Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Mareks Segliņš un Mārtiņš Lazdovskis intervijā Dinai Gailītei. Mums ir vismaz viena laba ziņa 

Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr.24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5.jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli par nozares budžetu pēc sāpīgās budžeta apcirpšanas, jo publicēšanas brīdī ministra iepriekš teiktais sakarā ar Saeimā pieņemtajiem budžeta grozījumiem bija zaudējis aktualitāti. Tādēļ devāmies pie M.Segliņa vēlreiz. Šoreiz sarunā, papildinot to ar uzskatāmiem finanšu cipariem un redzējumu par tieslietu sistēmas iestāžu reformām, piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

• Valentija Liholaja. Izlīgums un taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums 

2008.gada 4.novembrī “Jurista Vārdā” tika publicēta tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā, aicinot turpināt sarunu vēl plašākā skatījumā. Savukārt 2008.gada 14.novembrī notika Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadiem veltīta zinātniski praktiskā konference “Kurp ved kriminālprocess”, un vienā no tās sekcijām, kurā apsprieda kriminālprocesa pabeigšanas veidus un to virzību tiesā, tika nolasīts arī referāts par izlīgumu un tā sekām kriminālprocesā, kura saturs tiks paplašināti atspoguļots šajā rakstā.

Sasaistot šos abus notikumus, kā arī izmantojot Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas apkopojuma “Tiesu prakse kriminālprocesa izbeigšanā un personas atbrīvošanā no kriminālatbildības, pamatojoties uz cietušā un apsūdzētā izlīgumu” rezultātus, vēlos atsaukties uz aicinājumu piedalīties minētajā diskusijā, saistot cietušo, izlīgumu un taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Izlīgums ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulēšanas mehānisma elementiem un kā tāds kopumā vērtējams pozitīvi, jo likumam atbilstošu izlīgumu noslēgšana var sekmēt Kriminālprocesa likuma (KPL) mērķa – taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē – sasniegšanu.

• Ieva Ligere. Alla Jevstigņejeva. Būtiski jaunumi Maksātnespējas likumā 

Lai pilnībā atspoguļotu Maksātnespējas likuma grozījumu būtību, raksta ievaddaļā tiek sniegts vispārējs ieskats pasaules un Latvijas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā. Pasaules valstu tiesību sistēmās pastāv vairākas procedūras parādnieka finanšu grūtību atrisināšanai. Šādas procedūras var būt valsts maksātnespējas tiesiskajā regulējumā noteiktas reorganizācijas un likvidācijas procedūras, kuru norisē ir iesaistīta tiesa, kā arī neformālās procedūras, kas ir brīvprātīgas parādnieka un kreditoru (visbiežāk finanšu institūciju) pārrunas, ko neregulē maksātnespējas procesu reglamentējošie tiesību akti, šo procedūru norisē nav iesaistīta tiesa.

Brīvprātīgas pārrunas ir iespējamas, ja parādnieks var panākt vienošanos ar visiem kreditoriem vai arī ja nepieciešamā rezultāta sasniegšanai ir iespējams vienoties tikai ar lielākajiem parādnieka kreditoriem, neiesaistot pārējos. Iniciēt brīvprātīgas pārrunas var gan pats parādnieks, gan kreditori. Šāds finansiālo grūtību atrisināšanas veids kļūst arvien populārāks, ievērojot tā efektivitāti – samazinātās izmaksas, ātrumu un iespēju izvairīties no negatīvas publicitātes, kas ir neizbēgamas formālo procedūru sekas. Latvijā šādu brīvprātīgo pārrunu rezultāts var tikt fiksēts civiltiesiskajos izlīgumos – ja procesā ir iesaistīti visi parādnieka kreditori, kā arī atsevišķos līgumos par parāda restrukturizāciju ar finanšu institūcijām.

• Helmuts Jauja. Grozījumi fiziskās personas maksātnespējas procesā 

2009.gada 11.jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā (ML), kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, skar arī vairākus būtiskus jautājumus fiziskās personas maksātnespējas procesā. Tādējādi minētais process ir kļuvis pieejamāks to potenciālajiem izmantotājiem, ir samazināts fiziskās personas bankrota procedūras maksimālais termiņš, kā arī ieviesta skaidrība jautājumā par nodrošinātā kreditora tiesībām fiziskās personas maksātnespējas procesā. Papildus ir paredzēti jauni fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumu posteņi. Ar grozījumiem ML 151. un 184.pantā fiziskās personas maksātnespējas process tiek padarīts pieejamāks plašākam indivīdu lokam nekā līdz šim.

Jāatgādina, ka saskaņā ar ML 149.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis, ievērojot kreditoru intereses, ir sniegt šai personai iespēju atjaunot maksātspēju un tikt atbrīvotai no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas pasākumu plānā norādītajām saistībām. Tomēr ne katra fiziskā persona, kurai ir neizpildītas saistības, var pretendēt uz šo instrumentu. Svarīgs apstāklis fiziskās personas maksātnespējas procesa pieejamībā ir procesa īstenošanai nepieciešamās izmaksas, jo maksātnespējas process tiek finansēts no fiziskās personas līdzekļiem. Savukārt finansējuma nepietiekamība maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ir šķērslis paša procesa piemērošanai. Proti, jo izmaksas ir lielākas, jo process ir nepieejamāks un otrādi.

“Jurista Vārda” redakcija