Zinātnes druvu pļauj tauta

Pēc zinātnieku domu apmaiņas Viļānos 23. jūlijā

Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības iestāžu direktoru padome dzimusi tautas atmodas laikā 1988. gadā, lai sekmētu zinātnisko pētniecību un tās sasaisti ar ražošanu. Un izrādās, ka šāda apvienība visnotaļ nepieciešama arī Latvijas Republikā. Jo vai gan citādi lauksaimniecības zinātnieki un praktiķi reizi divos mēnešos mērotu pat visai tālu ceļu, lai satiktos ar kolēģiem, dalītos domās un pieredzē, uzzinātu jaunumus. Tiesa, pats padomes nosaukums vairs īsti neatbilst saturam, jo līdzās lauksaimniecības zinātniskās pētniecības iestāžu vadītājiem padomē darbojas ne tikai viņu vietnieki, bet arī ievērojami lauksaimniecības zinātnieki. Šobrīd padomi vada Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru Zinātnes centra direktors Ģedimins Siliņš, bet viņa vietniece ir SIA "Lielmežotne" direktora vietniece Mārīte Dreijere.

23. jūlijā kārtējā padomes sēde notika Viļānos — ciemiņus un kolēģus uzņēma akciju sabiedrības "Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija" direktors Leopolds Zunde, līdzās namatēvam bija arī pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Tučs un Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters.

Padomes sēde sākās ar jaunu biedru uzņemšanu — pieredzes bagāto lauksaimniecības zinātniskās pētniecības iestāžu vadītāju un domubiedru pulkam pievienojās Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesore Dr. hab. oec. Baiba Rivža, valsts zinātniskās ražošanas uzņēmuma "Ražība" direktors Mārtiņš Bušmanis un viņa vietniece Dr. agr. Regīna Timbāre. Līdz ar to padomes locekļu skaits strauji pietuvojies ceturtajam desmitam.

Vairāk nekā stundu tika spriests par valsts uzņēmumu privatizācijas dažādajiem ceļiem, balstoties uz Pūres Valsts dārzkopības izmēģinājumu stacijas direktora Dr. agr. Andra Bites ziņojumu. Pūrenieki paši apsvēruši, ka valsts uzņēmuma statuss viņiem nav tas piemērotākais, un vērsušies pie Zemkopības ministrijas ar priekšlikumu pārveidot izmēģinājumu staciju par valsts bezpeļņas zinātnisko organizāciju. Saskaņojot viedokļus, izkristalizējies priekšlikums izveidot Pūrē valsts zinātnisko bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību. A.Bite izteica bažas, ka privatizācija Pūrē var notikt arī pēc sliktākā varianta, t. i., zinātniskā darbība tiktu pārtraukta.

Nav šaubu, arī lauksaimniecības zinātnei jāattīstās līdzi laikam — un tas nozīmē, ka līdzās ilglaicīgiem fundamentāliem pētījumiem ir jāstrādā arī komerczinātnē — virzienos, kurus pieprasa tirgus ekonomika un privātās struktūras. Privatizācijas vilnis skars visus. Bet gluži bez valsts atbalsta lauksaimniecības zinātne tomēr nevarēs iztikt nekad. Ja vien nav nolūka zinātniskos pētījumus šajā nozarē vispār pārtraukt, jo daudzas zinātniskās pētniecības iestādes ir beigušas pastāvēt. Šāda politika visai tuvā nākotnē Latvijas tautsaimniecībai var radīt ievērojamus zaudējumus. Patlaban Pūre dārzkopībā ir palikusi vienīgā zinātniskās pētniecības saimniecība Latvijā. Par to runāja Ģedimins Siliņš, SIA "Lielmežotne" direktors Jānis Rāzna, Baiba Rivža, Leopolds Zunde un citi. Viedokļi dalījās — bija arī tādi, kas uzskatīja: privatizācija ir solis uz priekšu arī zinātniskās pētniecības un saimniecības attīstībā, jo mainās cilvēku attieksme pret darbu. Svarīgi, lai privatizācija netiktu sasteigta.

Ziņojumu par Latvijas piensaimniecības nozares problēmām saistībā ar tautsaimniecības attīstību valstī nolasīja Statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētājs Dr. oec. Jūlijs Beļavnieks ( publicējam atsevišķi ).

Ar akciju sabiedrības "Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija" darbību iepazīstināja tās direktors Leopolds Zunde.

Saimniecība ir privatizēta. No tās pēc pašu vēlēšanās aizgājusi daļa zinātnieku, kas turpmāk strādās Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. Ir palikusi sēklkopības nodaļa. Saimniecībā strādājošo skaits sarucis līdz kādiem simt cilvēkiem, bet šis kodols grib un var strādāt. Šis gads Latgalei lauksaimniecībā nav no sekmīgākajiem, jo augus māc ilgstošs sausums. Samazinājusies pat graudu dīgtspēja, lini nestiepjas garumā, arī kartupeļu lauki nesola bagātu ražu. Tomēr direktors ir pārliecināts, ka, par spīti šīsvasaras grūtībām, saimniecība noturēsies un turpinās attīstīties.

Jau vēlāk, aplūkojot Viļānu zinātnieku pētījumu lauciņus, izskanēja sena atziņa, kas joprojām ir neapstrīdama: "Zinātnes tīrumu pļauj tauta."

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

&n

Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības iestāžu direktoru padomē 1999.gada 23.jūlijā

Padomē:

1. Piekrīt Valsts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas darbinieku kolektīva priekšlikumam reorganizēt valsts bezpeļņas zinātniskās organizācijas statusā atbilstoši LR likumam "Par zinātnisko darbību".

2. Lūgt Zemkopības ministriju šo viedokli aizstāvēt Ministru kabinetā.

3. Valsts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā strādā pietiekami kvalificēts zinātnieku kolektīvs, kurš mērķtiecīgi pēta intensīvās augļkopības un dārzeņkopības problēmas. Stacija ik gadu uzrāda augstus ekonomiskos rādītājus.

4. Ja Latvijas Republikas Ministru kabinets izšķiras par izmēģinājumu stacijas nodošanu Privatizācijas aģentūrai, Zemkopības ministrijai jāizstrādā privatizācijas noteikumu priekšlikums, lai saglabātu zinātnieku kolektīvu un turpinātu iesāktos pētījumus. Pūres DIS ir vienīgā iestāde, kura veic dārzeņkopības zinātniskos pētījumus.

5. Lūgt Zemkopības ministriju noteikt zinātniskām iestādēm privatizācijas stratēģiju.

6. Izlemjot Zemkopības ministrijā zinātniskā uzņēmuma pārveidošanu citā uzņēmējdarbības veidā, obligāti būtu japieaicina pārstāvji no attiecīgā uzņēmuma un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pārstāvis.

Izraksts no sēdes protokola

Par LLMZA apkopojumu par zemkopības lauka izmēģinājumiem

Tikko Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Zemkopības nodaļā apkopoti zinātnisko pētījumu lauka izmēģinājumu vērtējuma rezultāti.

Galvenie pozitīvā vērtējuma kritēriji:

- gan selekcijas, gan izmēģinājumu stacijas cenšas apvienot saimniecisko un zinātniskās pētniecības darbību. No saimnieciskās darbības iegūtos ienākumus izmanto zinātniskajā darbībā;

- mērķtiecīgi izvērsta zinātniskā sadarbība ar ārvalstu pētniecības iestādēm, Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Latvijas Universitāti un citām zinātniskajām iestādēm Latvijā un firmām;

- sevišķi atzīmējams ir jauno zinātnisko darbinieku mērķtiecīgs zinātniskais darbs un sekmīgas studijas maģistratūrā un doktorantūrā, īpaši — Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā;

- aktīva darbība jaunāko zinātnes atziņu propagandā. Tiek organizētas Lauku dienas, piemēram, liela atsaucība bija Zemeņu dienām Pūrē, Lauku dienā Malnavā;

- LLU sadarbība ar Stendes, Priekuļu izmēģinājumu stacijām doktorantu sagatavošanā, Pūres dārzkopības izmēģinājumu staciju Lauksaimniecības fakultāte izmanto kā studiju bāzi dārzkopības specialitātes studentiem.

No Baibas Rivžas, LLMZA prezidentes, ziņojuma