Par noziegumu faktoriem šodienas Latvijā
Dr.iur. ANDREJS VILKS, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, Natālija Usatjuka, Kriminoloģisko pētījumu centra speciāliste, - "Latvijas Vēstnesim"
Turpinājums
no 1.lpp.
Kriminoloģijā tiek atzīts, ka noteikt pamatcēloni, apstākļus, sociālā rakstura faktorus, kuri izraisa konkrētu seku iestāšanos, var pietiekami pamatoti un objektīvi apzināt attiecībā uz atsevišķu, konkrēto nodarījumu (piemēram, nosakot šī gada janvārī sevišķi smaga nozieguma cēloņus). Taču arī attiecībā uz atsevišķiem noziedzīgajiem nodarījumiem, noziegumu veidiem un reģionālo noziedzību tomēr ir grūti vai pat neiespējami fiksēt vienīgo vai arī primāro un sekundāro cēloni.
Vai zinātniski pamatoti nav iespējams noteikt cēloņus arī noziedzībai kopumā? Kas izraisa un veicina noziedzības nelabvēlīgas tendences? Bezdarba pieaugums, alkoholisma pastiprināšanās, sociālā atsvešinātība utt. Neapšaubāmi. Taču - kāpēc noziedzības struktūrā liels ir to personu īpatsvars, kuras izdara noziegumus un ir nodarbināti (atsevišķus noziedzības veidus var izdarīt tikai nodarbinātas personas, kas ieņem zināmus amatus vai sociālo statusu - noziegumi uzņēmējdarbības sfērā, valsts pārvaldes jomā, militāra rakstura noziegumi utt.).
Nebūt ne visus noziedzīgos nodarījumus veic alkoholiķi vai personas, kas atrodas alkohola vai narkotiskā reibuma stāvoklī. Konstatēt sociālo atsvešinātību attiecībā pret personām, kas ir iesaistītas noziedzīgajos nodarījumos, ne vienmēr ir iespējams.
Tātad kopējā pieeja, meklējot cēloņsakarības un konkrēto cēloni, ne vienmēr sniedz reprezentatīvus un patiesus datus par noziedzīgos nodarījumos iesaistītajiem elementiem, kas nosaka sociāli nelabvēlīgas kriminālas sekas. Līdz ar to, apzinot noziedzību nosakošos apstākļus un to cēloņus, pieņemamāk būtu lietot rietumu kriminoloģijā un arī socioloģijā izmantojamo terminu - faktori ("factor" - no latīņu valodas - taisošs, veidojošs), lai apzīmētu to sociālo faktu un apstākļu kopumu, kas nosaka noziedzības strukturālās un citas izmaiņas.
Faktoru analīzes pieeja
Procesus jebkurā sabiedrībā var uztvert un analizēt kā savstarpēji saistīto un ietekmējamo faktoru kopumu. Katra faktora izmaiņas uzreiz vai pēc kāda laika noteikti izraisa kādu citu faktoru maiņu, un ne vienmēr tās ir pozitīvas. Savukārt mēs varam mērķtiecīgi ietekmēt kādu no faktoriem, lai iegūtu mums vēlamo rezultātu. Ne vienmēr tas var izdoties, tāpēc precīzi jānosaka tieši tie faktori, kurus ietekmējot var iegūt efektīvāku rezultātu pēc iespējas tuvākajā laikā bez plašu resursu pārdales.
Apzināt un noteikt faktorus, kas ietekmē noziedzību un sociālo drošību, var vai nu eksperti, vai statistikas datu analītiķi, kā arī savienojot ekspertu novērtējumus ar statistisko analīzi.
Latvijā pārejas periodā no komandējošas ekonomikas uz tirgus ekonomiku ir izveidojies tāds apstākļu kopums, kas kriminogēno situāciju padara sarežģītāku, komplicētāku un dinamiskāku. Īpaši jāuzsver, ka strauji pieaudzis noziedzības līmenis, īpaši 90.gadu sākumā. Sasniedzot visaugstāko līmeni 1992.gadā (61 871 reģistrēts noziegums), turpmākajos gados noziedzības līmenis pakāpeniski samazinās. Var apgalvot, ka šī samazinājuma cēloņi ir nevis izteikts cilvēku dzīves līmeņa kvalitātes pieaugums, bet kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās, daļēji mirstības pieaugums un dzimstības strauja samazināšanās, daļēji negatīvais migrācijas saldo, kā arī tiesību aizsardzības iestāžu darbības prakses izmaiņu rezultāts utt.
Neapšaubāmi, kriminogēno situāciju valstī tieši ietekmē tās likumdošana un likumu realizēšana. Pēdējos gados izstrādātas noziedzības novēršanas valsts programmas, pieņemti attiecīgie likumi un normatīvie akti vai to grozījumi. Saeima var pieņemt veselu virkni likumu, bet, ja šie likumi netiek efektīvi un mērķtiecīgi īstenoti, situācija nemainīsies. Būtiskākais ir ietekmēt tos faktorus, kuri savukārt nosaka noziedzīgos nodarījumus kopumā. Tas veicinātu reformu kriminogēnās situācijas uzlabošanai un efektivitātes paaugstināšanai valstī.
Faktoru analīzes pieejas mērķis ir noteikt, kādi faktori ietekmē noziedzību Latvijā, un, pamatojoties uz esošo informāciju par noziedzības līmeni un tendencēm valstī, prognozēt tās iespējamo attīstību tuvākajā laika periodā.
Mērķa sasniegšanas procesā ir nepieciešams:
1) veikt noziegumu veidu diferencēšanu, lai analizētu tos kā noteicošos atšķirīgos faktorus;
2) noteikt tos faktorus, kas ietekmē katru nozieguma veidu;
3) statistiski izanalizēt katra faktora ietekmi uz katru izdarīto nozieguma veidu. Informācija (empīriskā datu bāze) tika ņemta no Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem materiāliem, kā arī no citiem krājumiem;
4) ņemot vērā iegūtos skaitliskos rezultātus, novērtēt tos, lietojot ekspertu aptaujas metodi. Šāda pieeja ļaus kritiski izvērtēt izdarītos secinājumus. Izstrādāt ekspertvērtējumu anketu, aptaujāt 7 ekspertus, kuri vai nu apšaubīs, vai nu piekritīs izdarītajiem secinājumiem. Kopējie secinājumi tiks sagatavoti, ņemot vērā gan skaitliskos rezultātus, gan ekspertu viedokli;
5) ņemot vērā esošo tendenci, izstrādāt noziedzības līmeņa prognozi Latvijā līdz 2010.gadam;
6) apzinoties tos faktorus, kas ietekmē noziedzību valstī, nepieciešams izstrādāt priekšlikumus kriminogēnās situācijas uzlabošanai valstī.
Jāatzīmē, ka, analizējot dažādu faktoru ietekmi un izstrādājot secinājumus, nevar pamatoties tikai uz skaitliskajiem rezultātiem, jo tie ir tieši atkarīgi no dinamikas rindas garuma.
Pasaulē tiek atzīts, ka rezultātus var uzskatīt par precīziem, ja aprēķiniem izmantotās dinamikas rindas garums ir ne mazāks par 10-15 gadiem. Analizējot situāciju Latvijā, tas nav iespējams, jo visa valsts pārvaldes sistēma ir tikai nesen mainījusies. Tāpēc analīzei jāizmanto tikai dati par periodu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. Tomēr ne visiem faktoriem bija iespējams iegūt datus no 1991. līdz 1998.gadam, un tāpēc dažu faktoru aprēķinos tiks ņemts mazāks bāzes periods.
1. Noziedzīgo nodarījumu veidu sadalījums
Noziegumu veidi var būt dažādi diferencēti atkarībā no to sadales mērķiem un tālāko izdalīto grupu un to raksturojošo komponentu izmantošanas. Jaunajā Krimināllikumā noziedzīgie nodarījumi tiek diferencēti kā kriminālpārkāpumi un noziegumi.
Savukārt noziegumi tiek izdalīti sevišķi smagos, smagos, mazāk smagos. Hipotētiski, apzinoties to, ka noteikt noziedzīgo nodarījumu determinējošos faktorus lietderīgāk, balstoties uz noziegumu raksturu, kā arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kriminālos nodarījumus var iedalīt šādi:
a) noziegumi pret personu, tajā skaitā slepkavības vai to mēģinājumi, smagi miesas bojājumi, laupīšanas un izvarošanas;
b) noziegumi pret īpašumu, tajā skaitā dažādas zādzības, krāpšana un laupīšana;
c) atsevišķi izdalīti ekonomiskie noziegumi (mantas piesavināšana, saimnieciskie noziegumi, kukuļošana, noziegumi uzņēmējdarbībā), un
d) tiek aprēķināta dažādu faktoru ietekme uz kopējo reģistrēto noziegumu skaitu valstī.
Dati par noziegumiem tiek doti reālajos skaitļos. Piezīme: laupīšana tiek uzskatīta kā noziegums pret personu (periods no 1991. līdz 1997.g.), tā arī noziegums pret īpašumu (periods no 1994. līdz 1997.g.).
2. Noziedzīgos nodarījumus ietekmējošie faktori
Neapšaubāmi, ir daudz faktoru, kuri ietekmē noziedzīgos nodarījumus. Atkarībā no kriminoloģiskā pētījuma dziļuma un detalizācijas pakāpes kriminoloģijā izšķir 400 līdz 500 faktorus, kuri lielākā vai mazākā mērā ietekmē noziedzīgos nodarījumus, nosaka izmaiņu tendences (t.sk. klimatiskie apstākļi, saules aktivitātes paaugstināšanās u.c.). Apzinot faktorus, kuri ietekmē noziedzīgos nodarījumus, mēs izvēlējamies desmit.
Kāpēc tik daudz vai tik maz? Kāpēc tieši tālāk minētos faktorus? Tas ir saistīts ar to, ka, pirmkārt, vēlamies parādīt pieeju, izmantojot vienfaktora un daudzfaktoru analīzi, otrkārt, ne par visiem faktoriem, kurus būtu vēlams un nepieciešams analizēt, ir pieejama informācija.
Faktori, kas tiek uzskatīti par ietekmējošiem, ir šādi (kopā - 10 faktori):
a) iekšzemes kopprodukts (faktiskajās cenās, uz vienu iedzīvotāju, Ls);
b) narkomānu - slimnieku skaits, kuri ir medicīnas iestāžu uzskaitē;
c) valsts policistu skaits (uz 10 000 iedzīvotājiem);
d) atklāto noziegumu skaits (reālajos skaitļos);
e) bezdarbnieku skaits;
f) notiesāto personu skaits cietumos;
g) ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir cietušie;
h) pašnāvībā mirušo skaits;
i) iedzīvotāju skaits, kuri ir saslimuši ar alkoholismu;
j) iedzīvotāju skaits, kuri ir saslimuši ar STS (seksuāli transmisīvajām slimībām).
Daļa izvēlēto faktoru ietekme var būt teorētiski ļoti maza. Noziegumu skaits tieši ietekmē visus šos faktorus (ietekme ir apgrieztā). Mūsu analīzē mēs aplūkosim faktoru kvantitatīvo datu ietekmi.
3. Korelācijas koeficienta aprēķināšana
Korelācijas koeficienta aprēķināšanas procesā tiek izmantots vienfaktora regresijas modelis, mazāko kvadrātu metode lineārajam trendam, kā arī "Microsoft Excel" programmas funkcijas.
APRĒĶINU FORMULA:
Y = a + b * X,
kur: y - noziegumu veids;
un x - faktors, kas ietekmē noziegumu veidu.
Tabulā zemāk tiek atspoguļoti aprēķinu rezultāti. Balstoties uz statistikas teoriju, šo rezultātu lielāko ticamību varētu nodrošināt tādas dinamikas rindas, kas ir garākas par 10 gadiem. Diemžēl mēs vēl nevaram šādas rindas izmantot, jo jāņem vērā tikai dati pēc neatkarības atgūšanas. Tāpēc šie korelācijas koeficienti ir varbūtēji. Tomēr var izmantot iegūtos rezultātus teorētiskajai analīzei.
Turpinājums - seko
Sadalījums pēc noziegumu veidiem un korelācijas koeficients
Iekšzemes | Narkomānu - | Valsts | Atklāto | Bezdarb- | Notiesāto | Ceļu | Pašnāvībā | Iedzīvotāju | Iedzīvotāju | |
Faktori | kopprodukts | slimnieku | policistu | noziegumu | nieku | personu | satiksmes | mirušo | skaits, kuri | skaits, kuri |
faktiskajās | skaits, kuri | skaits uz | skaits | skaits | skaits | negadījumu | skaits | ir saslimuši | ir saslimuši | |
cenās, uz 1 iedzī- | ir medicīnas | 10 000 | naturālajos | cietumos | skaits, kuros | ar alkoholismu | ar STS | |||
votāju, Ls | iestāžu uzskaitē | iedzīvotāju | skaitļos | ir cietušie | ||||||
(nat. sk.) | ||||||||||
1. Slepkavības vai slepkavību mēģinājumi | 0,00 | 0,13 | 0,17 | 0,27 | 0,85 | 0,50 | 0,69 | 0,88 | 0,43 | 0,53 |
2. Smagi miesas bojājumi | 0,07 | 0,12 | 0,40 | 0,34 | 0,86 | 0,34 | 0,58 | 0,93 | 0,56 | 0,59 |
3. Izvarošanas | 0,45 | 0,40 | 0,97 | 0,65 | 0,05 | 0,32 | 0,70 | 0,25 | 0,23 | 0,34 |
4. Laupīšanas | 0,92 | 0,87 | 0,15 | 0,37 | 0,44 | 0,31 | 0,02 | 0,52 | 0,64 | 0,89 |
5. Dažādas zādzības | 0,97 | 0,92 | 0,58 | 0,95 | 0,69 | 0,96 | 0,09 | 0,90 | 0,92 | 0,78 |
6. Krāpšana | 0,87 | 0,84 | 0,36 | 0,81 | 0,97 | 0,93 | 0,45 | 0,93 | 0,95 | 0,47 |
7. Laupīšana (pret īpašumu) | 0,71 | 0,65 | 0,81 | 0,84 | 0,12 | 0,66 | 0,64 | 0,52 | 0,54 | 0,79 |
8. Ekonomiskie noziegumi | 0,32 | 0,51 | 0,64 | 0,70 | 0,82 | 0,31 | 0,45 | 0,76 | 0,50 | 0,31 |
9. Kopējais noziegumu skaits | 0,57 | 0,70 | 0,64 | 0,28 | 0,86 | 0,82 | 0,70 | 0,19 | 0,53 | 0,34 |
4. Analīze
Saskaņā ar statistikas teoriju lineārā trenda gadījumā faktors būtiski ietekmē rādītāju, ja korelācijas koeficients ir lielāks par 0,7. Ja šis koeficients tuvojas nullei, tad faktors vispār neietekmē rādītāju matemātiski. Ja koeficients ir lielāks par 0,9, tad faktors ļoti būtiski ietekmē rādītāju. Mūsu darba analītiskajā daļā apskatīsim katru noziegumu veidu, ko diferencējām. Jāatzīmē, ka krāpšana un ekonomiskie noziegumi ir vienīgie noziegumu veidi, kuru skaits nevis samazinās, bet palielinās gadu gaitā, un tas ietekmē noziedzības līmeņa samazināšanās tendenci.
4.1. Kopējais noziegumu skaits
Kopējos noziegumus valstī tieši ietekmē bezdarbnieku skaits (koeficients - 0,86), un to var paskaidrot ar to, ka, ja cilvēks ir bezdarbnieks, viņam nav likumīgo ienākumu avotu, un, lai izdzīvotu, viņš dažkārt izdara noziegumus. Otrais faktors, kas ļoti ietekmē noziegumu kopskaitu, ir notiesāto personu skaits cietumos (korelācijas koeficients - 0,82): šis skaitlis svārstās pa gadiem, pakāpeniski samazinoties noziegumu skaitam. Saprotams, ka apgrieztā ietekme ir lielāka: samazinoties noziegumu skaitam, samazinās arī ieslodzīto skaits, un šo procesu vēl ietekmē daudz starpfaktoru: policijas darba efektivitāte, atklāto noziegumu, notiesāto noziedznieku skaits, likumdošanas kārtība valstī utt.
Citi faktori, kuru ietekme ir matemātiski vienāda (koeficients - 0,7), ir reģistrēto narkomānu un ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits. Cietušie satiksmes negadījumos var kļūt par invalīdiem vai darbnespējīgiem, un, ja viņiem nav apgādnieku, viņi var meklēt nelikumīgus iztikas avotus. Cietušo skaits nedaudz samazinājies, un secīgi samazinājies arī noziegumu kopskaits valstī. Neraugoties uz narkomānu skaita pieaugumu, noziedzības līmenis samazinās; cilvēkiem, kuri ir pieraduši pie narkotiskajām vielām un atrodas medicīnas iestāžu uzskaitē, samazinās spējas un vēlme izdarīt noziegumus. Tomēr iespējams, ka minētajam faktoram ir īslaicīga negatīva korelatīvā saistība.
Pārējo faktoru ietekme ir daudz mazāka, bet, diferencējot noziegumu skaitu pēc noziegumu veidiem, dažu faktoru ietekme samazinās, un citu faktoru ietekme palielinās. Izvēlētie faktori būtiskāk ietekmē noziegumus pret īpašumu nekā noziegumus pret personu.
Aprēķinu rezultātā tika konstatēts, ka korelācijas koeficients, kas ir lielāks par 0,7, ir četriem faktoriem: narkomānu, bezdarbnieku, notiesāto personu skaitam cietumos un ceļu satiksmes negadījumu skaitam, kuros ir cietušie. Daudzfaktoru regresijas aprēķināšanā tika izmantoti visi šie faktori, izņemot bezdarbnieku skaitu. Rezultātā tika iegūts koeficients 0,9018, kas ir būtiski lielāks par vienfaktora modeļa koeficientiem. Tas nozīmē, ka, ietekmējot visus šos faktorus kopumā, var sasniegt vislabāko rezultātu: samazināt kopējo noziedzības līmeni valstī. Turklāt Fišera kritērijs ir 0,0506, un tas nozīmē, ka šis modelis tieši atbilst vēlamo rezultātu iegūšanai. (Fišera kritērijs pārbauda hipotēzi, vai standartnovirze no teorētiskajām vērtībām ir vienāda ar standartnovirzi no atkarīgā rādītāja vidējās vērtības. Ja šīs standartnovirzes būtiski atšķiras, t.i., šis modelis tieši atbilst vēlamo rezultātu iegūšanai.)
Lai turpmāk veicinātu noziedzības līmeņa samazināšanos, ietekmējot iepriekš minētos faktorus, var būt šādi pasākumi:
a) finansēt narkoloģiskos centrus, lai tie varētu regulēt narkotiku lietošanu un palīdzēt cilvēkiem, kas grib atradināties no šī kaitīgā pieraduma;
b) nodrošināt papildu darba vietas vai palīdzēt cilvēkiem apgūt tirgū pieprasīto specialitāti;
c) nodrošināt tiesiskās sistēmas iestāžu efektīvu darbību, finansējumu un tehnisko nodrošinājumu, kā arī regulēt režīmu cietumos, cenšoties izvairīties no pārblīvētības tajos;
d) regulēt ceļu policistu darbību, izstrādāt programmu, kas ļautu samazināt ceļu slodzi sastrēguma stundās, izglītot cilvēkus ceļu satiksmes noteikumu jomā un pastiprināt šo noteikumu ievērošanu.
Analizēsim faktoru ietekmi uz atsevišķiem noziegumu veidiem.
4.2. Slepkavības vai slepkavību mēģinājumi
Saskaņā ar veikto faktoru analīzi slepkavības vai to mēģinājumus ļoti ietekmē bezdarbnieku skaits (korelācijas koeficients - 0,85), tas var būt saistīts ar to, ka bezdarba (kā arī slēptā bezdarba) pieaugums tieši veicina slepkavību pieaugumu; otrais faktors ir pašnāvībā mirušo skaits (koeficients - 0,88). Šajā gadījumā ietekme ir psiholoģiska, bet tā nav acīmredzama. Morāli nestabils cilvēks atrodas stresa situācijā un ir tuvu pašnāvībai dažādu iemeslu dēļ. Varbūtība, ka viņš var noslepkavot kādu pat nejauši tuvumā esošo cilvēku, palielinās. Pašnāvībā mirušo skaits samazinājies kopš 1993.gada, un līdzīgi samazinājies arī slepkavību skaits.
Izmantojot daudzfaktoru regresijas modeli, tika aprēķināts, ka tādu faktoru kā bezdarbnieku un pašnāvībā mirušo skaits kopēja ietekme uz slepkavību skaitu ir nedaudz mazāka (koeficients - 0,76, periods 1993-1996), tomēr paliek būtiska. Fišera kritērijs, kas parāda, vai esošo modeli var izmantot faktoriem, ir 0,48. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā tomēr var atrast citu modeli. Ja šis kritērijs tuvotos nullei, tad modelis būtu vislabākais.
Pasākumi: a) ietekme uz bezdarba līmeni varbūt līdzīga iepriekš aprakstītajai, nepieciešams radīt papildu darba vietas darba tirgū; b) sakarā ar to, ka cilvēka psiholoģiskais stāvoklis veidojas jaunībā un pat bērnībā, vecāku pienākums ir nodrošināt savu bērnu morālo un ētisko izglītību, labvēlīgu vidi un saprašanos ģimenē un savstarpējo palīdzību problēmu gadījumos.
4.3. Smagi miesas bojājumi
Pēc matemātiskajiem aprēķiniem, smago miesas bojājumu skaitu ietekmē tie paši faktori, kurus jau aprakstījām 4.2.apakšnodaļā. Korelācijas koeficients bezdarbnieku skaitam ir 0,86 un pašnāvībā mirušo skaitam - 0,93. Viss apraksts un piedāvātie pasākumi šajā gadījumā ir līdzīgi.
Izmantojot daudzfaktoru regresijas modeli, tika aprēķināts, ka tādu faktoru kā pašnāvībā mirušo un bezdarbnieku skaits kopēja ietekme uz smago miesas bojājumu skaitu ir lielāka (korelācijas koeficients - 0,96, periods 1993 -1996). Fišera kritērijs - 0,18.
4.4. Izvarošanas
Izvarošanas gadījumu skaitu ietekmē divi faktori: policistu daudzums valstī (koeficients - 0,97) un cietušo ceļu satiksmes negadījumos skaits (koeficients - 0,7). Valsts policistu skaita neliels pieaugums pēdējos gados tieši veicina izvarošanas gadījumu skaita samazināšanos.
Daudzfaktoru regresijas aprēķinu rezultātā tika parādīts: tādu faktoru kā policistu un ceļu satiksmes negadījumu skaits kopēja ietekme uz izvarošanas gadījumiem ir nedaudz lielāka (korelācijas koeficients - 0,976, periods 1994 -1997), un tas nozīmē, ka, iedarbojoties uz abiem šiem faktoriem, var iegūt labāku rezultātu - vēl būtiskāk samazināt izvarošanas gadījumus. Fišera kritērijs šajā gadījumā ir 0,15.
Nodrošinot policistu regulāro patrulēšanu dzīvesvietās, var samazināt sieviešu bailes, atrodoties dzīvesvietā vai pilsētā vēlu vakarā vai naktī. Policisti arī jāstimulē, lai viņi ne tikai atrastos sabiedriskās vietās un uz ielām, bet arī palīdzētu sievietēm (un pat vīriešiem) nelaimes gadījumos.
Mūsdienu pasaulē sieviete reālajā situācijā nevar vienmēr cerēt uz kāda līdzinieka, policista vai pazīstamā vīrieša palīdzību. Jāveido arī uzvedības modeļi, kas nodrošinātu sieviešu un jauniešu neiekļaušanos viktīmās (apdraudētās) situācijās.
4.5. Laupīšanas
Centrālās statistikas pārvaldes datu krājumos laupīšanu klasifikācija ir atšķirīga, tas ir: vieni un tie paši dati ir iekļauti gan noziegumu pret īpašumu, gan noziegumu pret personu klasifikācijā. Korelācijas koeficientu aprēķinājām atsevišķi, bet rezultātus analizējām kopā. Laupīšanu ietekmē IKP faktiskajās cenās (koeficients - 0,71 mazākajā periodā un 0,92 visā periodā), IKP pieaugums veicina reģistrēto laupīšanas gadījumu skaita samazinājumu pēdējos gados. Divi pārējie faktori, kas ietekmē laupīšanu, ir ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) saslimušo skaits (koeficients - 0,89) un reģistrēto medicīniskajās iestādēs narkomānu skaits (koeficients - 0,87).
Viens no šīs parādības izskaidrojumiem varētu būt tas, ka šie cilvēki piedalās laupīšanas noziegumos, lai iegūtu naudu narkotiku iepirkšanai vai narkotisko vielu iedarbības rezultātā. Laupīšanas gadījumi pēdējos gados samazinājās, un to ietekmē tas, ka cilvēki ārstējas no savām slimībām, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā apmeklē poliklīnikas un narkoloģiskās iestādes, tāpēc reģistrēto saslimušo skaits katru gadu palielinās. Īpaši tas attiecas uz STS, jo Latvijā šīs slimības ir ļoti izplatītas. Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā šo slimību izplatībā un arī alkohola lietošanā.
Rēķinot nelielā bāzes periodā, laupīšanas gadījumu samazinājumu ietekmē vēl tādi faktori kā policistu skaita pieaugums (koeficients - 0,81) un atklāto noziegumu skaits (koeficients - 0,84). Bet, palielinoties dinamikas rindas garumam par 4 gadiem, šī ietekme ievērojami samazinās.
Daudzfaktoru regresijas modeļa rezultāti. Tika paņemti trīs faktori, kuru korelācijas koeficients bija vislielākais: narkomānu skaits, IKP un ar STS saslimušo skaits. Rezultātā korelācijas koeficients bija 0,94 (periods - 1991 -1997), un tas arī nozīmē, ka kopējā faktoru ietekme ir lielāka. Tas nosaka, ka ir pasākumi, kas ietekmētu visus šos faktorus kopumā. Fišera kritērijs: 0,02, un tas nozīmē, ka modelis atbilst situācijai.
Pasākumi: a) finansēt ārstēšanas centrus, poliklīnikas un narkoloģiskos centrus, palielināt speciālistu - ārstu skaitu (ginekologu, urologu, narkologu, dermatovenerologu utt.); b) nodrošināt labvēlīgus apstākļus ekonomiskajai izaugsmei, uzņēmējdarbībai, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.
4.6. Dažādas zādzības
Kā liecina faktoru analīze, zagšanu ietekmē vesela virkne faktoru. Pirmais faktors ir IKP pieaugums (koeficients - 0,97, protams, jāņem vērā inflācija). Otrais faktors ir medicīnas iestādēs reģistrēto narkomānu skaits (koeficients - 0,92), trešais ir atklāto noziegumu skaits, kas palielinājies pēdējos gados (koeficients - 0,95). Citi faktori ir notiesāto personu skaits cietumos (koeficients - 0,96), pašnāvībā mirušo skaits (koeficients - 0,9), ar alkoholismu saslimušo skaits (koeficients - 0,92) un ar STS saslimušo skaits (koeficients - 0,78).
Zādzībām ir arī vislielākais īpatsvars kopējā noziedzības līmenī. Piemēram, 1997.gadā zādzības veidoja ap 60% no kopējā noziegumu skaita. Diemžēl daudzfaktoru regresijas modeļa aprēķinos bija iespējams izmantot īsu periodu - no 1994. līdz 1997.gadam. Korelācijas koeficients šajā gadījumā ļoti tuvojās vieniniekam.
4.7. Krāpšana
Krāpšanas gadījumu skaitu arī ietekmē bezdarba līmenis valstī (korelācijas koeficients - 0,97), iedzīvotāju saslimstība ar alkoholismu (korelācijas koeficients - 0,95), notiesāto personu skaits cietumos (koeficients - 0,93), pašnāvību skaits (koeficients - 0,93) u.c. Krāpšanas līmeņa saistība ar bezdarba līmeni ir pilnībā pamatota. Jo, pirmkārt, krāpšana ir viens no bezdarbnieku ienākumu avotiem; otrkārt, krāpšanu organizēšana un veikšana prasa laiku. Iegūtie līdzekļi tiek tērēti alkohola un narkotiku iegādei. Taču krāpšana kopējā noziegumu masā ir intelektuālāka, un tas arī raksturo noziedzīgos nodarījumus.
4.8. Ekonomiskie noziegumi
Kā jau minēts, daži no ekonomiskajiem noziegumiem ir mantas piesavināšana, saimnieciskie noziegumi, kukuļošana, noziegumi uzņēmējdarbībā utt. Šo noziegumu skaits samazinājās 1993. un 1994.gadā, bet kopš 1995.gada ir ievērojami pieaudzis: 1997.gadā vairāk nekā divreiz, salīdzinot ar 1994.gadu.
Ekonomisko noziegumu skaita pieaugumu ietekmē tādi faktori kā bezdarbnieku skaits (korelācijas koeficients - 0,82), pašnāvībā mirušo skaits (koeficients - 0,76) un medicīnas iestādēs reģistrēto narkomānu skaits (koeficients - 0,7). Pasākumi šo faktoru ietekmes veicināšanai varētu būt līdzīgi iepriekšējās apakšnodaļās aprakstītajiem.
Aprēķinot daudzfaktoru regresijas modeli ekonomiskajiem noziegumiem, tika paņemti tādi faktori kā pašnāvībā mirušie un atklāto noziegumu skaits (kuru korelācijas koeficients vienfaktoru modelī bija lielāks par 0,7). Kopējā šo faktoru ietekme ir daudz lielāka (koeficients - 0,898, periods 1991- 1997). Fišera kritērijs: 0,01, un tas nozīmē, ka šis modelis ir labāks rezultāta iegūšanai.
Pasākumi. Pamatojoties uz minētajiem aprēķiniem, jāpaaugstina policijas un izziņas iestāžu darba kvalitāte (policistu skaita pieaugums ekonomisko noziegumu skaitu nesamazina), kā arī cilvēku psiholoģiskā izglītošana visās dzīves jomās, un tas palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu: apkarot ekonomisko noziedzību, tanī skaitā korupciju un uzņēmējdarbības noziegumus.
