Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 14.jūlijā

IZM: Par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību

Saskaņā ar Amatniecības kameras profesionālo organizāciju ieteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) septiņās arodu grupās ir aktualizējusi amatus, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību. Ministru kabinets (MK) 14.jūlija sēdē apstiprināja IZM izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību”.

Noteikumu projektā iekļauto amatu pārstāvji nodarbošanos ar amatniecību realizēs, veicot saimniecisko darbību, dibinot amatniecības uzņēmumus un strādājot amatniecības uzņēmumā uz darba līguma pamata. Līdz ar to tiks veicināta uzņēmējdarbība valstī un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana minētajās arodu grupās. Lai garantētu produktu un pakalpojumu saņēmēju drošību, ir izveidota amatapmācības sistēma, kur izvēlēto amatu zeļļi apgūst pie amatu meistariem.

Noteikumu projekta izstrādei par pamatu ir ņemtas Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.395 “Par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību” uzskaitītās arodu grupas:

1. Būvniecības un izbūves arodu grupa

2. Metālapstrādes un tehnisko iekārtu meistaru arodu grupa

3. Kokamatniecības arodu grupa

4. Apģērbu, tekstīliju un ādas apstrādes arodu grupa

5. Pārtikas produktu apstrādes arodu grupa

6. Veselības un ķermeņa kopšanas arodu grupa

7. Stikla, papīra, keramikas, mūzikas instrumentu un citu arodu grupa

Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot likuma “Par amatniecību” 1.panta pirmajā daļā doto deleģējumu: “Par nodarbošanos ar amatniecību šā likuma izpratnē uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus amatos, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets.” Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudēs Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumi Nr.395 “Noteikumi par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību”

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Eiropas fondu atbalstu darba prakses nodrošināšanai bezdarbniekiem

Valdība 14.jūlijā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto jauno iniciatīvu, kas paredz ar šī gada septembri pašvaldībās nodarbināt bezdarbniekus, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šim nolūkam plānots piesaistīt Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus.

 “Labklājības ministrija, izvērtējot visas palīdzības iespējas cilvēkiem krīzes apstākļos, to skaitā tiem, kas vairs nesaņem pabalstu, ir izstrādājusi jaunus nodarbinātības pasākumus, kurus plānots uzsākt jau septembrī. Viens no šiem pakalpojumiem būs bezdarbnieku nodarbināšana pašvaldībās visā Latvijā, līdz ar to pēc iespējas vairāk cilvēkiem sniedzot iespējas saglabāt darba iemaņas, disciplinēt sevi un šajos apstākļos nodrošināt iztikas līdzekļus,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Valdības atbalstītais jaunais pakalpojums paredz atbalstu tieši pašvaldībām un tās iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka, ieguldot ESF līdzekļus, bezdarbniekiem, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, būs iespēja strādāt pašvaldībās, katru mēnesi saņemot 100 latu stipendiju.

Līdz ar to pusgada garumā, pilnu darba laiku veicot mazkvalificētus, bet sabiedrībai derīgus darbus, cilvēki varēs nodrošināt sev iztikas līdzekļus. Tāpat paredzēts apmaksāt transporta izdevumus un nodrošināt darbam nepieciešamos instrumentus.

Plānots, ka kopumā šogad un nākamgad pasākumā iesaistīs aptuveni 35 tūkstošus bezdarbnieku.

Šim nolūkam LM ar ESF atbalstu plāno ieguldīt 24 miljonus latu. Pasākumu īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no šā gada septembra līdz 2010.gada decembrim, un plānots, ka tas papildinās līdzšinējo pasākumu – algotos pagaidu darbus, lai sniegtu atbalstu pēc iespējas vairāk bezdarbniekiem.

LM: Par Eiropas fondu atbalstu nodarbināto personu apmācībai dīkstāves laikā

Valdība 14.jūlijā atbalstīja Labklājības ministrijas piedāvāto jauno iniciatīvu, kas paredz mācību iespējas darbiniekiem uzņēmumos, kuri ražošanas krituma vai citu iemeslu dēļ strādā nepilnu darba laiku.

