Latvijas Republikas Augstākās tiesas Plēnuma lēmums Nr.7  

Rīga, 1999.gada 23.jūlijā

Par likuma atsevišķu normu piemērošanu krimināllietās sakarā ar Krimināllikuma spēkā stāšanos

Ievērojot to, ka ar 1999.gada 1.aprīli spēkā stājies Krimināllikums (turpmāk KL) un nolūkā nodrošināt tā vienveidīgu izpratni un piemērošanu saistībā ar Latvijas Kriminālkodeksu (turpmāk KK) un 1998.gada 15.oktobra Latvijas Republikas likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (turpmāk Īpašs lielums) normām, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums nolēma izskaidrot:

1. Likuma spēks laikā

(KL 5.pants)

1.1. Izskatot lietas par noziegumiem, kas izdarīti līdz 1999.gada 1.aprīlim, tiesām jāievēro KL 5.panta 2.daļas nosacījumi par likuma atpakaļejošu spēku un jāpiemēro likums, kas personai labvēlīgāks, ja vien likumā nav noteikts citādi.

Jāņem vērā, ka KL 5.panta 2.daļā noteiktais atpakaļejošs spēks attiecināms ne tikai uz gadījumiem, kad nodarījums atzīstams par nesodāmu vai paredzēts mīkstāks sods, nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību, bet arī uz jebkuru citu labvēlīgumu salīdzinājumā ar KK.

1.2. Saskaņā ar Īpašā likuma 17.pantu personas, kuras līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, t.i., līdz 1999.gada 1.aprīlim, izdarījušas noziegumus, par kuriem kriminālatbildība paredzēta KK pantos (izņemot Īpašā likuma 2.pantā minētos nodarījumus), saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Latvijas Kriminālkodeksa.

Šajos gadījumos nodarījums nav pārkvalificējams uz KL attiecīgajiem pantiem.

1.3. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Īpašā likuma 17.pantu kriminālatbildība nevar iestāties, ja KL attiecīgajā pantā nav tādas noziedzīga nodarījuma ssatāva pazīmes, kas paredzēta KK pantā.

Ja KL satur analoģisku noziedzīga nodarījuma sastāvu, bet bez kvalificējošas pazīmes, kāda norādīta KK, darbības kvalificējamas pēc KK panta, nenorādot pazīmi, kura nav paredzēta KL (Piemēram, KL 262.pants neparedz noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmi — iepriekšējo sodāmību, kas bija paredzēta KK 213.1panta 2.daļā. Šajā gadījumā darbības kvalificējamas pēc KK 213.1 panta 1.daļas).

1.4. Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts līdz 1999.gada 1.aprīlim, sods nosakāms pēc KK vai Kl, ievērojot labvēlīguma principu (ņemot vērā katra soda veida minimālo un maksimālo robežu).

Ja KL panta sankcijā paredzētais sods ir vieglāks par KK atbilstošā panta sankcijas sodu, tad saskaņā ar KL 5.panta 2.daļu un Īpašā likuma 10.pantu sods nosakāms KL attiecīgā panta paredzētās sankcijas robežās.

1.5. Kvalificējot visus nodarījumus un nosakot sodu tikai pēc KK Sevišķās daļas pantiem, jāpiemēro KK Vispārīgās daļas normas, ja tās nav pretrunā ar KK 5.panta nosacījumiem.

Ja kādu no noziedzīgiem nodarījumiem kvalificē pēc KL, tad piemērojamas KL Vispārīgās daļas normas.

1.6. Likumā paredzētais atpakaļejošais spēks piemērojams, ja līdz KL spēkā stāšanās brīdim izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas saskaņā ar KL būtu klasificējams kā kriminālpārkāpums, tā mēģinājums vai sagatavošanās kriminālpārkāpumam vai mazāk smagam noziegumam.

1.7. Izņēmumi no vispārējā principa par labvēlīgumu KL normu piemērošanā norādīti Īpašā likuma 18.pantā.

Saskaņā ar šī panta noteikumiem līdz 1999.gada 1.aprīlim izdarītas zādzība, laupīšana, krāpšana, piesavināšanās kvalificējamas pēc izdarīšanas brīdī spēkā esošās KK (139., 141., 142., 144.panti) redakcijas bez salīdzināšanas ar KL.

Tas attiecināms arī uz zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielos apmēros, nepabeigtiem norādītajiem nodarījumiem, kā arī gadījumiem, ja ir izdarīts laupīšanas uzbrukums, bet manta nav iegūta.

1.8. Īpašā likuma 18.pantā uzskaitītām un jau notiesātām personām nav piemērojami šā likuma 10.panta nosacījumi un šādām personām nav samazināmi sodi līdz attiecīga KL panta maksimālajam sodam, kaut arī KK panta sankcija pārsniedz šādu sodu.

1.9. Iepriekšminētās personas nav atbrīvojamas arī no papildsoda — mantas konfiskācijas, kaut arī attiecīgais KL pants neparedz šādu papildsodu.

1.10. Īpašā likuma 18.pantā noteiktie ierobežojumi šī likuma 10.panta piemērošanā neattiecas uz pārbaudes laiku, kurš noteikts, notiesājot nosacīti.

2. Noziedzīgā nodarījuma atkārtotība

(KL 25.pants)

2.1. Noziedzīgais nodarījums uzskatāms par atkārtotu arī tad, ja persona agrāk izdarījusi KK paredzēto noziegumu un atkal izdarījusi KL attiecīgā pantā paredzētu tādu pašu vai likumā norādītu viena veida noziedzīgu nodarījumu. Ja attiecīgais KL pants neparedz šādu kvalificējošo pazīmi, tad noziedzīgs nodarījums, neatkarīgi no tā izdarīšanas laika, nav kvalificējams kā atkārtots.

2.2. KL 181.pantā norādīto noziedzīgo nodarījumu atkārtotību veido arī līdz 1999.gada 1.aprīlim izdarītie noziegumi, kas minēti KK 139. panta 6.daļā.

2.3. Atkārtotību neveido nodarījums, par kuru persona notiesāta citā valstī, bet veido visi nodarījumi, neatkarīgi no izdarīšanas vietas, ja persona saukta pie kriminālatbildības un notiesāta Latvijā.

2.4. Nozieguma mēģinājumi, izņemot KK 139.panta 6.daļā minētos, kas izdarīti līdz 1999./gada 1.aprīlim, neveido atkārtotību, ja tie būtu klasificējami kā kriminālpārkāpumi.

Atkārtotību šādos gadījumos izveido nozieguma mēģinājums, par kuru spriedums stājies likumīgā spēkā līdz 1999.gada 1.aprīlim.

2.5. Krimināllikums tā 25.panta 3.daļas izpratnē reglamentā tikai atkārtotības kā kvalificējošas pazīmes inkriminēšanu.

Ja atkārtoti izdarītajos tādos pašos noziedzīgos nodarījumos ir arī citas kvalificējošas pazīmes, kas atbilst tādai tā paša panta daļai, kurā paredzēts smagāks sods, nodarījums kvalificējams tikai pēc šīs panta daļas, bet spriedumā jānorāda visas kvalificējošās pazīmes.

3. Gada laikā izdarītie likumpārkāpumi

(KL 23.panta 5.daļa)

3.1. Atkārtoti gada laikā izdarīti likumpārkāpumi izveido noziedzīgu nodarījumu tikai tad, ja pastāv to kopums, t.i., ja tie izdarīti ne mazāk kā divas reizes un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot, tie likumā noteiktā kārtībā fiksēti (piemēram: uzlikts administratīvais sods, sastādīts protokols u.c.).

3.2. Iepriekšējā spriedumā fiksētie likumpārkāpumi, par kuriem noteikts sods, nedod pamatu atkārtotībai.

4. Kriminālatbildības noilgums

(KL 56.pants)

4.1. Izskatot lietas, tiesām jāņem vērā, ka noilgums ir būtisks krimināltiesību institūts, no kura atkarīga noziedzīga nodarījuma inkriminēšanas iespēja.

Izlemjot jautājumu par kriminālatbildības noilguma iestāšanos KL 56. panta izpratnē tām personām, kas noziegumus izdarījušas līdz 1999.gada 1.aprīlim, tiesām jāvadās no KL 5.panta nosacījumiem.

4.2. Tiesām jāņem vērā, ka KK paredzētie noilguma termiņi bija saistīti tikai ar soda maksimālo sankciju, turpretī KL paredz, ka visi noziedzīgie nodarījumi klasificējami pēc smaguma četrās grupās un katrai noteikts savs noilguma termiņš.

4.3. KL paredz tikai noilguma termiņa pārtraukšanu, bet vairs neparedz noilguma termiņa apturēšanu, kā tas bija noteikts KK.

Šai normai ir atpakaļejošs spēks.

4.4. Lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz 1999.gada 1.aprīlim, kā arī pēc 1999.gada 1.aprīļa, piemērojams tikai noilguma termiņa pārtraukšanas princips. Tādēļ lietās, kurās noilguma tecējums apturēts saskaņā ar KK 45.panta 3.daļu līdz 1999.gada 1.aprīlim, ar šo datumu atsākas noilguma termiņa tecējums, ieskaitot noilguma termiņā visu laiku, kas pagājis no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža, ja apsūdzība nav uzrādīta.

4.5. No 1999.gada 1.aprīļa noilguma termiņš aprēķināms no dienas, kad izdarīts noziedzīgais nodarījums, līdz apsūdzības uzrādīšanai.

4.6. Lietās, kuras var ierosināt tikai pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības, noilguma termiņa tecējums skaitāms no nodarījuma izdarīšanas dienas līdz sūdzības iesniegšanas dienai tiesā vai līdz apsūdzības uzrādīšanai, ja tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana.

4.7. Ja apsūdzētais slēpjas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana, noilguma termiņš tiek pārtraukts ar oficiālā izdošanas lūguma paziņošanu apsūdzētajai personai.

5. Soda noteikšanas pamatprincipi

(KL 46.pants)

5.1. Piemērojot soda noteikšanas, saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumus personām, kuras noziegumus izdarījušas līdz KL spēkā stāšanās brīdim, tiesām spriedumos jāatsaucas uz KK Vispārīgās daļas attiecīgām likuma normām. Ņemot vērā labvēlīguma principu un piemērojot KL Vispārīgās daļas normas, spriedumos jāatsaucas arī uz šī likuma Vispārīgās daļas attiecīgām normām. Ja kaut viens noziedzīgs nodarījums vai tā daļa izdarīta pēc KL spēkā stāšanās brīža, spriedumos ir jāatsaucas uz attiecīgu KL pantu.

5.2. Piemērojot KK 42.panta noteikumus, pārbaudes termiņš nedrīkst pārsniegt KL 55.pantā noteikto maksimālo termiņu, bet nosacīti notiesātajam nedrīkst uzlikt KL 55.pantā paredzētos pienākumus.

5.3. Ievērojot to, ka KL neparedz sprieduma izpildīšanas atlikšanu, personām, kurām saskaņā ar KK 43.1pantu tā bija piemērota un ja spriedums nav izpildīts, piemērojami KK 42.panta noteikumi. Šajos gadījumos maksimālais nosacītās notiesāšanas pārbaudes termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus.

5.4. Ja personai saskaņā ar KK 43.1pantu bija atlikta sprieduma izpildīšana un uzlikti pienākumi, kas atbilst KL 55.panta prasībām, tiesa sprieduma nepildīšanas gadījumā var pieņemt lēmumu par noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu KL 55.panta 9.daļas kārtībā.

5.5. Nosakot sodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz 1999.gada 1.aprīlim, tiesa var piemērot arī KL 36.pantā norādītos soda veidus, ja tie pēc savas bardzības ir vieglāki par attiecīgajā KK pantā paredzēto soda veidu. Šāda soda veida piemērošana jāmotivē spriedumā.

6. Nosacītā pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(KL 61.pants)

6.1. Piemērojot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, tiesām jāvadās no KL 5.pantā paredzētiem principiem, pie kam, pastāvot atšķirībām starp KK un KL normām, jāpiemēro likums, kas labvēlīgāks notiesātajam.

6.2. Jāņem vērā, ka KL 61.pants neparedz pirmstermiņa atbrīvošanu no papildsoda, bet personām par noziegumiem, izdarītiem līdz 1999.gada 1.aprīlim, vai piemērojot pirmstermiņa atbrīvošanu no papildsoda KK 50.panta 8.daļā noteiktajā kārtībā.

7. Ierobežotā pieskaitāmība

(KL 14.pants)

7.1. Ja noziedzīgu nodarījumu izdara ierobežoti pieskaitāma persona, tā par izdarīto atbild uz vispārējiem pamatiem.

Ierobežotā pieskaitāmība var būt par pamatu soda mīkstināšanai vai atbrīvošanai no soda, tamdēļ likumam ir atpakaļejošs spēks.

7.2. Ja ierobežoti pieskaitāmai personai sods mīkstināts vai tā atbrīvota no soda, tiesa tai var piemērot KL paredzētos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

7.3. Ierobežoto pieskaitāmību personai tiesa atzīst tikai uz ekspertīzes atzinuma pamata.

8. Nodarītā kaitējuma apmēri, tā vērtēšanas kritēriji

(Īpašā likuma 20.–24.pants)

8. 1. Nosakot nodarītā kaitējuma apmērus, ja izdarīti vairāki tādi paši noziedzīgi nodarījumi (vairākas zādzības, vairākas krāpšanas utt.), noziedzīgā nodarījumā iegūto priekšmetu vērtība saskaitāma.

9. Agrāk izdoto Augstākās tiesasplēnuma lēmumu pemērošana

9.1. Augstākās tiesas plēnuma lēmumi, kuri pieņemti līdz KL spēkā stāšanās brīdim, ir piemērojami, ja tie nav pretrunā ar Krimināllikumu un Īpašo likumu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, tiesnese V.Eilande