Par valsts pārvaldes samazinājumu

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

 

I. Ievads

Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.41  38.ß) “Priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 12.punktā dotos uzdevumus, kuri izriet no 2009.gada 11.jūnijā noslēgtās vienošanās un paredz Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju, izvērtējot funkcijas, līdz 10.jūlijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 14.jūlija sēdē šādus priekšlikumus:

1) par ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% salīdzinājumā ar 2008.gada 1.jūliju;

2) par valsts aģentūru skaita samazinājumu vidēji par 50% salīdzinājumā ar 2009.gada 1.janvāri.

Apkopojot ministriju sniegto informāciju, to īstenotās reformas, kā arī ņemot vērā regulārās dinamiskās izmaiņas (aizvietošana ilgstošas prombūtnes laikā (darbinieki bērnu kopšanas atvaļinājumā vai ilgstošās mācībās), ārštata un līgumdarbinieku skaita samazināšana) ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaitā, konstatēts, ka, īstenojot visas iecerētās reformas, 2010.gada 1.janvārī nodarbināto skaits ministriju centrālajos aparātos tiks samazināts par 30,37 %, salīdzinot ar 2008.gada 1.jūliju. Amata vietu skaits ministriju centrālajos aparātos tiks samazināts no 4232 darbiniekiem līdz 2987 darbiniekiem (1145 amata vietas). 

II. Nodarbināto skaita samazinājums strukturālo reformu rezultātā

Īstenojot strukturālās reformas valsts pārvaldē, ir samazināts ne tikai nodarbināto absolūtais skaits, kas, sākot ar 2010.gadu, būs mazāks par Igaunijas un Lietuvas valsts pārvaldes centrālajos aparātos nodarbināto skaitu vai līdzvērtīgs tam, bet arī panāktas kvalitatīvas izmaiņas, koncentrējot atbalsta funkcijas un uzdevumus (1. un 2.pielikums).

Īpaši veiksmīgi strukturālās reformas administratīvajā aparātā ir īstenojušas Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Vides ministrija, daļēji arī Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Līdz šim būtiskākie panākumi ir saistīti ar personālvadības, iekšējā audita un grāmatvedības atbalsta funkciju un uzdevumu koncentrāciju ministriju centrālajos aparātos, samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar programmu nesavietojamību, dažādu informācijas tehnoloģiju platformu izmantošanu un nelietderīgu un dublējošu darbību īstenošanu (3.pielikums).

Tādējādi ir panākts, ka ministrijas administrācijas var nodrošināt caurskatāmu un centralizētu nozares padotības institūciju pārraudzību, izstrādāt vienotu personāla politiku, nodrošināt caurskatāmu un saprotamu finanšu pārvaldības sistēmu un procesu kvalitātes uzraudzību.

Piemēram, Ekonomikas ministrijai pārņemot tās padotībā esošo iestāžu iekšējā audita funkcijas, darbinieku skaits funkcijas centralizācijas rezultātā tiek samazināts no 11 darbiniekiem uz četriem jeb par 63,6%, vienlaikus saglabājot pietiekamu uzraudzības sistēmu. Ekonomikas ministrija pārņem iekšējā audita funkcijas no šādām iestādēm:

• no š.g. 1.augusta – no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras;

• no š.g. 1.augusta – no Centrālās statistikas pārvaldes;

• no š.g. 1.augusta – no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras;

• no 2010.gada 1.janvāra – no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas.

Vēl lielāku nodarbināto skaita samazinājumu ministriju centrālajos aparātos ir iespējams nodrošināt, vienīgi īstenojot strukturālas izmaiņas:

1) pieņemot lēmumus par būtiskām strukturālām reformām (piemēram, ministrijām atsakoties no profilējošo iestāžu (muzeji, skolas, sporta iestādes, bibliotēkas, zinātnes iestādes) ikdienas pārvaldības un uzraudzības), deleģējot ikdienas pārvaldības funkcijas pašvaldībām vai citām atvasinātām publiskām personām (t.sk. universitātēm);

2) ar normatīvajiem aktiem nosakot ministriju centrālo aparātu struktūrvienību iedalījuma līmeņus (piemēram, departaments un nodaļa), lai izvairītos no vairāklīmeņu administratīvās pārvaldības;

3) koncentrējot atbalsta funkcijas ārpus ministriju centrālajiem aparātiem, veidojot valsts pārvaldes centralizēto servisu centru, kā tas šobrīd tiek īstenots Igaunijā (piemēram, grāmatvedības, budžeta plānošanas, iekšējā audita, informācijas un dokumentu aprites jomā);

4) pārdalot funkcijas starp ministrijām, izslēdzot to dublēšanos, nodrošinot vienas funkcijas koncentrēšanos vienas ministrijas ietvaros;

5) izvērtējot iespējas samazināt ministriju skaitu, ieviešot valsts ministru posteņus, respektīvi, ministrijas ar plašu nozaru pārklājumu pārvalda ministrs un viens vai vairāki valsts ministri ar nodalītu atbildības loku, nepalielinot ministru un valsts ministru kopējo skaitu. 

III. Nodarbināto skaita samazinājums ministriju centrālajos aparātos

Atbilstoši ministriju sniegtajai informācijai ministriju centrālajos aparātos šobrīd amata vietu skaits, salīdzinot ar 2008.gada 1.jūliju, tiek samazināts par 29,41% (1.tabula). Sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kad atbilstoši ministriju pieņemtajiem lēmumiem būs īstenotas visas ministriju iecerētās reformas, nodarbināto skaita samazinājums centrālajos aparātos pārsniegs 30%.

Aprēķinot ministriju centrālajos aparātos faktiski nodarbināto skaita izmaiņas, ir ņemti vērā šādi nosacījumi:

1) iestāžu reorganizācijas gadījumi, kad, centralizējot funkcijas, strādājošo skaits ministrijas centrālajā aparātā palielinās;

2) ja ministriju reorganizācijas rezultātā ir pārņemtas funkcijas, arī palielinot nodarbināto skaitu;

3) uzdevuma izpildes nodošana zemākai iestādei, samazinot nodarbināto skaitu;

4) ilgstošā prombūtnē (bērna kopšanas atvaļinājumi, mācības un norīkojumi darbam ārvalstīs) esošo nodarbināto skaits;

5) gadījumi, kad prombūtnē esošās personas netiek aizvietotas, uzdevumu izpildi nodrošinot ar esošajiem cilvēkresursiem, tādējādi samazinot kopējo nodarbināto skaitu;

6) papildus piesaistīto speciālistu skaits (piemēram, ārštata darbinieki, līgumdarbinieki), kas formāli neietilpst nodarbināto kopskaitā, jo veic noteiktus un terminētus uzdevumus;

7) darbinieku skaits, kas nodrošina Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu projektu apguvi un tiek finansēti no ES tehniskās palīdzības un citu ārvalstu finanšu līdzekļiem.

Visi minētie faktori ietekmē faktiski nodarbināto skaitu centrālajos aparātos, tāpēc to skaita samazinājums ministriju centrālajos aparātos vidēji ir 30,37% (2.tabula), nodrošinot vēl lielāku kopējo nodarbināto skaita samazinājumu.

Ministriju priekšlikumu īstenošana par nodarbināto skaita samazināšanu ir paredzēta vairākos posmos. Būtiskākās pārmaiņas tiks nodrošinātas līdz 2009.gada 1.septembrim un 2009.gada 31.decembrim. Atsevišķos gadījumos, ja iestādes darbību nosaka starptautiskās vienošanās un noslēgtie līgumi, tās reorganizācija paredzēta līdz 2010.gada 1.jūlijam. 

IV. Valsts aģentūru skaita samazinājums

Lai nodrošinātu valsts aģentūru skaita samazinājumu vidēji par 50% salīdzinājumā ar 2009.gada 1.janvāri, Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju un nozaru ministrijām novērtēja iestādes ar juridisko statusu “valsts aģentūra”.

Atbilstoši dotajam uzdevumam ir konstatēts, ka 2009.gada 1.janvārī pastāvēja 73 valsts aģentūras, t.sk. 17 muzeji, 7 sporta skolas, 3 bibliotēkas, viena slimnīca un viens botāniskais dārzs. Tādējādi 34 iestādes, kurām ir valsts aģentūras statuss, faktiski nodrošina pakalpojumus, un to funkcijas pilnībā atbilst Publisko aģentūru likumā noteiktajiem kritērijiem.

Lielākais valsts aģentūru skaits ir Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Valsts aģentūru īpatsvars, kuras veic muzeju, bibliotēku, skolas, slimnīcas un botāniskā dārza funkcijas, sastāda 44% no kopējā valsts aģentūru skaita.

Informācija par valsts aģentūrām atbilstoši to padotībai ir apkopota 3.tabulā.

Atbilstoši veiktajām pārrunām ar ministrijām ir apkopoti ministriju priekšlikumi par valsts aģentūru iespējamo skaitu resoru griezumā. Saskaņā ar ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem līdz 2010.gada 1.janvārim kopējo valsts aģentūru skaitu plānots samazināt par 47%.

Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas priekšlikumi par valsts aģentūru skaita iespējamo samazinājumu ir apkopoti 4.tabulā. Saskaņā ar tiem kopējo valsts aģentūru skaitu iespējams samazināt par 51%. Tādējādi kopējais valsts aģentūru skaits samazinātos līdz 36 aģentūrām (2009.gada 1.janvārī bija 73 aģentūras) atbilstoši tabulā norādītajam sadalījumam pa resoriem.

Lai nodrošinātu nepieciešamo aģentūru skaita samazinājumu par 50%,Valsts kanceleja un Finanšu ministrija papildus ministriju iecerētajam samazinājumam ierosina:

a) reorganizēt šādas valsts aģentūras:

1) valsts aģentūru “Latvijas institūts” un pievienot to Ārlietu ministrijas centrālajam aparātam;

2) valsts aģentūru “Tūrisma attīstības valsts aģentūra” un pievienot to valsts aģentūrai “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” vai Ekonomikas ministrijai;

3) valsts aģentūru “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” un apvienot to ar Kultūras ministrijas jaunveidojamo memoriālo muzeju valsts aģentūru;

b) grozīt valsts aģentūras statusu, izveidojot tiešās pārvaldes iestādi vai kapitālsabiedrību:

1) reorganizēt valsts aģentūru “Latviešu valodas apguves aģentūra” par iestādi, kas nodrošina uzdevumu izpildi, izvērtējot tās apvienošanas iespējas ar Tieslietu ministrijas attiecīga profila aģentūru;

2) reorganizēt valsts aģentūru “Valsts izglītības attīstības aģentūra” par iestādi, ievērojot ES struktūrfondu apguves institucionālās struktūras optimizācijas procesus;

3) reorganizēt valsts aģentūru “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” un izveidot valsts kapitālsabiedrību.

Papildus jāatzīmē, ka pašreizējā aģentūru skaitā nav ietvertas izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības administrējošo iestāžu optimizācijas plānu, kā arī, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijā pašreiz notiek diskusijas par aģentūru finansēšanas modeļa izmaiņām, nav ietverta varbūtība, ka atsevišķas minētās aģentūras var tikt reorganizētas par tiešās pārvaldes iestādēm, bet atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības var tikt reorganizētas par aģentūrām.

 

1.tabula

Ministrija	Amata vietu skaits (kopā ar ministra biroju) 01.07.2008 (30.06.2008)	Plānotais amata vietu skaits (kopā ar ministra biroju) uz 2009.gada beigām bez ārštata darbiniekiem un bez funkciju centralizācijas rezultātā pārņemtajiem darbiniekiem	t.sk. neaizpildītu ilgstošā prombūtnē esošu darbinieku amata vietu (darbinieki bērnu kopšanas atvaļinājumā vai ilgstošās mācībās) skaits no kopējā amata vietu skaita	Faktiski plānotais amata vietu skaits 2009.gada beigās	Plānotais samazinājums % pret 01.07.2008 (30.06.2008)
	2	5	8 = x no 7	9=5-8	10=9*100/2-100
Aizsardzības ministrija	334	234	0	234	-29,94
Ārlietu ministrija ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs	720	528	1	527	-26,81
Ekonomikas ministrija	250	173	2	171	-31,60
Finanšu ministrija	449	353	20	333	-25,84
Iekšlietu ministrija	188	142	9	133	-29,26
Izglītības un zinātnes ministrija	299	219	7	212	-29,10
Kultūras ministrija	131	86	2	84	-35,88
Labklājības ministrija	237	180	14	166	-29,96
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	263	173	6	167	-36,50
Satiksmes ministrija	183	140	0	140	-23,50
Tieslietu ministrija	326	244	16	228	-30,06
Valsts kanceleja	171	128.5	8	120.5	-29,53
Veselības ministrija	167	107	2	105	-37,13
Vides ministrija	208	154	8	146	-29,81
Zemkopības ministrija	306	226	5	221	-27,78
KOPĀ	4232	3087.5	100	2987.5	-29,41

 

2.tabula

Ministrija	Amata vietu skaits (kopā ar ministra biroju) 01.07.2008 (30.06.2008)	Ārštata un līgumdarbinieku skaits uz 01.07.2008	Ārštata un līgumdarbinieku skaits uz 01.07.2009 vai līdz gada beigām, ja plānots samazinājums	Samazinājums % ar ārštata un līgumdarbiniekiem 01.07.2009 pret 01.07.2008
	2	15	16	17=(16+9)*100/(15+2)-100
Aizsardzības ministrija	334	3	2	-29,97
Ārlietu ministrija ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs	720	181	93	-31,19
Ekonomikas ministrija	250	12	4	-33,21
Finanšu ministrija	449	47	39	-25,00
Iekšlietu ministrija	188	3	1	-29,84
Izglītības un zinātnes ministrija	299	0	0	-29,10
Kultūras ministrija	131		10	-40,67
Labklājības ministrija	237	6	2	-30,86
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	263	33	13	-39,19
Satiksmes ministrija	183			-22,11
Tieslietu ministrija	326	1	2	-29,66
Valsts kanceleja	171	6	3	-30,23
Veselības ministrija	167	6	0	-39,31
Vides ministrija	208	28	32	-24,58
Zemkopības ministrija	306	6	4	-27,88
KOPĀ	4232	332	205	-30,37

 

3.tabula

Ministrija	Kopējais valsts aģentūru skaits 2009.gada 1.janvārī	t.sk. sporta skolas, muzeji, bibliotēkas, botāniskais dārzs un slimnīca
Aizsardzības ministrija	4	1
Ārlietu ministrija ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs	1	0
Ekonomikas ministrija	4	0
Finanšu ministrija	1	0
Iekšlietu ministrija	3	0
Izglītības un zinātnes ministrija	15	10
Kultūras ministrija	17	13
Labklājības ministrija	4	1
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	1	0
Satiksmes ministrija	2	1
Tieslietu ministrija	2	0
Valsts kanceleja	0	0
Veselības ministrija	10	2
Vides ministrija	4	2
Zemkopības ministrija	5	2
KOPĀ	73	32

4.tabula

Ministrija	Kopējais valsts aģentūru skaits 2009.gada 1.janvārī	t.sk. sporta skolas, muzeji, bibliotēkas, botāniskais dārzs un slimnīca	Ministrijas priekšlikumi par kopējo valsts aģentūru skaitu uz 2010.gada 1.janvārī	Aģentūru skaita samazinājums, %
Aizsardzības ministrija	4	1	4	0
Ārlietu ministrija ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs	1	0	1	0
Ekonomikas ministrija	4	0	2	- 50
Finanšu ministrija	1	0	1	0
Iekšlietu ministrija	3	0	2	- 33
Izglītības un zinātnes ministrija	15	10	6	- 60
Kultūras ministrija	17	13	9	- 48
Labklājības ministrija	4	1	3	- 25
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	1	0	1	0
Satiksmes ministrija	2	1	0	- 100
Tieslietu ministrija	2	0	1	- 50
Valsts kanceleja	0	0	0	0
Veselības ministrija	10	2	4	-66
Vides ministrija	4	2	2	- 50
Zemkopības ministrija	5	2	3	- 40
KOPĀ	73	32	39	- 47

 

5.tabula

Ministrija	Kopējais valsts aģentūru skaits 2009.gada 1.janvārī	t.sk. sporta skolas, muzeji, bibliotēkas, botāniskais dārzs un slimnīca	Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas priekšlikumi par kopējo valsts aģentūru skaitu 2010.gada 1.janvārī	Aģentūru skaita samazinājums, procentos
Aizsardzības ministrija	4	1	4	0
Ārlietu ministrija ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs	1	0	0	100
Ekonomikas ministrija	4	0	1	- 75
Finanšu ministrija	1	0	1	0
Iekšlietu ministrija	3	0	2	- 66
Izglītības un zinātnes ministrija	15	10	6	- 73
Kultūras ministrija	17	13	9	- 20
Labklājības ministrija	4	1	3	- 25
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija	1	0	1	0
Satiksmes ministrija	2	1	0	- 100
Tieslietu ministrija	2	0	1	- 50
Valsts kanceleja	0	0	0	0
Veselības ministrija	10	3	4	- 66
Vides ministrija	4	2	2	- 50
Zemkopības ministrija	5	3	2	- 60
KOPĀ	73	34	36	- 51

 

Pielikums Nr.1

Priekšlikumi turpmākam nodarbināto skaita samazinājumam centrālajā valsts pārvaldes līmenī (ministrijās), īstenojot strukturālas izmaiņas

Aizsardzības ministrija

Ministrijas centrālā aparāta administratīvās struktūras izmaiņas ir atkarīgas no reformām un izmaiņām to padotības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vienību struktūrās, ievērojot kopējās NATO vadlīnijas. Atšķirībā no citām nozarēm lielākā daļa no ministrijas iestādēs īstenotām funkcijām un uzdevumiem (izņemot nekustamo īpašuma pārvaldi, muzeju, izdevējdarbību un ģeotelpiskās informācijas nodrošināšanu) tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, izslēdzot privāto uzņēmumu līdzdalību.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. Samazināt nodarbināto skaitu Sabiedrisko attiecību departamentā (15 amata vietas);

2. Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļu pievienot aizsardzības plānošanas un politikas departamentam, samazinot vadītāju skaitu;

3. Nodot daļu ministrijas centrālā aparāta sociālās apdrošināšanas un sociālā atbalsta uzdevumus (sociālo lietu nodaļa), kas saistīti ar pensiju un sociālo atbalsta maksājumu veikšanu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

4. Izveidot administratīvās darbības nodrošināšanas struktūrvienību, apvienojot atbalsta funkciju īstenošanā iesaistītās nodaļas (Personāla nodaļa, Lietvedības nodaļa, Centrālais arhīvs, Militārās izglītības nodaļa, Administratīvā nodaļa u.c.), samazinot vadītāju skaitu.

Lai optimizētu padotības iestāžu struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. Izvērtēt iespēju valsts aģentūru “Latvijas Kara muzejs” nodot Kultūras ministrijas padotībā vai atvasinātas publiskas personas padotībā, līdz ar to nodrošinot vienotu muzeju pārraudzības sistēmu un izslēdzot funkciju dublēšanos.

Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. sociālo pabalstu un pensiju aprēķināšana militārpersonām – Labklājības ministrija;

2. sporta metodiskā vadība – Izglītības un zinātnes ministrija un Iekšlietu ministrija;

3. krīzes vadība – Iekšlietu ministrija;

4. drošības aspekti integrējoties NATO struktūrās – Satiksmes ministrija, Ārlietu ministrija;

5. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana – Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija. 

Ārlietu ministrija un diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

Ārlietu ministrijas administratīvās struktūras izvērtējumam ir pakļauti arī nodarbinātie diplomātiskajā dienestā un konsulārajās pārstāvniecībās, jo attiecīgās pārstāvniecības ir fiksētas ministrijas nolikumā, darbinieki var ieņemt amatu gan ministrijas centrālajā aparātā, gan arī pārstāvniecībā, nemainot iestādi. Tādējādi Ārlietu ministrija ir nozares vienīgā iestāde un nozares tipiskās funkcijas tiek nodrošinātas tikai valsts iestādēs formā.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. samazināt liekos administratīvās pārvaldes līmeņus (direkcijas un pārvaldes), nosakot, ka ministrijas struktūra sastāv no diviem padotības līmeņiem, samazinot vadītāju skaitu;

2. centralizēt atbalsta funkcijas;

3. nodot nekustamo īpašumu pārvaldīšanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, likvidēt īpašumu politikas nodaļu, nepieciešamos resursus pārceļot uz administratīvo nodaļu;

4. samazināt mazo un nelielo struktūrvienību skaitu;

5. izvērtēt iespēju Ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas uzdevumus saglabāt Ekonomikas vai Ārlietu ministrijā, izslēdzot pārklāšanos;

6. izvērtēt nepieciešamību diplomātiskā korpusa apmācību nodrošināt ministrijas struktūrvienībās, norādot argumentus, kas liecinātu, ka augstākās izglītības iestādes nespēj veikt šo uzdevumu pietiekami kvalitatīvi.

Lai optimizētu padotības iestāžu struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. valsts aģentūru “Latvijas institūts” reorganizēt, izveidojot struktūrvienību ministrijas struktūrā, nepieciešamības gadījumā nodalot ārējo sakaru funkcijas atsevišķā struktūrvienībā, tās vadītājam piešķirot attiecīgā ranga diplomātisko statusu.

Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. dubulta pielietojuma preču eksporta un importa kontrole, ārējie ekonomiskie sakari, enerģētikas politika – Ekonomikas ministrija

2. protokola nodrošināšana ārvalstu delegāciju vizītēs, NATO integrācijas jautājumi – Aizsardzības ministrija

3. starptautiskā sadarbība, Latvijas un Krievijas ekonomiskie sakari – Satiksmes ministrija 

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija ir īstenojusi būtiskas strukturālās reformas, samazinot atbalsta funkciju īpatsvaru padotības iestādēs un koncentrējot tās ministrijas centrālajā aparātā. Atbalsta funkciju (personālvadība, lietvedība, grāmatvedība, budžeta un finanšu vadība, sabiedriskās attiecības) pārņemšana ministrijas administratīvajā struktūrā samazina padotības iestādēs strādājošo skaitu par 150 amata vietām.

 

 

Ekonomikas ministrijas īstenoto strukturālo reformu kopsavilkums

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. samazināt skaitliski nelielo struktūrvienību skaitu, apvienojot tās ar lielākām struktūrvienībām, tādējādi samazinot amata vietu skaitu;

Lai optimizētu padotības iestāžu struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. apvienot valsts aģentūru „Tūrisma attīstības valsts aģentūra” ar Latvijas investīciju un attīstības valsts aģentūru”, daļu funkciju nodot ministrijas administrācijā.

Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. ārējie ekonomiskie sakari, enerģētika – Ārlietu ministrija;

2. darba tirgus vidēja termiņa prognozēšana – Labklājības ministrija;

3. informācijas apkopošana, statistika, tautsaimniecības un makroekonomiskās situācijas prognozēšana – Finanšu ministrija;

4. būvniecība, siltināšana un Co2 izmešu samazināšana – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija un Vides ministrija;

5. atjaunojamie enerģētiskie resursi, zemes dzīļu derīgie izrakteņi un resursi – Vides ministrija;

6. aizsargājamo sugu dzīvnieku izstrādājumu kontrole – Vides ministrija un Zemkopības ministrija;

7. tūrisma attīstība lauku apvidos, lauksaimnieciska rakstura statistiskās informācijas apkopošana – Zemkopības ministrija.  

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija ir īstenojusi virkni pasākumu, lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu koncentrāciju ministrijas centrālajā aparātā, pārņemot šādas amata vietas:

no Valsts civildienesta pārvaldes – valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un to civildienesta attiecības izbeigušo personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmas uzturēšana un pieejamības nodrošināšana (trīs amata vietas);

no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – ar valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistītās politikas izstrādes, optimālākas izpildes un koordinācijas nodrošināšana (piecas amata vietas);

no Ekonomikas ministrijas – publiskās un privātās partnerības politikas izstrādes nodrošināšana (četras amata vietas).

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. izvērtēt iespēju apvienot skaitliski nelielos departamentus lielākās struktūrvienībās;

2. izvērtēt iespēju Stratēģiskās un politikas plānošanas struktūrvienības (t.sk. daļu Iekšējā audita un Grāmatvedības departamentu) apvienot ar Stratēģiskās plānošnas un attīstības departamentu, veicot resursu un prasmju koncentrāciju;

3. samazināt Komunikāciju departamentā nodarbināto skaitu (11 amata vietas), izvērtējot komunikācijas projektu nepieciešamību.

Lai optimizētu padotības iestāžu struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. koncentrēt valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vienas kapitālsabiedrības ietvaros (VNĪA);

2. Izložu un azartspēļu un inspekciju apvienot ar Valsts ieņēmumu dienestu, samazinot kopējo nodarbināto skaitu (Funkciju audita ieteikums);

3. Valsts proves uzraudzības inspekciju reorganizēt par kapitālsabiedrību un atsavināt to privātam sektoram (Funkciju audita ieteikums);

4. koncentrēt ES struktūrfondu apguves funkcijas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Finanšu ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. informācijas apkopošana, statistika, tautsaimniecības un makroekonomiskās situācijas prognozēšana, reģionālās attīstības datu iegūšana, daļēji darba tirgus jautājumu (nodarbinātie valsts pārvaldē) – Ekonomikas ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un Labklājības ministrija;

2. nekustamā īpašuma pārvaldība un apsaimniekošana – Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija. 

Iekšlietu ministrija

Iekšlietu ministrija ir uzsākusi būtiskus strukturālās reformas pasākumus, kas saistīti ar atbalsta funkciju koncentrāciju. Pasākumi tiks īstenoti vairākos posmos, gala rezultātā izveidojot koncentrētu un efektīvu nozares pārvaldes sistēmu.

 

Esošā situācija Iekšlietu ministrijas atbalsta funkciju izveidojumā un skaitā

Situācija pēc strukturālajām reformām atbalsta funkciju izvietojumā un skaitā

Iekšlietu ministrija ir nodrošinājusi strukturālas reformas padotības iestādēs

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. izvērtēt Krīzes vadības padomes sekretariāta nepieciešamību un pievienot jau esošajām struktūrvienībām;

2. atteikties no ministrijai neraksturīgām funkcijām, piemēram, atzinumu sagatavošanu par citu ministriju sagatavoto normatīvo aktu finansiālo ietekmi, tādējādi samazinot ministrijā strādājošo skaitu vai novirzot tos nozares jautājumu risināšanai

Lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras funkcijas un uzdevumus nodot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

2. koncentrēt valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vienas kapitālsabiedrības ietvaros (VNĪA).

Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. sociālo pabalstu aprēķināšana – Labklājības ministrija;

2. sporta metodoloģija – Izglītības un zinātnes ministrija un Aizsardzības ministrija;

3. krīzes vadības mehānismi - Aizsardzības ministrija;

4. personu reģistrācija (dzimtsarakstu arhīvs) – Tieslietu ministrija;

5. nekustamā īpašuma pārvaldība – Finanšu ministrija. 

Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvās struktūras turpmāka vienkāršošanas ir saistīta ar lēmumiem, lai sakārtotu un padarītu efektīvāku izglītības sistēmas pārvaldību nacionālajā līmenī, atsakoties no IZM centrālajam aparātam neraksturīgām funkcijām un atsevišķu uzdevumu ikdienas uzraudzības, koncentrējot darbību uz klientorientētu izglītības satura un kvalitātes novērtējumu, zinātni, valsts valodas un sporta attīstību.

Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi veikt apjomīgas izmaiņas padotības iestāžu struktūrā no 14 iestādēm izveidojot piecas, t.sk. divas aģentūras.

Sporta nozarē ir paredzēts veikt mazo sporta skolu apvienošanu lielākās iestādēs, lai koncentrētu vienāda veida prasmes un pieredzi.

Lai turpinātu strukturālās reformas Izglītības un zinātnes ministrijā, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. izvērtēt iespēju nodot ikdienas pārvaldības funkcijas atbilstoši to funkcionālajai piederībai – nekustamos īpašumus (Finanšu ministrijai), iestādes (atvasinātām publiskām personām);

2. Informācijas un attīstības projektu nodaļu apvienot ar Politikas koordinācijas departamentu;

3. apvienot Mūžizglītības un Jaunatnes politikas nodaļu;

4. samazināt Komunikāciju nodaļā nodarbināto (piecas amata vietas) skaitu.

Lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. sporta skolas apvienot vienas vai divu valsts aģentūru sastāvā, nodrošinot vienādu prasmju koncentrāciju un atbalsta funkciju centralizāciju;

ierosinām izskatīt iespēju Sporta muzeju nodot Kultūras ministrijas padotībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētku organizēšana – Kultūras ministrija;

2. sporta metodiskā vadība – Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija;

3. interešu izglītības (mūzikas un mākslas skolas) – Kultūras ministrija;.

4. nekustamo īpašumu pārvaldība – Finanšu ministrija u.c. ministrijas. 

Kultūras ministrija

Kultūras ministrija ir veikusi būtiskas administratīvās struktūras izmaiņas, samazinot atbalsta funkciju īpatsvaru, tomēr vēl joprojām saglabājas mazas ministrijas struktūrvienības. Lai nodrošinātu turpmākas strukturālas izmaiņas, ir nepieciešams īstenot funkciju audita komisijas ieteikumus un nodot arhīvu politikas un arhīvu pārvaldības, kā arī autortiesību un blakustiesību funkciju Tieslietu ministrijai kopā ar dokumentu pārvaldības uzdevumiem.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. samazināt nelielo nodaļu skaitu, izveidojot lielākas struktūrvienības;

Lai optimizētu padotības iestāžu struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. nodot arhīvu sistēmas iestādes Tieslietu ministrijai, izveidojot vienu iestādi – Latvijas Nacionālo arhīvu;

2. izvērtēt iespēju samazināt kopējo padotības iestāžu skaitu, pārņemot no citām iestādēm muzejus (Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija un Veselības ministrija)

Kultūras ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. arhīvu nozares uzdevumi – Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija;

2. bibliotēku nozares uzdevumi – Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija;

3. dziesmu svētku organizēšana, izglītības procesa nodrošināšana – Izglītības un zinātnes ministrija. 

Labklājības ministrija

Strukturālo reformu rezultātā paredzēts ministrijā saglabāt tikai politikas veidošanas un atbalsta funkcijas. Ar 2009.gada trešo ceturksni paredzēts uzsākt funkciju pārdales procesu, nodot Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai bāriņtiesu metodiskās vadības un uzraudzības funkcijas, audžuģimeņu uzraudzības funkcijas, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma īstenošanas pārraudzības, Sociālo pakalpojumu sniegšanas regulējošos normatīvo aktu ievērošanas kontroles funkcijas un klientu rindu uzskaites un ievietošanas nodrošināšanas funkcijas.

Ņemot vērā, ka šīs funkcijas tiek īstenotas visos Latvijas reģionos, paredzēts darbiniekus izvietot reģionālajos centros, tādējādi nodrošinot pakalpojumu pieejamību klientiem, kā arī samazinot administratīvos izdevumus (transports).

Lai nodrošinātu vienotu pieeju personāla jautājumu risināšanā, elastīgu un optimālu personāla un finanšu resursu izmantošanu, paredzēts centralizēt sociālo aprūpes centru grāmatvedības un personāla jautājumus ministrijā. Ņemot vērā, ka šobrīd sociālajos aprūpes centros ir atšķirīga pieeja personāla jautājumu risināšanā, lai sakārtotu šos jautājumus un procesu visos valsts sociālajos aprūpes centros vienlīdzīgi un profesionāli, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu, paredzēts centralizēt personāla un grāmatvedības funkcijas. Procesu paredzēts uzsākt 2009.gada trešajā ceturksnī.

Centralizācijas rezultātā ministrijā palielināsies amata vietu skaits, taču nozarē kopumā tas samazināsies. Pašlaik sociālajos aprūpes centros strādā 76,5 grāmatvedības darbinieki un 19 personāla speciālisti. Kopumā 95,5 darbinieki. Funkciju centralizācijas rezultātā ministrijas centrālajā aparātā būtu nepieciešami papildus 12 personāla speciālisti, 24 grāmatvedības speciālisti, kopumā 36. Kopumā nozarē samazinājums tiek plānots par 59,5 štata vietām, taču ministrijas centrālajā aparātā štata vietu skaits palielināsies par 36 štata vietām.

Lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu kā strukturāla reforma nozarē ir veikta Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidēšana, funkcijas pārņemot Labklājības ministrijai. Atbilstoši Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā par nevalstiskā sektora iesaistīšanu valsts pārvaldē noteiktajam funkcijas, kas saistītas ar redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju, tiek deleģētas attiecīgi Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai.

Padotības iestāžu optimizācijas rezultātā līdz 2010.gada 1.janvārim 33 valsts sociālās aprūpes centri tiek reorganizēti, izveidojot piecas reģionālās institūcijas.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. izvērtēt iespēju apvienot Sociālās iekļaušanas un Bērnu un ģimenes lietu politikas departamentu;

2. samazināt Pārvaldes audita nodaļā nodarbināto skaitu (piecas amata vietas);

3. samazināt Personālā un komunikāciju nodaļās nodarbināto (kopā 10 amata vietas) skaitu.

Labklājības ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. pensiju un sociālo pabalstu aprēķināšana un izmaksāšana – Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija;

2. darba tirgus īstermiņa prognozēšana – Ekonomikas ministrija;

3. uzturlīdzekļu un juridiskās palīdzības nodrošināšana – Tieslietu ministrija. 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Būtiskākās izmaiņas ministrijas struktūrā ir saistītas ir Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pievienošanu ministrijai, tādējādi nodrošinot būtisku atbalsta funkciju un uzdevumu samazināšanu.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. optimizēt Attīstības plānošanas departamenta struktūru, apvienojot to ar Attīstības plānošanas uzraudzības departamentu;

2. samazināt Personāla vadības departamentā nodarbināto (piecas amata vietas) skaitu;

3. izvērtēt skaitliski nelielo (3–4 nodarbinātie) nodaļu apvienošanas iespējas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. elektroniskie sakari un informācijas drošība – Satiksmes ministrija, Aizsardzības ministrija;

2. būvniecība, telpiskā plānošana, zemes politika – Satiksmes ministrija un Aizsardzības ministrija;

3. prognozēšana, reģionālās attīstības statistiska – Finanšu ministrija;

4. aizsargjoslas – Tieslietu ministrija, Vides ministrija un Satiksmes ministrija. 

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrijā turpinās administratīvās pārvaldes centralizācijas procesi, koncentrējot atbalsta funkcijas ministrijas centrālajā aparātā.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. samazināt skaitliski nelielo nodaļu skaitu, tās apvienojot lielākās struktūrvienībās.

Lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. samazināt valsts kapitālsabiedrību skaitu, apvienojot funkcionāli līdzīgās kapitālsabiedrības, kā arī pārskatot komerctiesību subjekta formu, izskatot, vai pēc būtības tās nebūtu pārveidojamas par iestādēm vai aģentūrām atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par valsts aģentūru turpmāko finansēšanas modeli;

2. izvērtēt iespēju nodot Autotransporta inspekciju Valsts policijas padotībā;

3. izvērtēt skaitlisku mazo iestāžu (Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts dzelzceļa administrācija) atbalsta funkcijas, tās maksimāli koncentrējot ministrijas centrālā aparātā.

Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. starptautiskā sadarbība, Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības – Ārlietu ministrija;

2. būvniecība, telpiskā plānošana, aizsargjoslas, ceļu plānošana, elektroniskie sakari, informācijas drošība, maršrutu plānošana – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija;

3. autotransporta kontrole – Iekšlietu ministrija;

4. nekustamā īpašuma reģistrācija – Finanšu ministrija;

5. NATO drošības prasības – Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija. 

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrija ir īstenojusi būtisku atbalsta funkciju izvērtēšanu un koncentrēšanu, tomēr padotības iestāžu skaits ir netipiski liels salīdzinājumā ar citām ministrijām.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. apvienot Finanšu un Budžeta departamentu;

2. izvērtēt iespējas dzimtsarakstu nodaļas uzdevumus nodot Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, samazinot funkciju apjomu;

3. apvienot skaitliski nelielās nodaļas (līdz četriem nodarbinātajiem) lielākās struktūrvienībās;

Lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. izvērtēt VSIA “Latvijas valsts mērnieks” darbības termiņus un atsavināšanas iespējas, jo minēto funkciju nodrošina privātie uzņēmēji;

2. izvērtēt iespēju Valsts valodas centru pievienot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai Latviešu valodas aģentūrai, koncentrējot vienāda rakstura prasmes;

3. izvērtēt iespēju tulkošanas funkcijas nodot privātiem uzņēmējiem;

4. apvienot Valsts probācijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. valsts iestāžu dokumentu pārvaldības funkcijas un uzdevumi – Kultūras ministrija;

2. aizsargjoslu noteikšanas un plānošana– Vides ministrija, Reģionālās attīstības ministrija;

3. juridiskās palīdzības (uzturlīdzekļu piešķiršanas gadījumā) nodrošināšana – Labklājības ministrija.  

Valsts kanceleja

Lai nodrošinātu administratīvās pārvaldes strukturālas izmaiņas, Valsts kanceleja ir koncentrējusi un būtiski samazinājusi nodaļu skaitu, izveidojot skaitliski lielākus departamentus, kā arī atteikusies no būtiskas atbalsta funkciju daļas. Valsts kancelejas administratīvajā struktūrā ir iekļauta daļa Valsts civildienesta pārvaldes un Eiropas Savienības informācijas aģentūras amata vietu, samazinot padotības iestāžu skaitu.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. izvērtēt iespēju sabiedrības informēšanas un komunikācijas projektus par ES nodot Ārlietu ministrijai;

2. nodot nekustamo īpašumu apsaimniekošanas funkcijas VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, koncentrējot nekustamā īpašuma pārvaldību vienā iestādē.

Valsts kancelejas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. valsts pārvaldes cilvēkresursu politika un uzdevumi – Finanšu ministrija. 

Veselības ministrija

Veselības ministrijas administratīvās struktūras reforma ir aizkavējusies, jo notikusi atbildīgā ministra nomaiņa. Šobrīd ir noteikts tikai kopējais centrālajā aparātā nodarbināto skaita limits.

Veselības ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. bibliotēku uzturēšana – Kultūras ministrija;

2. izglītības procesa uzdevumi medicīnas darbiniekiem – Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām Veselības ministrijai divu nedēļu laikā iesniegt Ministru kabinetā precizēto ministrijas centrālā aparāta un administratīvo padotības iestāžu strukturālo reformu plānu. 

Vides ministrija

Vides ministrijas administratīvās struktūras būtiskās pārmaiņas ir saistītas ar padotības institūciju skaita būtisku samazināšanu, centralizējot atbalsta funkcijas un dekoncentrējot institūciju izvietojumu

Lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. Valsts pārvaldes iestādi – Latvijas Hidroekoloģijas institūtu – nodot Latvijas Universitātei.

Vides ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. medījamo dzīvnieku sugu monitorings, dabas resursi, ūdens aizsardzība, ilgtspējīga attīstība – Zemkopības ministrija;

2. derīgie izrakteņi un zemes dzīļu aizsardzība – Ekonomikas ministrija;

3. pārkāpumi īpaši aizsargājamās teritorijās, augu tirdzniecībā – Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija;

4. teritorijas plānošana un būvniecība – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. 

Zemkopības ministrija

Būtiska novitāte ministrijas administratīvajā struktūrā ir atteikšanās no ministra biroja kā administratīvas struktūrvienības, jo ministrijas centrālais aparāts var nodrošināt birojam raksturīgās funkcijas. Ministrija ir centralizējusi grāmatvedības un finanšu vadības uzdevumus, tomēr kopējais nodarbināto skaits šajās struktūras ir relatīvi lielāks nekā citās ministrijās. Tas izskaidrojums ar ES struktūrfondu apguves mehānismu, kas ir nodalīts starp Finanšu un Zemkopības ministriju.

Lai turpinātu strukturālās reformas, ierosinām izvērtēt šādus pasākumus:

1. pārņemt iekšējā audita funkcijas no padotības iestādēm uz ministrijas centrālo aparātu;

Lai optimizētu padotības iestāžu struktūru, ierosinām veikt šādus pasākumus:

1. Izvērtēt Zivju resursu aģentūras funkciju lietderību, saimnieciskās funkcijas nododot ārpakalpojumā un centralizējot ministrijā pārējās funkcijas;

2. koncentrēt valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamā nekustama īpašuma apsaimniekošanu vienas kapitālsabiedrības ietvaros (VNĪA).

Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošie valsts pārvaldes uzdevumi, jomas un darbības, kuras īsteno arī citās ministrijās:

1. medījamo dzīvnieku un sugu monitorings – Vides ministrija;

2. ilgtspējīgas apsaimniekošanas politika – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Vides ministrija;

3. aizsargājamu sugu dzīvnieku produktu tirdzniecība un kontrole – Ekonomikas ministrija, Vides ministrija;

4. ūdens resursu aizsardzība – Vides ministrija, Veselības ministrija;

5. lauksaimnieciska rakstura statistiskas datu iegūšana – Ekonomikas ministrija;

6. atjaunojamie dabas resursi – Vides ministrija, Ekonomikas ministrija;

7. biotopu un mežu aizsardzība, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Vides ministrija;

8. tehnikas reģistrācijas un tehniskās apskates valsts kontroles nodrošināšana – Satiksmes ministrija.

¹ Plānota reorganizācija kopējās aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros.

² Plānota reorganizācija kopējās aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros.

 

Pielikums Nr.2

Reorganizējamās un saglabājamās valsts aģentūras pēc 2009.gada 31.decembra (indikatīvs saraksts).

VA NPK 31.12. 2009.	Valsts aģentūras uz 2009.gada 1.jūliju (30.jūniju)	Nodarbināto skaits valsts aģentūrā uz 2009.gada 1.jūliju vai plānotais līdz 2009.gada 31.decembrim	Iestādes statuss pēc 2009.gada 31.decembra, saskaņā ar ministriju iesniegto informāciju	VK un FM priekšlikumi, par funkciju izpildi padotības iestādē
Aizsardzības ministrija
	Valsts aģentūra “Tēvijas sargs”	27	Reorganizācijas procesā
1	Valsts aģentūra “Latvijas Kara muzejs”	75	Valsts aģentūra	Nodot Kultūras ministrijas padotībā
2	Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra	525	Valsts aģentūra1	Nodot FM (VNI) padotībā
3	Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra	263	Valsts aģentūra2
Ārlietu ministrija
4	Valsts aģentūra “Latvijas institūts”	4	Valsts aģentūra	Reorganizēt, pievienojot ministrijai
Ekonomikas ministrija
	Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra		Reorganizēta
5	Latvijas investīciju un attīstības aģentūra	201	Valsts aģentūra
6	Tūrisma attīstības valsts aģentūra	14	Valsts aģentūra	Reorganizēt, pievienojot ministrijai vai LIIA
	Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra		Reorganizācijas procesā
Finanšu ministrija
7	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra	153	Valsts aģentūra
Iekšlietu ministrija
8	Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūra	35	Valsts aģentūra	Reorganizēt, pievienojot ministrijai vai VSAA
9	Valsts aģentūra “Materiālās rezerves”	64	Nodrošinājuma valsts aģentūra	Izvērtēt iespēju nekustamā īpašuma apsaimniekošanu nodot VAS “VNĪ”
	Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra	148
Izglītības un zinātnes ministrija
10	Akadēmisko programmu aģentūra	31	Valsts izglītības attīstības aģentūra
	Valsts aģentūra “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”	14
	Valsts izglītības attīstības aģentūra	89
11	Valsts valodas aģentūra		Latviešu valodas aģentūra
	Latviešu valodas apguves valsts aģentūra
	Valsts aģentūra “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka”	88	Struktūrvienība Latvijas Universitātes sastāvā
12	Valsts aģentūra “Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs”	117	Valsts aģentūra “Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs”
	Valsts aģentūra “Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs”	6
	Valsts aģentūra “Latvijas Bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola”	7
	Valsts aģentūra “Hokeja un slidošanas sporta skola”	16
13	Valsts aģentūra “Jaunatnes basketbola metodiskais centrs”	9	Valsts aģentūra	Reorganizēt un apvienot ar VA “NOSMC”
14	Valsts aģentūra “Kalnu slēpošanas sporta centrs”	10	Valsts aģentūra	Reorganizēt un apvienot ar VA “NOSMC”
15	Valsts aģentūra “Latvijas Sporta muzejs”	12	Valsts aģentūra	Reorganizēt un apvienot ar VA “NOSMC” vai LOK
16	Valsts aģentūra “Specializētā airēšanas sporta skola”	27	Valsts aģentūra	Reorganizēt un apvienot ar VA “NOSMC”
17	Valsts aģentūra “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””	122	Valsts aģentūra “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”’	Reorganizēt, izveidojot valsts kapitālsabiedrību
Kultūras ministrija
	Valsts aģentūra “Nacionālais kino centrs”		KM struktūrvienība, bet NKC esošo struktūrvienību Kino muzejs pievienot pie Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja
	Valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””		Reorganizēta
	Valsts aģentūra “Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra”		pārveidot par budžeta iestādi
18	Valsts aģentūra “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”		Valsts aģentūra, notiek sarunas ar pašvaldību, ja tās ir neveiksmīgas, tad pārveidot par budžeta iestādi
19	Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs”		Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais vēsture muzejs”
	Valsts aģentūra “Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”
20	Valsts aģentūra “Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs”		Valsts aģentūra, notiek sarunas ar pašvaldību
21	Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”		v/a “Valsts mākslas muzejs”
	Valsts aģentūra “Ārzemju mākslas muzejs”
	Valsts aģentūra “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs”
22	Valsts aģentūra “Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs”		Valsts aģentūra
23	Valsts aģentūra “Rundāles pils muzejs”		Valsts aģentūra
24	Valsts aģentūra “Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts”		Valsts aģentūra
	Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”		pārveidot par budžeta iestādi
25	Valsts aģentūra “Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs”		Valsts aģentūra “Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve”
	Valsts aģentūra “Andreja Upīša memoriālais muzejs”
	Valsts aģentūra “Ojāra Vācieša memoriālais muzejs”
Labklājības ministrija
26	Nodarbinātības valsts aģentūra		Valsts aģentūra
27	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra		Valsts aģentūra
	Valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”		Reorganizēta
28	Valsts aģentūra “Sociālās integrācijas valsts aģentūra”		Valsts aģentūra
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
29	Valsts reģionālās attīstības aģentūra	106	Valsts aģentūra
Satiksmes ministrija
30	Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”	68	Valsts aģentūra
	Valsts aģentūra “Rīgas motormuzejs”		Reorganizēts
Tieslietu ministrija
31	Valsts aģentūra “Maksātnespējas aģentūra”		Valsts aģentūra
	Valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs”		Reorganizēts
Veselības ministrija
	Zāļu valsts aģentūra	156	Reorganizēt par iestādi, daļu funkciju īstenojot kapitālsabiedrības formā vai valsts aģentūru, ievērojot iespējamās izmaiņas normatīvo aktos par valsts aģentūrām
	Zāļu cenu valsts aģentūra	28
	Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra	115
32	Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra	318
	Sporta medicīnas valsts aģentūra	74	Reorganizēt par kapitālsabiedrību
33	Valsts aģentūra “Latvijas Infektoloģijas centrs”	492	Valsts aģentūra
34	Valsts aģentūra “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs”	107	Valsts aģentūra
	Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra	914	Reorganizēt par kapitālsabiedrību
	Valsts aģentūra “Latvijas medicīnas bibliotēka”	58	Tiek izvērtēta iespēja pievienot mācību iestādei
	Sabiedrības veselības aģentūra	516	Plānots reorganizēt izveidojot kapitālsabiedrību
Vides ministrija
	Valsts aģentūra “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”		Reorganizēt par kapitālsabiedrību
35	Valsts aģentūra “Dabas muzejs”		Valsts aģentūra
36	Valsts aģentūra “Nacionālais botāniskais dārzs”		Valsts aģentūra
	Valsts aģentūra “Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra”		Reorganizēta par kapitālsabiedrību, kontroles funkcijas pievienojot Valsts vides dienestam
Zemkopības ministrija
	Valsts aģentūra “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”	72	Reorganizēt un izveidot kapitālsabiedrību	Reorganizēt apvienojot ar VAS “CSDD”
	Valsts aģentūra “Latvijas lauksaimniecības muzejs”	13
37	Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs”	83	Valsts aģentūra
38	Valsts aģentūra “Latvijas zivju resursu aģentūra”	142	Valsts aģentūra
39	Valsts aģentūra “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas””	11	Valsts aģentūra

Informatīvā ziņojuma Pielikuma Nr.3 “Ministriju centrālo aparātu administratīvās struktūras shēmas pēc 2009.gada 1.jūlija” shēmas ir pieejamas Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/doc/2005/VKp3_130709.2583.doc, kā arī katras atsevišķās ministrijas mājaslapā – Red.

 

Informatīvais ziņojums “Par Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas priekšlikumiem ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumam un valsts aģentūru skaita samazinājumam”. Izskatīts Ministru kabineta sēdē 14.jūlijā (skat. “LV” Nr.111, 15.07.2008.)