Par piensaimniecības ekonomiskajiem aspektiem

Ziņojums lauksaimniecības zinātniskās pētniecības iestāžu direktoru padomes sēdē 1999.gada 23.jūlijā Viļānos

Lai uzsvērtu lauksaimniecības, bet jo īpaši lopkopības nozares lomu valsts makroekonomisko procesu stabilizēšanā, gribu norādīt uz dažām pēdējo gadu negatīvajām tendencēm valsts ekonomikā (skat. diagrammu par iekšzemes kopprodukta īpatsvaru Latvijā). Pēdējos astoņos gados krasi — 2,5 reizes — samazinājies rūpniecības un 4,3 reizes lauksaimniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Tas atsaucas gan uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz valsts iespējām atbalstīt sociālo sfēru, izglītību, kultūru, valsts aizsardzību.

Rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas ražošanas samazinājums, ārējās tirdzniecības liberalizācija un noslēgtie starpvalstu līgumi (1994.gadā — līgums ar Eiropas Kopienu, 1996.gadā — Baltijas brīvās tirdzniecības līgums ar pārtikas precēm un 1998.gadā — ar Pasaules tirdzniecības organizāciju), vienlaikus nepieņemot vietējos likumus iekšējā tirgus aizsardzībai, ir novedis pie tā, ka pēdējos gados krasi palielinās importa pārsvars pār eksportu. 1998.gadā importa pārsniegums jau sasniedzis 812 miljonus latu jeb 76%. 1994.gadā visu preču importa pārsvars bija 141,1 miljons latu, bet 1998.gadā tādu deficītu (134,4 milj. latu) uzrāda tirdzniecība ar lauksaimniecības un pārstrādes produktiem (skat. diagrammu).

Analizējot datus, kas raksturo lopkopības produkcijas ražošanu (skat. tabulu), varam konstatēt, ka šajā nozarē ražošanas kritums ir ļoti būtisks.

Saeimā un valdībā 1998.gadā akceptētā Latvijas lauku attīstības programma, kā arī Zemkopības ministrijas vadībā izstrādātie "Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati" paredz veicināt lauksaimniecības attīstību, nodrošināt lauksaimniekiem pieņemamu dzīves standartu, it īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu ienākumus.