Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 2.jūlijā

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas izvēles normas ieviešanu

Lai ieviestu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izvēles normas, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par PVN. Ceturtdien, 2.jūlijā, izmaiņas tiesību aktā tika izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē.

Atbilstoši sagatavotajām izmaiņām likums par PVN tiks papildināts ar šādām PVN piemērošanas izvēles normām: apliekamo personu iespēju apvienoties PVN maksātāju grupā jeb tā sauktajā PVN grupā; tiesībām samazināt budžetā maksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu; īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos.

Apliekamo personu apvienošanās PVN grupā rada iespēju vairākiem viena koncerna uzņēmumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt vienu PVN deklarāciju un savstarpēji veiktajiem darījumiem nepiemērot PVN.

Tiesības samazināt budžetā maksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu nozīmē iespēju, izpildoties vairākiem nosacījumiem, saņemt no valsts budžeta atpakaļ PVN summas par zaudētiem parādiem.

Savukārt, ieviešot īpašu PVN režīmu preču importa darījumos, tiek radīta iespēja, izpildot vairākus nosacījumus, saņemt no VID atļauju, lai atliktu muitas deklarācijā aprēķinātās valsts budžetā maksājamās PVN summas par iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētajām precēm, tās izlaižot brīvam apgrozījumam, samaksu līdz tās uzrādīšanai atbilstošā taksācijas perioda PVN deklarācijā.

Ieviešot PVN piemērošanas izvēles normas, tiks sekmēta PVN administrēšana, vienkāršoti apliekamo personu pienākumi, apliekamajām personām tiks dota iespēja samazināt administratīvos pienākumus un izdevumus, tiks arī atvieglota PVN iemaksāšanas valsts budžetā kārtība un palielināta apliekamo personu konkurētspēja un to darbības efektivitāte.

Tāpat ar izmaiņām likumā tiek plānota jauna kārtība, kādā persona tiek reģistrēta VID ar PVN paliekamo personu reģistrā un izslēgta no tā. Ar minēto grozījumu ieviešanu turpmāk netiks izsniegtas apliekamās personas reģistrācijas apliecības. Savukārt informācija par personas reģistrāciju tiks publicēta VID oficiālajā mājaslapā, un, sākot ar piekto darba dienu pēc šīs informācijas publicēšanas, persona, izņemot PVN grupu, tiks uzskatīta par reģistrētu VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. PVN grupa tiks uzskatīta par reģistrētu minētajā reģistrā ar nākamā taksācijas perioda 1.datumu pēc VID lēmuma pieņemšanas.

Apliekamo personu, izņemot PVN grupu, uzskatīs par izslēgtu no VID ar PVN apliekamo personu reģistra:

• vispārējā gadījumā – ar septīto dienu pēc lēmuma par apliekamās personas izslēgšanu nodošanas pastā;

• likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā – ar likvidācijas pabeigšanas dienu vai ar dienu, kad apliekamā persona beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā.

PVN grupa tiks uzskatīta par izslēgtu no ar PVN apliekamo personu reģistra ar nākamā taksācijas perioda 1.datumu.

VID informāciju par apliekamās personas izslēgšanu no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, izņemot informāciju par PVN grupas vai PVN grupas dalībnieka izslēgšanu, publicēs VID oficiālajā mājaslapā vienas darba dienas laikā pēc lēmuma par personas izslēgšanu nodošanas pastā, apliekamās personas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā – pēc ziņu saņemšanas no LR Uzņēmumu reģistra.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par grozījumiem likumā lems MK un Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanā 2010.–2013.gadā

Enerģija un vide, inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, nacionālā identitāte, sabiedrības veselība, kā arī vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana – šādus prioritāros zinātnes virzienus fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai turpmākajos četros gados paredz 2.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izskatītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais rīkojuma projekts.

Apstiprinātie prioritārie zinātnes virzieni iezīmē tās nozares, kurās tiek īstenoti Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti, kā arī valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai valstij prioritāros zinātnes virzienos ar mērķi veicināt šo nozaru attīstību.

Prioritāro zinātnes virzienu definēšana ir nozīmīgs priekšnoteikums efektīvai un pamatotai valsts zinātnes budžeta līdzekļu sadalei, lai finansējums tiktu koncentrēts tajās nozarēs, kurās sagaidāms vislielākais devums tautsaimniecības attīstībai un Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Rīkojuma projekts paredz 2010.–2013.gadā noteikt šādus prioritāros zinātnes virzienus:

Enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un piekrastes bioloģiskā daudzveidība);

Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas);

Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un sociālā drošība);

Sabiedrības veselība (ārstniecība, diagnostikas līdzekļi, metodes un biomedicīnas tehnoloģijas);

Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana (zemes dzīļu un mežu resursu apguves tehnoloģijas, pārtikas tehnoloģijas).

Prioritāro virzienu noteikšanu četriem gadiem paredz Zinātniskās darbības likums. Prioritārie zinātnes virzieni 2010.–2013.gadam izstrādāti starpinstitucionālā darba grupā, kurā piedalījās IZM, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Rektoru padomes pārstāvji. Turklāt, sagatavojot rīkojuma projektu, ņemti vērā arī Latvijas Tautsaimniecības padomes ieteikumi.

Rīkojuma projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par iedzīvotāju tiesībām saņemt maksas pakalpojumus sociālās aprūpes iestādēs

Lai radītu iespējas ikvienam iedzīvotājam sociālās aprūpes iestādēs saņemt tos maksas pakalpojumus, kas līdz šim viņiem nebija pieejami, Labklājības ministrija (LM) plāno palielināt sociālās aprūpes iestāžu tiesības tos sniegt.

Tas noteikts LM izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, kas 2.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Saskaņā ar noteikumu projektu plānots, ka sociālās aprūpes centriem būs tiesības izmitināt centros arī tos klientus, kuriem nepienākas bezmaksas valsts piedāvātie sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi. Tā, piemēram, centros potenciālie klienti, t.sk. arī bērni, varēs saņemt pilnu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, samaksājot cenrādī noteikto maksu par pakalpojumu.

Tāpat klientiem būs iespējas par maksu saņemt medicīnas pakalpojumus, tostarp, speciālistu – ergoterapeita, fizioterapeita, logopēda, psihologa, Montesori speciālista konsultācijas, apmeklēt terapijas nodarbības, izmantot ūdens un siltuma procedūras, masāžas.

Vienlaikus iedzīvotāji varēs izmantot centru piedāvātos higiēnas un saimnieciskos pakalpojumus – griezt matus, remontēt automašīnas, paēst, saviesīgiem pasākumiem pasūtīt ēdināšanu. Sociālās aprūpes centros klientiem būs iespēja nokopēt nepieciešamos materiālus, kā arī organizēt seminārus.

Saskaņā ar noteikumu projektu, paredzēts pārskatīt iepriekš apstiprinātās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu sniegto pakalpojumu cenas. Šāds solis nepieciešams, jo 2009.gadā no 18% uz 21% ir mainīta pakalpojumā ierēķinātā pievienotās vērtības likme.

LM: Par darbinieku aizsardzību uzņēmumu maksātnespējas gadījumos

Lai nodrošinātu darbinieku aizsardzību gadījumos, kad darba devējs ir kļuvis maksātnespējīgs un viņam par noteiktu laika periodu ir izveidojies parāds privātajam pensiju fondam, Labklājības ministrija (LM) piedāvā vairākus minētās problēmas risinājuma variantus.

Viens no tiem paredz darba devēja parādsaistības privātajam pensiju fondam segt no paaugstinātās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas. Tas nozīmē, ka darba devējam, kurš veic iemaksas privātajos pensiju fondos, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu no 2011.gada plānots paaugstināt par 2 santīmiem. Šādā gadījumā paredzēts, ka valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” no 2011.gada 1.janvāra par darbinieku būs jāveic iemaksas privātajā pensiju fondā par trim mēnešiem, ja darba devējs to nebūs izdarījis.

Otrā gadījumā plānots, ja darba devējs nebūs veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas, privātais pensiju fonds varēs ar darba devēju izbeigt noslēgto kolektīvās dalības līgumu. Šādā situācijā privātais pensiju fonds mēneša laikā brīdinās darba devēju par iespējamo līguma laušanu, kā arī informēs darbiniekus par esošo situāciju. Ja darba devējs mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nesamaksās parādu par attiecīgo periodu, pensiju fondam varētu būt tiesības izbeigt minēto līgumu, brīdinot par to darbiniekus.

Savukārt trešajā risinājumā plānots uzdot privātajiem pensiju fondiem pienākumu veidot kopīgus vai atsevišķus rezerves fondus, kuros varētu iesaistīt noteiktu procentu no veiktajām iemaksām.

Iepriekšminētie risinājumi iekļauti LM izstrādātajā koncepcijā “Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu”, kas 2.jūlijā izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Koncepcija vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Atgādinām, ka Latvijas pensiju sistēmas 3.līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma dod cilvēkam iespēju brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tāpat darba devējam ir tiesības veidot privātos pensiju fondus un veikt tajos iemaksas par saviem darbiniekiem. Minētos uzkrājumus pārvalda privātie pensiju fondi.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, 2008.gadā privātajos pensiju fondos iemaksas veica 506 uzņēmumi par 38,4 tūkst. darbinieku. Vidējā iemaksu summa – 26 lati mēnesī par vienu darbinieku.

LM: Par darba aizsardzības prasību ievērošanu bīstamajās nozarēs

Lai uzlabotu darba aizsardzības prasību ievērošanu bīstamajās nozarēs, nodrošinot drošāku un veselībai nekaitīgāku darba vidi, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 2.jūlijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Projektā aktualizēts to komercdarbības veidu saraksts, kuros darba devējam jāiesaista kompetenta institūcija darba aizsardzības jautājumos, atstājot sarakstā komercdarbības veidus, kuros pēdējos četros gados visbiežāk notikuši smagie un letālie nelaimes gadījumi, kā arī konstatētas arodslimības. Tie ir, piemēram, būvniecība, kokapstrāde, dažādu izstrādājumu ražošana. Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, saraksts papildināts ar tādiem komercdarbības veidiem kā notekūdeņu savākšana un attīrīšana, ūdens un gaisa transports, ķīmiskā tīrīšana u.c.

Vienlaikus no iepriekšminētā saraksta izsvītroti tādi atsevišķi komercdarbības veidi kā, piemēram, dezinfekcijas un kaitēkļu iznīcināšanas pakalpojumi, logu tīrīšanas pakalpojumi, jo situācija darba aizsardzības jomā tajos ir uzlabojusies.

Tādējādi darba devējiem kompetentā institūcija būs obligāti jāpiesaista tikai tajās nozarēs, kurās visbiežāk notikuši smagi un letāli nelaimes gadījumi, kā arī arodslimības. Tāpat kā līdz šim kompetento institūciju šajos uzņēmumos varēs neiesaistīt, ja uzņēmumā būs izveidota darba aizsardzības sistēma un darba vides iekšējo uzraudzību veiks darba aizsardzības speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.

Plānots, ka darba devējiem Valsts darba inspekcijā (VDI) nebūs jāiesniedz informācija un dokumenti, ja uzņēmums nodarbosies ar kādu no iepriekš minētajā sarakstā iekļautajiem komercdarbības veidiem un darba vides iekšējo uzraudzību veiks uzņēmuma darba aizsardzības speciālists, nevis īpaši piesaistīta kompetenta institūcija. Šādos gadījumos darba devējam VDI nebūs jāiesniedz paziņojums par darba aizsardzības sistēmas izveidi uzņēmumā.

Lai uzņēmumi varētu iepazīties ar jaunajām prasībām, plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Noteikumu projekts izstrādāts darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no LM, VDI, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”.

Kompetentā institūcija ir institūcija, ko darba devējs uz attiecīga līguma pamata piesaista sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, t.sk. darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādei. Kompetento institūciju un kompetento speciālistu piesaistīšana ir brīvprātīga darba devēja izvēle, tomēr ir gadījumi, kad saskaņā ar Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām šāda piesaistīšana ir obligāta.

Institūcija ir tiesīga darboties kā kompetentā institūcija darba aizsardzības jomā tikai tad, kad tās kompetence ir atbilstoši novērtēta un par to ir publicēts paziņojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par jauniem noteikumiem lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem

Izstrādāti jauni noteikumi lielgabarīta un smagsvara kravu vai pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, ja mehāniskā transportlīdzekļa izmēri, faktiskā masa un ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu normas.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem” ceturtdien, 2.jūlijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Par lielgabarīta transportlīdzekli var uzskatīt tādu, kuram kaut viens no izmēriem pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu 3.pielikumā noteikto lielumu. Savukārt smagsvara transportlīdzeklis ir tāds, kura faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz to pašu noteikumu 3.pielikumā norādīto lielumu.

Lai šādi mehāniskie transportlīdzekļi varētu pārvietoties noteiktā maršrutā, tiem nepieciešama atļauja, ko izsniedz VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC).

Atļauja izsniedzama vienai nedalāmas kravas pārvadāšanas reizei pa noteiktu maršrutu. Ja transportlīdzeklim darba specifikas dēļ pārvadājumi jāveic bieži un atkārtoti, atļauju var izsniegt uz noteiktu termiņu, ņemot vērā MK noteikumu projektā ietvertos parametrus. Atļauja netiek izsniegta, ja krava transportlīdzekļa priekšpusē ārpus gabarītiem izvirzīta tālāk par 2 metriem vai aizmugurē – tālāk par 4 metriem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā

2.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, nosakot izmaiņas tiesu izpildītāju kvalifikācijas pārbaudes sistēmā un citās tiesu izpildītāju darbu regulējošās normās.

Tiesu izpildītāju likumā paredzēts ieviest stimulu sistēmu, kas būs daļa no profesionālās kvalifikācijas celšanas un kontroles pasākumiem. Proti, tiek paredzēts, ka posmā starp kārtējām kvalifikācijas pārbaudēm, veicot noteiktas aktivitātes profesionālās vai akadēmiskās kvalifikācijas celšanai, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiks nodrošināta iespēja krāt kredītpunktus, kas savukārt varēs būt pamats zvērināta tiesu izpildītāja pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Tiks noteikta arī atvieglota kārtība iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja amatā personām, kuras jau ir darbojušās kā zvērināti tiesu izpildītāji un amatu atstājušas pēc pašu vēlēšanās vai no tā tikušas atbrīvotas ilgstošas slimības dēļ, ja no atbrīvošanas brīža nav pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

Likumā tiks papildinātas normas attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu, paredzot, ka zvērināts tiesu izpildītājs var neslēgt individuālo apdrošināšanas līgumu un netiek iekļauts grupas apdrošināšanas līgumā uz laiku, kamēr zvērināts tiesu izpildītājs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un reāli neveic profesionālo darbību.

Likumprojekts paredz izveidot zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta institūtu, nosakot, ka ikvienai personai, kas vēlas kļūt par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, vispirms vienu gadu jānostrādā zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta amatā, nodrošinot iespēju personām pirms patstāvīgas zvērināta tiesu izpildītāja darbību veikšanas uzsākšanas iegūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.

Tāpat likumprojekts paredz, ka katram zvērinātam tiesu izpildītājam var būt vairāki palīgi. Vienlaikus plānots ievērojami paplašināt zvērināta tiesu izpildītāja palīga kompetenci laikā, kad zvērināts tiesu izpildītājs neatrodas prombūtnē, zvērināta tiesu izpildītāja ekskluzīvā kompetencē atstājot tikai tādas amata darbības, kurās, lai gan formāla, tomēr būtiska nozīme ir zvērināta tiesu izpildītāja personiskai klātbūtnei, piemēram, lēmuma par izpildu lietvedības izbeigšanu pieņemšana, parādnieka kustamās mantas vai nekustamā īpašuma izsoles noturēšana.

Vienlaikus ar zvērināta tiesu izpildītāja palīga kompetences paplašināšanu palielināta arī zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība un noteikts pienākums nodrošināt palīgu profesionālās darbības riska apdrošināšanu attiecībā uz iespējamo trešo personu interešu apdraudējumu.

Likumprojekts paredz tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu sniegt juridisko palīdzību konsultāciju veidā, kā arī sagatavojot dokumentus. Vienlaikus, lai novērstu jebkādas šaubas par iespējamu interešu konfliktu zvērināta tiesu izpildītāja darbā, slēdzot atsevišķas vienošanās par juridiskās palīdzības sniegšanu, tiks noteikts, ka zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts sniegt juridisko palīdzību saistībā ar lietām, kurās viņš veicis Tiesu izpildītāju likumā noteiktās amata darbības.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt konkrētu termiņu, kādā zvērinātam tiesu izpildītājam jānodrošina naudas līdzekļu, kas piedzīti no parādnieka, izsniegšana vai pārskaitīšana piedzinējam lietās, kurās piedziņa veicama valsts ienākumos, kā arī gadījumos, kad ar tiesas nolēmumu atbildētājam uzlikts pienākums veikt periodiskus maksājumus.

Likumprojekts arī nosaka, ka informācija par zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena izsludināšanu un eksāmena norises dienu, zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz citu amata vietu, kā arī informācija par zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas adresi turpmāk publicējama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā.

TM: Par jauniem adresācijas noteikumiem

Valsts sekretāru sanāksmē 2.jūlijā tika izsludināts projekts jauniem adresācijas noteikumiem, kuri izstrādāti, lai aktualizētu adreses pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Līdzšinējie Adresācijas noteikumi tiks papildināti ar aktualizētu adresācijas objektu uzskaitījumu, adresē iekļaujamajiem elementiem, adreses pieraksta specifikāciju, kā arī informācijas aprites kārtību un termiņiem, ievērojot normas, kas noteiktas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Noteikumi paredz, ka adreses ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un kuru reģistrē Adrešu reģistrā. Savukārt adresācijas objekti ir apriņķis, republikas pilsēta, novads, novada pilsēta, novada pagasts, ciems, iela, laukums, viensēta, dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka vai reāli nodalīta ēkas daļa, apbūvei paredzēta zemes vienība un telpu grupa.

Adrešu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienesta pienākums ir nodrošināt datorizētu adresācijas objektu reģistrāciju teksta un kartes veidā, vēsturiskās informācijas saglabāšanu par adresācijas objektiem.

Saskaņā ar noteikumiem adresācijas sistēmai ir vairāki pamatprincipi, proti, administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties, katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi, adresācijas objektu nosaukumi atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām, viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes. Tāpat noteikts, ka ciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu, privāto tiesību juridiskas personas, šādu personu apvienības un publisko tiesību juridiskas personas nosaukumu. Adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem.

Noteikumos arī regulēta adrešu piešķiršanas kārtība, adreses pieraksta specifikācija, Adrešu reģistra uzturēšanas, informācijas aprites un reģistrācijas kārtība u.c.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa