Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par bezdarba līmeni valstī

Līdz 1999.gada 1.jūlijam valstī reģistrēti 122,4 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1999.g. 1.jūnijā — 123,4 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 120,1 tūkstotis cilvēku, jeb 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (1999.g. 1.jūnijā — attiecīgi 120,9 tūkst. un 10,1%). 1998.gada 1.jūlijā valstī reģistrēti 90,2 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 87,6 tūkstoši.

1999.gada 1.jūlijā, salīdzinot ar 1999.gada 1.jūniju, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 733 cilvēkiem.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 30,5 tūkstoši cilvēku (1998.gada 1.jūlijā —31,2 tūkstoši).

1999.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,7 tūkstošiem cilvēku, februārī — 10,5 tūkstošiem, martā — 11,7 tūkstošiem, aprīlī — 10 tūkstošiem, maijā — 9 tūkstošiem, jūnijā — 9,1 tūkstotim. Visaugstākais bezdarba līmenis 1999. 1.jūlijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 28,9%, Balvu — 23,9%, Krāslavas un Preiļu — 23,6%, Daugavpils — 20,9%, Ludzas — 20,5%, Jēkabpils — 15,3%.

Tāpat kā iepriekš, arī 1999.gada 1.jūlijā vairāk nekā puse bezdarbnieku (54%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet gandrīz katrs septītais bezdarbnieks (15%) bija jaunietis līdz 25 gadiem. Tikai 8% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes.

Bezdarbnieku sadalījums pēc profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus, karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, medniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 30,5 tūkstoši cilvēku jeb 25% no kopskaita. Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākas kvalifikācijas profesiju grupu — dažāda līmeņa vadītājus — to skaits ir tikai 3,2 tūkstoši, kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita.

Būtiski nav mainījies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa — tikai 7% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 31% — ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību — 23%. Tas liecina, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu. 1999.gada 2.ceturksnī ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 3,3 tūkstoši, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 3,4 tūkstoši cilvēku.

 Darba statistikas daļa