Par Gruzijas ārlietu ministra oficiālo vizīti Latvijā

Tiekoties ar Valsts prezidentu

Oficiālā vizītē pie Valsts prezidenta Valda Zatlera 3.jūlijā bija ieradies Gruzijas ārlietu ministrs Grigols Vašadze. Šī ir jau otrā Gruzijas ārlietu ministra oficiālā vizīte Latvijā nepilna gada laikā, sniedzot iespēju nepastarpināti pārrunāt gan divpusējos, gan starptautiski aktuālos jautājumus.

Tikšanās laikā Valsts prezidents ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvijas un Gruzijas divpusējās attiecības pēdējos gados ir attīstījušās īpaši intensīvi – notikuši aktīvi kontakti starp valsts augstākajām amatpersonām, dažāda līmeņa vizītes un tikšanās starptautiskajos forumos. Tāpat ir izveidojusies aktīva sadarbība starp Latvijas un Gruzijas nozaru resoriem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām. Īpaši aktīva sadarbība notiek aizsardzības, kultūras, izglītības un veselības aizsardzības jomā, starp robežapsardzības dienestiem un centrālajām vēlēšanu komisijām.

Valsts prezidents V.Zatlers sarunā apliecināja, ka Latvija turpinās sniegt atbalstu Gruzijas centienos pievienoties ES un NATO. Tāpat Valsts prezidents ar Grigolu Vašadzi pārrunāja ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz abām valstīm, kā arī ES novērošanas misijas pozitīvo lomu drošības situācijas stabilizēšanā pēc pagājušā gada augusta bruņotā konflikta. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka novērotāju skaitu ir nepieciešams palielināt.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties Saeimas priekšsēdētāja biedri

Gruzija ir ciešs Latvijas sadarbības partneris, un tā var rēķināties ar Latvijas atbalstu starptautiskajās attiecībās, piektdien, 3.jūlijā, tiekoties ar Gruzijas ārlietu ministru Grigolu Vašadzi, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

 “Vēlos apliecināt, ka Latvija ir Gruzijas sabiedrotais un draugs,” uzsvēra S.Āboltiņa, abu valstu attiecības raksturojot kā ļoti aktīvas un ciešas. Tam par apliecinājumu ir gan regulāras amatpersonu vizītes, sadarbība parlamentu, valdību, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī, gan arī parakstītie sadarbības līgumi.

S.Āboltiņa kā piemēru minēja faktu, ka Gruzija ir viena no retajām valstīm, ar kuru Saeimas Eiropas lietu komisijai ir noslēgts īpašs sadarbības memorands. “Realizējot Eiropas Savienības Kaimiņattiecību politiku, Gruzija vienmēr būs Latvijas prioritāte,” teica Saeimas priekšsēdētāja biedre.

G.Vašadze pateicās par atbalstu, kādu Latvijas parlaments līdz šim sniedzis Gruzijai. “Šeit patiešām ir daudz Gruzijas draugu, un tas īpaši labi bija redzams Gruzijai tik smagajā konflikta laikā pagājušā gada augustā,” atzina ārlietu ministrs. Viņš norādīja, ka Gruzijai arī turpmāk būs noderīga Latvijas eiroatlantiskās integrācijas pieredze. “Gruzijai ir ļoti nozīmīgi Latvijas padomi, un mēs tos ņemam vērā mūsu ceļā uz NATO un Eiropas Savienību,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Runājot par Gruzijas drošības situāciju, G.Vašadze pauda viedokli, ka Krievija šobrīd nepilda parakstītā pamiera noteikumus. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievija turklāt nevēlas lieciniekus Dienvidosetijā un Abhāzijā veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un etniskajai tīrīšanai, tādēļ šajās teritorijās neielaiž starptautiskos novērotājus.

Tikšanās laikā tika apspriesta arī globālā ekonomiskā krīze. Puses bija vienisprātis, ka krīze mazās valstis mudina sadarboties vēl vairāk. Ņemot vērā mazo valstu ierobežoto tirgu, tām nepieciešams meklēt jaunus sadarbības partnerus. Arī Latvijas un Gruzijas ekonomiskajā sadarbībā vēl ir daudz neizmantota potenciāla.

Saeimas preses dienests

Latvijas un Gruzijas ārlietu ministru kopīgajā preses konferencē 2.jūlijā

Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš: – Labdien, godātie žurnālisti! Vispirms man ir patiess prieks sveikt šeit, Rīgā, manu labu draugu, Gruzijas ārlietu ministru Grigolu Vašadzi. Attiecības starp Latviju un Gruziju, manuprāt, pēdējos, nu jau gandrīz 20 gados ir attīstījušās ļoti pozitīvā plāksnē. Latvijas ārpolitikā Gruzija ieņem ļoti būtisku lomu, un šodien sarunās mēs galveno uzmanību veltījām tam, kā kopīgi strādāt pie tiem jautājumiem, tām tēmām, kas šajā brīdī ir starptautiskās darba kārtības jautājumi. Ne tikai mūsu divpusējās attiecības, kas tiešām bauda ļoti labu klimatu, un šodien mēs šīs attiecības stiprinājām, parakstot protokolu starp divām ārlietu ministrijām par konsultāciju tālākattīstīšanu mūsu valstu ārlietu ministriju starpā ar īpašu fokusu uz tiem jautājumiem, kas attiecas uz ES un NATO.

Bet tajā pašā laikā bez mūsu divpusējām attiecībām, neapšaubāmi, ir citi temati, kas abām valstīm ir ārkārtīgi būtiski. Un šie temati saistās ar Gruzijas vēlmi kļūt par pilntiesīgu eiroatlantiskās ģimenes sastāvdaļu. Latvija šajā gadījumā ir spēcīgs advokāts ne tikai ar saviem politiskajiem paziņojumiem, bet arī praktiskajā plānā.

Mēs runājām par to, kā visveiksmīgāk izmantot tos lēmumus, kas ir pieņemti gan NATO iekšienē, izveidojot NATO–Gruzijas komisiju, gan arī ES iekšienē, uzsākot šo Austrumu partnerības projektu, kurš patlaban ir jāpiepilda ar konkrētu rīcības plānu.

Mēs iezīmējām tās jomas, kur Latvijas pieredze var būt būtiska un svarīga mūsu Gruzijas draugiem. Tas attiecas uz likumdošanas jautājumiem, tas attiecas uz jautājumiem, kas regulē tirdzniecības lietas, jautājumiem, kas regulē antimonopola likumdošanu. Pieredze, ko Latvijā esam uzkrājuši tādās jomās kā veterinārais dienests, fitosanitārie dienesti, robežas kontroles organizēšana gan sauszemē, gan uz jūras un citi. Tā ka mēs turpināsim darbu ar Gruzijas kolēģiem šā gada otrajā pusē, lai Zviedrijas prezidentūras laikā, kad šiem darba plāniem ir jābūt izstrādātiem ar katru no Austrumu partnerības dalībvalstīm, Gruzijas darba plāns būtu piepildīts ar vislabākiem nodomiem un plāniem.

Mēs tāpat atbalstām Gruzijas centienus jau visdrīzākajā laikā panākt vienošanos ar Eiropas Savienību par ceļošanas atvieglojumiem, un izskatās, ka sunim mēs gandrīz jau esam pārkāpuši, ir jāpārkāpj vēl tikai astei.

Tāpat runājām par tiem jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas drošību, uz Eiropas drošības arhitektūru, runājām par situāciju reģionā, par Ženēvas sarunām. No vienas puses, ir gandarījums, ka pagājušajā konfliktā iesaistītās puses ir gatavas turpināt šīs Ženēvas sarunas. Tajā pašā laikā, neapšaubāmi, mēs, no Latvijas puses, neesam apmierināti ar to, kā tiek īstenotas saistības no tām vienošanām, kas tika panāktas pagājušā gada rudenī, ES iesaistoties pašā karstākajā krīzes situācijā un panākot uguns pārtraukšanu, respektīvi, šeit ir runa par Krievijas soļiem, atzīstot Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Šie ir jautājumi, kas saistīti ar Krievijas līdz šim īstenoto pieeju faktiski traucēt starptautiskās klātbūtnes nostiprināšanu reģionā. Šeit varu minēt konkrētus piemērus gan ANO ietvaros, attiecīgi runājot par UNOBIP misijas mandātu pagarināšanu, gan arī EDSO ietvaros, runājot par EDSO misijas talāku darbību, un skaidrs, ka šajā situācijā tā loma, ko spēlē ES novērošanas misija, ir ļoti būtiska un kļūst arvien būtiskāka, jo tā paliek vienīgā starptautiskā novērotāju klātbūtne reģionā.

Latvija šeit arī sniedz savu kontribūciju, dažas dienas atpakaļ Latvijas valdība savā sēdē pagarināja mandātu mūsu pārstāvjiem šajā misijā, jo uzskatām, ka konkrētajā pēckonflikta situācijā, kā arī citās tā sauktajās iesaldēto konfliktu situācijās, ilgtermiņa risinājumu ir iespējams panākt, tikai aktīvi iesaistoties starptautiskajai sabiedrībai ar skaidru politisku gribu, nevis tikai politisku gribu, kas izteikta vārdos, bet politisku gribu, kas tiek izteikta darbos, kas tiek izteikta cilvēku resursos un arī finanšu resursos, kuri tam tiek veltīti. Protams, mums ir vēl citi plāni, kas attiecas uz mūsu divpusējo sadarbību starp dažādām mūsu institūcijām.

Gruzijas ārlietu ministrs Grigols Vašadze: – Liels paldies, Māri! Man tiešām ir patiess gandarījums būt šeit, Latvijā, kas ir viens no mūsu ciešākajiem sabiedrotajiem. Es pateicos Latvijai par silto uzņemšanu, par veiksmīgajām un vērtīgajām konsultācijām, kas tikko notika.

Mēs apspriedām mūsu divpusējās attiecības, kā arī Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskos centienus. Mēs apspriedām arī Eiropas drošības arhitektūru, situāciju dažādos konfliktu reģionos, un tuvākajā nākotnē mēs noteikti sadarbosimies vēl ciešāk, jo starp abām ministrijām esam parakstījuši sadarbības protokolu, un pirmo šo politisko konsultāciju raundu noturēsim oktobra sākumā un noteikti iegūsim ievērojamu labumu no Latvijas padomiem, Latvijas pieredzes, jo tā ir veikusi ievērojamu ceļu jau pirms mums.

Mēs noteikti saņemsim praktisku palīdzību no mūsu latviešu kolēģiem attiecībā uz ārpolitikas mērķiem, kurus Gruzija sev ir nospraudusi. Un visbeidzot es gribētu noteikti pateikties Latvijas tautai, Latvijas valstij par atbalstu, ko saņēmām traģiskajās dienās, iesaistoties konfliktā ar Krieviju. Paldies, būšu priecīgs atbildēt uz jūsu jautājumiem!

Jautājums: – EDSO tikko ir atstājusi jūsu valsti, ir beigusies šī monitoringa misija. Vai tas šajā situācijā varētu radīt kādu drošības vakuumu, kāda ir jūsu reakcija uz šiem jautājumiem?

G.Vašadze: – Es varu tikai piekrist šai nostājai, ka Krievijas veto tiesību izmantošana un tas, ka netika pagarināts šīs novērošanas misijas mandāta ilguma termiņš, noteikti apdraud arī cilvēktiesību stāvokli un drošību šajos reģionos. Gruzija pilnīgi noteikti ļoti stingri sekos tā sauktā Sarkozī drošības un uguns pārtraukšanas līguma nosacījumiem. Mēs, var teikt, reliģiozi sekosim visiem šiem nosacījumiem, ko paši arī sev esam noteikuši. Mēs varam apsolīt no Gruzijas puses, ka ievērosim ļoti pacietīgi un ļoti stingri savas saistības un arī mūsu suverēnās teritorijas suverenitātes nosacījumus. Pašlaik notiek ļoti satraucoši procesi – tie ir cilvēktiesību masu pārkāpumi šajās teritorijās.

Jautājums: – Sakarā ar šo jautājumu. Tātad Krievijas spēki ir okupējuši 20% no Gruzijas teritorijas. Vai tas atbilst taisnībai, un vai var teikt, ka Krievijas agresija pret Gruziju joprojām turpinās?

G.Vašadze: – Krievija tātad veic šādus etniskās tīrīšanas viļņus. Apmēram pusmiljons cilvēku ir spiesti doties bēgļu gaitās, un varu sniegt skaitļus – 40 000 no Dienvidosetijas un 3000 no augšējās Abhāzijas. Vēl viens ļoti izteikts piemērs, ir arī tāds rajons Halgori, ko Krievija faktiski okupēja pēc uguns pārtraukšanas līguma, un 10 000 cilvēku no šīs teritorijas, gan gruzīni, gan oseti, aptuveni 100–150 ģimenes, ir devušies bēgļu gaitās un atrodas mūsu teritorijas pusē. Viņi visi bēg no piespiestās pasportizācijas, no tā, ka gruzīnu valoda tiek aizliegta skolās, viņiem tiek liegta medicīniskā palīdzība, izglītības iespējas. Un 20% no Gruzijas teritorijas ir okupēti, un es gribētu vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka ir tādas teritorijas daļas, kurām nav nekādas saistības ar šīm kādreizējām autonomajām republikām. Un, protams, jāapstiprina, ka Krievijas agresija diemžēl turpinās – cilvēku nolaupīšana, izvarošana, naudas izspiešana, īpašuma atņemšana, cilvēku izdzīšana no viņu namiem.

Vēl gribētu sniegt kādu piemēru, pirms pusotra mēneša Krievija izdzina gruzīnu mūkus un priesterus no klosteriem augšējā Abhāzijā. Krievija neizpilda nevienu no saviem saistību punktiem, ko tā brīvprātīgi uzņēmās saistībā ar starptautiskiem vienošanās dokumentiem, kas tika parakstīti pēc šā konflikta.

Jautājums: – Gribētu vēl precizēt. Jūs teicāt, ka notiek etniskā tīrīšana šajos separātiskajos reģionos. [--]

G.Vašadze: – Vienīgais reģions, kur gruzīnu iedzīvotāji vēl ir palikuši, ir tikai Gali, bet visas pārējās teritorijas simtprocentīgi ir, tā teikt, attīrītas no gruzīniem. Un kā jau minēju, tieši pēc kara notika trešais etniskās tīrīšanas vilnis.

Jautājums: – Vēl viens jautājums Vašadzes kungam. Kā Latvijas ārlietu ministrs minēja, tiks turpinātas Ženēvas sarunas septembrī Ženēvā. Ko jūs cerat sasniegt no šīm sarunām? Vai jūs cerat, ka Krievija klausīsies jūsu argumentos?

G.Vašadze: – Es diemžēl nevaru atbildēt Krievijas vietā. Kā jūs saprotat, man ir pilnīgi pamatotas šaubas, kā viņi izturēsies, kā viņi pildīs savas starptautiskās vienošanās, bet, protams, Gruzija un Gruzijas sabiedrotie darīs visu šajās sarunās, jo sarunas ir viens no tiem nedaudzajiem instrumentiem, kas ir palicis mūsu rīcībā.

Protams, mēs runāsim gan par drošību, gan par Gruzijas okupāciju. Mēs uz Ženēvas sarunām ieradīsimies ļoti labi sagatavojušies ar praktiskiem priekšlikumiem par soļiem, kas jāveic, lai atrisinātu šo konfliktu, lai izbeigtu šo konfliktu civilizētā veidā. Esmu priecīgs pateikt jums, ka šajā lietā mūs atbalsta Francija un Latvija arī ir viens no tādiem stipriem atbalstītājiem.

Mēs tikko esam pabeiguši sarunas Korfu, Grieķijā. Mēs runājām par dažādiem aspektiem attiecībā uz Krievijas–NATO padomi, un EDSO ārlietu ministri savā tikšanās reizē atzīmēja, ka gandrīz neviens no ārlietu ministriem, kas piedalījās tikšanās reizēs, neizvairījās no Gruzijas temata, un tas nozīmē, ka starptautiskā sabiedrība nekādi neatteiksies no šīs situācijas risināšanas un neaizmirsīs par to un neaizmirsīs to kāda cita ģeopolitiska mērķa dēļ. Protams, šīs ir svarīgas sarunas, būs arī citi nozīmīgi jautājumi, taču starptautiskās sabiedrības atbalsts attiecībā uz teritoriālo integritāti, uz nepieciešamību nodrošināt starptautisko klātbūtni šajā reģionā pilnīgi noteikti turpināsies.

Mēs izmantosim visus iespējamos līdzekļus, lai panāktu šo rezultātu gan caur NATO, gan ANO, gan EDSO. Teritorijā ir vairāki šādi iesaldētie konflikti, un diemžēl EDSO nevarēja turpināt sniegt kādu ievērojamu ieguldījumu šo konfliktu risināšanā vismaz kādu divu gadu desmitu laikā, un tas neko labu neliecina par šīs organizācijas situāciju. Protams, ir runa par to, ka mēs vēlamies veidot jaunu Eiropas drošības arhitektūru, bet mums nevajadzētu aizmirst dažādu pušu uzņemtās saistības vienā vai otrā gadījumā. Mēs nevaram atteikties no šīm saistībām, nevaram pateikt – mēs tagad no šīm atsakāmies un tagad ķersimies pie kaut kā cita. Principi, pie kādiem turamies starptautiskajās attiecībās, ir tādi, ka mēs turamies pie savām iepriekš veiktajām saistībām. Tas attiecas uz šo reģionu, tas attiecas gan uz visu NATO ģimeni vai ES ģimeni, un šo nostādni šīs organizācijas atbalstīs, ka iepriekš uzņemtās saistības ir ļoti svarīgas, lai turpinātu darbu.

“LV” (Gints Kamols)

Ārlietu ministrijas audiofaila transkripts