Par NATO ģenerālsekretāra vizīti Latvijā

“Katrai tautai ir savi sapņi, kuri dažkārt liekas nereāli. Mūsu sapnis bija pievienoties NATO. Bet ir cilvēki, kas palīdz šos sapņus realizēt,” tā 9.jūlijā, pasniedzot augsto apbalvojumu – I šķiras Atzinības krustu – NATO ģenerālsekretāram Jāpam de Hopam Shēferam par nopelniem Latvijas labā, atzīmēja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

 “Man ir gods pasniegt vienu no vecākajiem ordeņiem Eiropā, kuru izveidojis Kurzemes hercogs 1710.gadā. Jūs vienmēr būsit Latvijas draugs,” piebilda Valsts prezidents.

J.de Hops Shēfers pateicās par ordeni un pauda gandarījumu, ka viņam ir bijusi iespēja palīdzēt Latvijai īstenot šo sapni. Viņš norādīja: “Pēc sestās vizītes Latvijā es tiešām sevi uzskatu par Latvijas draugu. Dažkārt ir grūti noticēt, ka NATO ir 28 demokrātisku valstu ģimene. Jūs palīdzējāt šo sapni piepildīt. Arī turpmāk es turpināšu atbalstīt Latviju.”

Valsts prezidenta Valda Zatlera un NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shēfera tikšanās laikā, kas ir pēdējā, pirms Jāps de Hops Shēfers beidz pildīt NATO ģenerālsekretāra pienākumus, tika pārrunāta NATO stratēģiskās koncepcijas izveide un Baltijas valstu iesaiste šinī procesā, vienlaikus uzsverot, ka ir jāsaglabā NATO pamatvērtības. Valsts prezidents un ģenerālsekretārs apmainījās viedokļiem par situāciju Afganistānā un Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā. J.de Hops Shēfers pauda atzinību Afganistānā dienošajiem Latvijas karavīriem un pateicās par Latvijas spēju nodrošināt tās miera uzturēšanas spēku klātbūtni šinī valstī neatkarīgi no finansiālajām grūtībām. V.Zatlers norādīja, ka Latvija ne brīdi nav apšaubījusi savu kā NATO dalībvalsts iesaisti Afganistānas miera uzturēšanās operācijā.

Sarunas gaitā ģenerālsekretārs dalījās savos iespaidos par piecām iepriekšējām vizītēm Latvijā un īpaši atcerējās iespēju apmeklēt Cēsis, kā arī uzsvēra, ka NATO samits Rīgā paliks alianses vēsturē kā viens no vēsturiskajiem notikumiem. Valsts prezidents uzaicināja J.de Hopu Shēferu apmeklēt Latviju arī pēc NATO ģenerālsekretāra pilnvaru beigām.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu

9.jūlijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu, kurš bija ieradies atvadu vizītē. Šī ir sestā NATO ģenerālsekretāra vizīte Latvijā.

Ministru prezidents pateicās NATO ģenerālsekretāram par ieguldījumu Latvijas līdzdalības nodrošināšanā NATO, tostarp NATO valstu un valdības vadītāju samita organizācijā 2006.gadā Rīgā.

Tikšanās laikā V.Dombrovskis un J.de Hops Shēfers pārrunāja aktuālos starptautiskās drošības un aizsardzības jautājumus, to skaitā Baltijas valstu līdzdalību NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādē, NATO patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā un par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Afganistānā. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka ir būtiski turpināt Latvijas dalību starptautiskajā misijā Afganistānā arī ekonomikas krituma un valsts budžeta izdevumu samazināšanas situācijā. Ministru prezidents atzina, ka misija Afganistānā ir Latvijas prioritārā misija, kam arī turpmāk tiks nodrošināts valdības atbalsts.

NATO ģenerālsekretārs pateicās par līdzšinējo sadarbību un norādīja, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis ir bijis nozīmīgs NATO partneris drošības nodrošināšanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Tiekoties ar ārlietu un aizsardzības ministru

Vakar, 9.jūlijā, Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis (no kreisās) un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, sirsnīgi sagaidot NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu Ārlietu ministrijā Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

9.jūlijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un aizsardzības ministrs Imants Lieģis tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu, kas Latvijā uzturējās atvadu vizītē.

Tikšanās laikā Latvijas ministri ar NATO ģenerālsekretāru apsprieda Latvijas un NATO sadarbībā aktuālus jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par Latvijas dalības NATO pirmajiem pieciem gadiem.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš pateicās J. de Hopam Shēferam par ieguldījumu alianses stiprināšanā, gan atbalstot NATO paplašināšanos, gan rūpējoties par alianses militāro spēju attīstību. Aizsardzības ministrs I.Lieģis izteica pateicību NATO ģenerālsekretāram par atbalstu gaisa telpas patrulēšanas jautājumā. “Esmu gandarīts, ka jūsu personiskā pozīcija ir ļāvusi sekmīgi attīstīt patrulēšanas operāciju NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm,” norādīja I.Lieģis.

Sarunas laikā NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Latvija gan politiski, gan militāri ir apliecinājusi, ka tā ir pilntiesīga alianses dalībvalsts. Viņš īpaši atzīmēja Latvijas ieguldījumu NATO operācijās. Runājot par dalību starptautiskajās operācijās, I.Lieģis uzsvēra, ka “Latvija turpinās starptautisko operāciju Afganistānā solidāri kopā ar pārējām NATO dalībvalstīm”. Sarunas dalībnieki apliecināja kopīgo izpratni par līdzsvara starp militāro un civilo ieguldījumu Afganistānā nepieciešamību. M.Riekstiņš uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāpalielina sava civilā loma Afganistānas atjaunošanā. “Jo īpaši svarīgs ir atbalsts prezidenta un provinču padomju vēlēšanu kontekstā augustā,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Sarunas laikā NATO ģenerālsekretārs izteica izpratni par Latvijas lēmumu samazināt dalību NATO Reaģēšanas spēkos, kā arī aicināja saglabāt Latvijas bruņoto spēku iesaistīšanos šajā NATO transformācijai svarīgajā projektā. Tikšanās laikā tika pārrunāta NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrāde un Baltijas valstu ieguldījums šīs koncepcijas izstrādes procesā. Apmainoties viedokļiem par NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādi, M.Riekstiņš norādīja, ka ir svarīgi turpināt NATO transformāciju un pielāgošanos 21.gadsimta izaicinājumiem, gan stiprinot alianses kolektīvās aizsardzības spējas, gan domājot par dalību starptautiskās miera uzturēšanas operācijās.

J. de Hops Shēfers no Nīderlandes NATO ģenerālsekretāra amatā tika ievēlēts 2004.gadā 5.janvārī. 1.augustā viņu amatā nomainīs bijušais Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers preses konferencē

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers: Šī diena, kā es nedaudz pajokoju, ir raksturīga ar diviem sešiniekiem. Šī ir sestā NATO ģenerālsekretāra Shēfera kunga vizīte Latvijā, un šīs ir mūsu sestās sarunas, ko mēs esam veikuši divu gadu laikā, kopš es esmu Valsts prezidents. Mēs pārrunājām visplašāko jautājumu loku, sākot ar to, ka būs NATO starptautiskais koncepts, kā tas tiks izstrādāts, kā Baltijas valstis tajā varēs piedalīties. Es, protams, pateicos ģenerālsekretāra kungam par atbalstu Latvijai gan iestāšanās sarunām, gan pašam iestāšanās faktam, gan arī tam, ka ģenerālsekretāra kungs atbalstīja Baltijas gaisa telpas patrulēšanu un to, ka Rīgā notika NATO samits. Faktiski šie gadi, kopš Latvija iestājās NATO, ir bijuši ļoti konstruktīvi un arī efektīvi. Liela nozīme tajā bijusi tieši Shēfera kungam kā ģenerālsekretāram. Protams, runājām par NATO nākotni, par to, kādi būs NATO uzdevumi, kā NATO rīkosies turpmāk šeit, Baltijas reģionā, par to, kāda būs NATO politika globāli. Man bija liels gods un privilēģija arī pasniegt Shēfera kungam vienu no Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem – Atzinības krustu – tieši par atbalstu Latvijai tās ceļā uz NATO un par Latvijas integrāciju NATO visā pilnībā kā demokrātisku valstu militārā aliansē. Paldies, Shēfera kungs!

NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers: Liels paldies, prezidenta kungs! Ļaujiet man sākumā vēlreiz publiski pateikties par Atzinības krustu, augsto godu, kas man ir izrādīts. Es sevi uzskatu par Latvijas draugu. Prezidents jau pieminēja, cik bieži esmu šeit viesojies. Kā es šorīt teicu, viens no galvenajiem notikumiem manā piecus ar pusi gadus ilgajā ģenerālsekretāra amata laikā bija samits Rīgā. Tā bija vēsturiska galotņu sanāksme tā iemesla dēļ, ka tā notika Rīgā. Tas bija un ir ļoti svarīgs notikums arī man personīgi. Kad es 2004.gadā kļuvu par NATO ģenerālsekretāru, demokrātiskajā NATO nāciju saimē bija 19 valstis. Tagad atstāju NATO, kura ir izaugusi līdz 28 valstu organizācijai. Latvijai bija un ir svarīga loma NATO, un es vienmēr to esmu uzsvēris. Vakar Briselē, vadot savu pēdējo Ziemeļatlantijas padomes sēdi, es teicu, ka esmu centies dot ikvienai NATO dalībvalstij balsi šai organizācijā – gan lielai, gan vidēja lieluma, gan mazai. Ļaujiet man šeit atkārtot, ka Latvijai ir pilntiesīgas dalībvalsts loma, un es apsveicu Latviju ar tās dalību NATO operācijās, īpaši ar sadarbību un dalību operācijā Afganistānā. Mēs tagad gatavojamies izstrādāt jaunu stratēģisko koncepciju. Tas ir mana amata turpinātāja, ļoti pieredzējušā un spējīgā bijušā Dānijas premjerministra, Rasmusena kunga rokās. Šis ir ļoti svarīgs process, jo tas patiešām ievedīs NATO 21.gadsimtā. Šajā dokumentā ir jāatbild uz vairākiem ļoti svarīgiem jautājumiem. Es ar to arī beigšu. Paldies jums vēlreiz, prezidenta kungs, par to draudzību, ko esmu izjutis no jums, no jūsu amata priekšgājējas Vīķes-Freibergas kundzes, no Latvijas tautas Rīgas samita laikā. Šis ir reģions, kurā NATO, protams, fiziski ir klāt ar savu gaisa patrulēšanas lomu. Šī loma, neapšaubāmi, turpināsies. Esmu darījis visu iespējamo, lai to iedibinātu. Es domāju, ir ļoti svarīgi, ka NATO darbojas Baltijā, patrulējot gaisa telpā šajā reģionā. Es vienmēr esmu teicis un atkārtošu šodien vēlreiz – nezinu tādu Baltijas gaisa telpu, ir NATO gaisa telpa. Es atstāju skatuvi ar lielām simpātijām pret Latviju un šo reģionu. Es turpināšu interesēties par to, kas notiek šeit, to varu jums apsolīt. Paldies liels!

Jautājums: Mans jautājums ir saistāms ar Latvijas ļoti grūto ekonomisko situāciju un tādiem aptuveniem arī mūsu amatpersonu izteikumiem. Vai jūs pieļaujat, ka Latvijas ekonomikas grūtību dēļ Latvija uz laiku varētu samazināt savu atbalstu NATO misijās, piemēram, Afganistānā?

V.Zatlers: Uz šo jautājumu pirmām kārtām būtu jāatbild man. Viennozīmīgi, Latvija būs pilnīgi uzticams partneris un pildīs savas starptautiskās saistības, tajā skaitā Afganistānā. Šis jautājums nekad nav bijis pat diskusiju līmenī apspriests Latvijas valdībā vai parlamentā, vai prezidenta pilī. Viennozīmīgi varu pateikt, ka Latvija pildīs savas saistības, kādas tā ir apņēmusies. Tas ir viens no pamatiem, kāpēc NATO ir stipra organizācija, kur katra dalībvalsts – lielāka vai mazāka – apņemas saistības un viņas izpilda.

J. de Hops Shēfers: Es varu tikai atbalsot prezidenta kunga vārdus. Neesmu saņēmis nekādas norādes, ka tas notiks. Nevienu nepārsteigs, ka es kā NATO ģenerālsekretārs, protams, zinu, ka daudzas valstis, to skaitā Latvija, saskaras ar smagu ekonomisko krīzi. Nevienam nevajadzētu brīnīties, ka es kā NATO ģenerālsekretārs ne tikai šeit, Rīgā, bet visu savu ceļojumu laikā uzsvērti lūdzu saprast, ka drošība un stabilitāte maksā naudu, ka es lūdzu iedalīt adekvātu aizsardzības budžetu. Atkārtojot prezidenta teikto, neesmu saņēmis ne mazākās norādes, ka Latvijas gadījumā tas varētu novest pie jebkāda veida aktivitātes vai līdzdalības Afganistānā samazināšanas.

Jautājums: Shēfera kungs, jautājums saistībā ar Gruziju. ASV prezidents, tiekoties Krievijā, diezgan spēcīgu signālu sūtīja par Gruzijas jautājumu. Sakiet, lūdzu, kādu signālu jūs dotu Gruzijai saistībā ar viņas vēlmi būt NATO? Kad Gruzija varētu saņemt kādu pozitīvu signālu no NATO?

J. de Hops Shēfers: Es domāju, ka Gruzija saņem pozitīvus signālus. Es varētu atkārtot prezidenta Obamas vārdus un valsts sekretāres Hilarijas Klintones agrākos izteikumus, ka lēmums, ko pieņēma NATO dalībvalstu vadītāju samitā Bukarestē, ir spēkā un šajā lēmumā nav nekādu izmaiņu. Mums ir NATO-Ukrainas komisija, mums ir NATO-Gruzijas komisija. Jebkurai valstij ir jābūt brīvai izvēlēties aliansi, kurai tā pievienosies. Es domāju, ka prezidents Obama un H.Klintone vairāk vai mazāk lietoja tos pašus vārdus. Es varu tikai tos atkārtot – lēmums ir spēkā. Nevienai citai valstij nebūs veto tiesību pār citas valsts lēmumu iestāties jebkādā aliansē, kur tā vēlas iestāties. Kad – uz to es nevaru atbildēt, jo nācijām ir jāizpilda zināmi kritēriji, lai iestātos NATO. Kad tas notiks, to es jums nevaru pateikt, tas lielā mērā atkarīgs arī no pašas konkrētās valsts. Konkrēti par Gruziju runājot, jūs zināt, ka jautājumā par Gruziju un Dienvidosetijas atzīšanu no Krievijas puses mums ir nopietnas domstarpības ar Krieviju. Mums Korfu bija tikšanās politiskā, ārlietu ministru līmenī. Šī tikšanās, manuprāt, bija pozitīva. Mēs atkal attīstām attiecības ar Krieviju. Tas ir labi un pozitīvi, bet tas nenozīmē, ka mēs esam vienisprātis attiecībā uz Gruziju un attiecībā uz to, kas notika Gruzijā pagājušā gada augustā. Tas nebūt tā nav. Taču galvenais, ko vēlos uzsvērt, ir tas, ka Bukarestes lēmums ir spēkā un jebkurai valstij ir jābūt brīvām tiesībām iestāties jebkurā aliansē, kurā tās tauta vēlas iestāties.

Jautājums: Ņemot vērā, ka situācija Afganistānā joprojām ir saspringta, kas ir tās lietas, ko jūs uzskatāt par NATO panākumiem laikā, kad bijāt NATO ģenerālsekretārs? Un kas ir sāpīgākie un smagākie jautājumi, kas būs jārisina nākamajam NATO ģenerālsekretāram?

J. de Hops Shēfers: Es domāju, ka jūsu analīze attiecībā uz Afganistānu ir precīza tādā ziņā, ka mums joprojām Afganistānā ir milzīgi izaicinājumi, ka mēs vēl neesam tur savu darbu pabeiguši, ka vēl daudz kas ir jādara. Bet no otras puses, atskatoties uz Afganistānu 2001.gadā – trīs gadus, pirms es kļuvu par NATO ģenerālsekretāru, – tur valdīja viduslaiki, briesmīgais Taliban režīms bija atgriezis Afganistānu viduslaikos. Tā bija mācību nometne ekstrēmistiem, teroristiem. Tagad, pēc astoņiem gadiem, 2009.gadā (un es tikai pirms trim nedēļām biju savā atvadu vizītē Afganistānā), manuprāt, es redzu tur milzīgi lielu progresu, ļoti lielu progresu. Nevar sagaidīt, ka zeme, kas 2001. gadā bija viduslaikos, 2009.gadā jau būs nevainojama valsts. Es varu jums kā žurnālistiem teikt, ka tagad, kad ziņu cikls darbojas 24 stundas diennaktī un mēs dzīvojam interneta laikmetā, mums būtu jābūt mazliet pacietīgiem. Un Pacietību es rakstu ar lielo burtu. Es nenoliedzu, ka tur ir izaicinājumi. Es nenoliedzu, ka mums priekšā stāv ļoti karsta cīņu sezona. Afganistānas dienvidos un austrumos ir ļoti saspringta situācija un aug pašnāvnieku uzbrukumu un paštaisītu spridzekļu sprādzienu skaits, palielinās arī militārā un civilā klātbūtne. Man atbilde ir tāda – ir milzīgi izaicinājumi, mums ir nopietni uzdevumi. Šis ir svarīgs gads Afganistānā. Notiks vēlēšanas. Vēlēšanām ir jābūt uzticamām. Tām ir jābūt caurskatāmām. Mēs uz vēlēšanu laiku ievedīsim papildu spēkus. Mēs darīsim visu, ko mēs varēsim izdarīt. Daudz kas ir atkarīgs arī no Afganistānas valdības, lai tā cīnītos pret korupciju un labi pārvaldītu valsti. Ir milzīgi izaicinājumi, bet ir arī sasniegts liels progress. Tāds ir skatījums, bet mēs vēl neesam visu paveikuši. Un neviens neuzskatīja, ka mēs savu darbu varēsim paveikt ātri. Šis darbs noteikti nav vērsts uz militāru uzvaru. Mūsu darbs ir palīdzēt šo valsti atjaunot un nodrošināt, ka fundamentālisti un teroristi nekad vairs nevarēs nostiprināt pozīcijas Afganistānā.

Jautājums: Jūs Briselē minējāt, ka NATO būtu ļoti svarīgi iedrošināt bijušās Padomju Savienības valstis. Ko jūs ar to domājāt? Vai jūs, lūdzu, varētu paskaidrot tuvāk?

J. de Hops Shēfers: Es domāju, ka tā ir diezgan brīva manis teiktā interpretācija, bet es varu paskaidrot, ko es ar to domāju. Es to jau teicu savā ievadrunā. Es piecu ar pusi gadu laikā NATO ģenerālsekretāra amatā centos nodrošināt, lai jebkuras NATO sabiedrotās valsts drošības intereses tiek pienācīgi garantētas. Es minēju gaisa patrulēšanu Baltijas valstīs. Es apmeklēju jūras spēku mācības pagājušajā gadā, kad šeit viesojos. Es esmu šeit Latvijā un apciemoju Baltijas reģionu. Esmu pārliecināts, ka jebkuras NATO dalībvalsts – mazas, lielas vai vidējas – drošības interesēm ir jābūt garantētām. Tā ir NATO būtība – politiskā un militārā solidaritāte. Es kā ģenerālsekretārs uzskatu par savu pienākumu – un to es pildu, bieži apciemojot šo reģionu, – uzskatāmi parādīt, ka ikvienas dalībvalsts drošība tiek garantēta. Varu jums apgalvot, ka drošība tiek garantēta un tā ir NATO būtība.

Preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu 2009.gada 9.jūlijā Rīgas pilī