Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 7.jūlijā

 

FM: Par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu valsts pārvaldē

Valdība otrdien, 7.jūlijā, iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par iestāžu rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi 2008.gadā, par to izmantojamību valsts budžeta plānošanā un izpildes analīzē un par ieteikumiem to kvalitātes uzlabošanai.

Pilnveidojot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, FM kā galveno prioritāti līdz šā gada 1.septembrim, iesaistot visas ministrijas, izvirza iestāžu darbību stratēģijās 2007.–2009.gadam un citos dokumentos noteikto politikas un darbības rezultātu un to rādītāju informatīvās kvalitātes izvērtēšanu, kā rezultātā tiktu uzlabota nozares politikas un darbības rezultātu un to rādītāju hierarhija nākamajam plānošanas periodam. Lai to īstenotu, FM plāno izveidot darba grupas, kurās strādās Valsts kancelejas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, FM un nozares ministriju pārstāvji.

Ziņojumā FM secina, ka valsts pārvaldē rezultātu mērīšanai pārsvarā izmanto darbības rezultātus, nepietiekami izmantojot politikas rezultātus, kas visplašāk atspoguļo iestāžu darbības ietekmi uz pārmaiņām sabiedrībā. Plānošanas dokumentos, kuros iekļauta iestāžu sasniegto rezultātu izpildes analīze, nepieciešams vienkopus veidot vienotu hierarhiski loģisko struktūru, sākot no konkrēta mērķa definēšanas un pārejot pie politikas rezultātiem, kuri parāda tā mērķa sasniegšanas pakāpi, un beigās – nosakot konkrētas darbības rezultātus, ar kuriem tiek veicinātas plānotas pārmaiņas sabiedrībā.

FM norāda, ka ieguldījumu rādītāji jāaizstāj ar politikas, darbības rezultātiem un analītiskajiem rādītājiem, kā arī nepieciešams ieviest rezultātu un rezultatīvo rādītāju pasi, lai uzlabotu rādītāju informatīvo kvalitāti. Ziņojumā sniegti arī citi secinājumi un priekšlikumi.

Ar ziņojumu var iepazīties FM mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/preses_relizes/dok/FMinf_290409_raditaji.pdf.

Lai veiktu analīzi, ministrijas un centrālās iestādes šā gada sakumā FM iesniedza pārskatu par 2008.gadā plānoto politikas rezultātu un darbības rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildi. FM veica datu analīzi izlases kārtībā. No visa rādītāju kopuma tika vērtēti iestāžu politikas rezultāti un to rādītāji, bet no darbības rezultātiem un to rādītājiem galvenokārt tika vērtēti to valsts budžeta programmu rezultāti, kurās plānotais finansējums bija proporcionāli vislielākais no kopējā resoram plānotā finansējuma apjoma likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma nodrošina iespēju izmērīt valsts pārvaldē uzstādīto mērķu sasniegšanas pakāpi un nepieciešamības gadījumā koriģēt rīcību (palielinot vai samazinot ieguldījumus), lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu sabiedrības vajadzības. Tā sniedz informāciju valdībai par politikas finansēšanas apjomu pamatotību, nodrošina maksimāli objektīvu informāciju par nepieciešamajiem ieguldījumiem, kā arī sasniegtajiem ieguvumiem.

 

FM: Par pasākumu plānu iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai

Otrdien, 7.jūlijā, valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2008.gadā. Pamatojoties uz ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem, FM plāno izstrādāt iekšējā audita sistēmas pilnveidošanas pasākumu plānu. Paredzams, ka plāns tiks sagatavots līdz šā gada rudenim.

FM informē, ka pārskata gadā ir veikti 746 plānoti auditi, kā rezultātā valsts sekretāriem un iestāžu vadītajiem ir iesniegti iekšējā audita ziņojumi lēmuma pieņemšanai par tajā ietverto ieteikumu ieviešanu. Faktiski ir veikti 80% auditu no visiem plānotajiem auditiem. Saskaņā ar “PricewaterhouseCoopers” sniegto informāciju pasaulē faktiski tiek veikti 89% no visiem plānotajiem auditiem.

Galvenie iekšējo auditoru konstatētie iekšējās kontroles sistēmas trūkumi:

• ar institūcijas darbību saistīto risku noteikšanā un pārvaldīšanā;

• institūcijas un tās struktūrvienību funkciju vai uzdevumu izpildes kārtības noteikšanā;

• nepieciešamo kontroles pasākumu noteikšanā, lai samazinātu institūcijas darbības riskus un nodrošinātu finanšu resursu aizsardzību;

• struktūrvienību uzdevumu sadalījumā;

• ierēdņu un darbinieku pienākumu un atbildības sadalījumā.

Papildus plānotajiem auditiem pārskata gadā iekšējie auditori sniedza konsultācijas un veica vadības ierosinātus auditus.

Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs pieņem lēmumu par iekšējā audita ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu, tomēr ir ieviesti tikai 79% izteikto ieteikumu un atsevišķās institūcijās vairāk nekā 50% iekšējā audita izteikto ieteikumu nav ieviesti, kā rezultātā pastāv iespēja, ka izteiktie ieteikumi ir zaudējuši aktualitāti.

Izvērtējot iekšējā audita darbības rezultātus, Iekšējā audita padome norāda, ka pastāv iespēja iekšējā audita funkciju optimizēt un uzlabot sniegto kvalitāti, centralizējot iekšējā audita funkciju ministrijās.

Ar ziņojumu var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/preses_relizes/dok/FMZino_220509_ia.pdf.

Valsts pārvaldē 2008.gadā strādāja 83 iekšējā audita struktūrvienības ar 300 štata vietām – 15 ministrijās un 63 ministriju padotībā esošajās iestādēs, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Valsts kultūrkapitāla fondā, Sabiedrības integrācijas fondā, Valsts kancelejā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Šobrīd notiek iekšējā audita sistēmas optimizēšana, tai skaitā atsevišķu padotības iestāžu iekšējā audita funkcijas nodošana ministriju centrālajiem aparātiem, līdz ar to samazinājies auditoru skaits.

 

FM: Par konvenciju par pašu resursu sadali starp Eiropas Savienības dalībvalstu muitas iestādēm

Lai nodrošinātu vienotu iekasēšanas izmaksu sadalīšanu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu muitas iestādēm, nododot pašu resursus ES budžetā, valdība otrdien, 7.jūlijā, atbalstīja precizēto likumprojektu konvencijai par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus Eiropas Savienības budžetā.

Vispirms likumprojekts tika izskatīts Ministru kabineta 3.marta sēdē, taču Finanšu ministrija to precizēja, iekļaujot normu par konvencijas pagaidu piemērošanu pirms tās spēkā stāšanās. Līdz ar to pirms tā iesniegšanas Saeimā valdībai atkārtoti jāapstiprina dokuments.

ES pašu resursu sistēmas ietvaros izšķir četrus pašu resursu veidus:

• muitas nodokļa maksājumi;

• ievedmuitas lauksaimniecības precēm un cukura ražošanas nodevas maksājumi;

• pievienotās vērtības nodokļa resurss;

• nacionālā bruto ienākuma resurss (līdzsvarojošais resurss).

Pirmie divi resursu veidi veido tradicionālos pašu resursus, kas ES budžetā jāiemaksā 75% apjomā no to iekasētās summas, pārējos 25% paturot dalībvalstīm ar šo maksājumu iekasēšanu saistīto administratīvo izdevumu segšanai.

Tā kā centralizētajā muitošanā ir iesaistītas divas vai vairāk dalībvalstis, bija nepieciešams atrast risinājumu, kā šīm dalībvalstīm savā starpā sadalīt 25% tradicionālo pašu resursu summu, ņemot vērā patērētos resursus un administratīvās izmaksas. Centralizētā muitošana ļauj importētājam un eksportētājam elektroniskā veidā iesniegt muitas deklarāciju no uzņēmuma telpām, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī preces tiek ievestas vai no kuras izvestas.

Pērn Muitas savienības darba grupas sanāksmē tika izskatīts dokuments “Centralizētā muitošana: iekasēšanas izdevumu pārdale”. Sanāksmē dalībvalstu vairākums izteicās par labu tradicionālo pašu resursu summas 50%/50% sadalījumam starp valsti, kurā tiek iesniegta muitas deklarācija, un valsti, kurā preces tiek uzrādītas muitai.

Francijas prezidentūra uzskata, ka juridiskajā mehānismā jānosaka šādi elementi:

• pašu resursu sadales noteikumi attiecas tikai uz centralizēto muitošanu;

• pusi no 25% pašu resursu summas tā dalībvalsts, kurā tiek iesniegta deklarācija, pārskaita tai dalībvalstij, kurā tiek uzrādītas preces;

• informācijas pārsūtīšanu no dalībvalsts, kurā rodas muitas parāds, uz to dalībvalsti, kurā preces tiek uzrādītas muitai.

Francijas prezidentūra ierosināja noslēgt līgumu starp dalībvalstīm, kurā būtu nosacījumi, kas reglamentētu līguma parakstīšanu, ratifikāciju un stāšanos spēkā, kā arī noteiktu pārskatīšanas procedūru. Līdz ar to 2009.gada 10.marta ECOFIN sanāksmes laikā tika parakstīta Konvencija.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par Liepājas Olimpiskā centra atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa maksas

Ņemot vērā to, ka Liepājas Olimpiskajam centram 2008.gada 18.decembrī piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, 7.jūlijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Liepājas Olimpiskā centra atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa maksas, jo to paredz likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, turklāt šādu lēmumu atbalstījusi Liepājas pilsētas dome.

Kā to paredz likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek masu aktīvās atpūtas centrus, sporta būves un ēkas un zemi to uzturēšanai neatkarīgi no īpašuma piederības. Sporta centrus, kuri tiek atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksas, nosaka MK 1997.gada 2.decembra noteikumi Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”. 7.jūlijā MK atbalstītie grozījumi šajos noteikumos paredz sporta bāzu, kurām piemērojams atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksas, sarakstā iekļaut arī Liepājas Olimpisko centru.

Pēc vispārpieņemtās prakses šāds valsts atbalsts – atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksas – var tikt sniegts tikai nacionālās sporta bāzes statusu ieguvušām sporta bāzēm, kuru devums valstij un sabiedrībai kopumā novērtēts pēc to izmantošanas iespējām atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem, veidojot pamatu tālākai attīstībai attiecīgajos sporta veidos.

Ar 2009.gada 1.augustu stāsies spēkā likums “Par nacionālās sporta bāzes statusu”, kas paredzēs, ka no nekustamā īpašuma nodokļa tiks atbrīvotas nacionālās sporta bāzes un zeme to uzturēšanai. Tā rezultātā spēku zaudēs MK 1997.gada 2.decembra noteikumi Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par izmaiņām Bāriņtiesu darbības noteikumos

No šā gada 1.jūlija par bāriņtiesu izveidošanu, to atrašanās vietām un apmeklētāju pieņemšanas laikiem vai izmaiņām minētajā informācijā pašvaldību domēm ir jāziņo Labklājības un Tieslietu ministrijām. Tas ir jādara divu nedēļu laikā pēc attiecīgās iestādes izveidošanas.

Tas noteikts 7.jūlijā valdībā apstiprinātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Bāriņtiesas darbības noteikumi”.

Saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem pašvaldību domēm ir jānodrošina bāriņtiesas ar darbam piemērotām telpām un nepieciešamo aprīkojumu visos novada pagastos un pilsētās.

Vienlaikus vienas bāriņtiesas ietvaros var izveidot vairākus apliecinājumu un citu darbību reģistrus, kā arī testamentu grāmatas. Lai bāriņtiesu apvienošanās rezultātā nepazustu vērtīgi dokumenti, bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu nosaka darbinieku, kurš būs atbildīgs par bāriņtiesas arhīvu.

Bāriņtiesu lietas ir jāpieņem un jānodod, sagatavojot pieņemšanas – nodošanas aktu.

Iepriekšminētie grozījumi noteikumos veikti, ievērojot valstī realizēto administratīvi teritoriālo reformu.

Tāpat noteikumi paredz, ka bāriņtiesu darba funkcionālo pārraudzību pēc Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizācijas pabeigšanas īstenos Labklājības ministrija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par pasākumu plānu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aktualizēs pasākumu plānu valsts iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai 2008.–2010.gadam atbilstoši esošajai situācijai valstī.

Ministru kabinets otrdien, 7.jūlijā, izskatīja ministrijas ziņojumu par pagājušajā gadā paveikto, lai veicinātu pirmsskolas izglītības iestāžu attīstību valstī. Nodrošinot ikvienam pirmsskolas vecuma bērnam iespēju iegūt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, 2008.gadā tika veikti grozījumi noteikumos par kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd uz kredīta dzēšanu var pretendēt arī privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, radot vienlīdzīgu pieeju visiem pirmsskolas vecuma bērnu izglītības procesā iesaistītajiem pedagogiem.

Savukārt noteikumos par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem grozījumi paredz iespēju noteikt maksu par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem citai pašvaldībai atbilstoši reālajām izmaksām. Līdz ar to šobrīd ir iespējams noteikt maksu par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem citai pašvaldībai atbilstoši faktiskajām izmaksām.

Tāpat 2008.gadā ir veikta situācijas analīze par pirmsskolas bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstību, kas tika izvērtēta un izmantota pētījuma “Par pirmsskolas izglītības iestāžu un alternatīvu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstību Latvijas plānošanas reģionos” izstrādē, tostarp valsts atbalsta politikas noteikšanā.

RAPLM uzskata, ka būtisku ieguldījumu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā tuvāko četru, piecu gadu laikā sniegs ministrijas pārziņā esošās ES struktūrfondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.4.3.aktivitātes “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros” īstenošana.

Kopējais 3.1.4.3.aktivitātei pieejamais finansējums ir 24,7 miljoni latu, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 21 miljons latu un nacionālais publiskais finansējums 3,7 miljoni latu. Plānots, ka, īstenojot aktivitāti, pirmsskolas izglītības iestādēs tiks izveidotas jaunas vietas 2267 bērniem visā Latvijā, kā arī 4173 bērniem tiks uzlaboti apstākļi.

Šā gada martā aktivitātes pirmās atlases kārtas ietvaros tika noslēgti 23 līgumi par projektu īstenošanu, kā rezultātā tiks nodrošināta četru jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un 33 esošu pirmsskolas izglītības iestāžu renovācija vai rekonstrukcija.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka RAPLM ik gadu jāsagatavo informatīvais ziņojums par pasākumu plāna izpildi iepriekšējā pārskata gadā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par kārtību, kādā publisko informāciju par apstiprinātajiem projektiem

Ministru kabinets otrdien, 7.jūlijā, noteica kārtību, kādā nacionālā atbildīgā iestāde publisko informāciju par ES struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmās 2007.–2013.gadā apstiprinātajiem projektiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie noteikumi paredz veicināt sabiedrības informēšanu par ES programmu līdzfinansētajiem projektiem un to plānotajiem rezultātiem.

Noteikumi nosaka, ka nacionālā atbildīgā iestāde desmit dienu laikā pēc attiecīgās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētās programmas uzraudzības komitejas lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu projektiem publisko informāciju savā mājas lapā par apstiprinātajiem projektiem latviešu valodā.

Tāpat desmit dienu laikā jāpublisko informācija par programmas līdzfinansējuma piešķiršanu projektam, kas tiek finansēts no ERAF un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta. Informācijā jāietver: programmas nosaukums, prioritāte, kuras ietvaros piešķirts finansējums, projekta numurs, projekta nosaukums, kopsavilkums par mērķi un sasniedzamajiem rezultātiem, vadošais partneris, partneris no Latvijas, partneru skaits, projekta īstenošanas laiks un kopējās attiecināmās izmaksas.

 

RAPLM: Par priekšlikumiem Dienvidu tilta būvdarbu pārkāpumu novēršanai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) otrdien, 7.jūlijā, Ministru kabinetam sniedza priekšlikumus par tālāko rīcību saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvdarbu izmaksās.

Izvērtējot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstību tiesiskajam regulējumam, kā arī ieteikumiem ieviešanas laika grafikā un informāciju no Rīgas domes, ministrija izvērtēs saistošos noteikumus “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” un tajā veiktos grozījumus, nosakot procedūru, kā pastāvīgās komitejas nodrošina Rīgas domes lēmumu izpildes kontroli atbilstoši tiesiskajam regulējumam.

Tāpat ministrijas rīcībā ir informācija, ka par iespējamajām nelikumībām Dienvidu tilta būvniecības iepirkuma organizēšanā un finansējuma piesaistē Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu.

Likums “Par pašvaldībām” nosaka: ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt. Likums arī nosaka, ka prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu var celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

RAPLM, atkarībā no uzsāktā kriminālprocesa rezultātiem, izvērtēs nepieciešamību celt prasību tiesā pret attiecīgajām amatpersonām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par jaunu kārtību atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanai

Izstrādāta jauna kārtība atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanai, kas paredz stingrākas prasības eksāmenos. To paredz otrdien, 7.jūlijā, valdībā atbalstītais MK noteikumu projekts “Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu”.

Sertificēšanas kārtība attieksies uz ūdensmotociklu, motorjahtu, kuteru un motorlaivu vadītājiem ar nosacījumu, ja atpūtas kuģu garums ir 2,5–24 metri un tie netiek izmantoti komercpārvadājumiem.

Motorlaivas un ūdensmotocikla vadītāja apliecību varēs iegūt no 16 gadu vecuma. Savukārt vadītāja apliecību, lai papildus minētajiem transportlīdzekļiem varētu vadīt arī kuterus un motorjahtas, varēs iegūt no 18 gadiem.

Lai saņemtu apliecību, būs jānokārto kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmens, kas ilgs 20 minūtes. Šajā laikā būs jāatbild uz 20 ar kuģu satiksmi saistītiem jautājumiem. Bez pārbaudījuma kārtošanas atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāja apliecību varēs iegūt personas, kurām ir buru jahtas vai kuģa vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

CSDD izdotās derīgās mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecības bez eksāmena kārtošanas apmaināmas pret atpūtas kuģu vadītāja apliecību.

Kvalifikācijas pārbaude no jauna jāiziet personai, kurai atņemtas atpūtas kuģa vai ūdensmotocikla vadīšanas tiesības uz gadu vai ilgāk. Eksāmens būs jākārto arī tad, ja vadītāja apliecība tiks atņemta par sēšanos pie stūres alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Maksātnespējas un Komercķīlu likumu saskaņošanu

MK 7.jūlijā akceptēja grozījumus Komercķīlu likumā, lai šai likumā lietoto terminoloģiju, kā arī atsevišķas likuma normas saskaņotu ar Maksātnespējas likumu.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, Komercķīlu likumā paredzēts iekļaut regulējumu par komercķīlas reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu gadījumā, ja komercķīlas devējam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process. Tas ir, likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja komercķīlas devējam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Grozījumu autori norāda, ka tā tiks nodrošināts komercķīlu darījumu drošums, aizsargājot gan ķīlas ņēmēja – kreditora, gan ķīlas devēja – parādnieka intereses tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

 

TM: Par Latvijas pievienošanos starptautiskajam Patentu līgumam

Ministru kabinets 7.jūlijā akceptēja likumprojektu, kas paredz Latvijas pievienošanos 2000.gada 1.jūnija Patentu līgumam (Patent Law Treaty).

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Patentu līguma ratifikācija Latvijas patentu pieteicējiem un īpašniekiem sniegs iespēju atvieglotā un caurskatāmā procedūrā veikt savu izgudrojumu aizsardzību Latvijā un citās Patentu līguma dalībvalstīs vai reģionālajās iestādēs un kārtot nepieciešamās administratīvās procedūras attiecībā uz jau piešķirtiem patentiem. Citu valstu patentu pieteicēji un īpašnieki varēs izmantot šādus pašus procedūras vienkāršojumus Patentu valdē.

Ņemot vērā, ka Latvija arī līdz šim aktīvi atbalstījusi rūpnieciskā īpašuma regulējuma starptautisko harmonizāciju izgudrojumu aizsardzības jomā, Latvijas pievienošanās Patentu līgumam varētu veicināt arī citu valstu pievienošanos līgumam. Pievienošanās arī nostiprinās priekšstatu par Latviju kā valsti, kas ir atvērta starptautiskai sadarbībai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā.

Patentu līgums veicinās izgudrojumu aizsardzības tālāku attīstību un starptautisko sadarbību šajā sfērā. Patentu līgumu līdz 2008.gada 15.novembrim bija ratificējušas 18 valstis. Līgums saskaņā ar 21.panta pirmo daļu stājās spēkā 2005.gada 28.janvārī, trīs mēnešus pēc tam, kad to bija ratificējušas 10 valstis. 2000.gada 2.jūnijā Patentu līgumu parakstīja 43 valstis, tostarp Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters Latvijas Republikas vārdā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par fosfātus saturošu veļas mazgāšanas līdzekļu tirdzniecības ierobežošanu

Turpmāk veļas pulveru ražotājiem būs jāpiedāvā mazgāšanas līdzekļi, kuros fosfātu saturs ir samazināts zem 0,5 procentiem no kopējās masas. Tas izriet no Vides ministrijas izstrādātajiem noteikumiem, ko 7.jūlijā apstiprināja Ministru kabinets. Šie noteikumi (“Noteikumi par fosfātus saturošu veļas mazgāšanas līdzekļu tirdzniecības ierobežojumiem”) aizliedz Latvijā tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros fosfātu daudzums pārsniedz 0,5 procentus.

MK noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1.jūnijā, tādējādi attiecīgo mazgāšanas līdzekļu izplatītājiem tiek dots gandrīz gadu ilgs pārejas periods, lai iztirgotu esošos mazgāšanas līdzekļu krājumus un iegādātos jaunus, kas atbilst jaunajiem noteikumiem.

 “Patlaban veļas pulveri lielākoties neatbilst mūsdienīgām vides aizsardzības prasībām. Tiem pievienotais pārmērīgais fosfātu daudzums nonāk vidē un veicina aļģu augšanu ūdenstilpēs. Tā patlaban ir milzīga ūdens kvalitātes problēma,” saka vides ministrs Raimonds Vējonis. “Tāpēc fosfātus saturošu līdzekļu lietošanas ierobežojumi būs nopietns mūsu ieguldījums Latvijas ezeru un upju, kā arī Baltijas jūras aizsardzībā. Turklāt tas ļaus samazināt arī fosfora atdalīšanas pasākumu izmaksas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs,” uzskata ministrs.

Vairākas ES dalībvalstis jau ir veikušas dažādus pasākumus fosfora daudzuma ierobežošanai mazgājamos līdzekļos, piemēram, arī Čehijā, līdzīgi kā tagad notiks Latvijā, pieļaujamais fosfātu saturs mazgāšanas līdzekļos tika samazināts līdz 0,5% un šo līdzekļu izplatītājiem tika dots viens gads, lai pārorientētos uz ekoloģiski tīrāku līdzekļu tirdzniecību. Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas nāk klajā ar šādu iniciatīvu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par godīgu konkurenci kokmateriālu tirgū

Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas priekšlikumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā “Par likumības ievērošanu kokmateriālu tirgū Latvijā”.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa, kurā ietilpst Zemkopības ministrijas speciālisti, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, sagatavoja priekšlikumus, lai novērstu likumpārkāpumus darījumos ar koksni.

Iniciatīva par darba grupas izveidi nāca no meža nozares, jo uzņēmumi, kas ikdienā ievēro visas Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas normatīvo aktu prasības, nespēj sekmīgi konkurēt ierobežotajā izejmateriālu un cilvēkresursu tirgū.

Darba grupa konstatēja, ka nozares konkurētspējas attīstība ir būtiski apdraudēta un tiek būtiski kropļots tirgus, ja pastāv nelikumīgi darījumi ar koksni un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Būtiskākie uzdevumi, ko paredz informatīvajam ziņojumam pievienotais Ministru kabineta protokollēmums, ir:

1) sagatavot priekšlikumus par precizējumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošajos normatīvajos aktos attiecībā uz saimnieciskās darbības noteikšanu;

2) izvērtēt iespējas publisko iepirkumu nolikumos ietvert:

a) prasību komisijai obligāti pieprasīt kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku konkrēto nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu un izslēgt pretendentu no turpmākās dalības konkursā, ja ir konstatēti kandidāta vai pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas;

b) pretendenta maksāto valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo maksājumu budžetā kā obligāti vērtējamu kritēriju.

Viens no uzdevumiem tika svītrots – gatavojot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”, izvērtēt iespēju piemērot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi kurināmās koksnes piegādēm iedzīvotājiem, jo atbilstoši grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” jau ir apstiprināti.

 

ZM: Par izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību

Valdība 7.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība”. Noteikumi paredz izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību, kurā noteikta pārtikas uzņēmuma atbildība un pienākumi, kā arī precizētas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbības.

Pārtikas uzņēmumam vai PVD, tirdzniecībā konstatējot pārtiku, kas neatbilst normatīvo aktu noteiktajām prasībām, ir jāaptur šīs pārtikas izplatīšana, lai nepieļautu tās izmantošanu cilvēku uzturā un derīgas pārtikas piesārņošanu.

Pārtikas un veterinārais dienests pieņem lēmumu par izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmāko izmantošanu vai iznīcināšanu.

Turpmāk PVD informāciju par nekaitīguma prasībām neatbilstošu pārtiku saņem no Latvijas Nacionālā kontaktpunkta, kas ir atbildīgs par informācijas saņemšanu un izplatīšanu attiecībā uz pārtikas radīto risku cilvēku veselībai vai dzīvībai, un publicē to dienesta mājaslapā internetā.

Ja pārtikas uzņēmums konstatē izplatīšanai nederīgu augu izcelsmes un jaukto pārtikas produktu, tad uzņēmums to izmanto par dzīvnieku barības sastāvdaļu, ja tas nav bijis saskarē ar termiski neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un atbilst noteiktajām dzīvnieku barības nekaitīguma prasībām, vai pārtikas produktu iznīcina.

Savukārt, ja no trešajām valstīm tiek ievesta pārtika, kas neatbilst noteiktajām prasībām par pārtikas apriti, PVD veic kontroli, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.

Noteikumi aizstās līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumus Nr.17 “Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība”.

 

ZM: Par vistu un cūku labturības prasību precizēšanu atbilstoši Veterinārmedicīnas likumam

Valdība 7.jūlijā apstiprināja ZM izstrādātos MK noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumos Nr.102 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.152 “Cūku labturības prasības””.

2008.gada 18.decembrī Saeima pieņēma likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, nosakot lauksaimniecības dzīvniekiem veicamo neārstniecisku operāciju veidus un to personu loku, kas ir tiesīgas šādas operācijas veikt.

Grozījums Veterinārmedicīnas likumā tika izdarīts, lai paplašinātu to personu loku, kas var veikt neārstnieciskas operācijas dzīvniekiem, un atvieglotu gan lauksaimnieku, gan arī veterinārārstu darbu. Dažas neārstnieciskās operācijas ir diezgan vienkāršas un mazsāpīgas, piemēram, acu zobu izkniebšana vai noslīpēšana, kā arī daļēja astes amputācija vai kastrācija līdz septiņu dienu vecumam sivēniem, tāpēc tās var veikt ne tikai veterinārārsts, bet arī veterinārārsta apmācīta persona.

Pamatojoties uz šo grozījumu, noteikumi paredz precizēt norādi, uz kura likuma pamata noteikumi izdoti, un redakcionāli precizēt punktus, kas nosaka veicamās operācijas un personas, kas tās drīkst veikt. Grozījumi neievieš jaunas prasības.

Saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām ZM ir sagatavojusi noteikumu projektus jaunā redakcijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa