Dr.iur. ANDREJS VILKS, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, Natālija Usatjuka, Kriminoloģisko pētījumu centra speciāliste, — "Latvijas Vēstnesim"
Viena no nozīmīgākajām un būtiskākajām problēmām jebkurā valstī un tās attīstībā ir sabiedriskās drošības nostiprināšana un prettiesisko apdraudējumu novēršana. Drošība ir katra cilvēka, jebkuras sociālās grupas un visas sabiedrības normālas attīstības un funkcionēšanas pamatā. Starp drošību apdraudošiem elementiem vieni no bīstamākajiem, kas izraisa visnelabvēlīgākās un smagākās sekas, ir kriminālie apdraudējumi, kurus atbilstoši pašreiz spēkā esošajam Krimināllikumam apzīmē kā noziedzīgos nodarījumus.Publikācijās presē, periodikā, zinātniskajos rakstos un dažādos zinātniska un praktiska rakstura semināros tiek analizētas un parādītas pašreizējās sabiedriskās drošības un noziedzīgo nodarījumu tendences, kā arī struktūra, sekas un atklātas iespējas kriminālā apdraudējuma novēršanā.
Dažādās pieejās, balstoties uz empīrisko rādītāju bāzi, sabiedriskās drošības stāvoklis tiek uztverts un traktēts dažādi — pat diametrāli pretēji. Loģiski, ka kriminālo apdraudējumu novēršanas prioritārie virzieni, tiesiskie, organizatoriskie un citi pasākumi vai arī to komplekss, ir dažādi. Tomēr visi pasākumi, kuri ir vērsti uz kriminālo apdraudējumu novēršanu, izņemot ekstrēmiskos un radikālos, būtu kopumā pieņemami un, iespējams, arī realizējami. Šādas pieejas galvenokārt balstās tikai uz noziedzīgo nodarījumu tendenču un to seku novērtējumu. Tātad sabiedriskās drošības un kriminālo apdraudējumu novēršana pamatojas tikai uz pašu noziedzīgo nodarījumu, respektīvi, nelabvēlīgo seku apzināšanu un to iestāšanās novēršanu. Taču vēl būtiskāks virziens noziedzīgo nodarījumu novēršanā ir noteikt cēloņus un veicināšanas apstākļus, kas izraisa sabiedriskās drošības un kriminālos apdraudējumus, apzināt to determinācijas mehānismu.