Ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs savā pirmajā ministra preses konferencē vakar, 27.jūlijā:

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

"Šoreiz nerunāšu par konkrētu likumu, Ministru kabineta noteikumu vai citu likumdošanas aktu izstrādi un pieņemšanas termiņiem, bet vairāk pievērsīšos uzdevumiem, ko sev izvirza Ekonomikas ministrija (EM) Valdības deklarācijā ierakstītā sasniegšanai," uzrunājot žurnālistus preses konferencē, kas tika rīkota, lai iepazīstinātu masu mediju pārstāvjus ar Ekonomikas ministrijas rīcības plānu Valdības deklarācijas izpildei un ekonomikas ministra darba iecerēm, teica Vladimirs Makarovs. "Dokumenti un programmas ir metode, kā veikt šos uzdevumus," atzīmēja ekonomikas ministrs pirms izvirzīto prioritāšu uzskaitījuma.

Par svarīgu un absolūti nepieciešamu V.Makarovs uzskata Ekonomikas ministrijas un tās pārziņā esošo struktūru sakārtošanu un darba optimizāciju. "Tas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem Valdības deklarācijā ierakstīto uzdevumu izpildei," savu pārliecību pauda ministrs. Ar Valsts reformu biroju ir parakstīta vienošanās, ka visās EM struktūrvienībās un tās pārraudzībā esošajās iestādēs tiks veikts audits, lai izvērtētu to paveikto darbu, pienākumus, pārziņā esošās funkcijas. Vistuvākajā laikā tiks lemts par jaunu EM struktūru, nosakot minimāli nepieciešamo štata vienību skaitu katras ministrijas funkcijas izpildei. Vienlaikus tiek plānots atteikties no vairākām EM pārziņā esošajām funkcijām, tās deleģējot nevalstiskajam sektoram vai arī ministrijas pārziņā esošajām iestādēm. Izveidojot optimālu ministrijas struktūru, liela nozīme būs tam, kādi cilvēki tajā strādā. "Šiem cilvēkiem ir jābūt ar zināšanām, kas nodrošina sekmīgu valdības, Eiropas Savienības, Pasaules tirdzniecības organizācijas uzdevumu izpildi," uzsvēra V.Makarovs, apliecinot, ka būs jāiegulda nopietni līdzekļi darbinieku izglītībā un kvalifikācijas celšanā.

Par galveno ministrijas darba prioritāti "neatkarīgi no tā, cik ilgi Makarovs sēdēs šajā amatā", ekonomikas ministrs uzskata uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides sakārtošanu. Pie jau padarītiem darbiem šajā laukā var pieskaitīt veikto analīzi par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā. Tādai pašai analīzei jābūt arī par administratīvajiem traucēkļiem uzņēmējdarbībā vispār, ir pārliecināts V.Makarovs. Nākamais solis varētu būt uzraudzības inspekciju darba sakārtošana, ko varētu paveikt, reglamentējot to darbu, tas ir, katrai inspekcijai būtu jābūt Ministru kabinetā apstiprinātam reglamentam, kas ir maksimāli standartizēts. "Visām inspekcijām, neatkarīgi no tā, kuras ministrijas pārziņā tās ir, jābūt vienādiem spēles noteikumiem, ko zina un saprot visa Latvijas sabiedrība," teica V.Makarovs. Lai palielinātu inspekciju darba efektivitāti, pēc ministra domām, ir jāmaina paši darbības pamatprincipi, no sodīšanas pārejot uz deklarēšanu. "Inspekciju rīcībā ir datu bāze par viņu kompetencē esošo uzņēmumu darbību. Vajadzētu panākt, lai inspekcijas nevis meklētu kašķi, radītu konfliktsituācijas, bet reizi gadā vai pusgadā, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju, izsūtītu visiem uzņēmumiem anketas ar lūgumu atbildēt uz ļoti konkrētiem jautājumiem. Uzņēmēju pienākums būtu obligāti sniegt atbildes, faktiski brīvprātīgi deklarēt sava uzņēmuma stāvokli, norādot, cik ilgā laikā tiks novērsti trūkumi. Inspekcija, saņemot šīs atbildes, izvēlētos noteiktu skaitu uzņēmumu, kuros veicama pārbaude. Pirmajā reizē atklātās blēdības varbūt būs ievērojamas, bet pieredze — "manu negodīgumu atklāja, tagad kontrole pievērš pastiprinātu uzmanību" — noteikti būs efektīva un aptuveni trīs gadu laikā sabiedrības ideoloģija mainīsies," paskaidroja V.Makarovs.

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, par svarīgu uzdevumu izvirzīta arī dažādu atļauju saņemšanas kārtības uzlabošana, jo, pēc ekonomikas ministra domām, nedrīkst pieļaut situāciju, ka formalitāšu kārtošana kādu darbu veikšanai laika ziņā pārsniedz pašu darba ilgumu. Kā negatīvs piemērs tika minēta laikietilpīgā būvatļaujas iegūšanas procedūra. Jāuzlabo arī uzņēmēju un valsts institūciju komunikācija. Uzņēmumu reģistram, nevis pašam uzņēmējam būtu jānodrošina ar nepieciešamo informāciju gan Valsts ieņēmumu dienests, gan pašvaldības. "Staigāšana pa daudzajiem kabinetiem un birokrātiskās procedūras ir arī viens no korupcijas cēloņiem," savu pārliecību pauda ekonomikas ministrs.

Svarīga loma uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā ir arī sakārtotām muitas un robežu šķērsošanas procedūrām, tāpēc arī šī lieta iekļauta EM īpašu rūpju lokā.

Runājot par mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu, V.Makarovs solīja pastiprinātu uzmanību pievērst kreditēšanas sistēmas sakārtošanai, izveidojot valdības apstiprinātu koncepciju, kādā veidā mazais un vidējais uzņēmējs var saņemt kredītu. Koncepcijas nepieciešamību ekonomikas ministrs pamatoja ar divām pašlaik pastāvošām problēmām. Pirmkārt, maza projekta uzraudzība un novērtēšana bankām ir tikpat dārga kā liela projekta līdzīgi izdevumi, tāpēc bankas ir vairāk ieinteresētas lielu projektu finansēšanā. Otrkārt, ja kredīta pieprasītājs ir iesācējs uzņēmējdarbībā, tad tam nav īpašuma, ko ieķīlāt. Ar koncepcijas palīdzību iecerēts šīs problēmas atrisināt, faktiski panākot, ka Latvijas Banka, Hipotēku un zemes banka par vienu no savas darbības prioritātēm atzīst mazā un vidējā uzņēmēja kreditēšanu, pastāstīja V.Makarovs.

Par nepieņemamu ekonomikas ministrs atzina situāciju, ka šobrīd gandrīz katrā ministrijā ir kāds fonds, kas atbalsta uzņēmējdarbību, tādi ir arī pašvaldības. "Būtu jāpanāk ja ne šo fondu apvienošana, tad vismaz pragmatiska darbības koordinācija un uzņēmējiem pieejamas informācijas nodrošināšana, lai visā Latvijā radītu vienādas iespējas, nevis izvirzītu Rīgu vai Pierīgas rajonus izdevīgākā situācijā."

Ekonomikas ministrs savā darbā vērsīsies arī pret izkropļojumiem konkurencē, ar to saprotot slēptā valsts reketa izskaušanu. "Lai nodrošinātu vietu savam uzņēmumam, cilvēkam ir jāiegūst īpašumtiesības, jānostiprina tās zemesgrāmatā, un vēl pašvaldība viņam pieprasa ieskaitīt zināmu summu tās atbalsta vai attīstības fondā. Kā citādi to nosaukt, ja ne par reketu!"