Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 9.jūlijā

RAPLM: Par zemes pārvaldības likuma koncepciju

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 9.jūlijā, tika izsludināta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātā koncepcija zemes pārvaldības likumam, kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus zemes racionālai izmantošanai un aizsardzībai.

Koncepcijā iestrādāti risinājumi, kas paredz sakārtot zemes izmantošanas, aizsardzības, pārvaldības un informācijas jautājumus, kā arī nosaka atbildību par zemes izmantošanas pārkāpumiem.

Lai novērstu zemes degradācijas riskus un nodrošinātu zemes īpašnieku iespējas pilnvērtīgi izmantot zemi, nenodarot tai kaitējumu, koncepcijā noteikti vispārīgi zemes izmantotāju pienākumi un tiesības.

Par zemes izmantotājiem uzskatāmi zemes īpašnieki, valdītāji un arī nomnieki. Zemes izmantotājiem koncepcijā ir uzskaitīti šādi pienākumi: izmantot zemi atbilstoši teritorijas plānojumam, nepieļaut augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos un lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizaugšanu vai citus procesus, kas pasliktina zemes kultūrtehnisko stāvokli, kā arī ievērot zemes izmantošanas ierobežojumus. Tāpat nedrīkst pieļaut darbības, kas pasliktina citu zemes izmantotāju zemes kvalitāti, kā arī veicina vai rada zemes vai augsnes degradāciju.

Savukārt zemes izmantotāju tiesības ir: būvēt ēkas un būves, kas nepieciešamas, lai izmantotu zemi mērķiem, kādiem tā paredzēta, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos apbūves ierobežojumus, iznomāt zemes gabalu vai tā daļu, izmantot savā zemes gabalā esošos bieži sastopamos derīgos izrakteņus, ūdeņus, floru, faunu, kā arī citas zemes derīgās īpašības. Tāpat zemes iznomātāji var saņemt kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos par zemes īpašuma izmantošanas ierobežojumiem un pieprasīt zaudējumu atlīdzību par savā īpašumā vai valdījumā esošajai zemei nodarītajiem zaudējumiem.

Lai apmierinātu sabiedrības vajadzības un intereses, koncepcijā tiek piedāvāts arī noteikt ierobežojumus zemes izmantošanai. Atsevišķos gadījumos, kad tas nepieciešams, veicot zemes gabala attīstības plānošanu, līgumā ar pašvaldību var paredzēt, cik procentus no zemes gabala teritorijas jānodod sabiedrības vajadzībām, bet ne vairāk par 20 procentiem, piemēram, infrastruktūras vai citu objektu būvniecībai.

Koncepcijā noteikts, ka teritorijas, kurām ir sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, izglītības, zinātnes un kultūras jomā, ir nacionālo interešu teritorijas.

Tāpat koncepcija paredz zemes aizsardzību, kas ir būtiska ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai, novēršot zemes degradāciju. Piemēram, Zemes pārvaldības likumā būtu jāparedz degradēto teritoriju klasifikācijas izstrāde un šo teritoriju iekļaušana pašvaldību teritoriju plānojumos, potenciālie riska līmeņi augsnes degradācijā un šo riska teritoriju noteikšana, kā arī veicamie pasākumi šo teritoriju atjaunošanai.

Zemes kvalitātes jeb tās ražotspējas rādītāji ir vieni no pamatrādītājiem zemes racionālai izmantošanai un pamats lēmumu pieņemšanai par zemes izmantošanas attīstību. Līdz šim zemes kvalitātes novērtēšana normatīvajos aktos nav reglamentēta, koncepcija paredz zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību, kritērijus un vērtēšanas periodiskumu, kas varētu būt ik pēc 20 gadiem.

Koncepcija tāpat nosaka zemes pārraudzību, un tās mērķis ir noteikt zemes stāvokli un tās izmaiņas, kā arī atbildību gadījumos, kad tiek pārkāpti zemes izmantošanas noteikumi.

Latvijā jau kopš zemes reformas pirmsākumiem zeme tiek uztverta kā īpašuma objekts, bet ne kā dabas sastāvdaļa, kas īpaši jāaizsargā un racionāli jāizmanto. Zemei kā unikālam resursam ir arī citas funkcijas, piemēram, biomasas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, cilvēku fiziskā un kultūras vide, dažāda veida izejvielu un oglekļa krātuve. Koncepcija nodrošina līdzsvarotu tiesisko regulējumu zemes izmantošanā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par teritoriju noteikšanu mikroliegumu izveidei

9.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.

Šajā Ministru kabineta noteikumu projektā, kas izstrādāts, sadarbojoties ar Zemkopības ministrijas Meža resursu departamentu un Valsts meža dienestu, tiek precizēti un ieviesti nosacījumi un kritēriji, lai atvieglotu un paātrinātu mikroliegumu izveidošanu ar mērķi efektīvi veicināt dabas aizsardzības prasības noteiktās vietās. Tiks skaidri formulētas teritorijas, kur mikroliegumus izveido un kur tos neizveido. Ja mikroliegums tiek izveidots kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, papildus šajos noteikumos noteiktajam piemērojamas normas, kas regulē īpaši aizsargājamās dabas teritoriju apsaimniekošanu.

Šobrīd esošā likumdošana nenosaka pilnīgu mikroliegumu izveidošanas vai atcelšanas kartību. Tāpat nav noteikta kārtība, kurās vietās mikroliegumos neizveido, piemēram, ekspluatācijas aizsargjoslās un objektos, rūpniecības apbūves teritorijās u.c.

VidM: Par Latvijas un Baltkrievijas vides ministriju sadarbības līgumu

9.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Vides ministrijas un Baltkrievijas Republikas Dabas resursu un vides aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā”.

Šis līgums regulēs divpusējo sadarbību vides aizsardzībā un aptvers sadarbību pārrobežu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī veicinās Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas turpmāko sadarbību. Šī līguma mērķis ir pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju “Braslavas ezeri”, “Augšdaugava”, “Riči” un “Silene” dabas kompleksu un objektu aizsardzība un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšana, pusēm koordinēti un saskaņoti strādājot.

Vides ministrija un tās padotības iestādes jau otro gadu projektu ietvaros sadarbojas ar Baltkrievijas Republikas Dabas resursu un vides aizsardzības ministriju pārrobežu dabas aizsardzības jomā. Gan Latvijā, gan Baltkrievijā notikušas atkārtotas tikšanās, kuru mērķis bija situācijas izvērtēšana, lai rastu iespējas sadarboties abu valstu pārrobežu dabas aizsardzībā.

Šāds līgums vides jomā attīstīs veiksmīgu sadarbību starp abu valstu iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, kas nodarbojas ar vides aizsardzību, kā arī kalpos par juridisko pamatu praktiskās sadarbības īstenošanai.

VidM: Par ūdens resursu lietošanas beztermiņa atļaujām

9.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts ““Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju””.

Noteikumu projekts paredz, ka ūdens resursu lietošanas atļaujas būs bez termiņa ierobežojuma un tās Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm pārskatīs un atjaunos ik pēc septiņiem gadiem. Ņemot vērā valsts pārvaldes reformu, risinājums, kas attiecināms uz beztermiņa atļauju izsniegšanu Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm, dos iespēju optimāli nodrošināt savas funkcijas atļauju izsniegšanā.

Noteikumu projektā paredzēts, ka turpmāk ūdens resursu lietotājs reģionālajā vides pārvaldē varēs iesniegt iesniegumu arī elektroniskā dokumenta veidā, tāpat ir precizētas iesniegumam pievienoto dokumentu satura un veida prasības.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra noteikumos Nr.142 “Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums””, ko 9.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) nolikumā precizēt likumos noteiktās dienesta funkcijas un uzdevumus funkciju izpildei.

Normatīvā akta projekts nosaka, ka dienesta darbības mērķis ir nodrošināt patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas un dzīvnieku barības apriti, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitārās robežkontroles prasību ievērošanu.

Turpmāk papildus jau esošajām funkcijām PVD būs jāorganizē un jāveic ciltsdarbā iesaistīto personu, komersantu un organizāciju pārbaude, kā arī jākontrolē piena ražotāji un piena pircēji normatīvajos aktos par piena kvotām noteiktajā kārtībā.

ZM: Par izmaiņām meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.590 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi””, ko 9.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas izslēdz normu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļaujas izsniegšanu, noteikumu projekts paredz atcelt prasību par to, ka zemes lietošanas veida izmaiņas, kas saistītas ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības izmaiņām, tiek pievienotas Meža valsts reģistram un nosūtītas Valsts zemes dienestam tikai pēc tam, kad veikta lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija.

Papildus noteikumu projektā tiek precizēts veids, kādā Meža valsts reģistrā tiek uzturēta informācija par iežogotām meža platībām dzīvnieku turēšanai, Valsts meža dienesta Valsts zemes dienestam nododamā informācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai, iesniegumam par galveno cirti un rekonstruktīvo cirti pievienojamās cirsmas skices formāts.

Tiek mainīta koku ciršanas apliecinājuma veidlapa, paredzot iespēju par vairākām cirsmām izsniegt vienu apliecinājumu, un vienkāršota Valsts meža dienestā ikgadēji iesniedzamā koku ciršanas pārskata struktūra, kā arī samazināts sagatavojamo eksemplāru skaits apliecinājumiem par meža reproduktīvā materiāla iegūšanu un apliecinājumiem par minerālmēslu un pesticīdu lietošanu meža zemēs.

Tāpat normatīvais akts tiek papildināts ar jaunu meža zemes veidu meža apsaimniekošanā – kokmateriālu krautuves vietu, kas dos iespēju meža īpašniekiem koncentrēti plānot mežistrādes darbus.

ZM: Par Lauksaimniecības datu centra papildu funkcijām

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumos Nr.663 “Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs””, ko 9.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Tā kā Zemkopības ministrija ir izdarījusi izmaiņas saistībā ar pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām, noteiktas Ciltsdarba valsts inspekcijas funkcijas paredzēts nodot Lauksaimniecības datu centram.

Paredzams, ka turpmāk slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību, biedrību un nodibinājumu izvērtēšanu šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanai un komersantu, kas nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, izvērtēšanu veiks Lauksaimniecības datu centrs. Tāpat datu centrs sertificēs ciltsdarbā nodarbinātās personas un apstiprinās jaunas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes.

Atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos par slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzību plānots, ka datu centrs analizēs arī slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzības datu bāzes riska faktorus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

VK: Par noteikumu projektu gada pārskatu sagatavošanai

Lai valsts budžeta finansētām iestādēm noteiktu pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, Valsts kase (VK) ir sagatavojusi jaunu noteikumu projektu “Noteikumi par gada pārskatu sagatavošanas kārtību”, kas 9.jūlijā tika izskatīts valsts sekretāru sanāksmē.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un pārskatu veidlapas, kurās atbilstoši normatīvajos aktos grāmatvedības un budžeta jomā noteiktajam klasificē darījumus.

Tāpat projekts paredz pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts kasē par no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, par kurām pārskatus iesniegs attiecīgā ministrija vai pašvaldība, kuras padotībā ir atvasinātā publiskā persona.

Noteikumu projekts neievieš būtiskas izmaiņas esošajos noteikumos. Tiek mainīta veidlapa Nr. 4-1 “Pašu kapitāla (neto aktīva) izmaiņu pārskats” un detalizētāk aprakstīta veidlapu aizpildīšana. Sagatavotie noteikumi paredz aizstāt esošos MK noteikumus Nr.749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību”. Esošie grozījumi noteikumos Nr.749 pārsniedz 50% no pamatnoteikumiem. Jauni noteikumi izstrādāti, lai atvieglotu grozījumu uztveri liela apjoma tekstā.

Valsts kase jau iepriekš valsts sekretāru sanāksmē ir iesniegusi un izskatījusi saistošus MK noteikumu projektus par mēneša pārskatu sagatavošanu un par gada pārskatu sagatavošanu.

Zane Šneidere, Valsts kases preses sekretāre