Izglītības un zinātnes ministre: Par daudzfunkcionālām izglītības iestādēm Rīgā

10.jūlijā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tiekoties ar jaunievēlēto Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, aicināja veidot skolas par daudzfunkcionālām izglītības iestādēm, lai tajās varētu iegūt gan dažādu pakāpju formālo izglītību, gan pēc iespējas plaša spektra neformālās prasmes

Tikšanās laikā abas puses vienojās par sadarbības turpināšanu.

Ministre uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija veikusi nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai būtiski mazinātu birokrātiskos šķēršļus izglītībā, lai sekmētu izglītības iestāžu tīkla dažādošanu, veidotu skolu filiāles un lai kopumā izglītības procesu organizētu efektīvi un racionāli. Tāpat tiek pārskatīts un atslogots arī mācību saturs.

Ministre akcentēja, ka īpaši svarīgi ir racionāli, atbildīgi un laikus plānot izglītības iestāžu tīklu, atbilstoši skolēnu interesēm, finansiālajai situācijai, tajā skaitā – saistībā ar jauno finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam”, kā arī ievērojot demogrāfisko situāciju. Šāda rīcība veicinās to, lai pēc iespējas vairāk līdzekļu varētu ieguldīt izglītības kvalitātes uzlabošanā, jo “skolai ir jābūt tur, kur ir bērni, un lai viņi varētu iegūt atbilstošu izglītību, nevis kādiem citiem mērķiem” – teica T.Koķe.

Skolu tīkla kontekstā T.Koķe rosināja pievērst uzmanību arī iestāžu piepildījumam, skolēnu zināšanu līmenim un sekmības dinamikai.

Ministre piebilda, ka daļa pilsētas skolu, kuru ietilpība ir ap 1000 skolēnu, ir puspiepildītas, turklāt atrodas tuvu viena otrai, tāpat atsevišķās skolās nav vērojama būtiska sekmības un mācību sasniegumu dinamika.

Ņemot vērā jauno finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam”, no valsts budžeta piešķirtās mērķdotācijas Rīgas pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2009.gada septembrī – decembrī ir 9 040 019 latu.

Tas saskaņā ar modeli “nauda seko skolēnam”, saistībā ar bērnu skaita samazināšanos, skolēnu un skolotāju proporcijas palielināšanu (pilsētā 10,2 skolēni uz vienu skolotāju) ļauj finansēt 6918 pedagoģiskās likmes, par vienu likmi jeb 21 kontaktstundu nodrošinot 250 latu lielu atalgojumu. Salīdzinājumam, 2008./2009.gadā no valsts budžeta Rīgā tika finansētas 10 135 pedagoģiskās likmes.

2008./2009.mācību gada statistika liecina, ka kopumā Rīgā ir 156 vispārējās izglītības iestādes, to skaitā divas valsts ģimnāzijas, 118 vidusskolas, 18 pamatskolas, 12 sākumskolas, 6 vakara (maiņu) vidusskolas. Vispārizglītojošajās dienas skolās strādā 8430 pedagogu, bet vispārizglītojošajās vakara (maiņu) skolās – 274 pedagogi.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī sporta skolu jautājums. Rīgā ir 16 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – 11 ar vienu sporta veidu un piecas kompleksās, kurās sporta iemaņas 512 mācību treniņu grupās un 13 sporta veidos apgūst 6616 audzēkņi. Ministre rosināja pēc iespējas racionāli plānot arī sporta skolu tīklu, lai mazinātu administratīvās izmaksas, tādējādi šajos finansiālajos apstākļos nepasliktinot iespējas bērniem un jauniešiem nodarboties ar sportu. Viņa pauda gatavību turpināt sadarbību ar pašvaldību arī saistībā ar sporta skolām.