Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 30.jūnijā

 

FM: Par valsts nodevu valsts proves uzraudzības īstenošanā

Lai sabalansētu valsts nodevu likmes par Valsts proves uzraudzības inspekcijas (VPUI) pakalpojumiem ar augušajām izmaksām, vienlaikus saglabājot šo likmju konkurētspēju, valdība otrdien, 30.jūnijā, atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu.

Saskaņā ar izmaiņām tiesību aktā jaunās valsts nodevas būs šādas:

• zelta, platīna un pallādija izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšana – 0,24 lati par gramu, bet ne vairāk kā 0,72 lati par vienu izstrā­dājumu;

• zelta, platīna un pallādija izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšana, izmantojot tikai rentgenfluorescences spektrometrijas metodi saskaņā ar pasūtītāja lūgumu, – 0,32 lati par gramu, bet ne vairāk kā 0,96 lati par vienu izstrādājumu;

• sudraba izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšana – 0,07 lati par gramu, bet ne vairāk kā 0,42 lati par vienu izstrādājumu;

• sudraba izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšana, izmantojot tikai rentgenfluorescences spektrometrijas metodi saskaņā ar pasūtītāja lūgumu, – 0,15 latu par gramu, bet ne vairāk kā 0,90 latu par vienu izstrādājumu;

• dārgmetālu izstrādājumu mehāniskā zīmogošana – 0,07 lati par katru izstrādājumu;

• dārgmetāla izstrādājumu proves zīmogu lāzergravēšana – 0,20 latu par katru izstrādājumu;

• dārgakmeņu un dārgakmeņu izstrādājumu ekspertīzes apliecinoša dokumenta (kvalitātes apliecības, birkas) kopijas izsniegšana – 0,30 latu par katru kopiju.

Iekasējamā valsts nodeva par valsts proves uzraudzības īstenošanu kompensē tos izdevumus, kas rodas, nosakot provi un zīmogojot dārgmetālu izstrādājumus, kurus saimnieciskās darbības veicēji ir iesnieguši pārbaudei VPUI.

Ekonomiskajai situācijai valstī pasliktinoties, VPUI 2008.gadā pirmo reizi piedzīvoja apjoma samazinājumu par 25,9% izstrādājumiem. Apjoma samazinājums plānots arī 2009. gadā. Pastāvot straujai apjomu izaugsmei, VPUI bija iespējams nepalielināt valsts nodevu likmes, neskatoties uz nepārtrauktu kopējo izmaksu (gan mainīgo, gan pastāvīgo) palielinājumu. Šobrīd, lai kompensētu izmaksu sadārdzinājumu, valdība lēma palielināt valsts nodevas likmes, lai tās segtu reālās testēšanas izmaksas, vienlaikus saglabājot to konkurētspēju.

Latvijas saimnieciskās darbības veicējiem ir brīva iespēja izvēlēties to proves uzraudzības iestādi Eiropas Savienībā, kurā pārbaudīt un zīmogot savus ievestos vai izgatavotos dārgmetālu izstrādājumus, jo pārbaužu rezultāti tiek savstarpēji atzīti. Galvenais saimnieciskās darbības veicēju izvēli iespaidojošais faktors ir provēšanas un zīmogošanas izmaksu un pakalpojuma sniegšanas kvalitātes attiecība.

Papildu informācijai:

• Noteiktās valsts nodevas likmes, sākot no 2000.gada vidēja svara (tipiskam) dārgmetālu izstrādājumiem:

Gads	01.01.2000.	02.08.2001.*	Sākot no 01.05.2004.	Plānots no 2009.gada
Zelta izstrādājums (2,5 g)	0,40 LVL	1,83 LVL	0,45 LVL	0,67 LVL
Sudraba izstrādājums (4,0 g)	0,30 LVL	0,34 LVL	0,25 LVL	0,35 LVL

*Dārgmetālu provēšanas un zīmogošanas likmes tika mākslīgi paaugstinātas, lai kompensētu akcīzes nodokļa atcelšanu dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumiem.

• Pārskats par Latvijā un kaimiņvalstīs esošajām likmēm par proves darbu pakalpojumiem:

Likmes (LVL)	Zelts		Sudrabs
	Svars, g	Skaits	Svars, g	Skaits
Latvija (esošās likmes)	0,16	0,05	0,05	0,05
Latvija (projekta likmes)	0,24	0,07	0,07	0,07
Lietuva	0,18	0,44	0,10	0,04
Igaunija	0,26		0,09

 Avots: http://www.assay.ee, http://www.lpr.lt

• Provēšanas izmaksu salīdzinājums ar kaimiņvalstīm tipiskam, vidējam dārgmetālu izstrādājumam:

	Latvija tagad	Latvija projekts	Igaunija	Lietuva
Zelta izstrādājums (2,5 g)	0,45	0,67	0,66	0,89
Sudraba izstrādājums (4,0 g)	0,25	0,35	0,36	0,44

 

FM: Par neatgūstamo ES fondu projektu izdevumu atmaksu no valsts budžeta

Otrdien, 30.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto protokollēmuma projektu par netiešo izmaksu attiecināmību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektos.

Protokollēmums paredz netiešās izmaksas (kuras sākotnēji projektā nav plānotas un kuras nav attiecināmas un deklarējamas Eiropas Komisijai) ES fondu projektos plānot kā attiecināmās izmaksas ne vairāk kā piecus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Pašlaik vairākos Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma aktivitātēm netiešās izmaksas noteiktas kā neattiecināmas un finansējamas no valsts budžeta līdzekļiem.

Tādējādi tiks nodrošināts, ka netiešās izmaksas tiek plānotas ES fondu projekta attiecināmo izmaksu ietvaros. Tiks novērsta situācija, kad valsts budžeta iestāde kā finansējuma saņēmējs pieprasa valsts budžeta finansējumu netiešo izmaksu segšanai.

Valdība arī lēma, ka FM sadarbībā ar Labklājības ministriju jāizstrādā un līdz 18.jūlijam noteiktā kārtībā jāiesniedz MK priekšlikumi par grozījumiem normatīvajos aktos ar mērķi samazināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu izdevumu apjomu no valsts budžeta, par kuriem nebūtu iespējams atgūt līdzekļus no Eiropas Komisijas.

 

FM: Par lēmumu pieņemšanas procedūru ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām

Otrdien, 30.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2004.–2006.gada ietvaros finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu.

MK noteikumu projekts paredz precizējumus attiecībā uz to, kura iestāde pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, nosakot, ka turpmāk minēto lēmumu vairs nepieņems ES fondu vadošā iestāde FM, bet gan otrā līmeņa starpniekinstitūcija vai grantu shēmas apsaimniekotājs. Grozījumi būtiski atvieglos lēmumu pieņemšanas procedūru ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, kā arī atvieglos ES fondu apguvi, jo minētā lēmuma pieņemšana patērēs mazāk laika.

Tāpat noteikumu projekts precizē informācijas apmaiņas kārtību starp ES struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām. Līdz ar grozījumiem tiek skaidrāk definēta neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība, nosakot visus iespējamos atgūšanas veidus un to piemērošanas kārtību. Precizēta arī kārtība gadījumos, kad ES struktūrfondu finansējuma saņēmējs vai grantu finansējuma saņēmējs nespēj laikā atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus. Turpmāk būs iespējams vienoties par izmaiņām atmaksas kārtībā.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, spēku zaudēs MK 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.544 “Kārtība, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par stingrākiem nosacījumiem pārcelšanai uz nākamo skolas klasi

Lai paaugstinātu vispārējās vidējās izglītības kvalitātes līmeni un vairotu skolēnu atbildību par saviem mācību rezultātiem, Ministru kabinets (MK) 30.jūnijā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē. Grozījumi paredz, ka vidusskolas 10. un 11.klasē jaunieši tiks pārcelti tikai ar sekmīgām atzīmēm (4 un vairāk balles).

Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti pieļāva 10. un 11.klašu skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē ar divām nesekmīgām atzīmēm.

Statistika liecina, ka aptuveni 13% jauniešu, kas uzsāk mācības 10.klasē, tomēr neiegūst vidējo izglītību. Daļa mācības kādā no vidusskolas klasēm pārtrauc, bet daļa 12.klasi pabeidz, iegūstot nevis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, bet liecību. Tāpēc IZM rosina nepieļaut situāciju, ka 10. un 11.klasē uz nākamo klasi tiek pārcelti skolēni ar nesekmīgām atzīmēm.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, vidusskolā mācības var uzsākt jaunieši, kas ieguvuši apliecību par pamatizglītību (nevis liecību). Apliecību par pamatizglītību skolēns saņem, ja vērtējums, zemāks par 4 ballēm, ir ne vairāk kā trijos mācību priekšmetos gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem. Savukārt valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus 10.klasē, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Tomēr, uzsākot mācības vidusskolas posmā, ne visi jaunieši pret mācību procesu un savu karjeru izturas atbildīgi.

Grozījumi MK 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)” stāsies spēkā ar 2009./2010.mācību gadu.

IZM sagatavotajā MK noteikumu projektā veikti arī labojumi, lai precizētu normatīvā akta tekstu atbilstoši Administratīvi teritoriālajai reformai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par grozījumiem Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā

Ministru kabinets (MK) 30.jūnija sēdē atbalstījis Kultūras ministrijas (KM) iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”.

Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.176 “Noteikumi par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem”, uz kura pamata līdz šim tika izmaksātas piemaksas, ir pieņemti, pamatojoties uz MK Iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, un visi MK noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz minēto likuma deleģējumu, zaudēs spēku ar 2010.gada 1.jūliju, KM izstrādātais tiesību akta projekts paredz noteikt deleģējumu MK izdot jaunus noteikumus, lai turpmāk nodrošinātu piemaksu piešķiršanu.

Vēršam uzmanību uz to, ka pretēji plašsaziņas līdzekļos izskanējušajai šā tiesību akta projekta interpretācijai Kultūras ministrija nekādi nav rosinājusi palielināt pensijas baleta māksliniekiem.

Tiesību akta projekts, uz kuru plašsaziņas līdzekļu apgalvojums balstīts, neparedz pēc tā stāšanās spēkā palielināt pensijas baleta māksliniekiem, bet gan turpināt izmaksāt līdzšinējā apmērā piemaksas par radošo darbu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu izdot noteikumus par piemaksu aprēķināšanas, piešķiršanas, izmaksāšanas kārtību un apmēru.

 

KM: Par Rīgas koncertzālei paredzēto līdzekļu piešķiršanu Padomju okupācijas memoriāla skiču un tehniskā projekta izstrādes pabeigšanai

Ministru kabinets (MK) 30.jūnijā nolēma no Rīgas koncertzāles projektam plānotajiem privatizācijas līdzekļu ieņēmumiem piešķirt finansējumu 146 tūkstošus latu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa iesāktā skiču un tehniskā projekta izstrādes pabeigšanai.

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību paredzēts izveidot Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu, kurā ietilpst arī uzsāktā Latvijas okupācijas muzeja pārbūve, izveidojot arhitektonisku kompleksu Strēlnieku laukumā, kas vēstīs par represijām pret Latvijas tautu Padomju okupācijas periodā. Šis projekts būs nacionāli nozīmīgs vēsturiskās atmiņas un patiesības iemūžinājums Rīgas publiskajā telpā, kas atgādinās par 20.gadsimta lielāko nācijas traģēdiju un godinās okupācijas režīma upuru piemiņu.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla komplekss tiek īstenots, pamatojoties uz MK 2006.gada 16.maija rīkojumu Nr.347 “Par programmu “Mantojums – 2018”. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018. gadam”, kas paredz veikt kultūras objektu sakārtošanu līdz 2018.gadam – Latvijas valsts 100 gadu jubilejai. Programmas īstenošanas pirmajā posmā paredzēts veikt okupācijas piemiņas vietu sakārtošanu – renovēt Latvijas Okupācijas muzeju.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) īsteno abu piemiņas memoriāla kompleksa objektu projektēšanu un būvniecību saskaņā ar programmā “Mantojums – 2018” un MK 2007.gada 17.maija rīkojumā Nr.286 “Par Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, rekonstrukciju” noteikto un saskaņā ar 2008.gada 11.jūnijā noslēgto līgumu starp Kultūras ministriju (KM) un valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa īstenošanā sadarbojas Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Rīgas dome un VNĪ, pamatojoties uz 2008.gada 20.jūnijā noslēgto sadarbības līgumu Nr.2115-305 “Par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, projektēšanas un būvniecības darbiem”. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, bija nepieciešams saskaņot ar MK iesaistīto pušu turpmāko rīcību un finansējumu šo projektu turpmākajai īstenošanai.

MK rīkojuma projekts paredz atļaut KM no līdzekļiem, kas tai piešķirti saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra rīkojumu Nr.615 “Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā”, piešķirt valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” 146 871 latu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa skiču un tehniskā projekta izstrādes pabeigšanai.

Tāpat rīkojums uzdod VNĪ veikt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa – Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla – būvprojektēšanas sagatavošanu un būvprojektu izstrādāšanu, kā arī viena mēneša laikā pēc rīkojuma 2.1.punkta izpildes, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 30.oktobrim iesniegt KM informāciju par plānoto būvdarbu veikšanu, to termiņiem un detalizētus aprēķinus par nepieciešamo finansējumu.

Dace Vizule,KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par valsts līdzekļu atgūšanu par ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem cilvēkiem sniegtajiem pakalpojumiem

Lai pilnveidotu valsts budžeta līdzekļu atgūšanu no apdrošināšanas sabiedrībām par ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem cilvēkiem izmaksātajiem pabalstiem, pensijām, sniegtajiem sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un pielāgošanu, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Noteikumos par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību, nodrošinot ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksas 30.jūnijā apstiprināti valdībā.

Turpmāk Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) veiks valsts budžeta līdzekļu atgūšanu par ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem cilvēkiem sniegtajiem sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī transporta līdzekļu pielāgošanas izmaksām cilvēkiem, kuri ieguvuši invaliditāti. Līdz šim par to bija atbildīga Sociālo pakalpojumu pārvalde (SPP).

Tāpat Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs informāciju par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros ir cietuši cilvēki, sniegs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai, SIVA un līdz 31.augustam – Tehnisko palīglīdzekļu centram (TPC). No 1.septembra TPC funkcijas pārņems “Nacionālās rehabilitācijas centrs “Vaivari””. Tas notiks atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem par informācijas apmaiņu, nevis nosūtot izziņas, kā tas bija līdz šim.

Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu operatīvāku informācijas iegūšanu par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām. Līdz šim minētā informācija no Valsts policijas tika saņemta nepilnā apjomā un neregulāri.

 

LM: Par nodarbināto cilvēku aizsardzību pret mākslīgā optiskā starojuma radīto iedarbību

Lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību darba laikā pret risku, ko rada vai varētu radīt optiskā starojuma iedarbība, īpaši uz ādu un acīm, 30.jūnijā valdībā apstiprināti jauni noteikumi darba aizsardzības jomā.

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret mākslīgā optiskā starojuma radīto risku darba vidē” noteikti mākslīgā optiskā starojuma iedarbības ierobežojumi (ekspozīcijas robežvērtības). Tos ievērojot, nodarbinātie, kas pakļauti šim starojumam, ir aizsargāti pret tā kaitīgo ietekmi uz veselību.

Lai noteiktu optiskā starojuma iedarbību un izvērtētu tā radītos riskus, darba devējam būs jāveic pirmreizējs optiskā starojuma radītā riska novērtējums. Ja darba devējs konstatēs, ka mākslīgais optiskais starojums rada vai varētu radīt risku nodarbināto veselībai un drošībai, viņam saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem nepieciešamības gadījumā būs jāveic mākslīgā optiskā starojuma mērījumi vai aprēķini.

Atbilstoši noteikumiem mākslīgā optiskā starojuma mērījumus ar kalibrētu mēraparatūru varēs veikt akreditētas laboratorijas, kompetentas institūcijas vai kompetenti speciālisti darba aizsardzības jautājumos, darba aizsardzības speciālisti, kuriem ir 2.līmeņa augstākā izglītība darba aizsardzībā, kā arī personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai.

Darba vietās, kurās var tikt pārsniegti optiskā starojuma iedarbības ierobežojumi, darba devējam būs jāveic tādi organizatoriski un tehniski pasākumi kā, piemēram, jānodrošina nodarbinātie ar piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, jāuzstāda bloķēšanas ierīces, aizsargekrāni.

Darba devējam būs pienākums arī apmācīt un informēt nodarbinātos par optiskā starojuma iedarbību un iespējamo risku viņu drošībai un veselībai, darba aizsardzības pasākumiem un veselības traucējumu pazīmēm. Savukārt, ja nodarbinātais būs pakļauts optiskā starojuma radītā riska iedarbībai, darba devējam būs pienākums nodrošināt nodarbināto obligātās veselības pārbaudes.

Jaunajos noteikumos ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums), prasības.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2010.gada 27.aprīli. Par to ievērošanu būs atbildīgs darba devējs, darba aizsardzības prasību ievērošanu kontrolēs Valsts darba inspekcija.

Mākslīgais optiskais starojums ir jebkurš elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu diapazonā no 100 nm (nanometri) līdz 1 mm.

Šobrīd mūsu valsts normatīvajos aktos specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret mākslīgā (ultravioletā, redzamā, infrasarkanā un lāzera) optiskā starojuma radīto risku darba vidē nav noteiktas. Darbinieku aizsardzībai darba devējam šobrīd jāievēro Darba aizsardzības likuma un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu vispārīgās prasības.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām

30.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos noteikumus par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

Vietējās pašvaldības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanai patlaban izmanto Valsts zemes dienesta datus par zemes kvalitatīvo novērtējumu, kas ir novecojuši. Par to liecina vairāki gadījumi, kad nekustamo īpašumu īpašnieki, pasūtot zemes kvalitatīvo novērtējumu savam nekustamajam īpašumam, iegūst Valsts zemes dienesta izziņu, ka zemes kvalitatīvais novērtējums ir mazāks par 50 ballēm.

Jaunie noteikumi paredz, ka par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām uzskata teritorijas, kuru zemes kvalitatīvais novērtējums nav zemāks par 60 ballēm un nogabala platība nav mazāka par 50 hektāriem.

Ņemot vērā, ka lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu uzņēmumu un profesionālās izglītības centru teritorijas pieder valstij, izņemot teritoriju Babītes pagastā, kas pieder valsts akciju sabiedrībai “Bulduru dārzkopības vidusskola”, nav nepieciešams noteikt šīm teritorijām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas statusu.

Noteikumi paredz, ka vietējās pašvaldības nav tiesīgas mainīt zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu uzņēmumu un profesionālās izglītības centru teritoriju plānoto (atļauto) izmantošanu uz tādu, kurā primārā izmantošana ir saistīta ar apbūvi, ja institūciju darbība netiek pārtraukta.

Pašvaldības polderus varēs noteikt teritorijām citu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, kas primāri ir saistīta ar apbūvi, tikai tādā gadījumā, ja vietējā pašvaldība pilnībā pārņems poldera apsaimniekošanu no valsts.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju varēs turpmāk dalīt zemesgabalos ne mazākos par 10 ha, uz kuriem varēs izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamās ēkas (būves) un ar šo ēku (būvju) darbību saistītas inženiertehniskās būves. Šādā veidā vērtīgas lauksaimniecības zemes tiks pasargātas daudz efektīvāk no neatbilstošas to izmantošanas, kuras rezultātā tās zaudēja savu kvalitāti.

Noteikumos piedāvātā minimālā zemesgabala platība līdz 10 ha ir noteikta, veicot rajonu teritorijas plānojumu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu analīzi. Vairumā gadījumu rajonu teritorijas plānojumos un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir noteikts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās nekustamos īpašumus var sadalīt zemesgabalos ne mazākos par 10 ha.

Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, minētā prasība netiks attiecināta uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir izveidoti pirms noteikumu spēkā stāšanas dienas.

Šobrīd poldera teritorijā nav iespējams uzbūvēt viensētu, bet atļauts būvēt tikai palīgēkas. Šāds aizliegums neveicina privātpersonu interesi nodarboties ar lauksaimniecību, jo privātpersona nevar dzīvot savas saimniecības teritorijā.

 

RAPLM: Par e-parakstu kā vienotu autentifikācijas līdzekli jaunveidojamās valsts informācijas sistēmās

Ministru kabinets 30.jūnijā iepazinās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ziņojumu par vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanas iespējām jaunveidojamās valsts informācijas sistēmās (VIS).

Šobrīd autentificēšanās VIS notiek, administratoriem izmantojot lietotājvārdus un paroles, kas nenodrošina iespēju noteikt lietotāja identitāti gadījumā, ja nepieciešams noteikt personu, kura veikusi datu ievadīšanu vai aktualizēšanu VIS. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izvēlēties tādu autentificēšanās mehānismu, kas vienlaikus nodrošina ne tikai autentificēšanos sistēmā, bet arī personas identifikāciju.

Šobrīd vienīgais mehānisms, kas nodrošina gan autentifikācijas, gan identifikācijas funkcijas, ir droša e-paraksta viedkarte, kas pieejama kopš 2006.gada, un formāli šobrīd nav šķēršļu tā izmantošanai autentifikācijai VIS.

Vienlaikus droša e-paraksta viedkartes kā vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanai nepieciešams izstrādāt autentifikācijas moduli. Šāda moduļa izstrāde prasa papildu finanšu līdzekļus, kas nav kā prioritāri paredzēti Eiropas Savienības (ES) fondu programmās.

Tāpat jāņem vērā, ka pirmās droša e-paraksta viedkartes centralizētā publiskā iepirkuma ietvaros valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem tika izsniegtas 2006.gadā un to derīguma termiņš jau ir beidzies. 2009.gadā derīguma termiņš beigsies 47% no visām publiskā iepirkuma ietvaros iegādātajām droša e-paraksta viedkartēm, bet 2010.gadā – pārējām viedkartēm.

Ņemot vērā, ka jauns centralizētais publiskais iepirkums e-paraksta viedkaršu iegādei nav plānots, paredzams, ka tuvākajos gados droša e-paraksta viedkaršu turētāju loks valsts un pašvaldību darbinieku vidū sašaurināsies.

Līdz ar to, lai nodrošinātu drošu e-paraksta viedkarti kā vienotu autentifikācijas mehānismu jaunveidojamās VIS, valsts pārvaldes iestādēm e-paraksta viedkaršu iegāde būtu jāveic no savas iestādes budžeta līdzekļiem, kas esošajā ekonomiskajā situācijā daudzām iestādēm būtu apgrūtinājums un radītu papildu finansiālo slodzi.

Vienlaikus tiek strādāts pie priekšlikumiem elektronisko identifikācijas karšu ieviešanas iespējām. Koncepcijas projektā, kas patlaban tiek saskaņots ar ieinteresētajām institūcijām, paredzēts ieviest Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām atbilstīgas elektroniskās identitātes kartes, kurās tiks ietverts arī drošs e-paraksts. Plānots, ka pirmās kartes varētu izsniegt 2010.gada otrajā pusē.

Līdz ar to RAPLM uzskata, ka droša e-paraksta kā vienota autentifikācijas līdzekļa noteikšana jaunveidojamās VIS šobrīd būtu nelietderīga un pāragra.

 

RAPLM: Par Aizkraukles rajona pašvaldības reorganizāciju

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30.jūnijā, apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par Aizkraukles rajona pašvaldības reorganizāciju.

Saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu rajona padomei līdz 2008.gada 31.decembrim bija jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Rajona reorganizācijas plāns paredz visu rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadali un nodošanu novada pašvaldībām, par kurām Aizkraukles rajona padome lēmumus nepieņēma.

Aizkraukles rajona padome reorganizācijas plānu izstrādāja 2008.gada 17.decembrī, bet netika pieņemti lēmumi par atsevišķu mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadali.

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums paredz, ja reorganizācijas plāns nav pieņemts vai arī ja rajona padome reorganizācijas plānā nav paredzējusi visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu, vai šis plāns citādi ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, MK izdod noteikumus par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju.

Noteikumi paredz, ka Komunālo uzņēmumu kombinātu, Aizkraukles slimnīcu un Aizkraukles ATU nodod Aizkraukles novada pašvaldībai ar nosacījumu, ka Aizkraukles novads pēc Aizkraukles slimnīcas pārņemšanas slimnīcai piederošos īpašumus bez atlīdzības nodos Neretas novadam.

No Aizkraukles rajona pašvaldības nekustamajiem īpašumiem Skrīveri pārņems rajona pašvaldības aģentūras “Skrīveru sociālās aprūpes centrs” nekustamos īpašumus, bet Aizkraukles novada dome pārņems Daugavas slimokases īpašumus.

Saskaņā ar likumu Aizkraukles rajona padomes pilnvaras izbeidzas 2009.gada 1.jūlijā un reorganizācijas plāna izpildi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim.

 

RAPLM: Par pansionāta “Rauda” nodošanu Engures novada pašvaldībai

Ministru kabinets otrdien, 30.jūnijā, atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas paredz Tukuma rajona padomes pansionātu “Rauda”, ar to saistītās mantas, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības nodot Engures novada pašvaldībai.

Saskaņā ar Rajona pašvaldību reorganizācijas likumu rajona padomei līdz 2008.gada 31.decembrim bija jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Pansionāts “Rauda” un tā saistošie nekustamie īpašumi – pansionāta ēka, ūdenstornis, sūkņu māja, mazgātavas ēka, garāža, attīrīšanas iekārtas un divas dzīvojamās ēkas – atrodas Smārdes pagastā, kas pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atrodas Engures novadā.

Saskaņā ar likumu rajona pašvaldības administrācijai mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās jāsagatavo reorganizācijas plāna konstatējošā daļa, kurā norāda visas rajona pašvaldības institūcijas, nekustamos īpašumus, tiesības un saistības. Tāpat jāsniedz informācija par plānotajiem izdevumiem, lai aprēķinātu mērķdotāciju rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai 2010.gadā un citiem izdevumiem.

Rajonu reorganizācija ir daļa no vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Turpmāk Latvijā darbosies 109 novadi un deviņas republikas pilsētas: Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Līdzšinējās rajona pašvaldību funkcijas tiks nodotas vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Saskaņā ar likumu rajona padomes pilnvaras izbeidzas 2009.gada 1.jūlijā. Reorganizācijas plāna izpildi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par novērstām nepilnībām Jelgavas un Liepājas rajona pašvaldību reorganizācijas plānos

Ministru kabinets otrdien, 30.jūnijā, apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus Jelgavas un Liepājas rajona pašvaldību reorganizācijas plānos.

Saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu rajona padomei līdz 2008.gada 31.decembrim bija jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Liepājas rajona padome reorganizācijas plānu pieņēma 2008.gada 29.decembrī, savukārt grozījumus apstiprināja šā gada 13.martā.

No apstiprinātā plāna konstatēts, ka vienošanās ir panākta par visu Liepājas rajona pašvaldībai piederošu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadali, izņemot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “RAS 30” 200 kapitāla daļām, kā arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Liepājas reģionā” galvojuma saistībām. Galvojuma saistību apmērs ir 742 067 lati.

Atbilstoši Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumam, ja rajona padome reorganizācijas plānā nav paredzējusi rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu vai šis plāns citādi ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, Ministru kabinets, lai novērstu plānā konstatētos trūkumus, izdod noteikumus par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju.

Noteikumi paredz, ka Liepājas rajona pašvaldībai piederošās 200 kapitāla daļas un Liepājas rajona pašvaldības galvojuma saistības ES fonda projektam nodos vietējām pašvaldībām.

SIA “RAS 30” 200 kapitāla daļas tiek sadalītas un nodotas Liepājas rajona vietējām pašvaldībām proporcionāli novadu pašvaldību iedzīvotāju skaitam atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem. Savukārt galvojuma saistības tiek sadalītas proporcionāli SIA “RAS 30” kapitāla daļām.

Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka vietējo pašvaldību kompetencē ietilpst sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, noteikumi paredz SIA “RAS 30” kapitāla daļu un galvojuma saistību sadali starp Liepājas rajona vietējām pašvaldībām.

Liepājas rajona vietējām pašvaldībām kapitāldaļas un parādsaistības tiek nodotas ar šā gada 31.jūliju.

Savukārt Jelgavas rajona padome reorganizācijas plānu pieņēma 2008.gada 29.decembrī, savukārt grozījumus apstiprināja šā gada 20.maijā.

Noteikumi paredz, ka Jelgavas rajona pašvaldības iestādi – Jelgavas rajona bērnu un ģimeņu atbalsta centru – nodod Jelgavas novada pašvaldībai.

Jelgavas rajona bērnu un ģimeņu atbalsta centrs ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī krīzes situācijā nokļuvušajiem bērniem. Atbalsta centrs nodrošina pajumti, sadzīvei nepieciešamo aprīkojumu, apģērbu, apavus, ēdināšanu.

Rajonu reorganizācija ir daļa no vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Turpmāk Latvijā darbosies 109 novadi un deviņas republikas pilsētas: Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Līdzšinējās rajona pašvaldību funkcijas tiks nodotas vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Saskaņā ar likumu rajona padomes pilnvaras izbeidzas 2009.gada 1.jūlijā. Reorganizācijas plāna izpildi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par valsts kapitālsabiedrību “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”

30.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas (VidM) sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts aģentūras “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dibināšanu” (turpmāk – rīkojuma projekts).

Rīkojuma projekts paredz likvidēt pašreiz VidM pārraudzībā esošās valsts aģentūras – Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru (LVĢMA) un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru (BAPA), kā arī dibināt jaunu valsts kapitālsabiedrību – valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Rīkojuma projekts paredz, ka abu likvidējamo valsts aģentūru tiesības un saistības, kā arī uzdevumi pāriet dibināmajai valsts kapitālsabiedrībai.

Tā kā līdzšinējā valsts iestādes statusā ir noteikti tēriņu griesti, valsts aģentūras LVĢMA un BAPA ir spiestas atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kuru veikšanai ir nepieciešams iegādāties izejvielas un materiālus. Piemēram, finansējuma trūkuma dēļ LVĢMA bija spiesta noraidīt nozīmīgu piedāvājumu kļūt par gaisa monitoringa aparatūras servisa centru Baltijā un Baltkrievijā. Pašreizējā situācijā aģentūrām nav iespējams piedāvāt jaunus pakalpojumus, tostarp tādus, kuru izmantošanā būtu ieinteresēta valsts, jo nav līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā.

Dibinot valsts kapitālsabiedrību ar iespēju paplašināt darbību un tieši ieguldīt līdzekļus attīstībā, papildus bez jau esošajiem pakalpojumiem, ko aģentūra sniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, paveras vēl virkne darbības jomu – dalība starptautiskos projektos, meteoroloģisko prognožu sniegšana, analīze tautsaimniecības vajadzībām u.c.

 

VidM: Par dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” individuālajiem aizsardzības noteikumiem

30.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).

Dabas liegums “Daugava pie Kaibalas” (turpmāk – dabas liegums) atrodas Lielvārdes novadā un Ķeguma novada Birzgalē, tā kopējā platība ir 576 hektāri. Dabas liegums ietver 7 kilometrus garu Daugavas upes posmu, lieguma robeža lielākajā daļā teritorijas noteikta pa ūdenskrātuves krasta līniju, lieguma sauszemes daļas aizņem tikai 4% no lieguma teritorijas.

Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu ūdensputniem nozīmīgu atpūtas vietu migrāciju laikā un ligzdošanas vietu. Teritorija noteikta par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju – Natura 2000, kā arī par putniem nozīmīgo vietu.

Projekts paredz dabas lieguma teritorijā neizdalīt funkcionālās zonas, bet, lai sasniegtu teritorijas izveides un aizsardzības mērķus, tiek noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī sezonas liegums, kurā aizliegts uzturēties ūdensputnu pavasara migrācijas un ligzdošanas laikā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par jaunas Lauksaimniecības tirgus vadības un uzraudzības informācijas sistēmas piemērošanu Latvijā

Valdība 30.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto instrukciju “Kārtība, kādā Latvijā piemēro Lauksaimniecības tirgus vadības un uzraudzības informācijas sistēmu ISAMM”.

Instrukcija paredz iestāžu atbildību Lauksaimniecības tirgus vadības un uzraudzības informācijas sistēmas ISAMM (Information System for Agricultural Market Management and Monitoring) piemērošanā Latvijā.

Līdz šim Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās ziņošanas prasības par Kopējās lauksaimniecības politikas I Pīlāra pasākumiem tika ievērotas, izmantojot drukātu komunikāciju, elektronisku saraksti un datu ievadi dažādās informācijas sistēmās.

Eiropas Komisija, lai atvieglotu informācijas sniegšanas, apkopošanas un apstrādes procedūras, kā arī lai nomainītu novecojušus informācijas tehnoloģiju risinājumus pret modernākiem, no 2009.gada maija pakāpeniski ievieš jauno ziņojumu iesniegšanas Eiropas Komisijai sistēmu ISAMM, ar kuras ieviešanu tiek centralizēta datu uzkrāšana un atvieglota ziņošanas procedūra.

Instrukcija nosaka, ka ZM pildīs šīs sistēmas nacionālo lietotāju administratora funkcijas, savukārt Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, kā arī pati Zemkopības ministrija būs atbildīgās iestādes par ziņošanu Eiropas Komisijai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa