Eiropas Komisija: Par digitālo dividendi un Eiropas ekonomikas izaugsmi

Eiropas pāreja no analogās televīzijas uz digitālo atbrīvos radiofrekvences, ko varēs izmantot jaunu pakalpojumu sniegšanai. ES ir labvēlīgā situācijā, lai no šīs digitālās dividendes gūtu labumu: Vācija, Somija, Luksemburga, Zviedrija, Nīderlande, Beļģija (Flandrijas daļa) un liela daļa Austrijas jau ir izslēgušas zemes analogās televīzijas apraidi, bet citas ES valstis to plāno izdarīt līdz 2012.gadam (IP/09/266). 12.jūnijā arī ASV notika pāreja uz digitālās televīzijas apraidi. Izmantot visas iespējas, ko sniedz šī pāreja, – tā ir viena no ES telekomunikāciju politikas prioritātēm, jo atbrīvotās radiofrekvences var izmanot, lai uzlabotu komunikāciju un piekļuvi audiovizuālajam saturam. Ja šīs frekvences efektīvi izmantos, tās veidos arī apjomradītus ietaupījumus un uzlabos ES konkurētspēju, stimulējot inovācijas aprīkojuma un bezvadu pakalpojumu jomā, kā arī atvieglinot piekļuvi mobilajiem platjoslas pakalpojumiem. 10.jūlijā Komisija uzsāka apspriedes, kuru mērķis ir noteikt, kā vislabāk īstenojama ES līmeņa sadarbība, lai no šīs vienreizējās iespējas gūtu vislielāko labumu. Šīs apspriedes risināsies līdz 2009.gada 4.septembrim.

 “Digitālā dividende ir kļuvusi aktuāla izšķirošā brīdī, kad mēs darām visu, lai visas Eiropas daļas pievienotu ātrdarbīgajai platjoslai, nodrošinātu augstas kvalitātes apraidi un paplašinātu patērētāju izvēles iespējas attiecībā uz bezvadu pakalpojumiem nākotnē,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Ja Eiropa radīs koordinētu pieeju tādam radiofrekvenču izmantojumam, kas būtu maksimāli efektīvs, tā sasniegs visus minētos mērķus. Atkarībā no tā, kāda būs mūsu izvēle, digitālās dividendes potenciālā ietekme var būt miljardus eiro vērta. Pirms priekšlikumu izstrādes pabeigšanas mēs vēlamies labāk izprast sabiedrības, raidorganizāciju, mobilo operatoru un citu tirgū iesaistīto personu viedokli par šīm iespējamām izvēlēm.”

Atbrīvotais radiofrekvenču spektrs ļaus raidīt datus lielā attālumā, pāri valstu robežām; tādējādi lēmumi, kurus šajā sakarā pieņems viena dalībvalsts, ietekmēs apgabalus simtiem kilometru tālumā. Ja nebūs koordinācijas, šis vērtīgais resurss netiks optimāli izmantots un var gadīties, ka dažās Eiropas vai atsevišķu valstu daļās kādi pakalpojumi nebūs pieejami.

Lielākais digitālās dividendes izmantošanas potenciāls ir saistīts ar masu patēriņa pakalpojumiem gan televīzijas, gan mobilās platjoslas jomā. Ir vēlams, lai vienu aprīkojumu varētu izmantot vienās un tajās pašās frekvencēs visā ES, jo tas sniegtu vērienīgas ekonomiskās priekšrocības. Šāda saskaņošana ļautu aprīkojuma ražotājiem veidot apjomradītus ietaupījumus, kā rezultātā samazinātos aprīkojuma cena, kas savukārt stimulētu patērētāju pieprasījumu un padarītu šos pakalpojumus daudz pieejamākus.

Ja Eiropas līmenī tiks nodrošināta pienācīga koordinācija, digitālās dividendes izmantošanas ekonomiskā ietekme no šā brīža līdz 2015.gadam varētu palielināties par papildu 20 līdz 50 miljardiem eiro. Ilgākā termiņā, proti, pēc 2015.gada, ar ES mēroga koordināciju varētu gūt papildu peļņu 30 miljardu eiro apmērā.

Tā kā no 2012.gada digitālā televīzija pilnībā aizstās analogo apraidi un tā kā dažas dalībvalstis vēlas tūlītēji izmantot bezvadu risinājumu iespējas, lai sasniegtu pilnīgu platjoslas pārklājumu, ES valstīm tagad nekavējoties ir jāvienojas par kopīgu pieeju.

Komisija ierosina pieņemt ES ceļvedi – vienotu un koordinētu pasākumu kopumu, kas ieskicēts apspriedēs. Lai regulatoriem un nozarei tiktu nodrošināta skaidra un prognozējama regulatīvā vide, kas ļautu vislielākā mērā un visefektīvāk izmantot digitālo dividendi, Komisija apsver arī iespēju saskaņot 800 MHz joslu, kas ir jo īpaši piemērota jaunākās paaudzes mobilajai platjoslai.

ES ceļvedī tiktu izklāstītas priekšrocības, ko sniegtu radiofrekvenču koordinācija, vienlaikus atvēlot dalībvalstīm zināmu elastību atbilstīgi vietējai un valsts specifikai, piemēram, radioapraides jomā. Ar šā ceļveža palīdzību tiks uzlabota arī vispārējā radiofrekvenču pieejamība, ko nevarētu panākt, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi, kā arī tiks nodrošināti pieejamāki un savstarpēji savietojami pakalpojumi.

Komisija iesniegs galīgo priekšlikumu, tiklīdz būs noslēgušās šīs sabiedriskās apspriedes.

Vispārēja informācija

Analogā televīzija aizņēma plašu radio spektra segmentu, bet, tā kā digitālā televīzija šo spektru izmanto daudz efektīvāk, atbrīvojas jauni spektri, ko var tagad izmantot jauniem lietojumiem. Šī atbrīvotā spektra daļa jeb tā sauktā digitālā dividende ir īpaši saistoša, jo šajās frekvencēs signālus var raidīt ļoti tālu un izmantot bez jebkādām grūtībām iekštelpās. Tādējādi līdzās TV raidorganizācijām ir daudz citu potenciālo kandidātu piekļuvei šai radio spektra daļai.

2007.gada novembrī Komisija nāca klajā ar paziņojumu, kurā tā skaidri norādīja, ka radiofrekvenču spektra jomā ir nepieciešama pienācīga ES līmeņa koordinācija, kā arī piedāvāja iespējamās pieejas. Tagadējās apspriedes, kas iekļaujas svarīgākajos minētā paziņojuma īstenošanas rezultātos, ir turpinājums diskusijām, kas risinātas ar nacionālajiem regulatoriem un nozarē iesaistītajām personām, kā arī sociālekonomiskajam pētījumam, kas tiek veikts, lai noskaidrotu, kāda ir dažādu iespējamo digitālās dividendes izmantošanas scenāriju potenciālā ietekme.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa