Ceturtā atjaunotā versija.

Saīsinātais variants

Nacionālā programma Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā

Saturā

Ievads

Latvijas un Eiropas Savienības attiecības

Pārskatītās Nacionālās programmas struktūra

1.nodaļa: Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā pārskatīšana

Nacionālās programmas pārskatīšanas pamatojums

Pārskatītā Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Izmaiņas pārskatītajā Nacionālajā programmā

Saikne ar valsts budžetu - finansu plānošana

Izmaiņas pirmspievienošanās procesā

Nacionālā programma: vienots nacionāls plāns, lai Latvijā īstenotu

pasākumus, kas vērsti uz iestāšanos Eiropas Savienībā

Īpašā sagatavošanās programma un Nacionālais attīstības plāns

2.nodaļa: Prioritāšu noteikšana

Eiropas Komisijas Kārtējā ziņojuma loma

Nacionālās intereses

Nacionālās programmas prioritātes

3.nodaļa: Pieeja un metodoloģija

Vispārējā struktūra: tēmas, sektori un apakšsektori

Projektu tehniskās anketas

Finansējuma tabulas

4.nodaļa: Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

Ievads

1. Demokrātija un likumu vara

1.1. Tiesu vara

1.2. Pretkorupcijas pasākumi un cīņa pret organizēto noziedzību

1.3. Civilā kontrole pār militārajām struktūrām

2. Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

2.1. Pilsoņu un politiskās tiesības. Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības

2.2. Mazākumtautību aizsardzība un mazākumtautību tiesības

5.nodaļa: Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

Ievads

3. Funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšana

4. Spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus

6.nodaļa: Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību

un pienākumu pārņemšanai

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

5. Iekšējais tirgus bez robežām

5.1. Vispārējā sistēma

5.2. Brīva preču kustība

5.3. Brīva kapitāla kustība

5.4. Brīva pakalpojumu kustība

5.5. Brīva personu kustība

5.6. Konkurence

6. Inovācijas

6.1. Informācijas sabiedrība

6.2. Izglītība, apmācība un jaunatne

6.3. Zinātnes un tehnoloģiskā attīstība

6.4. Telekomunikācijas

6.5. Audiovizuālie līdzekļi un kultūra

7. Ekonomiskie un fiskālie jautājumi

7.1. Ekonomiskā un monetārā savienība

7.2. Nodokļi

7.3. Statistika

8. Sektoru politikas

8.1. Rūpniecība

8.2. Mazie un vidējie uzņēmumi

8.3. Lauksaimniecība

8.4. Zivsaimniecība

8.5. Enerģētika

8.6. Transports

9. Ekonomiskā un sociālā kohēzija

9.1. Nodarbinātība un sociālā politika

9.2. Reģionālā politika un kohēzija

10. Dzīves kvalitāte un vide

10.1. Vide

10.2. Patērētāju aizsardzība

11. Tieslietas un iekšlietas

11.1. Imigranti/patvēruma meklētāji

11.2. Robežkontrole

11.3. Policija un sadarbība organizētās noziedzības

un korupcijas apkarošanā

11.4. Narkotiskās vielas

11.5. Tiesu sadarbība

12. Ārpolitika

12.1. Tirdzniecība un starptautiskās ekonomiskās attiecības

12.2. Attīstība

12.3. Muita

12.4. Vienota ārpolitika un drošības politika

13. Finansu jautājumi

7.nodaļa: Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

14. Politiku koordinācija

14.1. Horizontālie jautājumi

14.2. Galvenie sektori acquis ieviešanai

8.nodaļa: Nacionālās programmas vadība un pārraudzība

Nacionālās programmas vadības un koordinācijas process

Eiropas Komisijas Kārtējais progresa ziņojums

Pievienošanās Partnerība

Nacionālās programmas prioritāšu noteikšana

Izmaiņas Nacionālās programmas struktūrā

Darba plānu un projektu tehnisko anketu izstrāde

Finansējums

Programmas apstiprināšana

Programmas izpildes pārraudzība un kontrole

Eiropas līgums un Nacionālā programma

Nacionālās programmas prioritāšu izpildes ikdienas vadība un kontrole

 

1.pielikums: Saikne starp Pievienošanās Partnerību un Nacionālo programmu

2.pielikums: Finansējuma tabulas

3.pielikums: Nacionālās programmas prioritāro tēmu projektu tehniskās anketas

4.pielikums: Nacionālās programmas prioritāro tēmu projektu tehniskās anketas

5.pielikums: Nacionālās programmas prioritāro tēmu projektu tehniskās anketas

6.pielikums: Nacionālās programmas prioritāro tēmu projektu tehniskās anketas

Ievads

ES paplašināšanās ir stabilitātes garantija Eiropā. Iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas stratēģiskā prioritāte un mērķa orientācija reformu procesam. Tieši caur reformām Latvija var dot vislabāko ieguldījumu stabilitātei Eiropā un reģionā.

Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijas centieni vērsti uz modernas un demokrātiskas sabiedrības izveidi, funkcionējošas tirgus ekonomikas ieviešanu un iekļaušanos Eiropas un pasaules politiskās un ekonomiskās struktūrās.

Īsā laika periodā Latvija īstenojusi būtiskas reformas, kas veicinājušas sabiedrības integrāciju, tirgus ekonomikas izveidi un likumdošanas saskaņošanu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām. Šodien Latvijā ir demokrātiska valsts iekārta un funkcionējoša tirgus ekonomika, kas pierādījusi spēju pārvarēt ievērojamus ārējus satricinājumus.

Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā atbalsta visas Saeimā pārstāvētās partijas. Integrācijas procesā iesaistītas gandrīz visas valsts pārvaldes institūcijas. Plaša valsts pārvaldes institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un sabiedrības kopumā iesaiste ir Latvijas panākumu garantija.

Latvijas sasniegumus atzina Eiropas Komisija, savā pagājušā gada kārtējā ziņojumā par Latvijas progresu norādot, ka iestāšanās sarunas ar Latviju būs iespējams uzsākt 1999.gadā, ja tiks saglabāts reformu temps. Komisijas atzinumu apstiprināja Vīnes ES padome. Latvijas valdība nodrošina reformu procesa turpmāko attīstību.

Latvijas un Eiropas Savienības attiecības

• 1991.gada 27.augustā Eiropas Kopiena atzina Latvijas Republikas neatkarību.

• 1992.gada 11.maijā tika noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas

Ekonomisko Kopienu (EEK) par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko

sadarbību.

• 1993.gada 5.maijā abas puses noslēdza līgumu par zvejniecību.

• 1995.gada 12.jūnijā Latvija un Eiropas Kopiena noslēdza Asociācijas līgumu,

lai izveidotu savstarpējo attiecību tiesisko pamatu. Līgums stājās spēkā

1998.gada 1.februārī, aizstājot līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību

saistītajiem jautājumiem, ko Latvijas un Eiropas Kopiena noslēdza

1994.gada 12.jūnijā.

• 1995.gada 27.oktobrī Latvija iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.

• 1996.gada decembrī Latvijas valdība pieņēma pirmo Nacionālo programmu

integrācijai Eiropas Savienībā.

• 1997.gada jūnijā Latvija saņēma Eiropas komisijas atzinumu (avis) par Latvijas

pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Atbildot uz izteikto atzinumu, Latvijas

valdība pieņēma Valdības Rīcības plānu.

• 1997.gada 27.oktobrī Eiropas Integrācijas padome pieņēma jaunu, aktualizētu

Nacionālās programmas versiju.

• 1998.gada 30.martā Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē tika

formāli uzsākts desmit Vidus un Austrumeiropas ES kandidātvalstu un Kipras

pievienošanās process. Lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai ES,

pirms sanāksmes tika pieņemti katras valsts Pievienošanās Partnerības dokumenti.

• 1998.gada 28.aprīlī Latvijas valdība pieņēma III Nacionālo programmu

integrācijai Eiropas Savienībā, kas ietvēra Nacionālo programmu acquis

pārņemšanai. Kopš šā brīža Valdības Rīcības plāns tika iekļauts Latvijas

Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā.

• 1998.gada 4.novembrī tika publicēts Eiropas Komisijas ziņojums par Latvijas

progresu ceļā uz iestāšanos ES. 1998.gada decembrī Vīnes ES Padome

apstiprināja šo ziņojumu, kurā teikts: "Ja pārmaiņu temps saglabāsies, pirms

1999.gada beigām iespējams uzsākt pievienošanās sarunas ar Latviju".

 

1.nodaļa. Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā nodrošina vienotu kontekstu Eiropas integrācijas politikas formulēšanai, izstrādei un īstenošanai Latvijā. Tā kalpo kā instruments šī procesa aktīvai vadīšanai visos valsts pārvaldes līmeņos.

 

Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā pārskatīšana

Nacionālās Programmas pārskatīšanas pamatojums

1998.gadā valdība apstiprināja III Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. Programma atbilst Nacionālās programmas acquis pārņemšanas prasībām. 1999.gadā, pārskatot Nacionālo programmu, tika ņemti vērā Eiropas Komisijas komentāri par Latvijas progresu 1998.gadā.

Eiropas Komisijas 1998.gada komentāri par Trešās Nacionālās programmas struktūru un saturu ir pozitīvi un vērā ņemami. Komisija uzsvēra, ka: "Programma ir vērtējama kā veiksmīgs mēģinājums noteikt prioritātes, kuras jāīsteno, lai uzņemtos Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus. Izstrādātās tehniskās anketas uzskatāmi raksturo pašreizējo situāciju dažādās jomās, veicamos pasākumus, atbildīgās institūcijas, nepieciešamos resursus un sasniedzamos rezultātus, kā arī izvērtē iespējamos riskus," un "Programma aptver galvenās Pievienošanās Partnerības prioritātes, [...] katrā tehniskajā anketā ir aprakstītas arī to īstenošanai nepieciešamās struktūras."

Eiropas Komisija norādīja, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot jauno pārskatīto Nacionālo programmu: sīkāk jāizstrādā acquis pārņemšanas pasākumi atsevišķās jomās; pasākumus jāsaista ar konkrētām direktīvām, norādot beigu termiņus katras direktīvas īstenošanā; jāattīsta un jānostiprina saikne ar budžetu; jāizstrādā plašāka institūciju stiprināšanas programma; jāņem vērā dialogs, kurš veidojies likumdošanas saskaņošanas procesa, kā arī Eiropas līguma sakarā noritējušo tikšanos gaitā; jānodrošina Nacionālās programmas atbilstība citiem ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītiem nacionāliem plāniem, piemēram, Nacionālās attīstības plānu, Lauku attīstības plānu.

Turpinoties dialogam par Nacionālās programmas struktūru pirmspievienošanās stratēģijas kontekstā, gan Eiropas Komisijai, gan Latvijas valsts pārvaldes iekšienē radās izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem programmā. 1999.gada februārī Eiropas Komisija sniedza vērtīgus ieteikumus par Nacionālās programmas apjomu un struktūru, uzsverot visus iestāšanās aspektus. Šie ieteikumi, kā arī daudzi valsts pārvaldes institūciju priekšlikumi ir atspoguļoti pārskatītajā Nacionālā programmā. Latvijas valdība ir gandarīta, ka Eiropas Komisija atbalstīja Eiropas integrācijas biroja izstrādāto stratēģiskās plānošanas modeli, kurš ir iestrādāts arī pārskatītajā Nacionālajā programmā.

 

Pārskatītā Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Šī ir pirmā Nacionālās programmas pārskatīšana, kas notikusi ES pastiprinātās pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros. Latvijas valdība ir pārliecināta, ka programmai jāsaglabā iepriekšējais nosaukums "Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā", jo, attīstoties iestāšanās procesam, Nacionālās programmas loma Latvijas sabiedrības dzīvē pieaugs. Programmas nosaukums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka integrācijas process aptver arvien plašākus sabiedrības slāņus. Vienlaicīgi pārskatītā programma iekļauj arī Nacionālo programmu acquis pārņemšanai.

Pārskatītā programma atspoguļo integrētāku pieeju darbam, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Tajā ir ietverti konkrēti un noteiktā laikā veicami pasākumi, kurus Latvijas valdība apņemas īstenot, lai novērstu Eiropas Komisijas 1997.gada Atzinumā un 1998.gada Kārtējā ziņojumā norādītās nepilnības, kuras tika izvirzītas kā prioritātes 1998.gada Pievienošanās Partnerības dokumentā. Komisijas novērtējums par Latvijas atbilstību dalībai ir izstrādāts, vadoties pēc četriem kritērijiem. Tādēļ ir būtiski, lai Latvija saglabātu tādu pašu pieeju, definējot savas stratēģiskās prioritātes un nosakot sasniedzamos mērķus.

Pārskatītās programmas struktūra līdzinās Eiropas Komisijas atzinumam un kārtējā Progresa ziņojuma struktūrai. Vienlaicīgi tajā ir ietvertas arī rekomendācijas, ko Eiropas Komisija formulēja 1999.gada februāra vadlīnijās. Līdz ar to programmas prioritāšu tēmas iekļauj Kopenhāgenas un Madrides kritērijus.

Tās ir: sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā, sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā, sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai, sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā.

1.shēma: Nacionālās programmas konteksts un struktūra

Izmaiņas pārskatītajā Nacionālajā programmā

Programmas paplašinātā darbības joma ietver:

• plašāku Pievienošanās Partnerības dokumenta prioritāšu segumu specifiskās jomās, ietverot pilnīgāku atsauci uz attiecīgo acquis un direktīvām, kas atspoguļojas projektu tehniskajās anketās;

• plašāku acquis segumu. Nacionālā programma sedz visas acquis jomas, precizējot konkrētas direktīvas. Tas ļaus identificēt un plānot nepieciešamos sagatavošanās darbus noteiktā laika periodā. Arī budžeta plānošana, kurā iekļauta reāla darba programma acquis pārņemšanai, nereti ir veicinājusi konkrētu termiņu nospraušanu specifisku ES normatīvo aktu ieviešanai Latvijas likumdošanā. Šī plānošana tiek īstenota, ņemot vērā konkrēto likumu ieviešanas sekas un paredzot resursus gan Latvijas likumdošanas saskaņošanai, gan arī institūciju stiprināšanai un investīcijām;

• papildus jautājumus, kuri radušies divpusējā likumdošanas salīdzināšanas (skrīninga) procesa gaitā un diskusijās Eiropas Līguma ietvaros izveidotajās institūcijās. Pašreizējā skrīninga procesa rezultāti ir ļāvuši skaidrāk apzināt pasākumus, kuri jāīsteno sekmīgai acquis pārņemšanai. Tā rezultātā atsevišķos gadījumos definētas arī jaunas darbības jomas. Citās jomās tas ir palīdzējis izgaismot aspektus, kurus nepieciešams attīstīt pat tad, ja attiecīgais pasākums uzskatīts par paveiktu. Lai sekmīgi risinātu šādus jautājumus, ir jāparedz iespēja Nacionālo programmu regulāri pārskatīt un aktualizēt. Tāda ir bijusi jaunās Programmas izstrādes pamatkoncepcija, kura atbilst arī Eiropas Komisijas nostājai;

• pasākumus, lai nodrošinātu ciešāku saikni (atbilstību) starp valsts budžetu un Nacionālajā programmā definētajām prioritātēm, ņemot vērā ES piedāvāto līdzfinansējumu, kā arī divpusējās vienošanās un starptautisko finansu institūciju finansētos projektus;

• stratēģisku un integrētu institūciju stiprināšanas programmu, lai īstenotu pasākumus, kas veicami, gatavojoties dalībai ES.

Pēc formas Nacionālā programma ir dinamisks un praktisks instruments, jo

• pārskatītas un konsekventi sastādītas tehniskās anketas, kurās skaidrāk formulēti mērķi un to sasniegšanai plānotie pasākumi. Anketu uzlabotā struktūra nodrošina reālāku pieeju un saistību starp konkrētu projektu aprakstiem un to termiņiem, kā arī uzlabo valsts spēju kontrolēt un izvērtēt progresu konkrētajās jomās. Tā rezultātā nepieciešamības gadījumā iespējams veikt operatīvas izmaiņas tehniskajās anketās un ar tām saistīto nozaru prioritārajās jomās;

• programmā skaidri izdalītas īsa un vidēja termiņa prioritātes;

• nacionālās programmas vadība ir Programmas pārskatīšanas procesa būtiska sastāvdaļa;

• līdztekus regulāri aktualizējamai informācijai par veiktajiem pasākumiem un realizētajiem uzdevumiem, pamatojoties uz diskusijām Latvijas sabiedrībā un pārrunām starp Latvijas valdību un ES dalībvalstīm vai Eiropas Komisiju skrīninga vai Eiropas Līguma ietvaros, ir iespējams iekļaut izmaiņas un pārskatīt prioritātes. Regulāra informācijas aktualizēšana nodrošinās jaunu acquis pārņemšanas prioritāšu iekļaušanu programmā, tiklīdz kāds no darbības mērķiem tiek sasniegts;

• pārskatītā Nacionālā programma nodrošinās pastāvīgu acquis pārņemšanas un īstenošanas procesa pārraudzību. Šā mērķa sasniegšanai ministrijās un koordinācijas institūcijās, kā arī Vecāko amatpersonu sanāksmes līmenī ir izveidoti atbilstoši mehānismi. Ar to palīdzību tiks nodrošināta aktīva programmas vadība visos līmeņos. Turklāt Eiropas Komisijai būs iespēja strukturēti un caurskatāmi sagatavot Kārtējo progresa ziņojumu. Konkrētāks šo mehānismu apraksts sniegts 8. nodaļā;

• nacionālā programma būs vienots vadības līdzeklis, lai noteiktu prioritātes, plānotu, īstenotu un pārraudzītu Latvijas gatavošanos dažādos sektoros dalībai Eiropas Savienībā. Nacionālā programma aptver ne tikai politiskas, juridiskas un institucionālas prasības acquis pārņemšanai, bet arī pasākumus, kas saistās ar investīcijām, lai stiprinātu tautsaimniecību, lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību, transporta un apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu, sociālas un ekonomiskas kohēzijas veicināšanu.

Saikne ar valsts budžetu - finansu plānošana

Viens no pamatprincipiem Nacionālās programmas pārskatīšanā bija reālistiska attieksme pret budžetu. Tiek veikti nopietni pasākumi, lai nodrošinātu ciešu saistību starp valsts budžetu un Nacionālo programmu to pasākumu finansēšanā, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā.

Ir svarīgi apzināties, ka Nacionālās programmas integrēšana ikgadējā valsts budžetā ir svarīga, jo īpaši apstākļos, kad pieejami visai ierobežoti resursi. Atsevišķos gadījumos ir bijis nepieciešams pārskatīt valsts līdzekļu izmantošanas īstermiņa plānus, lai risinātu steidzamas un svarīgas Eiropas integrācijas prioritātes. Citos gadījumos, kad tas nav bijis iespējams, ir nācies nospraust jaunus pasākumu īstenošanas termiņus. Nacionālās programmas vadīšana iespējama vienīgi tad, ja tā pamatojas reālistiskā budžetā. Šī programma nav papildus līdzekļu piesaistes instruments. Tā ir sistēma, ar kuras palīdzību iespējams realizēt Latvijas valdības saistības, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā.

Latvijas Republikas Finansu ministrijas Budžeta departaments un Ārvalstu palīdzības programmu koordinācijas pārvalde sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju ir veikuši ievērojamu darbu, lai nodrošinātu Nacionālās programmas finansiālo aspektu maksimālu atbilstību budžetā paredzētajiem resursiem. Visām ministrijām un citām procesā iesaistītajām institūcijām tika nosūtītas vienotas vadlīnijas budžeta plānošanai jaunajai Nacionālajai programmai.

Šobrīd risinās darbs pie valsts budžeta plānošanas sistēmas pārskatīšanas, kura mērķis ir sastādīt finansu perspektīvu vairākiem gadiem. Nav paredzēts to panākt 2000.gada valsts budžeta kontekstā, jo tā sagatavošanas darbi jau ir sākušies. Latvijas valdība turpina strādāt, lai nodrošinātu Nacionālās programmas finansu plānošanas pilnīgu integrēšanu valsts budžeta plānošanas procedūrā. Tomēr būs nepieciešami vēl vairāki gadi, lai to pilnībā īstenotu un lai Nacionālā programma kļūtu par neatņemamu valsts finansu un politikas plānošanas procesa sastāvdaļu. Atsevišķa programmas nodaļa veltīta finansiālām saistībām dalībai ES īstenošanai īsā un vidējā termiņā.

Izmaiņas pirmspievienošanās procesā

1997.gada jūlijā "Agenda 2000" ieviesa pastiprinātas pirmspievienošanās stratēģijas koncepciju. 1997.gada decembrī Luksemburgas ES Padome apstiprināja šo pieeju, atbalstot ievērojamu pirmspievienošanās palīdzības palielināšanu lauksaimniecības un lauku reģionu attīstībai, kā arī strukturāliem pasākumiem (transportam un apkārtējai videi). Saskaņā ar Nolikumu Nr. 622/98/EC paredzēta vienota sistēma pirmspievienošanās palīdzības prioritāšu un finansu resursu plānošanā.

Berlīnes Eiropas Savienības Padome 1999.gada martā apstiprināja pirmspievienošanās stratēģijas vadlīnijas. Lai arī galvenais Eiropas Savienības palīdzības avots Pievienošanās Partnerības prioritāšu sasniegšanai šobrīd ir Phare programma, nākotnē pirmspievienošanās izdevumu segšanā aizvien lielāka lomu būs citiem finansu instrumentiem.

Sākot no 2000.gada, strukturālais instruments, kas attiecas uz transportu un apkārtējo vidi (ISPA), kā arī lauksaimniecības instruments (SAPARD) būs nozīmīgi pirmspievienošanās palīdzības avoti un nodrošinās resursus ievērojamai daļai pasākumu, kuri šobrīd tiek finansēti no Phare līdzekļiem.

Phare turpinās atbalstīt pasākumus, kuri saistās ar efektīvu acquis pārņemšanu, tai skaitā institūciju stiprināšanu un acquis pārņemšanai nepieciešamās investīcijas.

Phare palīdzība tiks vērsta arī uz ekonomiskās un sociālās attīstības pasākumiem, sadarbojoties ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu. Tas ļaus sagatavot integrētas attīstības programmas, kā arī īstenot pasākumus strukturālām izmaiņām ražošanas sektorā un nodarbinātībā.

2.shēma: Nacionālās programmas loma intensīvajā pirmspievienošanās stratēģijā pēc 2000.gada

Nacionālā programma: vienots nacionāls plāns, lai Latvijā īstenotu pasākumus, kas vērsti uz iestāšanos Eiropas Savienībā

Jaunā Nacionālā programma paredz vienotu sistēmu, lai plānotu prioritātes un pārraudzītu pievienošanās procesu dažādos sektoros. Tās uzdevums ir apvienot vienā dokumentā acquis īstenošanas prioritātes, vienlaikus norādot arī attīstības un investīciju prioritātes. Programma detalizēti atspoguļo prioritāros pasākumus acquis tiesiskai un institucionālai pārņemšanai, norādot visus atbilstošos ES normatīvos aktus, programmas periodā plānotos rezultātus, īstenošanas termiņus un nepieciešamos finansu resursus. Detalizēti izklāstīti arī atsevišķu prioritāro direktīvu īstenošanas plāni. Par neatņemamu Nacionālās programmas sastāvdaļu kļuvusi Latvijas Institūciju stiprināšanas programma, kura norāda šajā jomā nepieciešamos pasākumus atbilstoši Madrides administratīvo spēju kritērijam.

Pārskatītā Nacionālā programma ietver arī investīcijas Pievienošanās Partnerības īstermiņa un vidēja termiņa prioritātēs (sākot no 2000.gada). Tas nozīmē, ka līdztekus Phare programmas atbalstam tajā ir paredzēta turpmāka palīdzība no pirmspievienošanās strukturālajiem instrumentiem: ISPA (transports un apkārtējā vide) un SAPARD (lauksaimniecība un lauku reģionu attīstība), ko nosaka arī Pievienošanās Partnerība.

Katrā no šiem sektoriem (lauksaimniecība un lauku reģionu attīstība, transports un apkārtējā vide) Nacionālās attīstības plāna kontekstā tiks sagatavotas atsevišķas nacionālas programmas, kas būs nepieciešamas, iesniedzot pieteikumu palīdzības saņemšanai no atbilstošā strukturālā instrumenta. Šobrīd tiek gatavotas ISPA un SAPARD nacionālās programmas, kā arī Nacionālās attīstības plāns. Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā tās tiek pieminētas vairāk stratēģiskā nekā detalizētu pasākumu līmenī. Šīs norādes ir vienīgi indikatīvas, taču tās atbilst minēto plānu un programmu orientācijai.

Īpašā sagatavošanās programma un Nacionālais attīstības plāns

1997.gadā aizsāktās Phare Īpašās sagatavošanās programmas mērķis ir sagatavot pamatu nākotnes strukturālajām politikām. Līdztekus ISPA un SAPARD izmantošanai vajadzīgo spēju attīstīšanai tā sniedz arī atbalstu vairākiem pasākumiem, kuri nepieciešami, lai sagatavotos Strukturālajiem fondiem - integrētas reģionālās attīstības plānošana un īstenošana, lauku reģionu un pilsētu attīstības pilotprojektu īstenošana, juridisko un administratīvo struktūru veidošana un finansu kontrole. Īpašā sagatavošanās programma nodrošina atbalstu arī Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādei. Šī plāna mērķis ir apvienot Latvijas stratēģiskās ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātes, lai mazinātu atšķirības starp Latviju un ES dalībvalstīm.

NAP ieņems nozīmīgu vietu Latvijas turpmākajā ceļā uz Eiropas Savienību, akcentējot ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātes. NAP efektivitāti lielā mērā noteiks tas, cik kvalitatīvi un konstruktīvi notiks sadarbība starp valsts un nevalstisko sektoru prioritāšu noteikšanas un pasākumu gaitas pārraudzības procesā. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā NAP būs pamats sarunām ar Eiropas Komisiju par Strukturālo fondu ietvaros paredzēto pasākumu kopīgu finansēšanu, kuru iznākums tiks detalizēti fiksēts Eiropas Savienības palīdzības plānā.

3.shēma: Dažādu pirmspievienošanās instrumentu savstarpējā saistība

 

Pārskatītā Nacionālā programma ir vienots plāns pirmspievienošanās procesa pasākumu vadīšanai. Tā nodrošina mehānismu, ar kura palīdzību Latvijas valdība varēs vadīt un koordinēt juridiskās, institucionālās un organizatoriskās pārmaiņas, kurām ir fundamentāla nozīme, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā. Tiklīdz tiesiski un institucionāli šķēršļi Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā būs likvidēti, pateicoties efektīvai Nacionālās programmas pasākumu īstenošanai, galvenā uzmanība tiks pievērsta Nacionālās attīstības plānam. Tā kā gan Eiropas Savienība, gan Latvija par galveno prioritāti uzskata sociālo un ekonomisko kohēziju, Nacionālās attīstības plāns kļūs par vienu no galvenajiem Eiropas integrācijas instrumentiem.

 

 

2.nodaļa. Prioritāšu noteikšana

Eiropas Savienības Padomes nolikums Nr. 622/98/EC izveidoja Pievienošanās Partnerību kā vienu no pirmspievienošanās stratēģijas pamatinstrumentiem. 1998.gada Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums vēlreiz atgādina, kāda ir Pievienošanās Partnerības un Nacionālās programmas acquis pārņemšanai nozīme un kāda ir šo dokumentu savstarpējā saikne: "Pievienošanās Partnerības mērķis ir apkopot Komisijas atzinumā noteiktās tālākā darba prioritātes, kandidātvalstīm pieejamos finansu līdzekļus izvirzīto prioritāšu īstenošanai un priekšnosacījumus šo finansu līdzekļu saņemšanai. Katra kandidātvalsts tika aicināta pieņemt Nacionālo programmu acquis pārņemšanai, kas noteiktu, kā valsts strādās ar Pievienošanās Partnerību, cik ilgā laikā tiks īstenotas prioritātes un kādi cilvēku un finansu resursi būs nepieciešami. Gan Pievienošanās Partnerība, gan Nacionālā programma acquis pārņemšanai tiks regulāri pārskatītas, lai ņemtu vērā sasniegto progresu un noteiktu jaunas prioritātes"(Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums, 1998.gada 4. novembris, D nodaļa).

Pievienošanās Partnerība nosaka un prioritizē galvenās darbības, kas kandidātvalstīm jāveic īsā un vidēji ilgā laika posmā, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. To sastāda Eiropas Komisija, balstoties uz Kārtējo ziņojumu par kandidātvalstī sasniegto progresu Kopenhāgenas un Madrides dalības kritēriju īstenošanā. Ir jāuzsver, ka Pievienošanās Partnerības katrai kandidātvalstij piedāvā pakāpenisku sagatavošanās plānu dalībai Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija konsultējās ar katru kandidātvalsti par Pievienošanās Partnerībā iekļaujamajām prioritātēm. Kaut arī Pievienošanās Partnerību nevar uzskatīt par kandidātvalsts un Eiropas Komisijas vienošanos, tā ir balstīta uz acquis un izvirza noteiktā laika posmā sasniedzamus konkrētus mērķus, lai tiktu izpildīti Kopenhāgenas un Madrides kritēriji. Šo mērķu sasniegšana kļūst par nosacījumu gan dalībai Eiropas Savienībā, gan ES finansiālā un tehniskā atbalsta turpmākai saņemšanai. Minētais nolikums nosaka, ka "Partnerībām, un jo īpaši to starpposmu mērķiem, jāpalīdz sagatavoties dalībai sociālās un ekonomiskās konverģences kontekstā, kā arī jāpalīdz izstrādāt nacionālo programmu acquis pārņemšanai". Pievienošanās Partnerībai ir divi mērķi - palīdzēt kandidātvalstīm izpildīt dalībvalstu saistības un samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp ES un kandidātvalstīm.

Nacionālās programmas uzdevums ir īstenot Pievienošanās Partnerībā izklāstītās (īsa un vidēja termiņa) prioritātes. Programma ir vadības instruments ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistīto pasākumu plānošanai, īstenošanai un pārraudzībai. Kopenhāgenas un Madrides kritēriji definē būtiskākos pievienošanās nosacījumus, tāpēc šie kritēriji veido Nacionālās programmas struktūru un pamatu. Eiropas Savienībā nevarēs iestāties, formāli pārņemot Savienības tiesību normu kopumu. Ir nepieciešams turpināt institūciju, ekonomikas sektoru un visas sabiedrības pielāgošanu ES prasībām. Tādēļ Nacionālā programma piedāvā virkni pasākumu, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņu procesus dažādās nozarēs. Pasākumi aptver valsts pārvaldes institūciju stiprināšanu, ekonomikas reformas un attīstību, politisko kritēriju izpildi, tieslietas un iekšlietas, apkārtējās vides jautājumus, sagatavošanos iekļaušanai iekšējā tirgū un galvenās tautsaimniecības nozares.

Nacionālās programmas mērķis nav uzskaitīt visu acquis , bet gan aplūkot visas acquis nozares. Programma balstās uz principu, ka "vissvarīgākais jāizdara vispirms". Tiklīdz prioritārie mērķi ir sasniegti, var noteikt jaunas, ar acquis pārņemšanu saistītas prioritātes. Lai izvirzītu jaunas prioritātes, Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā tiek pārskatīta un precizēta katru gadu.

Eiropas Komisijas Kārtējā ziņojuma loma

Nacionālā programma ir veidota ciešā saistībā ar Eiropas Komisijas Kārtējo ziņojumu par Latvijas progresu ceļā uz iestāšanos ES. Latvijas valdība ir izvēlējusies šādu pieeju, jo tā sniedz iespēju vadīt pievienošanās procesu no vienotas perspektīvas ar Eiropas Komisiju.

Kārtējā Komisijas ziņojumā Latvijas centieni izpildīt ES dalības nosacījumus, tai skaitā pārņemt acquis , tika vērtēti, balstoties uz Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Arī Nacionālā programmā ietvertie pasākumi ir sagrupēti atbilstoši Komisijas ziņojuma struktūrai. Tas ļauj Latvijai nodrošināt sistemātisku dalības nosacījumu izpildi un sasniegtā progresa novērtēšanu. Vidējā laika periodā tas nodrošina pamatu, lai varētu sagatavot sabiedrību, ekonomiskās struktūras un valsts pārvaldi dalības prasību izpildei.

Nacionālās intereses

Lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai ir jāpārņem visu ES acquis jeb likumu un pienākumu kopumus, jāuzņemas visu līgumu un konvenciju saistības, jāizveido visas nepieciešamās institūcijas, jāpievienojas ES kopējām politikām un vispārpieņemtajām normām, kas veidotas jau kopš ES pirmsākumiem. Tajā pašā laikā dalības nosacījumi tiks vispusīgi apspriesti. Latvija un Eiropas Savienība nevēlas, lai Latvija pārņemtu acquis tikai formāli, t.i., neņemot vērā šo izmaiņu radīto ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Gan Latvijas, gan arī Eiropas Savienības interesēs ir nodrošināt, lai dalības nosacījumi kļūtu par pamatu vispusīgai integrācijai. Integrācijas stabilitāte ilgākā laika posmā var tikt garantēta tikai tad, ja dalības nosacījumi atspoguļo Latvijas iedzīvotāju intereses. Vienprātību nevar panākt, tikai tehniski salīdzinot šķietamas neatbilstības starp Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanas aktiem. To iespējams sasniegt informētu cilvēku diskusijās, kur tiek pilnībā ņemti vērā dažādu sabiedrības grupu principi, vērtības un intereses. Pārņemot acquis , Latvijai jāievēro līdzsvars starp dalības saistībām un likumīgo savu interešu aizsardzību. Latvijas valdība jau ir uzsākusi atklātu dialogu ar sabiedrības pārstāvjiem un galvenajām interešu grupām, lai formulētu skaidras un saskaņotas nacionālās intereses, kas ir neatņemama iestāšanās procesa un sarunu sastāvdaļa. Nākotnē, pārskatot Nacionālo programmu, konsultāciju loma arvien pieaugs.

Nacionālās programmas prioritātes

Nosakot Nacionālās programmas prioritātes, tiek ņemts vērā Eiropas Komisijas 1997.gada Atzinumā un 1998.gada Kārtējā ziņojumā sniegtais novērtējums, kā arī dialogā ar Eiropas Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm izvirzītās prioritātes. Nacionālā programma atspoguļo Latvijas gatavību ieviest Pievienošanās Partnerībā noteiktās īsā un vidējā termiņa prioritātes. Nacionālā programma nodrošina pastāvīgu virzību uz dalību Eiropas Savienībā.

Nacionālā programma nosaka četras stratēģiski prioritārās tēmas, kas Latvijai jāaplūko, lai iestātos Eiropas Savienībā: sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā; sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā; sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai; sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz tēmu "Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā" Nacionālā programma nosaka virkni uzdevumu, kas pamatojas uz Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes "politisko kritēriju". Šis kritērijs nosaka veicamo pasākumu kopumu tieslietu, korupcijas novēršanas un minoritāšu aizsardzības jomās.

Nodaļa, kas apraksta prioritāro tēmu "Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā", aplūko Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes "ekonomiskā kritērija izpildi". Uzdevumā "Funkcionējoša tirgus ekonomika" ir iekļauti šādi pasākumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, privatizācijas pabeigšana, zemes un īpašuma tirgus attīstība, pakalpojumu sfēras sakārtošana, nefinansu sektora pārraudzība, starptautisko tirdzniecības sakaru politika un vidējā termiņa ekonomiskās stratēģijas īstenošana.

Otrs ekonomikas uzdevums "spēja izturēt Eiropas Savienības iekšējā tirgus spiedienu" nosaka pasākumus, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju vairākās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Tiek aplūkoti pasākumi: vispusīgas rūpniecības politikas 21.gadsimtam formulēšana un īstenošana, uzņēmumu restrukturizācija, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, investīcijas transporta un lauku infrastruktūrā, aktīva darba tirgus politikas un programmas pieņemšana, investīcijas sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā, tai skaitā reģionu un lauku apvidu attīstībā, lauksaimniecības un pārtikas sektora modernizācija.

Prioritārā tēma "Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai" apraksta jautājumus, kas jārisina, pārņemot acquis . Nodaļa aplūko visas acquis jomas. Tajā ir aprakstīta pašreizējā situācija Latvijā acquis sektoros, kā arī parādīti Latvijas kā nākamās ES dalībvalsts pienākumi un saistības. Aplūkotie sektori ir: iekšējais tirgus, inovācija, ekonomiskā un fiskālā politika, sektorpolitika, ekonomiskā un sociālā kohēzija, dzīves un apkārtējās vides kvalitāte, tieslietas un iekšlietas, ārpolitika, finansiālie jautājumi.

Prioritārā tēma "Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" ir saistīta ar Madrides Eiropas Savienības Padomē izvirzīto kritēriju par modernas un efektīvas pārvaldes nozīmību Eiropas integrācijas un paplašināšanās kontekstā. Ņemot vērā integrētas pieejas nepieciešamību pievienošanās jautājumu risināšanā un Nacionālās programmas sagatavošanā, šajā nodaļā ir aplūkoti pasākumi valsts pārvaldes spēju nostiprināšanas jomā dažādos Nacionālās programmas sektoros. Ir iekļauta arī virkne horizontālu pasākumu, kuru mērķis ir modernizēt un reformēt valsts pārvaldes struktūru.

 

 

3.nodaļa. Pieeja un metodoloģija

Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā ir Latvijas integrācijas procesa Eiropas Savienībā stratēģiskās plānošanas un vadības līdzeklis, kā arī Eiropas Savienības finansiālās palīdzības organizācijas galvenais instruments gan valstī kopumā, gan arī katrā sektorā atsevišķi. Nacionālajā programmā tiek izklāstīti tie mērķi un darbības, ko veiks Latvijas valdība, lai pilnvērtīgi sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Tie aptver gan likumdošanas saskaņošanas darbu, gan institūciju stiprināšanas darbības un citus pasākumus. Nacionālā programma ir veidota tā, lai tiktu nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija starp dažādām iestāšanās procesa darbībām un to īstenošanas instrumentiem. Šajā nodaļā tiek izklāstīta programmas struktūra, kas atspoguļo pieeju un metodoloģiju, kāda ir Nacionālās programmas veidošanas pamatā.

 

 

Finansējuma tabulas

Finansējuma tabulas (otrais pielikums) atspoguļo informāciju par Nacionālās programmas projektu anketu finansējumu pa gadiem un avotiem. Šajā pielikumā anketas ir grupētas atbilstoši tehnisko anketu izvietojumam 3.-6.pielikumā. Finansējuma tabulās tiek atspoguļots tikai jau zināmais (t.i., jau reāli piešķirtais un saplānotais) finansējums.

 

 

4.nodaļa. Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā

Nozare	Apakšnozare	Pasākumi	Atbildīgā
			institūcija
Demokrātija	Tiesu vara	Uzlabot un nostiprināt	Tieslietu
un likumu		Latvijas tiesu sistēmu	ministrija
vara
		Starptautiskās tiesiskās	Tieslietu
		sadarbības uzlabošana	ministrija
		civillietās un krimināllietās
	Pretkorupcijas	Organizētās noziedzības	Iekšlietu
	pasākumi un	un korupcijas apkarošana	ministrija
	cīņa pret	Valsts ieņēmumu dienesta	Finansu
	organizēto	modernizācija	ministrija
	noziedzību	Uzlabot un nostiprināt	Tieslietu
		Latvijas tiesu sistēmu	ministrija
	Civilā kontrole	Nodrošināt sabiedrības	Aizsardzības
	pār militārajām	demokrātisku kontroli pār	ministrija
	struktūrām	militārajām struktūrām,
		sekmējot saiknes veidošanos
		starp sabiedrību un
		militārajām struktūrām
Cilvēktie-	Pilsoņu un	Cietumu sistēmas	Iekšlietu
sības un	politiskās	reorganizācija un ieslodzīto	ministrija
minoritāšu	tiesības.	cietumu apstākļu uzlabošana
aizsardzība	Ekonomiskās,
	sociālās un
	kultūras tiesības
	Minoritāšu	Naturalizācijas procesa	Tieslietu
	aizsardzība un	veicināšana Latvijā	ministrija
	minoritāšu	Sabiedrības integrācijas	Izglītības un
	tiesības	nodrošināšana izglītības sistēmā.	zinātnes
		Priekšnosacījumu radīšana	ministrija
		informētas sabiedrības un
		līdzdalībā sabiedrības veidošanā.
		Pabeigt sabiedrības integrācijas	Izglītības un
		valsts programmas plāna	zinātnes
		izstrādi un uzsākt tās realizāciju	ministrija

Turpinājums - seko