"Pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai jāsakārto pašvaldību teritoriālā struktūra, jāpilnveido pašvaldību tiesiskais un finansiālais nodrošinājums, jāsekmē tālāka valsts funkciju decentralizācija, jāprecizē funkciju sadalījms starp valsts un pašvaldību institūcijām."

Tagad, kad mūsu rīcībā ir Administratīvi teritoriālās reformas likuma teksts (tas Saeimā pieņemts 1998. gada 21. oktobrī, Valsts prezidenta izsludināts 1998. gada 30. oktobrī), tā II nodaļā — "Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma" — 10. pantā varam konstatēt šādus būtiskus formulējumus:

"Pilsētu un pagastu administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamības kritēriji ir šādi:

— pašvaldības teritorijas ilglaicīga attīstība;

— finansu ieņēmumu stabila bāze;

— pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra;

— iedzīvotāju optimālais skaits;

— pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība;

— pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība;

— citi nosacījumi pēc rajona padomes priekšlikuma."

Ir gan arī kāda būtiska piebilde: "Šī panta pirmajā daļā minēto kritēriju lietošanas metodiku nosaka Administratīvi teritoriālās reformas padome." Kā varam secināt, šis rosinājums galvenokārt attiecas uz pašvaldību teritorijas ilglaicīgo, gadu desmitos orientēto attīstību.

Taču tieši šajā sakarā — nule pieteiktais seminārs Valkas rajona Variņu pagasta pamatskolā jau nākamajā piektdienā, 6. augustā. Ja ieskatāmies Latvijas kartē — pagasts saskaras ar Alūksnes un Gulbenes rajonu, tikai pussprīdis ir līdz Cēsu rajona teritorijai. Tātad Vidzemes ziemeļaustrumu novada vistiešākā un reizē arī reāli visciešākā saskarsme.

Jā, rosinātājs ir pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas sekretariāts (PTRS), kam saskaņā ar Eiropas Savienības PHARE programmu šogad uzticēta deviņu Latvijas rajonu izpēte. Ja raugāmies vizuāli, ne alūksnieši, ne cēsnieki, ne gulbenieši šogad nav iekļauti formālajās apritēs, kam šovasar pievēršas apvienība "Projekts XXI", tāpat "Blezūrs – Konsultāciju birojs" vai Valsts zemes dienests. Atgādināsim: te redzam Limbažus, Jēkabpili, Preiļus, Madonu, Ventspili, Rēzekni, Valmieru, Jelgavu, Daugavpili.

Bet varbūt tieši tālab būtiska ir neformāla saskarsme?

Par to lūdzām izteikties PTRS ekspertes Dzidru Vecbrāli un Sandru Eglāju, uz kuru pleciem gulstas jau pavisam tuvā notikumu sagatavošana. Šoreiz stāsta Dzidra Vecbrāle:

— Mums šķita svarīga tieši šo divu (it kā pat triju vai četru) rajonu pašvaldību vadītāju un pagastu padomju deputātu ieinteresētība tādā zināmā mērā neikdienišķā saskarsmē. Lai pārrunātu šajā un nākamajos gados būtiskas problēmas — kā mēs reāli iemiesosim administratīvi teritoriālo reformu?

Tāpēc mēs tikšanās dalībniekiem (līdz šim savu vēlmi piedalīties Variņu apspriedē pauduši trīspadsmit Alūksnes un Valkas rajona pašvaldību pārstāvji) gribam piedāvāt ne tikai vietējās pieredzes izklāstu. Jau līdz vakardienai (mēs sarunājāmies 26. jūlija pēcpusdienā — M.Ģ. ) savu vēlmi būt klāt bija apliecinājuši vismaz trīs plaši pazīstami pašvaldību vienotības pārstāvji.

Tā, Saldus rajona padomes padomniece projektu vadītāja Sarmīte Ozoliņa bija izteikusi gatavību stāstīt par sava rajona pieredzi pašvaldību reformu procesā (cita starpā — te ir vairākas zīmīgas apvienošanās iestrādes: Blīdenes, Remtes un Zvārdes pagasts, kā arī Brocēnu pilsēta; Novadnieku, Kursīšu un Zirņu pagasts; tāpat Saldus, Gaiķu, Lutriņu, Jaunlutriņu un Šķēdes pagasts — red .).