4.9. Ekspertu aptaujas rezultāti
Kā liecina ekspertu aptaujas rezultāti, kas diezgan atšķiras no statistisko datu analīzē iegūtajiem, reģistrēto slimnieku alkoholiķu skaits ļoti ietekmē gan visus noziegumu veidus, gan kopējo noziegumu skaitu. Kā liecina aptaujas rezultāti, IKP pieaugums ietekmē ekonomiskos noziegumus (vērtējums - 6,5) un kopējo noziegumu skaitu. Reģistrēto narkomānu skaits ietekmē smagos miesas bojājumus (vērtējums - 6,2) un kopējo noziegumu skaitu; atklāto noziegumu skaits ietekmē ekonomiskos noziegumus (vērtējums - 6,25); bezdarbnieku skaits ietekmē laupīšanu un zādzības; notiesāto personu skaits cietumos ietekmē laupīšanu. Saskaņā ar ekspertu viedokli citi faktori neietekmē noziegumus.
Iegūtā ekspertu prognoze (vērtējumā aprēķināts vidējais): noziegumu skaits 2001.gadā pieaugs līdz 41 070, kas ir par 4696 noziegumiem vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu, un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 35224 noziegumiem 2010.gadā.
Ekspertu aptaujas rezultātus būtu lietderīgi salīdzināt ar statistisko datu analīzē iegūtajiem rezultātiem.
5. Prognoze
Noziegumu skaita prognoze tika izstrādāta, pamatojoties uz datiem no 1992.gada līdz 1998.gadam. Tika izdarīta ekstrapolācija līdz 2010.gadam, pamatojoties uz esošo dinamikas rindu. Prognoze ir teorētiska, jo, kā jau bija minēts, jūtama datu nepilnība, kā arī reāla kriminogēna situācija valstī joprojām nav stabila. Kā liecina iegūtie dati, noziedzības līmenis Latvijā pakāpeniski samazinājās, tāpēc ka jau dažus gadus ir stabilizējies ekonomiskais stāvoklis valstī, un, šķiet, ka visgrūtāko Latvijas sabiedrība ir jau pārvarējusi.
Bez šaubām, reģistrēto noziegumu skaits ir mazāks, salīdzinot ar reālo noziedzības stāvokli valstī. Ne visi cilvēki paziņo policijai par izdarītajiem noziegumiem, un tas notiek dažādu iemeslu dēļ. Kā liecina Kriminoloģisko pētījumu centra noziegumu upuru aptaujas rezultāti, cilvēki nepaziņo policijai tāpēc, ka noziegums nebija pietiekami nopietns, policija neko nevar izdarīt, policija neko negribētu darīt, cilvēks nebija apdrošināts, bailes/nepatika pret policiju utt. Piemēram, 29,2% respondentu nepaziņoja policijai par laupīšanu tāpēc, ka uzskatīja: policija neko nevarētu izdarīt.
Noziegumu skaita prognoze tika aprēķināta ar nelineāra trenda modeli (hiperbolas veida funkciju), kas tieši atbilst esošajai dinamikas rindai, jo rādītājs pakāpeniski dilst. Par to arī liecina, ka faktiskie dati atrodas intervālā +,- viena standartnovirze. Parametri a un b tika aprēķināti ar mazāko kvadrātu metodi. Arī tika aprēķināta intervāla prognoze, t.i., parametru a un b kļūdas: +- delta.
Tika izmantota FORMULA y = a+b/t, kur y - reģistrēto noziegumu skaits Latvijā un t - gads.
APRĒĶINĀTA FORMULA: y = 32151,9 + 31321 / t, kur: prognozes zemāka robeža ir 32152 noziegumi. Variācijas koeficients v = 0,048, t.i., 4,8%; standartnovirze: 2119,8083 (2120 noziegumi).
Lai pārbaudītu, vai noziegumu skaitu var prognozēt ar hiperbolas modeli, tika aprēķināts Fišera kritērijs. Fišera kritērija nulles hipotēze pārbauda, vai standartnovirze no y teorētiskajām vērtībām būtiski atšķiras no standartnovirzes no y vidējās vērtības. Tika aprēķināts, ka: F = 0,000452659, un tas nozīmē, ka standartnovirzes būtiski atšķiras, un šajā gadījumā var modelēt tieši ar hiperbolas modeli.
Iegūtos rezultātus var apskatīt 1.grafikā. Secinājums: prognoze ir diezgan optimistiska, cerams, ka tā īstenosies. Iespējams, ka noziedzības līmenis samazināsies vēl straujāk, nekā ir prognozēts.