• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par izmaiņām akcīzes preču biznesā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2000., Nr. 8/9 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.8

Par Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta nolikumu

Vēl šajā numurā

12.01.2000., Nr. 8/9

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par izmaiņām akcīzes preču biznesā

Vakar, 11. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks rīkoja preses konferenci par VID Akcīzes preču pārvaldes funkcijām un darba organizāciju, kā arī par izmaiņām to uzņēmēju, kas nodarbojas ar akcizētajām precēm, sadarbībā ar VID. Preses konferencē piedalījās arī VID Akcīzes preču pārvaldes direktors Dzintars Jakāns.

Andris Sončiks

teica:

— Saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta darbu un Ministru kabineta lēmumu Valsts ieņēmumu dienestam ir uzdots pārņemt tās funkcijas, kuras līdz šim pildīja Finansu ministrijas Akcīzes preču pārvalde. Šis darbs norit veiksmīgi, un nu jau 11 dienas ar šiem jautājumiem strādā VID Akcīzes preču pārvaldes nodaļa.

Līdz šim visa akcīzes preču aprite un ar to saistītais bizness bija centralizēts, visi jautājumi, kā arī dokumentācija bija jākārto Rīgā, Finansu ministrijas Akcīzes preču pārvaldē. Tas nozīmē, ka vēl līdz pagājušā gada 31. decembrim visas kontroles funkcijas jebkurā Latvijas teritorijā tika veiktas no Rīgas un jebkuram ar akcīzes precēm saistītajam biznesmenim visi dokumenti bija jākārto tikai Rīgā. Viens no motīviem, kādēļ valdība uzticēja VID pārņemt Finansu ministrijas Akcīzes preču pārvaldes darbu, bija šo funkciju decentralizācija, samazinot tās valstiski svarīgās operācijas, ko varētu veikt tikai Rīgā, un VID teritoriālo iestāžu izveide, lai cilvēkiem būtu iespēja daudzus jautājumus atrisināt savā rajonā, nebraucot uz Rīgu. Līdz ar to tagad būs vieglāk uzņēmējam un lētāk valstij, jo konkrēti jautājumi tiks risināti uz vietām. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajām iestādēm tiks deleģētas šādas funkcijas:

- tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības (rajonu veikali un kioski) reģistrācija, pašlaik ir 8000 šādu tirdzniecības objektu;

- spirta patērētāju, kuru spirta patēriņš nepārsniedz 2000 litru gadā, reģistrācija un uzraudzība (spirta žurnālu reģistrācija, spirta taras marķēšana, piedalīšanās ikgadējās spirta krājumu inventarizācijās), Latvijā pašreiz ir 120 spirta patērētāji;

- no šī gada 1. marta gan fiziskās, gan juridiskās personas, kas izmanto naftas produktus apkurei vai saimnieciskajai darbībai, varēs reģistrēties savā dzīves vai darbības vietas rajonā;

- kontroles pasākumu veikšana pār akcīzes preču ražošanas, uzglabāšanas un realizācijas noteiktās kārtības ievērošanu, Latvijā kontroles pasākumi tiks veikti 15 000 objektos, kurus VID izraudzīsies pēc konkrētiem riska parametriem;

- akcīzes preču apritē konstatēto administratīvo pārkāpumu izskatīšana saskaņā ar Alkohola aprites likumu un tajā noteiktajām sankcijām, teritoriālajās iestādēs varētu tikt izskatīts ap 1000 lietu gadā.

Šīs funkcijas VID teritoriālajām iestādēm ir jāsāk pārņemt no šī gada februāra un jāpabeidz līdz 1. martam.

Finansu ministrijas Akcīzes preču pārvaldē strādāja 62 cilvēki, no tiem 16 darbinieki tika atlaisti, pārējie darbu turpina VID. No 16 darbiniekiem diviem piedāvāts cits darbs.

Uz jautājumu, vai VID darbiniekiem, kuru slodze, pārņemot funkcijas, palielināsies, tiks palielināta arī darba alga, A.Sončiks atbildēja:

Jā, bet tas notiks atbilstoši katra rajona darbinieku plānotajai slodzei. Finansu ministrijas Akcīzes preču pārvaldes finansējumu veidoja arī pašu sniegtie pakalpojumi, ieskaitot visvienkāršākos — dokumentu pavairošanu, kopēšanu. VID ar šī gada 1. janvāri šādus pakalpojumus nesniegs, mūsu Akcīzes preču pārvaldes finansējums ir fiksēts un ietilpst kopējā VID budžetā, tā orientējošā summa ir 235 000 latu gadā. Tas ir apmēram 75% no tās summas, ko tērēja Finansu ministrijas Akcīzes preču pārvalde.

A.Sončiks arī paskaidroja, ka teritoriālo VID iestāžu lēmumus pārsūdzēt varēs tikai tiesā.

Tad runāja Dzintars Jakāns:

— Pārvaldes direktors ir tieši pakļauts VID ģenerāldirektoram. Akcīzes preču pārvaldē būs piecas daļas: licencēšanas konsultāciju daļa, juridiskā daļa, informācijas, koordinācijas un ekspertīžu daļa, uzņēmējdarbības objektu uzraudzības daļa, nodrošinājuma un marķēšanas daļa. Tātad pavisam šajā struktūrā ir 52 štata vietas. Darbības atļaujas ir izsniegtas 21 akcīzes preču noliktavai.

Preses konferencē A. Sončiks vēl iepazīstināja ar pēdējo operatīvo informāciju par valsts ieņēmumiem 1999. gada valsts pamatbudžetā:

— Valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir 557,7 miljoni latu prognozēto 539,8 miljonu latu vietā, tātad tas ir izpildīts par 103, 3%, ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas ir izpildīti par 101%. Visvairāk ieņēmumu veido uzņēmumu nodokļi. Vislielākās problēmas ir ar naftas produktu akcīzes nodokļa izpildi, kas nav izpildīts par 7,8%. Kopumā ieņēmumi no akcīzes nodokļa izpildīti par 98%.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!