un Rumānijai 5 miljardi.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Ministru prezidents:

Eiropas Komisijas lēmums par otrās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai apliecina, ka veiktie budžeta grozījumi, par 500 miljoniem latu samazinot budžeta deficītu, kā arī aizsāktās strukturālās reformas un ekonomikas stabilizācijas plāns ir pareizi un nepieciešami pasākumi, kas vērsti uz Latvijas ekonomikas iespējami drīzāku stabilizāciju.

Vienlaikus mums jāapzinās, ka šis ir tikai viens no posmiem, ko esam veikuši, lai sasniegtu mērķi – budžeta deficītu 3% no IKP 2011. –2012.gadā. Gan darbs pie 2010.gada budžeta, gan nākamajiem budžeta gadiem vēl prasīs virkni nopietnu lēmumu, līdz būsim panākuši to, ka Latvija tērē atbilstoši budžeta ieņēmumiem, bet valsts pārvaldes administratīvais aparāts ir samazināts vismaz par 30%. Tikai tad būsim sasnieguši strukturālo reformu galvenos mērķus – maza, profesionāla un uz iedzīvotāju vērsta valsts pārvalde, Latvijas iedzīvotāju skaitam un apdzīvotībai atbilstoša, kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe un izglītība.

Jāapzinās, ka ekonomiskā krīze ir ne tikai smags laika posms, bet arī vispiemērotākais brīdis jau sen nepieciešamo reformu veikšanai, kuras iepriekš tika nepamatoti atliktas politiskās gribas trūkuma dēļ.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Ekonomikas ministrs:

Ekonomikas ministrs Artis Kampars apsveic 2.jūlijā pieņemto EK lēmumu piešķirt Latvijai nākamo aizdevuma daļu 1,2 miljardu eiro apjomā. Ministrs uzskata, ka pieņemtais lēmums ir skaidrs signāls uzņēmējiem, komercbankām un investoriem par valdības apņēmību īstenot strukturālās reformas un sola pozitīvas pārmaiņas Latvijas ekonomikā. A.Kampars apliecināja arī apņēmību turpināt iesākto darbu pie pasākumiem Latvijas ekonomikas atveseļošanai.

 “Es apsveicu Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu par nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai. 2.jūlijā pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums ir skaidrs signāls uzņēmējiem, komercbankām un investoriem par valdības apņēmību īstenot strukturālās reformas un sola pozitīvas pārmaiņas Latvijas ekonomikā,” pauž ministrs.

Viņš norādīja, ka 2.jūlijā Tautsaimniecības padomes sēdē saņēmis vienbalsīgu atbalstu Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānam, kas paredz prioritāro tautsaimniecības nozaru noteikšanu. Šīs nozares paredzēts noskaidrot apspriešanā un diskusijās ar uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un citiem būtiskiem sabiedrības interešu pārstāvjiem. Valdība par prioritārajām tautsaimniecības nozarēm varētu lemt septembra sākumā.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs