Par Ministru kabineta 27. jūlija sēdi

Finansu ministra Edmunda Krastiņa atbildes, skaidrojumi, viedokļi sēdes starplaikā

Vakar, 27. jūlijā, neplānoti vēlu ieilgušās Ministru kabineta sēdes starplaikā, kad valdības locekļi bija beiguši apspriest Saeimai piedāvājamos grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam", bet diskusijas par 2000. gada budžeta aprisēm vēl turpinājās, savu viedokli par ministru akceptēto budžeta grozījumu projektu žurnālistiem pauda finansu ministrs Edmunds Krastiņš:

— Šī gada budžeta grozījumi valdībā ir kopumā akceptēti, kaut gan to apspriešanas laikā atklājās vēl vairākas problēmas, kuru dēļ mums nācās palielināt budžeta deficītu, salīdzinot ar mūsu sākotnēji plānoto. Jo, pēc Labklājības ministrijas prognozēm, šajā gadā vēl ir nepieciešami 15 miljoni latu pensiju un bezdarbnieku pabalstu izmaksai. Šādi izdevumi nebija iepriekš paredzēti.

Valdība izskatīja arī jautājumu par iespējamo Rīgas komercbankas sanāciju un nolēma lūgt Saeimai par vienu miljonu latu palielināt Finansu ministrijas pārziņā esošos līdzekļus neparedzētiem izdevumiem iespējamai šīs komercbankas sanācijai. Gadījumā, ja Saeima šos līdzekļus piešķirs, valdība tomēr vēlreiz izskatīs jautājumu par līdzdalības nepieciešamību šajā projektā.

Mums nācās samazināt sākotnēji ieplānotās Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā. Pateicoties arī vēl dažiem citiem cerēto ieņēmumu avotu samazinājumiem, kopējais mūsu plānotais valsts budžeta fiskālais deficīts tomēr pieauga vēl par 20 miljoniem latu. Tātad līdz gada beigām tas sasniegs 140 miljonu latu jeb gandrīz 3,5 procentus no nacionālā kopprodukta gada apjoma.

Tas vēlreiz pierāda, ka tā krīze, kas bija izveidojusies valsts budžetā, ir stipri dziļāka, nekā gada sākumā bija domāts un runāts.

Tomēr es domāju, ka, kaut arī asās diskusijās un sāpēs par savas nozares attīstību, ministri tomēr pilnībā izprata situāciju un profesionāli novērtēja to, kāds stāvoklis pašlaik valstī ir ar ieņēmumiem un izdevumiem, un ar izpratni uzņēma mūsu piedāvājumus par izdevumu samazināšanu.

Plašākā diskusija mums izvērsās par aizsardzības budžetu, kur mēs nolēmām turpināt meklēt izdevumu samazinājuma iespējas kādās citās jomās, lai varētu nodrošināt tās saistības un solījumus, ko mēs starptautiski esam devuši par aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Rīt budžeta grozījumu projekts tiks iesniegts Saeimā, un cerams, ka ceturtdien jau varētu tikt tur izskatīts.

 

Finansu ministrs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

— Kurām sfērām ar šiem likuma grozījumiem tiks samazināti izdevumi?

E.Krastiņš:

— Gandrīz visām. Vienīgā institūcija, kuras izdevumi netiks samazināti, būs Valsts prezidentes kanceleja.

— Vai jūs varat nosaukt precīzus skaitļus — par cik tiks samazināti izdevumi un par cik — ieņēmumi?

E.Krastiņš:

— Precīzi skaitļi vēl tiek aprēķināti. Jo diemžēl veselā virknē posteņu izdevumi vēl pieaugs — tās prognozes, kas gada sākumā ir izdarītas attiecībā uz pensiju izmaksu, nav bijušas precīzas.

Valdība izskatīja arī likumprojektu par grozījumiem likumā "Par pensijām". Pārskatot vairākas likuma normas, tika rasta iespēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus samazināt vismaz par 4 miljoniem latu. Bet, tā kā pieprasījums bija ievērojami lielāks, tur joprojām paliek 115 miljonu latu izdevumu pieaugums, salīdzinot ar iepriekš plānoto.

Tā visa rezultātā ar šiem budžeta grozījumiem ieņēmumi tiks samazināti par 90 līdz 95 miljoniem latu, salīdzinot ar iepriekš plānoto.

Fiskālā deficīta līmeni sākotnēji bija iecerēts samazināt vismaz par 80 miljoniem latu, bet, nākot klāt šiem 20 miljonu papildu izdevumiem, deficīta samazinājums acīmredzot būs tikai 60 miljoni. Šis samazinājums ietver sevī arī aptuveni 12 miljonu latu ekonomiju valsts budžeta apkalpošanā, 20 miljonu neto samazinājumu valsts aizdevumos. Tīrs izdevumu daļas samazinājums dažādās programmās patiesībā nav tik liels — tikai 10 miljoni latu, jo līdz gada beigām ir atlicis maz un ir grūti atrast programmas, kurās vēl būtu iespējams samazināt izdevumus.

Protams, neviens ministrs nav apmierināts, tomēr saprot to ļoti nepatīkamo situāciju, kas ir izveidojusies kopš gada sākuma. Bet mums ir jādod starptautiskajai finansu sabiedrībai skaidrs signāls, ka mēs cenšamies kontrolēt šo situāciju un stāvokli uzlabot.