Ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs savā pirmajā ministra preses konferencē vakar, 27.jūlijā:

no 1.lpp.

Viens no Valdības deklarācijā ierakstītajiem uzdevumiem ir vienota regulatora ieviešana sabiedrisko pakalpojumu jomā. "Dzīve ir pierādījusi, ka atsevišķu nozaru regulatori sabiedrisko pakalpojumu laukā ir samērā viegli ietekmējami un politizējami. Uzskatu, ka ir jābūt vienotai regulatoru padomei, kuras locekļi būtu sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas tiek ievēlēti uz samērā ilgu laiku. Nepieciešamības gadījumā var pieaicināt ekspertus, bet ekspertiem nav jālemj, tiem ir jāsniedz viedoklis," ir pārliecināts V.Makarovs, uzsverot, ka jāpieņem likums par vienoto regulatoru sabiedrisko pakalpojumu jomā un atbilstoši Ministru kabineta noteikumi par neatkarīgas institūcijas — padomes — izveidošanu.

Uzņēmējdarbības vides optimizācijā nozīmīga ir kvalitātes nodrošināšana un standartizācijas attīstība. "Uzņēmējam ir jāzina, kādai ir jābūt produkcijai, lai to varētu realizēt citas valsts tirgū. Tuvākā gada laikā ir jāievieš aptuveni 600 ES valstu standarti. Ir jāpanāk, lai Latvijas standartizācijas biroja un Latvijas sertifikācijas laboratoriju atzinumi tiktu starptautiski atzīti." Lielāka loma, pēc V.Makarova domām, piešķirama Latvijas kvalitātes balvai, vienlaikus nosakot stingrākus tās atlases kritērijus.

Viens no Ekonomikas ministrijas svarīgajiem darbiem ir arī Nacionālā attīstības plāna izstrāde. Ekonomikas ministrijas pārziņā ir nodotas trīs sadaļas — uzņēmējdarbības vides veicināšana, ekonomikas infrastruktūras veidošana, nacionālais nodarbinātības plāns. Plānots izstrādāt arī Nacionālo ārējās tirdzniecības valsts programmu, tās ietvaros paredzot eksportkredītus, izstādes, mārketinga pasākumus, nacionālo preču zīmju ieviešanu un citus. Saeimā jāpanāk antidempinga likuma pieņemšana, jāizstrādā kompensāciju likumprojekts. Kā atzīmēja V.Makarovs, Valdības deklarācijā tas gan parādījies zem antisubsīdiju likuma vārda pie lauksaimniecības sadaļas, bet, pēc viņa domām, likumprojekts par kompensācijas pasākumiem varētu būt vairāk orientēts uz rūpniecisko ražošanu, tās atbalstu un attīstību.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka jāsakārto arī statistikas jautājumi, lai uzņēmēji varētu iegūt precīzu sev nepieciešamo informāciju. "Centrālā statistikas pārvalde šobrīd ir labi iekļāvusies Eiropas un pasaules apritē, tomēr tā veic tikai aptuveni trešdaļu no nepieciešamās datu apstrādes, daudzos rādītājos mums datu nav," paskaidroja V.Makarovs.

Savā pirmajā preses konferencē ekonomikas ministrs uzskaitīja vēl veselu virkni darāmā — Reģionālā attīstības fonda darbības pilnveidošana, veicinot konkurētspējīgu projektu attīstību un atbalstu, sektorpolitikas atjaunošana enerģētikā, sabiedrisko ēku siltumizolācijas programmas izstrāde, sadarbības turpināšana ar Baltijas jūras valstīm enerģētikā, lai garantētu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību jebkuru politisko pārmaiņu laikā. "Mums ir jābūt saitēm šajā nozarē gan ar Austrumiem, gan ar Rietumiem," uzsvēra V.Makarovs. Precizējama arī metodika pakalpojumu tarifu noteikšanai enerģētikas sektorā, maksimāli aizsargājot patērētāju intereses.

Pavisam īsi ekonomikas ministrs raksturoja savu nostāju privatizācijas jautājumā: "Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka privatizācija gada laikā jāpabeidz, tas nozīmē, ka ir jābūt izstrādātai likumdošanai, ir jābūt valdības akceptētiem privatizācijas nosacījumiem un Privatizācijas aģentūras (PA) padomē akceptētiem privatizācijas noteikumiem. Privatizācijai ir jābūt uzsāktai tur, kur tas ir iespējams, tur, kur tas saistās ar sabiedrības interesēm. Manuprāt, privatizācijas process notiek nevis tāpēc, ka ar to ir jāaizpilda caurumi budžetā, bet tāpēc, ka ir jāpanāk efektīvāka attiecīgās nozares pārvalde, tās attīstība Latvijas patērētāju interesēs, produkcijas noiets pasaules tirgū. Ir jānodrošina arī precīza privatizācijas procesa uzraudzība un atklātība. Drīzumā varētu tikt pieņemts PA padomes lēmums par to, ka PA valdes lēmumu projekti, padomes lēmumu projekti un paši lēmumi, privatizācijas pamatnostādnes un noteikumi ir publiski pieejami, piemēram, internetā. Pēc PA darba 1999.gada pārskata publicēšanas tam būtu jādod arī sabiedrisks novērtējums.

Bet vēlreiz gribētu atgādināt — Latvijas Ekonomikas ministrijas darba prioritāte nav privatizācija. Mūsu prioritāte ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana, iekšējā tirgus atbalsta politika, standartizācija un statistika, un tautsaimniecības attīstība. Jā, es paredzu, ka jau šīs Saeimas laikā privatizācijas process varētu būt ar mīnusa zīmi, bet tas nav Ekonomikas ministrijas prioritārs jautājums."

Ministrs arī atgādināja, ka privatizācijas procesa steidzināšana viņam atgādina privatizēšanu privatizēšanas pēc un uzticību nevieš. Viņš paredzēja, ka šī gada laikā varētu notikt "Latvijas kuģniecības" privatizācijas pirmā kārta, lemts par "Latvijas gāzes" valsts kapitāla daļas daļēju privatizāciju, bet tikai ievērojot noteiktu kārtību un procedūru — neapejot ne valsts vecāko amatpersonu sanāksmi, ne dokumentu izsūtīšanu ieinteresētajām ministrijām un institūcijām, ne "smadzeņu vētru" pie ministra, izvērtējot iespējamās privatizācijas sekas — gan pozitīvās, gan negatīvās, ne Ministru kabineta viedokļa sagatavošanu un pieņemšanu, ne tālāko darbību PA. "To visu var darīt ātri, bet, manuprāt, to ir jāsāk darīt arī kvalitatīvi," uzsvēra ekonomikas ministrs. Runājot par privatizācijā iegūto līdzekļu izmantošanu "budžeta caurumu lāpīšanai", V.Makarovs atgādināja, ka 2000. gadā šāda politika varbūt vēl būs sekmīga, bet ko darīt pēc tam, kad šie līdzekļi izsīks. "Kam ņemsim nost naudu — skolotājiem, mediķiem, kultūrai, vai atteiksimies no valsts investīciju programmas realizācijas? Man patiešām nopietnas bažas rada brīdis, kad mums vairs nebūs šīs privatizācijas naudas. Privatizācijas procesu nevar vērtēt viennozīmīgi. Gadījumi, kad parādi tiek kapitalizēti — tā ir privatizācija ar mīnusa zīmi, gadījumi, kad ar speciāliem lēmumiem nauda tiek pārskaitīta nodokļu parādu nomaksai un sociālo garantiju ievērošanai — arī tā ir privatizācija ar mīnusa zīmi. Sabiedrībai nav korektas bilances par privatizācijas procesu valstī. Tās sagatavošana arī ir viens no Ekonomikas ministrijas uzdevumiem," rezumēja V.Makarovs.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore