Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 14.jūlijā

AM: Par brigādes ģenerāļa J.Kiukucāna atbrīvošanu no Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieka amata

14.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par J.Kiukucānu”.

AM Augstākās atestācijas komisijas padomes sēdē tika nolemts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vietnieku brigādes ģenerāli Juri Kiukucānu iecelt militārā pārstāvja NATO un ES amatā no šā gada 1.augusta.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 16.panta otro daļu NBS komandiera vietniekus amatā ieceļ un atbrīvo no amata MK pēc aizsardzības ministra priekšlikuma. Lai brigādes ģenerāli J.Kiukucānu ieceltu militārā pārstāvja NATO un ES amatā, viņš ar Ministru kabineta rīkojumu tiek atbrīvots no NBS komandiera vietnieka amata.

Brigādes ģenerālis J.Kiukucāns NBS komandiera vietnieka amatā iecelts 2006.gada 20.decembrī.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par 1966.gada 16.decembra ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijā

14.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts trešais kārtējais nacionālais ziņojums par 1966.gada 16.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijā no 2004. līdz 2008.gadam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 28.maija rīkojumu Nr.297 “Par darba grupu nacionālā ziņojuma sagatavošanai par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām izpildi Latvijas Republikā” tika izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar minētā ziņojuma izstrādi. Darba grupā bija pārstāvēta Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Ģenerālprokuratūra un Tiesībsarga birojs. Ziņojums tika nosūtīts komentāru sniegšanai Latvijas Cilvēktiesību centram, sabiedriskās politikas centram “Providus”, Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūtam, Latvijas Pilsoniskajai aliansei, Latvijas Sarkanajam Krustam, biedrībai “Patvērums “Drošā māja””.

Darba grupas sagatavotais trešais kārtējais ziņojums sniedz informāciju par Starptautiskajā paktā ietverto prasību izpildi Latvijā no 2004. līdz 2008.gada 30.jūnijam, statistikas datus par situācijas attīstību pārskata periodā, kā arī informāciju par Latvijas paveikto 2003.gada 6.novembrī ANO Cilvēktiesību komitejas pieņemto rekomendāciju īstenošanai.

Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā ziņojums tiks tulkots angļu valodā un iesniegts ANO. Ziņojuma teksts latviešu valodā ir pieejams Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja mājaslapā: http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/@id=102.

ĀM: Par 1989.gada 20.novembra ANO Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā ziņojuma sagatavošanu

14.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts rīkojums par darba grupas izveidi kārtējā nacionālā ziņojuma sagatavošanai par 1989.gada 20.novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā.

Saskaņā ar 2006.gada 2.jūnija ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām Latvijai ir jāsagatavo kārtējais ziņojums par 1989.gada ANO Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā.

Ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai tiks sniegta informācija par Konvencijas izpildi Latvijā no 2004.gada līdz 2008.gadam, kā arī par Latvijas paveikto 2006.gada 2.jūnijā ANO Bērnu tiesību komitejas pieņemto rekomendāciju īstenošanai.

Rīkojuma projektā tiek sniegta informācija par valsts iestāžu pārstāvjiem, kas piedalīsies ziņojuma izstrādes darba grupā, kurus izvirzīja Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Ģenerālprokuratūra.

ĀM: Par Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos nolikumu

14.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos nolikums”.

Jaunais sanāksmes nolikums precizē vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos (VAS) uzdevumus, sastāvu un darbību, lai nodrošinātu efektīvāku ES jautājumu koordināciju nacionālajā līmenī un sekmīgāku Latvijas interešu aizstāvēšanu ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Turpmāk VAS diskusijas būs īpaši vērstas uz Latvijai prioritāru jautājumu noteikšanu un apspriešanu, kā arī jauno ES iniciatīvu analizēšanu sākotnējā jautājuma izskatīšanas stadijā.

VAS darbā paredzēta lielāka sociālo partneru un nevalstisko organizāciju iesaiste – ar padomdevēja tiesībām sanāksmē piedalīsies Latvijas Daba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, savukārt nacionālās pozīcijas izskatīšanu VAS sēdē varēs ierosināt arī biedrības un nodibinājumi.

Ar padomdevēja tiesībām VAS darbā turpmāk piedalīsies arī Ministru prezidenta birojs.

VAS darba kārtība pirms katras sēdes tiks publicēta Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par jaunu FM pārstāvi Ventspils ostas valdē

Valdība otrdien, 14.jūlijā, par Finanšu ministrijas (FM) izvirzīto pārstāvi Ventspils ostas valdē apstiprināja Ministru prezidenta padomnieci juridiskajos jautājumos Sandru Bukani.

S.Bukane savulaik ieņēmusi Valsts nekustamo īpašumu aģentūras valdes locekļa amatu un pildījusi ģenerāldirektora vietas pienākumu izpildītājas pienākumus. Sandra Bukane ir ieguvusi juridisko izglītību Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kā arī saņēmusi profesionālās izglītības diplomu nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā, pabeidzot Latvijas Universitātes nekustamā īpašuma vērtētāju skolu.

S.Bukane Ventspils ostas valdē nomainīs līdzšinējo ministrijas pārstāvi Aivaru Tiesnesi.

Valdība arīdzan lēma par S.Bukanes amatu savienošanu. S.Bukanes iecelšana Ventspils ostas valdē interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

EM: Par izglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēmu līdz 2015.gadam

Ekonomikas ministrija 14.jūlijā Ministru kabineta sēdē prezentēja izstrādātās prognozes darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā (līdz 2015.gadam).

Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda: lai laikus sagatavotos paredzamajām izmaiņām darba tirgū, jāveic attiecīgas izmaiņas arī izglītības un apmācības sistēmā, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību.

Tāpēc rosinām Izglītības un zinātnes ministrijai ņemt vērā vidējā termiņa darba tirgus prognozes, nodrošinot izglītības piedāvājumu, un ikgadējā pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam izpildes gaitu iekļaut arī informāciju par izglītības piedāvājuma izmaiņām. Papildus rosinām arī Labklājības ministrijai ņemt vērā šīs prognozes, izstrādājot darba tirgus īstermiņa prognozes un profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.

2009. un 2010.gadā sagaidāms darba tirgus pieprasījuma sarukums, kas izraisīs bezdarba palielinājumu – bezdarba līmenis 2009.gadā var pieaugt gandrīz divas reizes. Darba tirgus nostabilizēšanās prognozējama 2012.gadā un nodarbinātības pieaugums atsāksies 2013.gadā. Paredzams, ka bezdarba līmenis Latvijā 2015.gadā būs tuvu 2008.gada rādītājam.

Jāņem vērā, ka turpmākā ekonomikas izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes pieaugumu un mazāk uz nodarbinātības palielināšanos, ko noteiks augstā konkurence preču un pakalpojumu tirgos.

Nozaru griezumā lielākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums sagaidāms sabiedrisko pakalpojumu nozarē, kā arī lauksaimniecībā un tirdzniecībā. Savukārt visātrāk no ekonomiskās lejupslīdes radītām sekām varētu atgūties transporta nozare.

Darba spēka pieprasījums kopumā saruks vienmērīgi visās profesiju grupās, taču piedāvājums samazināsies nevienmērīgāk, izsaucot būtiskas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma disproporcijas (neatbilstības) atsevišķās profesiju grupās.

No trīs kvalifikācijas līmeņiem lielākā neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu būs vērojama augstākās izglītības profesiju grupā. Šajā kvalifikācijas grupā nozīmīgākais darbaspēka pārpalikums būs vērojams humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Savukārt inženieru un arhitektu profesiju grupa būs salīdzinoši labākā situācijā, un straujākas ekonomikas izaugsmes gadījumā pieprasījums pēc inženieru profesiju grupas pārstāvjiem var netikt pilnībā apmierināts.

Vidējās kvalifikācijas profesijās piedāvājums tikai nedaudz pārsniegs pieprasījumu, un var pat rasties situācija, ka nodrošinājums ar vidējās kvalifikācijas speciālistiem ir nepietiekams. Šāda situācija var rasties, ja ir pārāk mazs šo specialitāšu absolventu skaits vai viņu iegūtās prasmes nebūs atbilstošas. Paredzams, ka starp vidējās kvalifikācijas profesiju grupām visvairāk pieprasīti darba tirgū būs mehāniķi un atslēdznieki, kā arī transporta līdzekļu vadītāji. Savukārt pārpalikums tiek prognozēts būvniecības vidējās kvalifikācijas speciālistu grupā.

Ziņojumā iekļautās prognozes balstās uz trim tautsaimniecības attīstības scenārijiem – bāzes, kas ir ar vislielāko varbūtību, kā arī straujākas un vājas izaugsmes scenārijiem. Tautsaimniecības attīstības scenāriji veidoti saistībā ar turpmākās ekonomiskās izaugsmes iespējām, ko lielā mērā nosaka pasaules finanšu krīzes attīstība.

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā – http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40121670&mode=mk&date=2009-07-14.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par 20 miljonu latu pārdali valsts garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai

Valdība otrdien, 14. jūlijā, atbalstīja grozījumus darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā, lai veiktu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārdali 20 miljonu latu apmērā aktivitātei “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, tai skaitā valsts eksporta kredītu garantiju izsniegšanai.

Grozījumi darbības programmas papildinājumā izstrādāti saskaņā ar šā gada 7.jūlija MK lēmumu par finansējuma pārdali darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”.

Sniedzot valsts garantijas, paredzams, ka tiks nodrošināta eksporta apjomu un darba vietu saglabāšana, sekmēta ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās, kā arī tādi makroekonomiskie rādītāji kā iekšzemes kopprodukts un ienākumu pieaugums valsts budžetā.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam prioritāte “Finanšu pieejamība” papildināta ar jaunu iznākuma rādītāju aktivitātē “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” — komersanti, kas saņēmuši īstermiņa eksporta garantijas. Tādējādi tiek plānots, ka līdz 2013.gada beigām īstermiņa eksporta garantijas tiks izsniegtas 100 komersantiem.

Vienlaikus ar grozījumiem darbības programmas papildinājumā aktivitātei “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” tiek samazināts minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam no pieciem miljoniem latu līdz trim miljoniem latu.

Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros pieejamais ES fondu finansējums ir 737 miljoni eiro jeb 16% no kopējā 4,53 miljonu eiro lielā

2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda pieejamā finansējuma.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par ES fondu projektu īstenošanu bez valsts budžeta līdzekļiem

Valdība otrdien, 14.jūlijā, atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu, kā arī MK noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtību.

Līdz šim atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde varēja slēgt līgumu ar ES fondu finansējuma saņēmēju tikai tad, ja iestādes rīcībā bija finanšu resursi līguma saistību izpildei. Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos turpmāk būs iespēja slēgt līgumu par ES fondu projekta īstenošanu arī tad, ja atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei nav finanšu resursu līguma saistību izpildei, taču ES fondu finansējuma saņēmējs var īstenot ES fondu projektu par saviem līdzekļiem. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

Vienlaikus tika atbalstīti arī grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī par maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtību. Atbilstoši izmaiņām tiesību aktā izveidota arī tāda maksājumu plūsma ES fondu projektos, kur finansējuma saņēmējs nav valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, kas paredz izdevumus valsts budžetā tikai pēc atmaksu saņemšanas no Eiropas Komisijas un atmaksu veikšanu ES fondu finansējuma saņēmējam pēc izdevumu deklarēšanas un atmaksas saņemšanas no Eiropas Komisijas.

Jaunā maksājumu plūsma no pašreizējās maksājumu plūsmas atšķiras ar to, ka ES fondu finansējuma saņēmējam jānodrošina sākotnējais finansējums ES fondu projekta uzsākšanai, nacionālā līdzfinansējuma daļa, kā arī pagarinās laiks, kurā tiek veiktas atmaksas ES fondu finansējuma saņēmējam. Līdztekus tiek atslogots valsts budžets.

Maksājumu plūsmas galvenie atskaites punkti pirms un pēc izmaiņām

Elīna Dobulāne, Finanšu ministrija Preses nodaļas vadītāja

IZM: Par Eiropas Sociālā fonda mērķstipendijām profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem jaunajā mācību gadā

Lai 2009./2010.mācību gadā visiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem nodrošinātu Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas un operatīvi administrētu šim mērķim papildus piešķirto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, 14.jūlijā Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus noteikumos, kas regulē darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.4.apakšaktivitātes “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” īstenošanu. Pieņemtie grozījumi paredz palielināt šim mērķim atvēlēto finansējumu no 10 500 718 uz 25 500 718 latiem, kā arī paplašināt mēŗkstipendiju saņēmēju loku no 10 000 līdz 25 000 audzēkņu, nodrošinot mērķstipendiju katram sekmīgi studējošajam audzēknim visās profesionālās izglītības programmās.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais grozījumu projekts apstiprināšanai MK tika virzīts steidzamības kārtā, lai nodrošinātu mērķstipendiju izmaksu sekmīgi studējošiem audzēkņiem visās profesionālās izglītības programmās jau 2009./2010.mācību gada sākumā.

Šobrīd spēkā esošie noteikumi mērķstipendiju paredz piešķirt tikai tiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri sekmīgi mācās inženierzinātņu un tehnoloģiju, arhitektūras un būvniecības izglītības tematisko jomu programmās. Gada sākumā uzsāktajā projektā šobrīd ir iesaistītas 59 skolas.

Turpmāk ESF mērķstipendijas varēs piešķirt, sākot jau ar pirmo mācību gadu. 1.kursa audzēkņiem tā būs no 10 līdz 20 latiem mēnesī, 2., 3. un 4.kursa audzēkņiem no 20 līdz 50 latiem mēnesī. Līdzšinējie nosacījumi pieļāva stipendiju piešķirt, tikai sākot no otrā mācību gada.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Rīgas Dzelzceļnieku skolas apvienošanu ar Rīgas Valsts tehnikumu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina darbu, lai sakārtotu savā pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu tīklu, nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku izglītības procesu, optimizētu skolu uzturēšanas izmaksas un novērstu izglītības iestāžu parādsaistību veidošanos. Turklāt būtiska finansējuma samazinājuma rezultātā kā vienu no risinājumiem IZM kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem redz izglītības iestāžu apvienošanu. Tādēļ 14.jūlijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Rīgas Dzelzceļnieku skolas pievienošanu Rīgas Valsts tehnikumam. Reorganizāciju plānots veikt līdz 2009.gada 17.augustam.

Rīgas Dzelzceļnieku skola īsteno tikai divas izglītības programmas – “Dzelzceļa pakalpojumi” un “Dzelzceļa transports”. Ar jauno mācību gadu visiem esošajiem tehnikuma audzēkņiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izvēlēto izglītības programmu apguvi Rīgas Valsts tehnikumā, kurā ir mācību procesam atbilstošākas telpas un kvalitatīvāka materiāli tehniskā bāze. Tā kā abas skolas atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, izglītības pieejamība nebūs apdraudēta. Reorganizācijas rezultātā radīsies iespējas efektivizēt skolu uzturēšanas izmaksas – vienai skolai paredzot abām profesionālās izglītības iestādēm plānoto finansējumu, būs iespējams joprojām nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu un atbilstoši segt uzturēšanas izdevumus.

MK apstiprinātais rīkojuma projekts arī paredz nodot Finanšu ministrijas valdījumā pašlaik Rīgas Dzelzceļnieku skolas lietoto nekustamo īpašumu – zemes vienību 4400 kvadrātmetru platībā un četras būves, kas atrodas Rīgā, Abrenes ielā 2.

Līdz šim apstiprināta Rīgas 10.arodskolas slēgšana, kā arī Apes arodvidusskolas, Kazdangas profesionālās vidusskolas, Daugavpils Mežciema arodskolas un Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma reorganizācija. IZM turpina sarunas par profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu ar plānošanas reģionu un profesionālās izglītības iestāžu pārstāvjiem, turklāt profesionālās izglītības iestāžu attīstības iespējas pārrunā arī ar pašvaldību pārstāvjiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Vidzemes Augstskolas rektores apstiprināšanu

14.jūlijā Ministru kabinets Vidzemes Augstskolas rektores amatā atkārtoti apstiprināja vēstures doktori Viju Daukšti.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta otro daļu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Vidzemes Augstskolas Satversmes sapulce 2009.gada 20.maija sēdē par Vidzemes Augstskolas rektori atkārtoti ievēlēja Viju Daukšti.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa