Latvijas nacionālās armijas deviņdesmitgadē

Piektdien, 10.jūlijā, (attēlā no labās) Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Valsts bruņotā spēka augstākais vadonis – Valsts prezidents Valdis Zatlers, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs un Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Raimonds Rožkalns Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā, Krustabaznīcas ielā, piedaloties Latvijas nacionālās armijas izveidošanas 90.gadadienai veltītajā sanāksmē Foto: Normunds Mežiņš, v/a “Tēvijas sargs"

Kad pirms 90 gadiem, 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, ar virspavēlnieka ģenerāļa Dāvja Sīmansona pavēli Nr.1, tika izveidota Latvijas armija, pavisam nesen proklamētajai neatkarīgās Latvijas Republikai vēl bija jāizcīna grūtas kaujas par savu brīvību. Latvijā notika Atbrīvošanas cīņas, kuru iznākums vēl nebija zināms. Taču liktenīgais pavērsiens cīņā par savu valsti notika 1919.gada 11.novembrī, kad Latvijas armija no Rīgas padzina bermontiešus. Šogad, Latvijas armijas 90.jubilejas gadā, paiet 90 gadi kopš bermontiādes. Šīs ir divas būtiskas Latvijas un Nacionālo bruņoto spē™ku vēstures sastāvdaļas.

Latvijas armijas gadadienas svinību ietvaros piemin vēl vairākas nozīmīgas gadskārtas. Nacionālā drošība mūsdienās ir cieši saistīta ar Latvijas dalību NATO – aprit 5 gadi, kopš Latvija kļuva par šīs starptautiskās organizācijas dalībvalsti. Armija līdzdarbosies arī Baltijas ceļa 20 gadu jubilejas akcijā, kas iezīmēs nevardarbīgās pretošanās kustību Latvijas neatkarības atgūšanas procesā. Īpaša loma ierādīta Cēsu kauju 90.gadadienai, kurai par godu vienā no svinību gada nozīmīgākajām militārajām parādēm kopīgi piedalīsies Latvijas un Igaunijas armijas vienības. 11.novembris – Lāčplēša diena – ir galvenais svinību notikums, kas veltīts ikvienam Latvijas pilsonim un karavīram.

Par svinību logotipu

Latvijas armijas 90.gadadienas logotips ir apļa formā izteikts oficiālais svinību simbols. Tā ārējā mala veidota valsts karoga krāsās, simbolizējot Latvijas karavīru nesaraujamo saikni ar Latvijas valsti. Logotipa augšējā daļā puslokā ierakstīts svinību nosaukums Latvijas armijai 90, bet apakšējā daļā – gada skaitļi 1919–2009.

Logotipa centrālais elements ir stilizēts skaitlis 11 valsts karoga krāsās. Tas atgādina, ka izšķiroša uzvara Latvijas brīvības cīņās gūta tieši šajā datumā – 1919.gada 11.novembrī, kad Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešiem.

Stilizētais skaitlis 11 līdzinās starptautiski atzītajam Victory jeb uzvaras simbolam, kas norāda uz Latvijas armijas spožajām uzvarām, atbrīvojot valsti no iebrucējiem. Trīs zvaigznes, kas attēlotas virs logotipa centrālā elementa, simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus Vidzemi, Kurzemi un Latgali, kā arī uzsver Latvijas armijas 90.gadadienas svinību nozīmīgumu un norisi visos valsts reģionos.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki logotipu veidojuši, attīstot Latvijas Neatkarīgās televīzijas 2007.gadā aizsākto tradīciju – aicinājumu Lāčplēša dienā pie apģērba nēsāt sarkanbaltsarkanu lentīti stilizēta simbola formā, kas norāda uz 11.novembri kā visu Latvijas karavīru godināšanas dienu.

Informācija no Latvijas armijas deviņdesmitgadei veltītās mājaslapas www.la.lv

Par sanāksmi NBS štābā

Piektdien, 10.jūlijā, notika svinīga Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sanāksme par godu Latvijas armijas izveidošanas 90.gadadienai. Sanāksmē piedalījās valsts bruņotā spēka augstākais vadonis – Valsts prezidents Valdis Zatlers, aizsardzības ministrs Imants Lieģis un NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Uzrunājot klātesošos, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra: “Šajā dienā mums jāpārdomā, kā rodas valsts. Vispirms veidojas nacionālā pašapziņa. Tātad latviešu tautai radās pašapziņa, kā arī vēlēšanās nodibināt savu valsti. Katrai tautai un valstij ir sava teritorija, kuru tā apdzīvo un grib pārvaldīt. Bet, lai tas tā būtu, šī teritorija ir jāaizsargā.”

“Latvijas armija radās Brīvības cīņās, un tās uzdevums aizsargāt savu teritoriju pastāv un vienmēr pastāvēs,” atzīmēja Valsts prezidents. Viņš sacīja, ka brīdī, kad tauta zaudē savas valsts simbolus – karogu, ģerboni, armiju – , valsts joprojām pastāv iedzīvotāju prātos, tāpēc vienā dienā mēs spējām atjaunot gan savu ģerboni, gan himnu, gan karogu, gan arī Nacionālos bruņotos spēkus.

“Šodienas modernajā pasaulē, protams, latviešu karavīrs nestāv ložmetēju ligzdā un neaizstāv savas valsts teritoriju, bet viņš ir daļa no kolektīvās drošības sistēmas. Šajā kolektīvajā drošībā mēs pildām kādu konkrētu uzdevumu, trenējamies kādam konkrētam uzdevumam, attīstām savas spējas, lai būtu daļa no NATO, un tajā pašā laikā, lai mūsu valsts, mūsu valsts teritorija būtu drošībā,” uzsvēra Valdis Zatlers.

Valsts prezidents svinīgajā pasākumā pasniedza virsnieka dienesta pakāpes Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem.

“Šajos 90 gados Latvijas armija, Nacionālie bruņotie spēki Latvijas vēsturē ir spēlējuši nozīmīgu lomu. Ir noiets garš un pieredzes bagāts ceļš. Mēs kopā esam auguši un krājuši zināšanas, mācījušies no kļūdām, meklējuši risinājumus un jutušies gandarīti par sasniegto. Mums ir daudz iemeslu būt lepniem, tomēr pie paveiktā nedrīkst apstāties, tam jābūt par dzinuli, lai virzītos tālāk. Mums būs vajadzīgi vēl daudzi drosmīgi un rūpīgi pārdomāti lēmumi, kas noteiks Nacionālo bruņoto spēku turpmāko attīstību. Pēc tiem bruņotos spēkus vērtēs gan Latvijas iedzīvotāji, gan mūsu sabiedrotie. Pateicos visiem karavīriem, militārajiem un civilajiem darbiniekiem par darbu, par nopietno un godprātīgo attieksmi pret saviem pienākumiem,” sveicot karavīrus, teica aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, uzrunājot svinību dalībniekus, norādīja, ka karavīrs ir bijis un būs valsts bruņoto spēku pamatvērtība: “Tolaik, kad sāka veidoties jaunā valsts – Latvija, valdīja sarežģīta situācija un bija nepieciešami spēcīgi un gudri cilvēki, kas spētu organizēt un veidot valsts aizsardzības formējumus. Viņi kļuva par pirmo mērķi 1940. gadā, jo pretinieks saprata, ka, tikai iznīcinot šos un daudzus citus virsniekus un karavīrus, spēs pakļaut valsti. Nāca astoņdesmitie gadi, kad radās domas par neatkarību, par valsts atjaunošanu un atkal bija cilvēki - virsnieki un karavīri, kas spēja risināt jautājumus un pieņemt lēmumus, lai armija būtu rīcībspējīga gan šeit Latvijā, gan pildot pienākumus starptautiskajās operācijās. Pateicos karavīriem par labi paveikto darbu. Paldies karavīru ģimenēm par atbalstu, bijušajiem aizsardzības ministriem un bruņoto spēku komandieriem. Lai mums ir spēks un veselība turpmākajiem darbiem.”

Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi un par tās komandieri ieceļot ģenerāli Dāvi Sīmansonu.

Svinot Latvijas armijas izveidošanas 90.gadadienu, visos Latvijas novados notiek dažādi pasākumi – militārās parādes, NBS orķestru koncerti, piemiņas ceremonijas, karavīru, zemessargu un jaunsargu sporta sacensības, pārgājieni un talkas, kā arī politikas un vēstures ekspertu diskusijas un konferences.

Valsts prezidenta preses dienests;
Aizsardzības ministrijas   Sabiedrisko attiecību departaments