Par eiro ieviešanas laika prognozēm

Saskaņā ar tautsaimniecības stabilizācijas programmu, ko 2008.gada decembrī apstiprināja Latvijas valdība un starptautiskie aizdevēji – Eiropas Komisija un  Starptautiskais valūtas fonds –, eiro ieviešana varētu notikt 2012.–2013.gadā. Šī programma saskaņā ar valsts budžeta deficīta samazināšanas plānu, kas šonedēļ apspriests ES finanšu ministru sanāksmē, diemžēl nav reāla. Kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni jeb 3%  no IKP šobrīd paredzēts sasniegt vien 2012.gadā, kas ļauj eiro ieviest, agrākais, 2014.gadā. 

Latvijā kopīgas valūtas priekšrocības sen labi zināmas, un tās attiecas uz ikvienu tautsaimniecības dalībnieku – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valdību un valsts izaugsmes iespējām kopumā. Eiro nozīmē pilnvērtīgu dalību spēcīgā ekonomiskā telpā, tai skaitā drošāku vidi investīcijām, zemākas aizņemšanās likmes, izdevumu un nedrošības zudumu valūtas konvertēšanai. Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un importa atkarīgai tautsaimniecībai valūtas stabilitāte un drošība šajā ziņā ir ne tikai dažādu ērtību, bet arī ekonomiskās drošības jautājums. 

Neskaidrība par eiro ieviešanas laiku savukārt rada neziņu, nedrošību kā uzņēmējos un iedzīvotājos, tā investoros, kas kavēs ekonomikas atkopšanos un nākotnes iespējas. No tā cieš gan darba devēji, gan darba ņēmēji, gan arī valsts budžets. Tādēļ valdībai, iezīmējoties skaidrākai ainai par pasaules un Latvijas tautsaimniecības atkopšanās izredzēm un budžeta deficīta samazināšanas iespējamiem scenārijiem, pie pirmās izdevības ir skaidri jānosprauž Māstrihtas kritērija sasniegšanas mērķa laiks un tas jāīsteno sadarbībā ar sociālajiem partneriem. 

Šķērslis, kas neļāva izmantot pirmo iespēju ieviest eiro 2008. gadā, bija augstā inflācija. Nonākot recesijā pēc ekonomikas pārkaršanas iepriekšējos 3–4 gados, Latvijas tautsaimniecība jau nākamajā pusgadā, gadā saskarsies pat ar cenu kritumu gada griezumā – deflāciju. Tad, kad Latvijas eksporta atkopšanās ietekmē atsāksies tautsaimniecības pieaugums, veicinot iekšzemes pieprasījuma atjaunošanos, varēsim atkal vērot mērenu cenu palielināšanos arī vietējā tirgū.

Pašlaik lielākais pārbaudījums eiro kritēriju izpildē ir budžeta deficīta kritērija ievērošana, kas Latvijas ekonomikas vērotājiem tam liks sekot ar saasinātu uzmanību. Budžeta deficīta kritērija sasniegšanas norise lielā mērā izšķirs investoru attieksmi, uzticību Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī būs pamatā stabilitātei vai nemieram valūtas tirgū un attiecīgi lata procentu likmju attīstībai.

Latvijas Bankas preses dienests