Mūsu slejās vairākkārt atgādināts, ka jau ar februāra vidu darbu atsācis par Eiropas Savienības PHARE programmas un valsts līdzekļiem finansētais Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts (PTRS). Tā priekšgalā saskaņā ar iepriekš izsludināto konkursu tagad ir kādreizējais Valmieras rajona Rūjienas pilsētas domes priekšsēdētājs Valērijs Seilis.

Arī PTRS rīcībā ir Saeimas 1998.gada 21.oktobrī pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas likums, ko Valsts prezidents izsludināja 30.oktobrī un kas stājās spēkā ar 13.novembri. Te būtiski ir visai strikti termiņi, tostarp 2003.gada 31.decembris un 2004.gada 30.novembris. Tad reformai tiks pielikts punkts.

Likuma otrā nodaļa, kas atšifrē vietējo pašvaldību rīcību, vispirms paredz administratīvo teritoriju izpēti, pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanu, pēc tam to realizāciju. Līdztekus aktuāls ir arī Saeimas 1998.gada 15.oktobrī pieņemtais "Teritorijas attīstības plānošanas likums", kas sasaucas ar iepriekš minēto dokumentu.

Izpētes sakarā jau veikti veiksmīgi priekšdarbi: pērn apvienība "Projekts XXI" apsekoja Ogres rajonu, apvienība "Blezūrs–Konsultāciju birojs" — Ludzas un Talsu rajonu, Saldus rajona padome sadarbībā ar VARAM Pašvaldību lietu pārvaldi detalizēti pievērsās Saldus rajona pagastu un pilsētu situācijai.

Šovasar — solis tālāk. Pērn aplūkotajiem četriem rajoniem tagad oficiāli pievienojas jau deviņi, jo laikus apstiprināta PHARE programma Nr.98-0471.00 "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" un tās apakšprojekts "Atbalsts VARM Pašvaldību lietu pārvaldes īstenojamās teritoriālās reformas sagatavošanā". Tieši šis projekts ir būtisks, lai paredzētu konkrētus uzdevumus jau pārbaudītām apvienībām, un tās patlaban ir šādas: "Projekts XXI" šogad pievēršas Limbažu, Jēkabpils, Preiļu un Madonas rajonam, apvienība "Blezūrs–Konsultāciju birojs" — Ventspils, Rēzeknes, Valmieras un Jelgavas rajonam, bet Valsts zemes dienests izteicis apņēmību kompleksi izpētīt Daugavpils pilsētas un rajona saskarsmes iespējas.

Šajā kontekstā būtiska bijusi arī maija otrajā pusē sarīkotā konference "Valsts reģionalizācija kā administratīvi teritoriālās reformas mērķis". Tās materiāli tagad ir "LV" redakcijas rīcībā un tiek gatavoti publicēšanai. Par nākamo soli var uzskatīt Latvijas pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāju jūnija informatīvo sanāksmi. Tajā īpaši pievērsās tā sauktās vienas pieturas aģentūras izveidošanai valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, runāja par pašvaldību administratīvo teritoriju izpētes metodiku, jo nesen ir apkopota un vispārināta 1998.gada pieredze, balstoties uz Ogres, Ludzas, Saldus un Talsu rajonā gūto mācību. Tas patlaban ir sevišķi svarīgi arī tāpēc, ka strauji top plašam pašvaldību darbinieku lokam paredzētā "Apvienošanās rokasgrāmata". Turklāt atbilstoši Ministru prezidenta 1999.gada 23.aprīļa rīkojumam Nr.155 darba grupai reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcijas izstrādāšanai jau šī mēneša sākumā vajadzēja iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā šīs koncepcijas pirmtekstu.

Kaut gan jūlijs jau pāri pusei, Administratīvi teritoriālās reformas sekretariātā vaicāju par šīsvasaras darbiem.

— Jā, — atbildēja ATRS vadītājs Valērijs Seilis, — to, sākot ar jūniju, nav trūcis. Jau tad veselu nedēļu mūsu eksperti Dzidra Vecbrāle un Andris Lācis, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks reformu jautājumos Arvīds Pīlēģis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš, Līvānu pilsētas domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns, kā arī viņa kolēģi no Preiļu rajona — Rožupes pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Kūka un Turku pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Smelcers izmantoja iespēju doties PHARE rīkotajā mācību braucienā uz Dāniju. Tur viņi tikās ar Dānijas bijušā teritoriālās reformas sekretariāta vadītāju, iekšlietu ministrijas (šajā valstī pašvaldības pārzina tieši šī ministrija) finansu un juridisko lietu ekspertiem, pētīja pašvaldību finansējuma kārtību Dānijā, apmeklēja Sores un Solstrandas pašvaldības, kas laika gaitā apvienojušās.

Tomēr mūsu ekspertu uzmanības centrā ir un paliks Latvija. Te jūnijā vien mūsu kontā ir Liepājas rajona Tadaiķu pagasta un Durbes pilsētas attīstības kopīgā plāna konsultēšana, tikšanās ar Gulbenes rajona pašvaldību vadītājiem Galgauskas pagastā, kopā ar Ludzas rajona pašvaldībām sarīkotie semināri Malnavas pagastā un Zilupes pilsētā. Esam bijuši Daugavpils rajona Demenes pagastā, tikušies ar Balvu rajona padomes speciālistiem. Gandrīz visu laiku uz riteņiem, bet tāds ir mūsu darbs.

Par reālo veikumu stāsta apvienības "Blezūrs–Konsultāciju birojs" sabiedrisko attiecību eksperte Elīna Kalēja:

— Slodze ir pietiekama, jo mūsu goda lieta ir strikti ievērot savu saistību izpildi. Cietākais rieksts patlaban ir Valmieras rajons — no Vidzemes vidienes līdz pat Igaunijas pierobežai. Tāpēc pētījumu pirmā posma aprisēs lieti noderēja pirms nedēļas sarīkotais darba seminārs Valmierā, jo te vēl ir, ko darīt.

Toties nupat, viņnedēļ, Jelgavā varējām sarīkot nobeiguma konferenci, jo darbs Jelgavas rajonā principā ir pabeigts. Tagad vēl jāsaliek pa plauktiem visi līdz šim iegūtie materiāli, tie jāpavairo, lai tos varētu saņemt visas pašvaldības. Kaut gan mūsu uzdevums bija ielūkoties piecpadsmit pagastu esībā, sākot no Cenām un Ozolniekiem līdz pat Elejai un Zaļeniekiem, mēs izjutām to ciešo saistību ar Zemgales galvaspilsētu. Tāds varētu būt pētījuma turpinājums — metropole un apkārtne. Jo reforma būs efektīva tikai tad, ja spēsim atrast kopsaites.

Kaut gan tagad ir pats vasaras vidus, mūsu uzdevums ir negaidīt līdz rudenim. Tāpēc, ja viss paveiksies, kā iecerēts, pētījumu nobeiguma konference Valmierā varētu būt jau pēc pāris nedēļām, bet Rēzeknē — pēc trim vai četrām nedēļām. Jo laiks steidzina — 2000.gads vairs nav aiz kalniem.

Kolēģes teikto papildina TTRS sekretariāta eksperte Dzidra Vecbrāle:

— Spraigs būs arī augusts. Jau pēc nedēļas, 6.augustā, Valkas rajonā, Variņu pagastā, trīspadsmit pagastu pārstāvji no Alūksnes un Valkas rajona pārrunās savas spējas un iespējas reformas virzienā. Bet augusta pēdējā nedēļā, acīmredzot 25.augustā Rīgā plānojam lielo semināru visai Latvijai.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors