Ekonomikas ministrija: Par Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu

2.jūlijā ekonomikas ministrs Artis Kampars iepazīstināja Tautsaimniecības padomes locekļus ar plānu Latvijas ekonomikas atveseļošanai un guva tās atbalstu plāna iedzīvināšanā.

 “Esmu gandarīts par šodien vienbalsīgo Tautsaimniecības padomes atbalstu mūsu piedāvājumam Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Tomēr tas ir tikai pirmais solis ceļā uz šā plāna pieņemšanu un īstenošanu, jo esam ieplānojuši to detalizēti apspriest ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Ekonomistu apvienību 2010, Latvijas Pašvaldību savienību, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi, Ārvalstu investoru padomi, lauksaimnieku organizācijām, izglītību un zinātni pārstāvošām organizācijām u.c ,” uzsver A.Kampars.

Ministrs Tautsaimniecības padomes locekļus iepazīstināja ar Ekonomikas ministrijas (EM) analīzi par Latvijas ekonomisko attīstību vidēja termiņa periodā (līdz 2015.gadam) un iepazīstināja ar politikas prioritātēm tautsaimniecības modeļa maiņai.

Mērķis ir panākt, ka Latvijas tautsaimniecības pamatā ir konkurētspēja, produktivitāte un produkcijas ražošana ar augstu pievienoto vērtību.

Pēc ministra teiktā, galvenie instrumenti mērķa sasniegšanai ir konkurētspējai labvēlīgas vides radīšana un mērķtiecīgs, selektīvs valsts atbalsts prioritārajām tautsaimniecības nozarēm, kas ir orientētas uz eksportu. Ministrs uzsvēra, ka turpmākajā darbā EM uzsvaru liks uz to problēmu atrisināšanu, kas ievērojami vājina mūsu valsts tautsaimniecības, uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kā arī līdz gada beigām ieviesīs mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, lai tādā veidā atbalstītu mazos uzņēmējus.

Savukārt valsts mērķtiecīgs un selektīvs atbalsts nozīmē valsts resursu koncentrāciju uz tām eksporta nozarēm, kuras varētu dot vislielāko ieguldījumu 2011.–2015.gada izaugsmē, un tās ir – pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, metāli un metālizstrādājumu ražošana, transports un sakari, augsto tehnoloģiju nozares ar augstu pievienoto vērtību. Ministrs gan uzsver, ka tās vēl nav atzītas par prioritārajām tautsaimniecības nozarēm, bet izriet no ministrijas analīzes par Latvijas ekonomisko attīstību vidēja termiņa periodā. Galīgo lēmumu par prioritārajām tautsaimniecības nozarēm ekonomikas ministrs pieņems pēc apspriešanās ar uzņēmējiem, ekspertiem. Valsts atbalsts izpaudīsies kā nodokļu stimuli, valsts atbalsta programmas, prioritāro nozaru sasaiste ar izglītību un zinātni, kā arī darba tirgus plānošana un regulēšana.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs