• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Piedaloties Lietuvas lielās jubilejas svinībās Viļņā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2009., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/194533

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

07.07.2009., Nr. 105

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Piedaloties Lietuvas lielās jubilejas svinībās Viļņā


 

01.JPG (27419 bytes)
Vakar, 6.jūlijā, mūsu tuvākā kaimiņvalsts – Lietuva – tieši karaļa Mindauga kronēšanas dienā svinēja tūkstoš gadus, kopš tās vārds pirmo reizi minēts hronikās. Lielajā jubilejā Lietuvas Republikas prezidentu un tautu sveikt bija ieradušies daudzu valstu monarhi, prezidenti un pilnvarotie pārstāvji. Attēlā: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, klātesot Lietuvas prezidentam Valdam Adamkum, uzrunā Lietuvas cilvēkus lielās jubilejas Dziesmu svētkos Vingis parkā
Foto: Toms Kalniņš, VPK

Uzturoties vizītē Lietuvā, Viļņā, un piedaloties Lietuvas vārda pieminēšanas tūkstošgadei veltītajos svinīgajos pasākumos

Vakar, 6.jūlijā, godinot Lietuvas tūkstošgadi, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere kopā ar citu valstu augstajiem viesiem piedalījās svētku pasākumos Viļņā. No rīta pēc tikšanās Lietuvas prezidenta pilī viesi aizlūdza par Lietuvu svētajā misē Viļņas katedrālē, bija klāt Lietuvas tūkstošgades pieminekļa un vēsturiskā karoga pacelšanas ceremonijā Lietuvas valdnieku pilī un apskatīja izstādi “Lietuva vēsturiskajos avotos” Lietišķās mākslas muzejā.

Pēcpusdienā notika svinībām par godu organizētie Dziesmu un deju svētki Vingis parkā, kuros Valsts prezidents teica uzrunu lietuviešu valodā. Valdis Zatlers nodeva latviešu tautas sirsnīgus sveicienus kaimiņvalstij jubilejā. Viņš uzsvēra abu tautu kopīgos likteņus un piedzīvoto – gadsimtiem ilgo svešzemnieku jūgu, Dziesmoto revolūciju, Baltijas ceļu un brīvības un valstiskuma atjaunošanu. “Mēs esam brāļi un māsas, mēs esam divas brāļu tautas, pārdzīvojušas visgrūtākos vēstures pārbaudījumus un neatteikušās no visdārgākā, kas mums ir, – neatkarības!” norādīja Valsts prezidents.

Uzrunā viņš vērsa uzmanību uz jauniem pārbaudījumiem abām valstīm – pasaules ekonomiskās krīzes vētru, bet vienlaikus atzīmēja, ka “mums pašiem būs jārod spēki, lai atkal celtu Latviju un Lietuvu. Bet šoreiz tas jādara uz drošiem pamatiem, nevis uz smiltīm. Un katram jāieliek šajos pamatos sava daļa”. Valdis Zatlers uzsvēra, ka “dziesmai ir milzīgs spēks, jo tā ir tautas gara bagātība un kultūra. Bez savas kultūras un tradīcijām valsts pastāvēt nevar. Ja trūkst naudas, valsts to var aizņemties, taču kultūru aizņemties nav iespējams”. Savu uzrunu Valsts prezidents beidza, novēlot saules mūžu gan Lietuvai, gan Latvijai.

Viļņā Valdim Zatleram bija iespēja pirmo reizi neformāli tikties ar jaunievēlēto Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti (skat. 40.lpp.). Abiem tā bija iespēja iepazīties un pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības. Sarunas laikā Valsts prezidents vēlreiz apsveica Daļu Gribauskaiti ar ievēlēšanu Lietuvas prezidentes amatā, kā arī uzaicināja uz Latviju. Tikšanās laikā abu valstu vadītāji pārrunāja ekonomisko situāciju Latvijā un Lietuvā. V.Zatlers un D.Gribauskaite apsprieda arī abu valstu ciešo sasaisti un atkarību vienai no otras, kā arī enerģijas tirgus attīstību un dažādu enerģijas avotu izmantošanas nepieciešamību. Valsts prezidents ar Lietuvas prezidenti pārrunāja iespējamos “Baltijas ceļa” 20.gadadienai veltītos svinīgos pasākumus.

Valsts prezidenta preses dienests

 

02.JPG (14181 bytes) 03.JPG (17829 bytes)
04.JPG (12571 bytes) 05.JPG (52572 bytes)

Vakar, 6.jūlijā, lai sveiktu Lietuvas Republikas prezidentu Valdu Adamku, Almu Adamkieni un Lietuvas tautu Lietuvas vārda pieminēšanas tūkstošgadē un karaļa Mindauga kronēšanas dienā, Viļņā bija ieradušies Eiropas monarhi, daudzu valstu un valdību vadītāji, pilnvarotie pārstāvji, tostarp (augšējā attēlu rindā) Dānijas karaliene Margrēte II; Zviedrijas karalis Kārlis Gustavs XVI un karaliene Silvija, Romas pāvesta Benedikta XVI legāts kardināls Andželo Sodano; (apakšējā attēlu rindā) Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili; Somijas prezidente Tarja Halonena ar Penti Arajarvi kungu, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips ar Anu Ansipas kundzi
Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.


 

Uzruna Dziesmu svētku svinīgajā pasākumā Vingis parkā 6.jūlijā:

Sveika, tūkstošgadīgā Lietuva!

Sveiki, Lietuvas cilvēki!

Nesu jums sirsnīgas brāļu latviešu tautas cieņas un mīlestības jūtas. Mūs vieno ne tikai Baltijas jūra, Mūsa, Mēmele un Venta, mūs vieno kopīgais mūsu tautu liktenis. Mūsu draudzību stiprināja kopīgie ienaidnieki, gadu simteņiem ildzis svešzemnieku jūgs un milzīgie upuri uz mūsu brīvības altāra. Cauri dziesmotām revolūcijām, Baltijas ceļu un janvāra barikādēm mūsu draudzība palīdzēja atbrīvoties un atjaunot valstiskumu.

Tūkstošgadīgās Lietuvas vēsture, lietuviešu izlēmība un drosme cīņā par brīvību un neatkarību vienmēr kalpoja mums par piemēru un iedvesmas avotu visgrūtākajos Latvijas vēstures mirkļos. Gadsimtu gaitā vienīgās divas izdzīvojušās baltu tautas – lietuviešus un latviešus – tuvināja ne tikai nepārtraukta cīņa par savu eksistenci, bet arī tuvā kultūra, tradīcijas un paražas. Latvietim satiekot lietuvieti, pirmie, sirsnīga smaida pavadītie vārdi, kas nāk prātā, ir: “Sveiks, brāli, sveika, māsiņ!” Mēs esam brāļi un māsas, mēs esam divas brāļu tautas, pārdzīvojušas visgrūtākos vēstures pārbaudījumus un neatteikušās no visdārgākā, kas mums ir, – neatkarības!

Taču tagad mūs priekšā sagaida jaunas bēdas, jauni pārbaudījumi. Kur ņemt spēkus, kā pretoties pasaules ekonomiskās krīzes vētrām?

Krīze būs jo smagāka Latvijā un Lietuvā tādēļ, ka tā ir sagāzusi mūsu sapņu kāršu namiņus un smilšu pilis. Kā pretoties tām morālām sekām, ko mūsu tautām nodarījis pasaulē joprojām pietiekami nenosodītais komunistiskais režīms? Režīms, kurš iznīcināja mūsu tautu izcilākos prātus un daļu genofonda un padarīja mūs tādus, kādi bijām pēdējās desmitgadēs kopš neatkarības atgūšanas. Mēs nespējam pretoties korumpētībai un protekcionismam, valsts ekonomikai bez ražošanas un eksporta attīstības, IKP pieaugumam, kas balstās nekustamā īpašuma spekulācijās, un aplokšņu algām.

Mums pašiem būs jārod spēki, lai atkal celtu Latviju un Lietuvu. Bet šoreiz tas jādara uz drošiem pamatiem, nevis uz smiltīm. Un katram jāieliek šajos pamatos sava daļa. Un lai dziedāšanas tradīcijas, kas palīdzēja latviešiem pārciest vācu un zviedru okupāciju vēl tajos laikos, kad Lietuva bija varena viduslaiku karaļvalsts, arī šoreiz palīdz mūsu tautām. Dziesmai ir milzīgs spēks, jo tā ir tautas gara bagātība un kultūra. Bez savas kultūras un tradīcijām valsts pastāvēt nevar. Ja trūkst naudas, valsts to var aizņemties, taču kultūru aizņemties nav iespējams.

Kamēr skan gadu simteņos lietuviešu sutartinē, kamēr tā atbalsojas Latvijā, kamēr Dziesmu svētkos sanāk tūkstošu tūkstoši, mūsu valstis pastāvēs un plauks! Saules mūžu Lietuvai! Saules mūžu Latvijai! Brāļi un māsas Lietuvā, šodien mēs esam kopā ar jums!

06.JPG (22942 bytes) 07.JPG (17483 bytes)

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers 6.jūlijā, piedaloties Lietuvas lielajai jubilejai veltītajos Dziesmu svētkos Vingis parkā Viļņā un sirsnīgi sveicot Lietuvas iedzīvotājus; Valdis Zatlers, neformālā gaisotnē tiekoties ar jaunievēlēto Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Gribauskaiti , kura amatā stāsies pēc inaugurācijas ceremonijas 2009.gada 12.jūlijā
Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!