Pasākuma mērķa grupa ir komersantu (izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekus) nodarbinātās personas, kuru noteiktais darba laiks nepārsniedz 20 stundas nedēļā.

Projekta ietvaros tiks veikta ar darba devēja profesionālo darbību saistītā apmācība, kuras maksimālais ilgums būs seši mēneši. Apmācībā iesaistītais darbinieks saņems ikmēneša mācību stipendiju 70 latu apmērā. Pasākuma laikā īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai vienam darbiniekam plānots izlietot ne vairāk kā 500 latu.

Šim nolūkam plānots piesaistīt Eiropas Sociālā fonda līdzekļus 7,6 miljonu latu apmērā, savukārt plānotais valsts budžeta finansējums ir 2,3 miljoni latu. Pasākumu īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra.

Valdības atbalstītais jaunais pakalpojums paredz paaugstināt bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju darba tirgū un palīdzēt viņiem saglabāt darba vietas. Plānots, ka šāda veida atbalsts līdz 2013.gada beigām tiks sniegts aptuveni 11 tūkstošiem cilvēku.

LM: Par Gudenieku rekonstrukciju bijušā SAC “Reģi” iemītnieku izmitināšanai

2009.gada 10.jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Labklājības ministrija parakstīja vienošanos Nr.3DP/3.1.4.1.5./09/IPIA/CFLA/001/001 par projekta “Ilgstošās sociālās aprūpes centra “Reģi” izveide” īstenošanu.

Projekts paredz izveidot infrastruktūru sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespēju paplašināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem, izveidojot jaunu sociālās aprūpes centru valsts sociālās aprūpes centra “Reģi” vajadzībām.

Projekta ietvaros tiks:

nodrošināts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums ne mazāk kā 60 personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;

uzlabota sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;

uzlabota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāte, vienlaikus papildinot pakalpojuma saturu;

nodrošināta vides pieejamība personām ar kustību traucējumiem;

veicināta motivācija reintegrēties sabiedrībā personām ar zemām pašaprūpes spējām.

Projektā plānots veikt Gudenieku bērnudārza un sākumskolas ēkas rekonstrukcijas otro kārtu, nodrošinot jaunā sociālās aprūpes centra izveides pabeigšanu un iespēju saņemt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2007.gadā ugunsgrēkā cietušā sociālās aprūpes centra “Reģi” bijušajiem klientiem, kā arī citiem klientiem, kas gaida rindā uz šī pakalpojuma saņemšanu.

Sociālās aprūpes centrs atradīsies Kurzemes plānošanas reģionā, tajā tiks nodrošināti kvalitātes prasībām atbilstoši ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un attīstīti jauni, integratīvi, uz klientiem piemērotas aprūpes nodrošināšanu balstīti, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi, t.sk. izmantojot pusceļa mājas elementus.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 442 553 lati, no kurām Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums ir 85%, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums – 15% apmērā. Plānotais projekta īstenošanas ilgums – pieci mēneši – no 2009.gada 10.jūlija līdz 2009.gada 10.decembrim.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par 372 tūkstošu latu piešķiršanu pašvaldībām investīciju projektu īstenošanai

Ministru kabinets otrdien, 14.jūlijā, lēma Daugavpils un Vaiņodes novadam piešķirt finanšu līdzekļus no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 372 144 latu apmērā.

Lai šā gada 1.septembrī mācības Medumu speciālajā internātpamatskolā uzsāktu 73 bērni ar garīgas attīstības traucējumiem, to skaitā 17 bāreņi, investīciju projekta “Medumu speciālās inetrnātpamatskolas ēkas renovācijas turpinājumam – ēku un siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” realizācijai Daugavpils novadam tiks piešķirti 95 000 latu.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” Daugavpils rajonam bija paredzēts atbalsts investīciju projektam 807 953 lati. Izskatot šā gada valsts budžeta grozījumus, atbalsts investīciju projektam tika samazināts līdz 40 000 latu, kas šobrīd jau ir izlietots.

Medumu speciālās internātpamatskolas atjaunošanas darbi tika sākti 2005.gadā, un projekta ietvaros tika nomainīts jumts, logi, nosiltinātas sienas un izremontēta fasāde.

Finanšu līdzekļi pašvaldībai nepieciešami, lai novērstu inženierkomunikāciju – siltumapgādes sistēmu, elektrosistēmu, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmas – kritisko stāvokli.

Savukārt investīciju projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana un sadzīves apstākļu uzlabošana Liepājas rajona Vaiņodes internātpamatskolā” pirmās kārtas būvdarbu pabeigšanai Vaiņodes novadam tiks piešķirti 277 144 lati.

Lai projekts tiktu laikus realizēts, Liepājas rajona padome šā gada janvārī noslēdza līgumu par tehniskā projekta izstrādi un aprīļa beigās izsludināja konkursu par būvdarbu veikšanu.

Jūnija sākumā tika noslēgts līgums par pirmās kārtas darbu veikšanu, kas ietver internātpamatskolas ēkas 2. un 3.stāva pilnīgu pārbūvi, demontējot starpsienas un inženierkomunikācijas. Investīciju projekta ietvaros jau iegādāti celtniecības materiāli un tiek izbūvētas starpsienas.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, nodrošinot priekšnosacījumus pašvaldību funkciju efektīvai veikšanai un valsts teritorijas līdzsvarotai attīstībai, ik gadu pašvaldībām no valsts budžeta tiek piešķirtas mērķdotācijas pašvaldību investīciju projektu īstenošanai.

RAPLM: Par telpiskās plānošanas sistēmu Latvijā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju, kurā piedāvāti vairāki risinājumi teritorijas jeb zemes izmantošanas plānošanas un telpiskās plānošanas jomā. Koncepciju otrdien, 14.jūlijā, apstiprināja Ministru kabinetā.

Attīstības plānošanas dokumentu sakārtošanai vietējā līmenī RAPLM piedāvā četrus variantus. Pirmais variants paredz, ka vietējās pašvaldības telpiskās plānošanas jomā pieņem trīs dokumentus: teritorijas attīstības plānojumu jeb vadlīnijas līdz 25 gadiem par attiecīgās teritorijas attīstības prioritātēm un telpiskās attīstības perspektīvu, teritorijas plānojumu 12 gadu periodam un attīstības programmu līdz četriem gadiem, kurā iestrādāti prioritāšu īstenošanai nepieciešamie pasākumi.

Otrs variants piedāvā divu attīstības plānošanas dokumentu izstrādi pašvaldībās: vadlīnijas uz 12 gadiem, kas ietver attīstības programmu, kurā prioritāšu īstenošanai nepieciešamie pasākumi sadalīti ik pa četriem gadiem, un teritorijas plānojumu izstrādi uz 12 gadiem.

Trešajā variantā RAPLM piedāvā pašvaldībām pieņemt divus dokumentus, kur viens no tiem ir teritorijas attīstības plānojums uz 12 gadiem, kurā iestrādātas teritorijas attīstības prioritātes un telpiskā attīstības perspektīva, un teritorijas plānojumu uz 12 gadiem, iekļaujot prioritāšu īstenošanai nepieciešamos pasākumus.

Savukārt ceturtais variants, kuru ministrija uzskata par optimālu, pašvaldībām piedāvā izstrādāt attīstības plānošanas dokumentu – teritorijas attīstības plānojumu. Dokumentu paketē ir apvienota attīstības plānošana un teritorijas plānošana atbilstoši pašvaldības izvēlētajām stratēģiskajām prioritātēm un telpiskās attīstības perspektīvai, kuru apstiprina ar saistošajiem noteikumiem.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vairs nekalpo kā attīstības plānošanas dokuments, bet gan kā zemes izmantošanas aprobežojumus reglamentējošs dokuments. Koncepcijā tiek apskatītas iespējas, kā pilnveidot teritorijas plānojumu un detālplānojumu kontroles mehānismu un apstrīdēšanas iespējas.

Viens variants paredz, ka teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar lēmumu un tā kontrole ir nododama administratīvajām tiesām. Savukārt otrs variants paredz, ka teritorijas plānojumi tiek apstiprināti kā līdz šim, ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Papildus tiesiskajā regulējumā iestrādāti termiņi plānojuma apstrīdēšanai, lai ievērotu tiesiskās stabilitātes principu. RAPLM uzskata, ka, ievērojot šo variantu tiktu saglabāta šobrīd pastāvošā teritorijas plānojuma apstiprināšanas forma un atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo redakciju sniegs attiecīgais plānošanas reģions.

Detālplānojumu koncepcijā piedāvā apstiprināt ar vietējās pašvaldības lēmumu, kuru ir iespējams apstrīdēt plānošanas reģionā. Koncepcija paredz, ka pašvaldība pieņem lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu, kas divu nedēļu laikā tiek publicēts vietējā laikrakstā un pašvaldības mājaslapā. Mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas jebkura persona var apstrīdēt lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu plānošanas reģionā.

Lai veicinātu attīstības plānošanas dokumentu sakārtošanu, par koncepcijas īstenošanu atbildīgā institūcija būs RAPLM, kura līdz šā gada 31.novembrim izstrādās un Ministru kabinetā iesniegs Telpiskās plānošanas likumu un ar to saistītos grozījumus tiesiskajā regulējumā.

Izstrādātās koncepcijas mērķis ir noteikt valsts politiku teritorijas plānošanas sistēmas pilnveidošanai valstī un katrā plānošanas līmenī noteikt risināmos uzdevumus tā, lai tie nepārklātos.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros

Ministru kabinets otrdien, 14.jūlijā, apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.4.3.aktivitātei “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros”. Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai nodrošinātu aktivitātei pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma izlietojuma efektivitāti. Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 24 738 700 latu, tajā skaitā ERAF finansējums 21 027 895 lati un nacionālais publiskais finansējums 3 710 805 lati.

Noteikumos precizēti projektu iesniegumu kritēriji, piemēram, svītrots kritērijs par projekta minimālo un maksimālo izmaksu apmēru, kā arī precizēti iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

Lai nodrošinātu skaidru un saprotamu tiesisko regulējumu, grozījumi noteikumos precizē atsauces uz normatīvajiem aktiem, norādot to darbības jomu. Tāpat noteikumos iekļauts avansa maksājuma pieprasījuma datums.

Aktivitātes mērķis ir veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru.

Aktivitātes ietvaros plānošanas reģioniem un Rīgas pilsētai noteikts ERAF finansējums: Zemgales plānošanas reģionam – 3,37 miljoni latu, Latgales plānošanas reģionam – 3,5 miljoni latu, Kurzemes plānošanas reģionam – 4,48 miljoni latu, Vidzemes plānošanas reģionam – 2,72 miljoni latu, Rīgas plānošanas reģionam – 4,85 miljoni latu un Rīgas pilsētai – 2,1 miljons latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizācijas plānu

14.jūlijā Ministru kabineta sēdē izskatīja Veselības ministrijas sagatavoto ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizācijas plānu, kas paredz funkciju pārdali, reorganizējot Sabiedrības veselības aģentūru, Medicīnas profesionālās izglītības centru un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru (VSMTVA), kuras šā gada rudenī beidz savu pastāvēšanu (Sabiedrības veselības aģentūra beidz pastāvēt ar 2009.gada 1.septembri; Medicīnas profesionālās izglītības centrs beidz pastāvēt ar 2009.gada 1.oktobri; VSMTVA beidz pastāvēt ar 2009.gada 1.oktobri)

Sabiedrības veselības aģentūras funkcijas, kas saistās ar epidemioloģisko uzraudzību un infekciju slimību monitoringu, pārņems Latvijas Infektoloģijas centrs. Veselības ministrija pārņems funkcijas, kas saistās ar iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētniecību un sabiedrības informēšanu par veselīgu dzīvesveidu, savukārt Veselības ekonomikas institūts nodrošinās veselības statistikas funkciju veikšanu. Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas koordinēšana tiks nodota Katastrofu medicīnas centra kompetencē.

Jau ziņots, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra kļūs par Veselības aprūpes norēķinu centru, kas nodarbosies tikai ar līgumu slēgšanu un norēķinu veikšanu ar ārstniecības iestādēm. Uz Zāļu cenu valsts aģentūras bāzes tiks izveidots Veselības ekonomikas institūts, kurš nodarbosies ne tikai ar zāļu, bet ar visu veselības aprūpes tarifu izstrādi. Savukārt Zāļu valsts aģentūra nodrošinās ārstniecībā izmantojamo zāļu, medicīnisko tehnoloģiju un ierīču reģistrāciju un atbilstības novērtēšanu, kā arī medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu uzraudzību.

VesM: Par situāciju veselības aprūpē pēc pacientu līdzmaksājumu palielinājuma

14.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju veselības aprūpē pēc pacientu līdzmaksājumu palielinājuma šā gada martā.

Izmantojot ārstniecības iestāžu un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras informāciju, veselības aprūpes sistēma tika vērtēta, salīdzinot šā gada marta un aprīļa datus ar 2008.gada martā un aprīlī sniegtajiem pakalpojumiem, apmeklējumu skaitu, rindu garumu u.c.

Vērtējot situāciju pēc izmaiņām veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, secināts, ka pieejamība ģimenes ārstiem nav būtiski mazinājusies. Vienlaikus daļa ģimenes ārstu ir pagarinājuši pacientu pieņemšanas laikus līdz pat septiņām, astoņām stundām dienā, lai sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus, kurus agrāk pacienti izvēlējās saņemt pie speciālistiem.

Kā pozitīva tendence vērojama dienas stacionārā veikto pakalpojumu skaita palielināšanās par ceturto daļu salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Savukārt gandrīz par vienu dienu ir samazinājies vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā, kam par iemeslu varētu būt pacientu iemaksu pieaugums par vienu gultas dienu. Tāpat palielinājies to pacientu skaits, kuri nesamaksā par stacionārajās iestādēs saņemtajiem pakalpojumiem.

Mazāks hospitalizāciju skaita samazinājums ir tieši reģionālajās daudzprofilu slimnīcās. Iespējams to veicinājusi pacienta iemaksu izlīdzināšanās reģionālajās un lokālajās daudzprofilu slimnīcās.

Rindu garuma izmaiņās ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā nav novērojamas būtiskas izmaiņas. Atkarībā no ārstniecības iestādes rindas uz atsevišķiem pakalpojumiem ir samazinājušās, bet uz citiem – pielielinājušās.

Veselības ministrija uzskata, ka objektīvi izvērtēt gada sākumā veiktās izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā tik īsā laika periodā nav iespējams. Tomēr pēdējos budžeta grozījumos veiktais samazinājums veselības aprūpei (atgādinām, ka saistībā ar veselības aprūpes budžeta samazinājumu, kas 2009.gada II pusgadā ir 89,8 miljoni latu, visbūtiskākais samazinājums skar slimnīcu sektora finansējumu, kurām iespējams nodrošināt tikai 43% no pirmā pusgada finansējuma.) un kopējās makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās atstās ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Iedzīvotāji pēc palīdzības var vērsties novēloti, tādējādi pasliktinot savu veselību un palielinot kopējās ārstēšanās izmaksas.

VesM: Par Zāļu valsts aģentūras gūto ienākumu novirzīšanu kompensējamo medikamentu apmaksai

14.jūlijā Ministru kabineta sēdē atbalstīts Veselības ministrijas ierosinājums Zāļu valsts aģentūras gūtos ienākumus no veiktajiem maksas pakalpojumiem – 5,1 miljonu latu – novirzīt zāļu apmaksai, kuras iepērk centralizēti (vakcīnas un zāles peritoneālai dialīzei), un kompensējamajiem medikamentiem. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, lai saistībā ar veselības aprūpes budžeta samazinājumu un pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes palielinājumu medikamentiem tiktu nodrošināta to pieejamība pacientiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par hidrotehnisko būvju rekonstrukciju plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai

14.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.2.apakšaktivitāti “Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai””.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka apakšaktivitātes “Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai” ietvaros īstenojamo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, Vides ministriju kā atbildīgo iestādi un Centrālo finanšu un līguma aģentūru kā sadarbības iestādi. Tāpat projekts paredz kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Apakšaktivitātes mērķis ir samazināt plūdu risku teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1C kritērijam (atbilstoši Ministru kabineta 20.12.2007. rīkojumam Nr.830 “Par Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015.gadam”).

Aktivitāti īstenos atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs varēs būt pašvaldības un valsts institūcijas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem civilās aizsardzības jomā nodrošina pretplūdu pasākumus. Taču projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nevarēs veidot partnerību.

Projektu iesniegumu atlasi Vides ministrija izsludinās ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Projekti tiks atlasīti divās kārtās, un tos līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 4 134 140 latu, to skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 3 514 020 latu un valsts budžeta un pašvaldības finansējums – 620 120 latu.

Jau ziņots, ka apakšaktivitāte bija viena no aktivitātēm, kuras 2008.gada 22.decembrī Ministru kabinets iekļāva to aktivitāšu sarakstā, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī. Izvērtējot Eiropas Savienības fondu aktivitātes saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, šā gada 31.marta MK sēdē tika atbalstīta šīs apakšaktivitātes īstenošana.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par pārtikas kvalitātes shēmas papildināšanu ar jaunām produktu grupām

Valdība 14.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.663 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība””.

Ņemot vērā pārtikas ražotāju interesi piedalīties nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, noteikumi papildināti ar prasībām jaunām pārtikas produktu grupām (kazas piena produktiem, kartupeļu čipsiem, pupiņām, skābētiem un marinētiem kāpostiem, smiltsērkšķu un ābolu sulai, žāvētiem augļiem un dārzeņiem, kā arī sukādēm) un vienkāršota noteiktā uzraudzības un kontroles kārtība. Pamatojoties uz ES prasībām bioloģiskajā lauksaimniecībā, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā ir noteiktas prasības par ģenētiski modificēto organismu izmantošanas aizliegumu.

Noteikumos precizēta integrēti audzētu lauksaimniecības produktu izmantošana nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība”.

ZM: Par izmaiņām mājas (istabas) dzīvnieku barības tirdzniecības prasībās

Valdība 14.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par prasībām tirdzniecības vietai, kur pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, un šīs tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka prasības tirdzniecības vietai, kur pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, kas nav lielāks par 50 kilogramiem.

Tirgotājam, atverot dzīvnieku barības maisījuma oriģinālo iepakojumu, uz tā būs jānorāda iepakojuma atvēršanas datums un pēc pircēja pieprasījuma jāizsniedz rakstiska informācija, kas atbilst konkrētā dzīvnieku barības maisījuma oriģinālā iepakojuma marķējumā norādītajai informācijai.

Lai samazinātu administratīvo slogu, tirgotājam tirdzniecības vietā vairs nebūs jāizveido un jāuztur dzīvnieku barības maisījumu reģistrs, kā arī, reģistrējot tirdzniecības vietu, iesniegumam nebūs jāpievieno barības marķējuma paraugi, informācija par personu, kas ir atbildīga par kvalitātes kontroli tirdzniecības vietā, kā arī norāde par barības reģistra glabāšanas termiņu un tirdzniecības vietas telpu apraksts.

Prasību ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests, paredzot, ka dienests ne retāk kā reizi divos gados tirdzniecības vietā veiks kontroli.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa