Mūsu valodu palīdzējis, palīdz un palīdzēs uzturēt iespiests vārds

Par grāmatizdevēja

Jāņa Abuča pūru

Nesen no ilggadējā poligrāfiķa, tipogrāfijas "Rastri" iespiedēja Andra Abuča saņēmu vērtīgu dāvinājumu — saini ar viņa tēva Jāņa Abuča (1914 – 1978) apgādā "Ziemeļblāzma" (Zviedrija) izdotajām un saglabātajām, dzimtenē pārvestajām grāmatām. Iepazīstoties ar trimdas tautiešu pienesumu, šķirstot glīti izdotos sējumus par vēsturi, medicīnu, izglītību, mākslu, memuārus un daiļliteratūras izdevumus (no 1948. līdz 1978.gadam Vācijā un Zviedrijā "Ziemeļblāzma" laidusi klajā ap 200 grāmatu), var tikai apbrīnot šī sīkstā, neatlaidīgā vīra, latviešu censoņa un patriota mūža veikumu. Jāņa Abuča autori bijuši Jānis Jaunsudrabiņš, Artūrs Bērziņš, Kārlis Dziļleja, Pēteris Ērmanis, Veronika Strēlerte, Elza Ķezbere, Andrejs Eglītis, Jānis Grīns, Jānis Veselis, Gunārs Janovskis, Knuts Lesiņš, Kārlis Ieviņš, Andrejs Irbe, Eduards Salna, Jānis Rudzītis, Margarita Ausala, Fēlikss Cielēns, Linards Tauns, Valentīns Pelēcis, Jānis Kārkliņš u.c. Viņa rosinātas, tapušas grāmatas — piemiņas krājumi arhibīskapam Teodoram Grīnbergam, mācītājam Robertam Slokenbergam, zinātniekiem Leonīdam Slaucītājam un Haraldam Biezajam. Latviešu leģiona seši vēstures sējumi, kultūrvēsturisks pārskats "Rūjiena", kas kļuvis par bibliogrāfisku retumu. J.Abučs izdevis arī Raiņa un Aspazijas dienasgrāmatas, kalendārus, žurnālus, sociāldemokrātu izdevumu "Brīvība", Latviešu Nacionālā fonda bukletus. Bibliogrāfe Maija Kalniņa, kas iepazinusies ar Jāņa Abuča piezīmēm un saraksti, noskaidrojusi, ka pēc izdevēja tieša pamudinājuma uzrakstīts Mirdzas Čuibes dzeju un balāžu krājums "Vakarlaiva" un Ainas Zemdegas atmiņstāsts "Toreiz Lubes dzirnavās".

"Ziemeļblāzmas" tālredzīgie mērķi pausti jau kādā no sākotnējiem reklāmas prospektiem: "Mēs esam izkaisīti plašajā pasaulē, bieži dzīvojam šķirti no citiem tautiešiem. Lai nepazaudētu mūsu bagāto valodu, to palīdz uzturēt iespiests vārds. Tas vajadzīgs jo vairāk tur, kur ģimenē aug bērni un jaunatne. Ja zudīs valoda, zudīs saikne ar savu tautu." Vēstulē savam atbalstītājam Jānim Jaunsudrabiņam Jānis Abučs rakstījis: "Es te ņemos ar darbiem kā pustraks un, kad pārnāku mājās, spēka vairs nav. Turpināšu Raini, lai gan tas gādā tikai iztrūkumus. Tad te man stāv stāstu krājumi no Širmaņa, Kalēja, Pelēča. Šīs lietas laidīšu klajā pa 1000 eks., ne vairāk, un cenu — milzīgi mazu.(..) Mājās jau sen pārtiekam no algas un nekā jauna nespējam nopirkt. Cerības dod dažas grāmatas, kas pašreiz iet — Dziļuma "Dieva dzirnas" un gramatika. Biju piemaksājis pie Raiņa ap 30 000 kronas, resp. palicis parādā spiestuvei.(..) Toties daudz strādāju citus pasūtījumus... Šie darbi nav pie sirds, bet ko lai dara?" Savu ikdienu Jānis Abučs raksturojis vēstulē Ainai Zemdegai: "Laikam esmu viens no retajiem burtličiem, kas ne vien saliek, bet arī reizēm rediģē, lasa korektūras un arī visu aplauzumu paveic bez redaktora klātienes.(..) Laiku paņem sīkumi, ko normāli veic mācekļi vai palīgstrādnieki. Manai darba dienai ir 10 stundas, svētdienās un sestdienās pa 5 – 6 stundām."

Jānis Abučs dzimis 1914.gada 1.jūlijā Ķoņu muižas kalēja ģimenē. Tēvs mobilizēts Pēterburgas gvardes pulkā, 1916.gada vasarā nosūtīts uz fronti Karpatos, kur kritis. Jāņa zēna gadi aizritējuši vectēva muižas staļļmeistara Ādama Lūša ģimenē, kas vēlāk apmetās Rūjienas miestā, kur 1921.gadā uzsāktas skolas gaitas, vietējās spiestuves mācekļa un vienlaikus skatuves strādnieka darbs Saviesīgajā biedrībā, kas bija viena no rosīgākajām Vidzemē un pavēra iespēju būt klāt visos sarīkojumos, redzēt teātru izrādes, klausīties koncertus, Rūjienas ģimnāzijas (tai šovasar aprit 80.gadskārta) skolotāju—dzejnieces Martas Grimmas, Martas Putnes un Lidijas Perlbahas (Pērļupes) literāros referātus. Jānis Abučs aizrāvās arī ar sportu — futbolu un svarcelšanu (tā bijusi modē), ar laivu izbraucis Rūjas upi visā tās garumā, īsāku laiku strādājis Madonā un Pļaviņās, bet no 1934.gada — Rīgā Armijas spiestuvē līdz tās likvidācijai 1941. gada rudenī, pēc tam Valsts papīru spiestuvē līdz 1944. gada sākumam, kad iesaukts leģionā. Pēc ievainojuma Dancigas ielenkumā izvests uz Mēklenburgu un Lībeku, kur pieci gadi nostrādāti kādā vācu spiestuvē. Grāmatnieka darbs ar jaunu sparu turpināts pēc pārcelšanās uz Zviedriju 1950.gadā. Andris Abučs, kurš viesojies pie tēva 1968.gadā, stāstīja, ka viņš ļoti mīlējis savus bērnus un mazbērnus. Vācijā viņš apprecējies ar likteņbiedri latvieti Emiliju, kurai jau bija divi bērni. Viņas vīrs bijis leģionā mobilizētais leitnants Vabulis, kuru zviedri, baidoties no lielā kaimiņa, izdevuši padomju represīvajām iestādēm, un kurš ceļā uz ostu izdarījis pašnāvību.

Pēc Andra Abuča pārliecības, tēvs veicis divas svētas lietas — izdevis vērtīgas grāmatas, palīdzējis izaudzināt divus latviešu bērnus. Jautāts, vai tēvs gribētu kādreiz atgriezties Latvijā, viņš atbildējis — tikai tad, kad brīvi varētu braukt un iet, kur vēlas. Diemžēl dzimtenes lielo atmodu Jānis Abučs nepieredzēja. Pēdējie dzīves gadi bijuši ļoti grūti — 1974.gadā mirusi sieva, smagajos apstākļos, pārslodzē sabeigta veselība. Sava lolojuma "Ziemeļblāzmas" 30 gadu jubilejas priekšvakarā 1978.gada 28.jūlijā emigrācijā pāragri aprāvās izcilā grāmatnieka mūžs. Bet mājās, dzimtenē, pārnācis viņa darbs, grāmatas, likteņstāsti, laikmeta liecības, kas dāsni dāvātas bibliotēkām, kultūras darbiniekiem, tēvijas sargiem, skolām, bibliogrāfiem. Savukārt dzimtajā Rūjienā, kurai veltīts pēdējais "Ziemeļblāzmas" izdevums, dižajam grāmatizdevējam izveidots neparasts dzīves piemineklis. Ģeogrāfs un literāts ar muzejnieka dvēseli Vito Lapsa atgūtajā savas vecāsmātes namā, tā sauktajā Oliņmājā Rīgas ielā 14, ierīkojis kultūras centru — muzeju, izstāžu zāli, okupāciju atceres vietu, lasītavu un grāmatveikalu ar nosaukumu "Jāņa Abuča grāmatnīca", kur tiek cieņā turēts un daudzināts izcilā darbīgā novadnieka vārds un darbs.

Valdis Rūja —"Latvijas Vēstnesim"

" Esmu darījis tikai to, kas jādara.

Bez padoma, bez palīdzības,

Tā sakot — viena vīra teātris."

Jānis Abučs

Grāmatizdevējs Jānis Abučs karika-tūrista A.Berga skatījumā 1950.gadā

Foto: no Andra Abuča arhīva

.