Ministru prezidents un ekonomikas ministrs par uzņēmēju paustajiem viedokļiem

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars nepiekrīt publiskajiem paziņojumiem, ar kuriem pēc tikšanās Valsts prezidenta pilī klajā nākuši atsevišķi Latvijas uzņēmēji. Apgalvojumi, ka valdībai nav redzējuma ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, neatbilst ne Rīgas pilī notikušās sarunas saturam, ne būtībai.

Valdības vadītājs un ministrs sarunas gaitā izklāstīja valdības paveikto un iecerētos pasākumus, kas vērsti uz ekonomikas atveseļošanu un uzņēmējdarbības stimulēšanu. Turklāt neviens no šīsdienas sarunas dalībniekiem uzņēmējiem iepriekš nav izrādījis nekādu interesi par sadarbību ar Ekonomikas ministriju vai valdību, pretēji tam, kā šobrīd ministrijas darba grupās iesaistās daudzu nozaru biznesa pārstāvji.

 “Ja šī tikšanās bija nepieciešama tikai tādēļ, lai rastos objektīvs priekšnoteikums publiski kritizēt valdības rīcību, tad mērķis ir sasniegts. Tomēr uzsveru, ka šī ir atklāti maldinoša komunikācija ar sabiedrību un tā krīzes situācijā nepalīdz nevienam. Valdība ir gatava sadarbībai ar uzņēmējiem, un reālā prakse jau pierāda, ka šāda sadarbība notiek ļoti aktīvi,” uzsver V.Dombrovskis.

Ekonomikas ministrs A.Kampars uzsver, ka īsajā laikā, kopš darbu ir sākusi V.Dombrovska valdība, ir jau izdarītas daudzas lietas.

Reāli darbību sākusi virkne finanšu instrumentu uzņēmējdarbības atbalstam – aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai ar kopējo finansējumu 202 miljoni latu; valsts atbalstītās garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai ar kopējo finansējumu 60 miljonu latu apjomā. Tuvākajā laikā plānots ieviest valsts galvojumus par komersantu kredītiem; atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei; augsta riska aizdevumu programmai; atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai.

No 1.jūnija ieviesta eksportkredīta garantiju sistēma, par kuras ieviešanas nepieciešamību uzņēmēji runājuši gadiem, bet A.Kamparam to salīdzinoši īsā laikā ir izdevies ieviest dzīvē.

Reāli sākusi darboties aprīļa vidū sāktā daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma, kura tiek īstenota ar ES struktūrfondu atbalstu un kurā iedzīvotājiem pieejams finansējums vairāk nekā 40 miljonu latu apjomā.

Pēc A.Kampara iniciatīvas valdība ir nopietni ķērusies pie birokrātisko šķēršļu izskaušanas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai – atcelta norma, kas uzlika tūristu mītnēm un viesnīcām informāciju par ārvalstu tūristiem policijai iesniegt 24 stundu laikā; turpmāk visās valsts iestādēs, kurās jāmaksā valsts nodevas, tiek ieviesti POS termināļi; tāpat paredzēts jau tuvākajā laikā atcelt ierobežojumus vasaras kafejnīcu darbības ilgumam.

Ministrs uzsver, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzlabo maksātnespējas process, lai to padarītu ātrāku, lētāku un efektīvāku un maksātnespējas procesa laikā iesaldētie līdzekļi ātrāk atgrieztos tautsaimniecībā.

A.Kampara uzdevumā Ekonomikas ministrija pašlaik strādā pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna vidēja termiņa periodā (līdz 2015.gadam), kas balstās uz prioritāro tautsaimniecības nozaru noteikšanu un valsts atbalsta instrumentiem šīm nozarēm. Iecerēts, ka tas reāli varētu sākt darboties jau rudenī.

 “Pēc būtības tas nozīmē Latvijas ekonomiskā kursa maiņu par 180 grādiem, pārejot no krahu cietušā uz iekšējo patēriņu balstītā ekonomikas modeļa uz eksportu orientētu ekonomiku,” uzsver ministrs.

Būtiski atzīmēt, ka līdz šim ministra iniciatīvu un redzējumu ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē ir atbalstījušas visas uzņēmēju organizācijas, ar kurām ir bijušas konsultācijas par šo plānu – Tautsaimniecības padome, Mazo un vidējo uzņēmēju padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome. Šodien ministrs par šo plānu konsultējas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre;
Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs