Ekspozīcijā skatāmi dokumentāli un fotomateriāli par 1901.gadā Rīgā sarīkoto jubilejas izstādi un tās veidotājiem. Šī izstāde sastāvēja no vairākām daļām — senās Rīgas butaforiska atveidojuma Strēlnieku dārzā, tikpat butaforiskas "Venēcija Rīgā" pilsētas kanāla otrā pusē un tai blakus atpūtas un izpriecu daļa "Putnu pļava". Bet galvenā un svarīgākā bija saimniecības attīstībai veltītā izstāde Esplanādē, ko gājēju tiltiņš savienoja ar Strēlnieku dārzu. Tā aizņēma visu brīvo laukumu ar ieejas vārtu celtnēm un dažādu nozaru paviljoniem. Atsevišķos paviljonos bija parādīti rūpniecības, celtniecības un amatniecības sasniegumi. Rīga ar to varēja lepoties visas Krievijas impērijas mērogā. Ja tagad rīkotu tik plašu izstādi, tad mēs pārliecinošāk varētu reprezentēt kultūras sasniegumus un skaisto Latvijas dabu.
Ļoti nozīmīga bija jubilejas izstādes arhitektūra un grafiskie materiāli. Tā atspoguļoja Eiropā uzplaukstošo jūgendstilu. Atzīmējams svarīgs faktors, ka pēc izstādes Rīgas arhitektūrā un mākslā notika plaša jūgendstila attīstība. Arī grāmatas un pastkartes, kas izdotas sakarā ar Rīgas 700 gadu jubileju, ir ar jūgendstila ornamentiku. Daļa no šīm grāmatām eksponētas bibliotēkas vitrīnās un ir aplūkojamas kā papildinājums šai izstādei. Daļa grāmatu sagādātas ar nacionālās bibliotēkas laipnu palīdzību, daļa nāk no Vecrīgas bibliotēkas fondiem. Izstādes materiālus komplektēja Rīgas arhitektūras centra arhitekte Zenta Krastiņa sadarbībā ar biroju "Rīga 800".
Droši vien Rīgas 800 gadu jubilejā līdzīga izstāde netiks rīkota, tomēr dažas ierosmes šis atskats pagātnē varētu sniegt. Pie viena Vecrīgas bibliotēkas fondos var iegūt arī informāciju par Rīgu.
Vecrīgas bibliotēkas vadītājs
Arnis Zīle,
— "Latvijas Vēstnesim"