Uzreiz gan arī paskaidrosim, ka 1940.gada maijā profesors Pāvils Kreišmanis mainījis savu uzvārdu uz Kveldi. Tāpēc arī monogrāfijas sastādītājs tās nosaukumā rakstījis "Profesors Pāvils Kreišmanis Kvelde", tādējādi uzsverot to, ka darbs attiecas uz visu profesora dzīvi.

Tas ir neparasts darbs, kurā kā mozaīkā apvienoti un aplūkojami izcilā lauksaimniecības izglītības darbinieka un speciālista biogrāfijas dati, viņa audzēkņu un ģimenes locekļu atmiņas, paša profesora runas un ļoti plašo publicēto darbu bibliogrāfija, ieskaitot literatūras sarakstu par viņa zinātnisko un sabiedrisko darbību. To visu papildina plašs fotoattēlu un dokumentu klāsts. Liela uzmanība veltīta profesora ģimenei un tās vēsturei, viņa dzīves lepnumam — dēliem Paulam un Andrejam, meitai Maijai.

Profesors P.Kreišmanis Kvelde autobiogrāfijā, runājot par savu dzīvi, tajā izšķir treju krāsu pavedienus — zaļu, zilu un sarkanu. Zaļais pavediens ir viņa dzīves un darba ciešā saistība ar lauksaimniecību; zilais — darbs zinātnes laukā: audzēkņu un studentu mācīšana un audzināšana, mācību grāmatu rakstīšana, bet sarkanais — viņa mīlestība uz dziesmu un mūziku.

Prof., Dr. agr. Pāvila Kreišmaņa dzīve ir bijusi ļoti daudzveidīga. Jau no jaunekļa gadiem viņš aizrāvies ar lauksaimniecību un mūziku. Interesanti, ka savā sabiedriskajā dzīvē P.Kreišmanis Kvelde ļoti daudz uzmanības veltījis koriem un kora dziedāšanai. Nosliece uz mūzika, šķiet, ierakstīta Kreišmaņa dzimtas gēnos. Latvijā plašai mūzikas draugu saimei labi pazīstams ir profesors un kora "Absolventi" diriģents Pauls Kvelde. Taču daudziem nav zināms, ka viņa tēvs bijis izcilais lauksaimniecības speciālists, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektors. Arī profesora meita Maija cieši saistīta ar mūziku, gan mācoties Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, gan vēlāk strādājot par obligāto klavieru pedagoģi septiņgadīgajā bērnu mūzikas skolā pie Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas. Grāmatā lasāms, ka arī mazmeitām Dacei un Antai ir dziedošas ģimenes, attēlā redzams ģimenes folkloras ansamblis.

Grāmatas sastādītājs galvenokārt atspoguļo zaļo un zilo pavedienu, par ko liecina tādi galveno nodaļu virsraksti kā "Priekuļi", "Latvijas Universitāte. Vecauce", "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija". Šajās nodaļās atrodamas laikabiedru atmiņas par Priekuļu lauksaimniecības skolotāju un vēlāko direktoru, sniegts ieskats Pāvila Kreišmaņa darbā Lauksaimniecības fakultātē. Tālāk aplūkota Pāvila Kreišmaņa Kveldes, pirmās Latvijas lauksaimniecības augstskolas — Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas — pirmā rektora, dzīve un darbs. Plaši atspoguļota Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas tapšana, tās iesvētīšana, piedaloties valsts prezidentam Dr. K.Ulmanim.

Seko interesanti materiāli par akadēmiju vācu un pēc tam arī krievu okupācijas laikā, kad Pāvilam Kveldem ar savu bagāto zināšanu pūru vairs neatrodas vieta un darbs akadēmijas sienās. Taču profesors paliek nesalauzts — viņš tic un strādā nākotnei, top mācību grāmatas, vērpjas sarkanais pavediens, gan pašam diriģējot, gan dziedot korī.

Saistošs materiāls darbā ievietots arī par Priekuļu un Bulduru skolu projektu autoru arhitektu Aleksandru Vanagu un Priekuļu lauksaimniecības skolas skolotāju, vēlāko LU docentu un Latvijas pirmā augu noteicēja autoru Jāni Bicki.

Piebilde grāmatas beigās liecina, ka S.Timšāns kā monogrāfijas sastādītājs un veidotājs piecu gadu garumā ir bijis grūtas izvēles priekšā. Darba izdošanai vajadzīgo līdzekļu trūkuma dēļ iecerētais un jau uzrakstītais rokraksts īsināts vairāk nekā uz pusi. Ja nebūtu šīs piebildes, varētu domāt, ka iespiests ir viss sagatavotais rokraksts, kas liecina tikai to, ka sastādītājs materiālus iespiešanai izvēlējies ļoti lietpratīgi.

Sigizmunds Timšāns darba veidošanā iesaistījis bibliogrāfus un tuviniekus: profesora meitu Maiju, dēlus Andreju un Paulu. Jāatzīmē arī vērienīgais bibliogrāfes Brigitas Papendikas veikums sadarbībā ar grāmatas veidotāju. Pedagoģijas maģistrs Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma izglītības un zinātnes vēstures muzeja sabiedriskais vadītājs Aleksandrs Lingarts daudz palīdzējis ar sava muzeja fondiem.

Iznācis darbs ne tikai izglītības un zinātnes, bet arī kultūras vēsturē.

Dr.biol. Edgars Vimba