Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.14
Daugavpilī 2009.gada 28.maijā
Par nosacījumiem un kritērijiem trūcīgās ģimenes (personas) statusa piešķiršanai
Apstiprināti Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 28.maija sēdē (protokols Nr.11, 14.§)
Izdoti saskaņā
ar Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumu Nr.214
“Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu
par trūcīgu” 18. un 20.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka:
1.1. atsevišķu parādsaistību veidu izvērtēšanas nosacījumus Daugavpils pašvaldībā;
1.2. izvērtēšanas kritērijus, nosakot iespēju gūt ienākumus no īpašuma.
2. Šie noteikumi piemērojami, veicot ģimenes (personas) atbilstības novērtēšanu trūcīgās ģimenes (personas) statusa piešķiršanai.
3. Kredīts šo noteikumu izpratnē ir jebkāda veida finansiāla vienošanās (nomaksas pirkums, līzinga, patērētāju kreditēšanas līgums u.c.), saskaņā ar kuru ģimene (persona) iegādājas noteiktu lietu uz nomaksu.
4. Kredīta kopējo vērtību aprēķina, par pamatu ņemot sākotnējo parādsaistību (pamatparāda) summu, neatkarīgi no tā, cik lielā mērā pamatparāds ir dzēsts, vai tam pievienojusies saistība maksāt nokavējuma procentus vai līgumsodu.
5. Ja kredīts ir noformēts citā valūtā, to konvertē Latvijas latos pēc kursa, kas ir spēkā lēmuma pieņemšanas dienā.
II. Atsevišķu parādsaistību veidu izvērtēšanas nosacījumi
6. Vērtējot ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, par parādsaistībām nav uzskatāms:
6.1. kredīts viena nekustamā īpašuma iegādei ģimenei (personai), ja tā kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto divdesmit minimālo mēneša darba algu apmēru;
6.2. kredīti remontdarbu veikšanai (celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas u.c. darbiem), ja to kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto trīs minimālo mēneša darba algu apmēru un tie iztērēti ģimenei (personai) piederošas dzīvojamās mājas vai dzīvokļa remontam, kurā šī ģimene faktiski uzturas. Šis noteikums nav piemērojams, ja ģimene (persona) īrē dzīvojamo platību vai ir saņēmusi to patapinājumā;
6.3. kredīti mēbeļu iegādei ģimenei (personai), ja to kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto divu minimālo mēneša darba algu apmēru;
6.4. kredīti viena ledusskapja, vienas veļas mazgājamās mašīnas, vienas mikroviļņu krāsns, vienas cepeškrāsns, vienas gāzes vai elektriskās plīts iegādei ģimenei (personai), ja to kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto trīs minimālo mēneša darba algu apmēru;
6.5. kredīts viena mobilā telefona iegādei ģimenei (personai), ja tā kopējā vērtība nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.
7. Ja tiek konstatēts, ka šo noteikumu 6.1. – 6.5. apakšpunktā noteiktās lietas neatrodas šīs ģimenes (personas) faktiskā lietojumā vai arī remontdarbi nav veikti, tad attiecīgais parādsaistību izvērtēšanas nosacījums nav piemērojams.
8. Par parādsaistībām nav uzskatāmi ģimenes (personas) naudas aizņēmumi par summu, kas nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav nodrošināti ar ķīlu, un neatkarīgi no tā, kādam mērķim tie saņemti, izņemot šo noteikumu 9.punktu.
9. Par parādsaistībām nav uzskatāma tā aizņēmuma summas daļa, kuru persona ir iztērējusi parāda par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu apmaksai, ja persona to pierāda.
10. Par parādsaistībām nav uzskatāmas parādsaistības saskaņā ar galvojumu līgumiem, līdz parādsaistību iestāšanās brīdim (kredītiestādes pieprasījumam apmaksāt parādu galvenā parādnieka vietā). Par parādsaistībām, kuras iestājas pēc galvojuma līgumiem, nav uzskatāmas tās, kuru kopējā vērtība attiecīgi nepārsniedz šo noteikumu 6. un 8. punktā noteikto apmēru.
11. Par parādsaistībām nav uzskatāmas saistības, kas rodas no:
11.1. neatļautas darbības, tajā skaitā naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem;
11.2. personisku aizskārumu dēļ;
11.3. trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem, izņemot parādsaistības, kas rodas no netaisnas iedzīvošanās.
III. Izvērtēšanas kritēriji, nosakot iespēju gūt ienākumus no īpašuma
12. Uzskatāms, ka ģimene (persona) nevar gūt ienākumus no tai piederoša īpašuma (atsavināt, ieķīlāt, izīrēt u.c.), ja:
12.1. tās īpašumā ir viens transportlīdzeklis, kuru izmanto ģimenes locekļu vai personas ikdienas vajadzību nodrošināšanai (nokļūšanai līdz darba vietai vai izglītības iestādei), ja transportlīdzeklis ir šīs ģimenes (personas) īpašumā ilgāk par 2 gadiem un ir vecāks par 10 gadiem;
12.2. tās īpašumā (tiesiskā valdījumā) ir divi dzīvošanai derīgi nekustamie īpašumi, vienā no kuriem uz pastāvīgu dzīvi ir apmetusies ģimene (persona), bet otrajā personas vai kāda cita ģimenes locekļa augšupējie radinieki Civillikuma izpratnē;
12.3. tās īpašumā (tiesiskā valdījumā) ir viens dzīvošanai derīgs nekustamais īpašums, kurā ģimene (persona) nedzīvo, bet tajā uz pastāvīgu dzīvi ir apmetušies personas vai kāda cita ģimenes locekļa augšupējie radinieki Civillikuma izpratnē.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja R.Strode