Saeimas 2009. gada 16. jūlija ārkārtas sesijas sēdes pulksten 12.00 stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada vasaras trešo ārkārtas sesiju.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Pirmais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Alberta Krūmiņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru uz laiku apstiprināšanu, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Izskatīsim lēmuma projektu “Par Alberta Krūmiņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Igora Aleksandrova deputāta pastāvīgā mandāta apstiprināšanu nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Pēteris Ontužāns.

Komisija ir saņēmusi Pētera Ontužāna iesniegumu, ka viņš atsakās uzņemties deputāta amata pienākumus.

Nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Alberts Krūmiņš.

Komisija ir saņēmusi Alberta Krūmiņa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Komisija aicina atbalstīt lēmuma projektu “Par Alberta Krūmiņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Albertu Krūmiņu dot svinīgo solījumu.

A.Krūmiņš.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Alberta Krūmiņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru uz laiku apstiprināšanu, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Albertu Krūmiņu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Gunta Jāņa Eniņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru uz laiku apstiprināšanu, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Viļņa Edvīna Breša deputāta pastāvīgā mandāta apstiprināšanu nākamais deputāta kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Guntis Jānis Eniņš.

Komisija ir saņēmusi Gunta Jāņa Eniņa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Komisija aicina atbalstīt lēmuma projektu “Par Gunta Jāņa Eniņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala
saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Gunti Jāni Eniņu dot svinīgo solījumu.

G.J.Eniņš.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Satversmi un pareizos likumus.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Eniņa kungs, liekas, ka jūs nepareizi jeb neprecīzi nolasījāt solījuma tekstu, kaut arī tā nav tikai formalitāte. Es gribētu zināt, kas ir pareizie likumi. Es lūgtu jūs vēl vienreiz šo solījumu nolasīt.

G.J.Eniņš.

Likumus nepārtraukti groza.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, jūs varētu atkārtot solījumu, lai nav domstarpību, tā ir tomēr būtiska lieta.

G.J.Eniņš.

Labi, nolasīšu.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gunta Jāņa Eniņa 9.Saeimas deputāta pilnvaru uz laiku apstiprināšanu, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Gunti Jāni Eniņu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Igora Pimenova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Nila Ušakova ievēlēšanu par Rīgas domes deputātu nākamais deputāta kandidāts no politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Igors Pimenovs. Komisija ir saņēmusi Igora Pimenova iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Igora Pimenova 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Igoru Pimenovu dot svinīgo solījumu.

I.Pimenovs.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu zvanu! Zvans nestrādā. Balsosim par lēmuma projektu “Par Igora Pimenova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Igoru Pimenovu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Intas Feldmanes 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Aināra Šlesera ievēlēšanu par Rīgas domes deputātu nākamais deputāta kandidāts no partiju apvienības “Latvijas Pirmā partija un partijas “Latvijas Ceļš”” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Inta Feldmane. Komisija ir saņēmusi Intas Feldmanes iesniegumu, ka viņa piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Intas Feldmanes 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Intu Feldmani dot svinīgo solījumu.

I.Feldmane.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Paldies… Es saprotu, ka zvans vēl joprojām īsti nefunkcionē, tāpēc, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par Intas Feldmanes 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputāti Intu Feldmani ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Mihaila Zemļinska 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Sergeja Dolgopolova ievēlēšanu par Rīgas domes deputātu nākamais deputāta kandidāts no politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Mihails Zemļinskis. Komisija ir saņēmusi Mihaila Zemļinska iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Mihaila Zemļinska 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Mihailu Zemļinski dot svinīgo solījumu.

M.Zemļinskis.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Mihaila Zemļinska 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Mihailu Zemļinski ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Viļņa Edvīna Breša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Gunta Blumberga ievēlēšanu par Ventspils domes deputātu nākamais deputāta kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Vilnis Edvīns Bresis. Komisija saņēmusi Viļņa Edvīna Breša iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Viļņa Edvīna Breša 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Viļņa Edvīna Breša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Vai deputātam Ozoliņam ir kaut kas piebilstams par procedūru? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”) Vai viņš ir kļūdījies ar pogām?

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Ērikas Zommeres 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Leona Līduma ievēlēšanu par Aizkraukles novada domes deputātu nākamais deputāta kandidāts no Tautas partijas Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Ērika Zommere. Komisija ir saņēmusi Ērikas Zommeres iesniegumu, ka viņa piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Ērikas Zommeres 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Ēriku Zommeri dot svinīgo solījumu.

Ē.Zommere.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projekta “Par Ērikas Zommeres 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu deputāti Ēriku Zommeri ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Skaidrītes Pilātes 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Gunāra Upenieka ievēlēšanu par Krāslavas novada domes deputātu nākamais deputāta kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Latgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Skaidrīte Pilāte. Komisija ir saņēmusi Skaidrītes Pilātes iesniegumu, ka viņa piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Skaidrītes Pilātes 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Skaidrīti Pilāti dot svinīgo solījumu.

S.Pilāte.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Skaidrītes Pilātes 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputāti Skaidrīti Pilāti ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Dzintara Jaundžeikara 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Ivara Godmaņa ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no partiju apvienības ““Latvijas Pirmā partija” un partija “Latvijas Ceļš”” vēlēšanu apvienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Dzintars Jaundžeikars. Komisija ir saņēmusi Dzintara Jaundžeikara iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Dzintara Jaundžeikara 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Dzintaru Jaundžeikaru dot svinīgo solījumu.

Dz.Jaundžeikars.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Dzintara Jaundžeikara 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Dzintaru Jaundžeikaru ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Igora Aleksandrova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Sandras Kalnietes ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputāti nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Igors Aleksandrovs.

Komisija ir saņēmusi Igora Aleksandrova iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Igora Aleksandrova 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Igora Aleksandrova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Alekseja Holostova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Aleksandra Mirska ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Aleksejs Holostovs.

Komisija ir saņēmusi Alekseja Holostova iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Alekseja Holostova 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Lūdzu Alekseju Holostovu dot svinīgo solījumu.

Kolēģi, es lūdzu ievērot klusumu zālē! Es lūdzu, lai deputāte Ķikuste apsēžas un arī visi pārējie, kas šobrīd ir pagriezuši muguru tribīnei, apsēžas.

A.Holostovs.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Gods kalpot Latvijai!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par Alekseja Holostova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Alekseju Holostovu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par Lienes Liepiņas 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka sakarā ar Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Liene Liepiņa.

Komisija ir saņēmusi Lienes Liepiņas iesniegumu, ka viņa piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Lienes Liepiņas 9.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu Lieni Liepiņu dot svinīgo solījumu.

L.Liepiņa.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lienes Liepiņas 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputāti Lieni Liepiņu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Godātie kolēģi! Tā kā ir nepieciešama tehniska pauze, lai pārinstalētu balsošanas iekārtu, mēs varētu tikties pēc divdesmit… mazliet vairāk nekā divdesmit minūtēm. Tātad tiekamies pulksten 12.50.

Un paziņojumam vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi tūlīt, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Tātad tiekamies pulksten 12.50.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas 2009.gada 16.jūlija ārkārtas sesiju. Pirms sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris šodien, 16.jūlijā, bezalgas atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam un bezalgas atvaļinājumu šodien, 16.jūlijā, arī deputātei Vairai Paeglei.

Pirms sākam skatīt apstiprināto darba kārtību, lūdzu kolēģus izņemt no balsošanas iekārtām savas balsošanas kartes un ievietot atpakaļ, jo pretējā gadījumā balsošanas sistēma jūs neatpazīs.

Vēlreiz atgādinu: ir jāizņem balsošanas karte no iekārtas un jāieliek atpakaļ – tā, lai parādās uzraksts “MIKR”, un tad jūs esat atkal reģistrēti sistēmā.

Turpinām darba kārtības izskatīšanu ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns likums, kuru mums valdība piedāvā. Taču jāsaka, ka tas, kas mums tiek piedāvāts šodien, ir tikai grozījumi 1998.gada likumā, un faktiski tie ir klasificējami kā mēģinājumi to tikai kosmētiski pielabot, turklāt paredzot, ka šie grozījumi būs spēkā nevis kādu īsu laiku, bet gan būs spēkā nākamos veselus trīs gadus.

Godājamie kolēģi! Man rodas tāda sajūta, it kā nebūtu bijis nekādas administratīvi teritoriālās reformas, man rodas tāda sajūta, it kā tas, ka būs nepieciešami šādi grozījumi, ir nācis kā negaidīts pārsteigums koalīcijai, ļoti konkrēti runājot, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Kolēģi, man rodas tāda sajūta, it kā četrus gadus atpakaļ toreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš nebūtu iedevis šai ministrijai 50 000 latu, lai tā iztaisītu pētījumu, uz kura pamata tiktu izveidots jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums.

Kolēģi! Man rodas arī tāda sajūta, it kā pagājušajā pašvaldību kongresā, kur faktiski tika panākts kompromiss starp valdību un pašvaldībām, kas faktiski rezultējās rezolūcijā, par kuru kongress vienbalsīgi nobalsoja un kuras pamatbūtība bija tāda, ka valdība un pašvaldības atsakās no dalījuma pilsētas un lauku pašvaldībās, plānojot finanšu nepieciešamību, nebūtu spēkā.

Kolēģi! Šī rezolūcija ir spēkā, un man patiešām rada izbrīnu tas, kāpēc valdība šajos grozījumos atkal nāk ar šo dalījumu pilsētās un laukos. Turklāt šis dalījums ir ļoti vulgāri veikts, palielinot to daļu, kas ir pilsētām, ar argumentu, ka ir divas pilsētas – Valmiera un Jēkabpils, kas tagad kļuvušas par republikas nozīmes pilsētām, un savukārt samazinot otru pusi, kas ir lauku pašvaldībām.

Godājamie kolēģi! Rezultāts, ja mēs pieņemsim šo likumu izskatīšanai, būs tāds, ka Jēkabpils un Valmiera kļūs nabagākas, bet galvenā ieguvēja būs Rīgas aglomerācija, kuru droši vien tikai nosacīti var saukt par laukiem.

Godājamie kolēģi! Šajos grozījumos ir paredzēta arī tāda situācija, ka likums, jaunais likums, kura izstrādāšanai ir iztērēti šie 50 000 latu, vispār netiks pieņemts, jo tur ir rakstīts tā: ja likumu līdz 2012.gadam nepieņems, tad Ministru kabinets katru gadu izstrādās Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem tiks izlīdzinātas pašvaldību finanses.

Godājamie kolēģi! Tā kā te ir šāds punkts, tad, es domāju, šādu likumu atbalstīt nevar nekādā gadījumā, jo tā situācija, ka tas nav noteikts likumā, bet Ministru kabinets katru gadu veiks pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, vienkārši radīs tādu situāciju, ka jaunizveidotie, jau esošie un arī bijušie novadi vienkārši nespēs pat vidējā termiņā plānot savas finanses, un līdz ar to normāla saimnieciskā darbība nebūs iespējama.

Godājamie kolēģi! Aicinu šo likumprojektu noraidīt, atdot to atpakaļ valdībai un beidzot pieprasīt no valdības, lai valdība nāk klajā ar jauno likumprojektu, kura sagatavošanai ir iztērēts ievērojams līdzekļu daudzums no nodokļu maksātāju naudas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Bērziņam.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt.

Pirms mēs balsojam, es atgādinu tiem kolēģiem, kuri nokavēja sēdes turpinājuma sākumu, ka, lai balsošanas sistēma jūs atpazītu, ir jāizņem un jāievieto atpakaļ balsošanas kartes. Es ceru, ka visi to ir izdarījuši. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 28, atturas – 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Šos grozījumus Ministru kabinets bija apstiprinājis vēl pirms vēlēšanām budžeta paketes ietvaros. Bet pēdējā brīdī pēc Ministru prezidenta iniciatīvas likumprojekts no paketes tika izņemts, lai nesakaitinātu vēlētājus. Pašreiz līdz kārtējām vēlēšanām vēl ir tālu, un tādēļ viss ir atļauts. Likumprojektā ir daudz nekrietnību, kuras reglamentā paredzētajā laikā pat ir grūti visas pieminēt.

Pirmo divu gadu laikā pēc tā ieviešanas no pensionāru kabatām paredzēts atsavināt pa 3 miljoniem latu gadā, bet trešajā gadā – jau 6 miljonus latu. Pie tam Labklājības ministrija bija kļūdījusies aptuveni divas reizes par labu nodarītā kaitējuma līmeņa pazemināšanai. Jo ministrija uzskata, ka visi pensionāri mirst jau gadu pēc aiziešanas pensijā. Iespējams, ka mūsu valdība tieši par to vienmēr ir sapņojusi. Valdība savā slavenajā likumā par pensiju samazināšanu no 2009.gada līdz 2012.gadam aizmirsa parūpēties par invalīdiem, un šeit tā savu kļūmi labo. Proti, ja invalīds zaudēs darbu, tad pret viņu izturēsies nevis kā pret veselu cilvēku, bet gan daudz sliktāk. Invalīdam nāksies izvēlēties starp savu pensiju un bezdarbnieka pabalstu. Citi būtiskie jaunievedumi atgādina politnekorektu padomju laika anekdoti. Armēņu radio tika lūgts, lai tas nosauc trīs pasaules gala tuvošanās pazīmes. Radio atbildēja: “Tas ir tad, kad krievi ceļ komunismu, ebreji karo, bet vācieši cīnās par mieru.” Lūkojoties uz šā likuma tekstu, gribētos pievienot vēl ceturto pazīmi: tas ir tad, kad latvieši cīnās pret diskrimināciju.

Valdība, ņemot vērā attiecīgo Eiropas Komisijas vēstuli un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, nolēma cīnīties pret diskrimināciju divos aspektos. Pirmais – tas ir tas fakts, ka par diskrimināciju tika atzīts atteikums izmaksāt piemaksu pensijai personām, kuras dzīvo ārpus Latvijas. Otrais – ka par diskrimināciju tika atzīts atteikums Latvijas nepilsoņiem ņemt vērā darba stāžu, kas uzkrāts ārpus Latvijas padomju laikos. Pirmajā gadījumā valdība, sākot ar 2012.gadu, nolēma atcelt piemaksu vispār. Derētu atzīmēt, ka tie 10 procentu un 70 procentu atvilkumi, kuri izsauca šoka stāvokli pensionāriem, neskāra tieši piemaksas. Otrajā gadījumā valdība vēlas atņemt vēlētājiem arī tiesības uz stāžu, kas padomju laikā uzkrāts ārpus Latvijas. Lai jau Latvijas pilsoņi atceras, ka, kamēr viņi ar savām balsīm atbalsta aparteīdu, tikmēr ar viņiem varēs izrīkoties tieši tāpat arī jebkurā citā gadījumā!

Uz mūsu frakcijas jautājumiem, vai ir zināmi šādas diskriminācijas izskaušanas gadījumi, valdība atbildēja ar kautrīgu klusēšanu. Tā ir vienīgā mūsu Latvijas know–how. Tās izgudrotāji, kā tas izriet no attiecīgā valdības sēdes protokola, ir bijuši ministri Šlesers un Godmanis. Pirmais no šiem kungiem savu pieredzi pagaidām izplatīs tikai Rīgas un brīvostas teritorijā, taču otrajam radušās iespējas Latvijas progresīvajā pieredzē dalīties ar visas Eiropas pārstāvjiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas nav par pensijām!”) Likumprojektā ir atrodami arī plusi, piemēram, minimālais pensijas aprēķināšanas termiņa pagarinājums vai daudz elastīgāka dienesta padomju armijā stāža ieskaitīšana. Tomēr mīnusi jūtami pārsniedz plusus.

Bet, ja runājam par sabiedrisko viedokli, vēl maijā pret likumprojektu kategoriski uzstājās arodbiedrības. Pensijas mēs tiešām vairs nevaram samazināt. Vakar to teica arī Ministru prezidents.

Aicinu arī Saeimu pievienoties šim viedoklim un balsot “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pietiek taču!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.

Es atgādinu, ka tehnisku iemeslu dēļ mums zvans ir izgājis no ierindas, tāpēc esiet, lūdzu, uzmanīgi.

Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 27, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās un Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi dalībvalstu Garantiju līgumiem Eiropas Investīciju bankas labā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Ā, zvana nav... Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Patentu līgumu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Daudzes, Āboltiņas, Dalbiņa un Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Annai Seilei. Viņa runās “par”.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Šogad 23.augustā aprit 70 gadu, kopš tika noslēgts noziedzīgais Molotova–Ribentropa pakts, kura sekas bija tādas, ka cieta gan Baltijas valstis, gan Austrumeiropas valstis. Un, lai šādas šausmas turpmāk novērstu, Latvija, Lietuva un Igaunija vienojās vēsturiskajā Baltijas ceļā, apliecinot savu vienotību un kopīgo nostāju attiecībā uz demokrātiju un virzību uz Eiropu. Un 23.augusts… Pēc Latvijas pārstāvja ierosinājuma Eiropas Parlamentā atbilstoši Eiropas Parlamenta deklarācijai, kura tika izsludināta 2008.gada septembrī, noteica, ka 23.augusts Eiropā ir staļinisma un nacisma upuru atceres diena.

Visi nacionālie parlamenti tika aicināti atbalstīt šo ierosinājumu, atbalstīt šo deklarāciju, un, lūk, šodien mēs jau runājam par konkrētu tekstu, kuru ir sagatavojusi “Pilsoniskā Savienība” un ir atbalstījušas piecas no Saeimā esošajām frakcijām, parakstīdamas šā likumprojekta tekstu.

Ir ierosinājums šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu – nodot attiecīgajai komisijai un jau šodien atbalstīt to arī abos lasījumos, lai mēs varētu izskatīt to pietiekami ātrā tempā un likumu izsludināt līdz 23.augustam.

Jāsaka, ka ir ieguldīts ārkārtīgi liels darbs, lai varētu panākt to, ka staļinisma un nacisma upuru atceres diena ir diena par godu tiem cilvēkiem, kuri ir nesuši… kuri bieži vien ir upurējuši savu dzīvību un arī lielās deportācijās cietuši. Un tāpēc arī EDSO, tas ir, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Parlamentārā Asambleja šā gada jūnijā ir atbalstījusi šo Eiropas Parlamenta deklarāciju un sagatavojusi savu deklarāciju, ar kuru ir izteikts daudzu Eiropas valstu atbalsts šādas dienas iedibināšanai. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu, nodot to komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš ir pieteicies runāt “pret”.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Mūsu kalendārā ir divdesmit atceres un atzīmējamās dienas. Ja mēs atbalstīsim priekšlikumu ieviest vēl vienu dienu, tad būs laimīgais skaitlis divdesmit viens, bet tas diez vai nesīs laimi Latvijas tautai.

Atceres un atzīmējamās dienas var sadalīt grupās. Pirmā grupa – tās ir “gaišās” dienas: Ģimenes diena, Skolotāju diena, Latvijas atzīšanas diena. Šādu dienu pavisam ir 9 jeb 45 procenti. Pārējie 55 procenti pārsvarā attiecas uz mitoloģijas jomu. Tās ir 5 varoniskās dienas un vēl 6 – sēru dienas, piecas no tām – genocīda vai okupācijas atceres dienas. Pat ebrejiem ar viņu 2,5 tūkstošu gadu garo vēsturi tik daudz nebūs.

Lūk, šo jau tā nesamērīgi plašo un izplesto grupu mēs vēlamies papildināt vēl ar 23.augustu. Protams, runa ir par Molotova–Ribentropa paktu, starptautisku dokumentu, kas, bez šaubām, ir amorāls dokuments – gandrīz tikpat amorāls kā, piemēram, ASV lēmums par uzbrukumu Irākai, meklējot tur neeksistējošus masu iznīcināšanas ieročus, vai arī lēmums par Dienvidslāvijas bombardēšanu. Starpība ir tikai tā, ka šajā paktā atšķirībā no diviem iepriekšējiem piemēriem nav ne rindiņas rakstīts par karadarbības uzsākšanu pret kādu no valstīm. Gluži pretēji – tas ir pakts par neuzbrukšanu. Protams, pastāv arī protokols par šo paktu, kur vispārējos vilcienos ir teikts par ietekmes sfēru sadalīšanu bez jebkādiem pieminējumiem par konkrētu karaspēka daļu izmantošanu kopīgai karadarbībai.

Dāmas un kungi! Šajā ziņā 1938.gada Minhenes pakts, kuru bija parakstījuši Čemberlens un Hitlers un kurš pilnīgi konkrēti sadalīja Čehoslovakijas teritoriju, daudz vairāk pelna iemūžināšanu.

Tiesa gan, esmu gatavs atzīt, ka pats likumprojekts bija parādījies savlaicīgi – tieši tad, kad tauta pilnā mērā izjuta visu mūsu 16.jūnijā pieņemtā lēmuma burvību. Tagad ir pilnīgs pamats apvainot pensiju pazemināšanā, piemēram, to pašu Ribentropu, bet bērnu pabalstu pazemināšanā – Molotovu. Es tikai baidos, ka cilvēki jums neticēs un nevis ar 23.augustu, bet tieši ar 16.jūniju papildinās genocīda pret latviešu tautu dienu sarakstu.

Man nav saprotams, ko tieši vēlas likumprojekta autori: vai staļinismu savā šā jēdziena izpratnē pielīdzināt nacisma līmenim, vai arī nacismu savā šā vārda izpratnē pacelt līdz staļinisma līmenim. Pirmajā gadījumā viņiem vajag visus bronzas aļošas nojaukt visā Eiropas teritorijā, bet otrajā gadījumā blakus katram bronzas aļošam uzstādīt pa piemineklim Bangerskim, Veisam vai kādam citam esesietim.

Baidos tikai, ka viņu nodomi ir daudz radikālāki: pirmos pieminekļus nojaukt, bet otros – uzstādīt. To pierādīja arī sākotnējā likumprojekta autoru pērnā gada 24.aprīļa balsošana par priekšlikumu atjaunot mūsu kalendārā 16.martā atceres dienu. Un tas fakts, ka šobrīd likumprojektu ir parakstījuši piecu frakciju pārstāvji, tostarp arī Saeimas priekšsēdētājs, tikai pasliktina situāciju.

Šajā jautājumā jūs, dāmas un kungi, esat vienoti un neliekuļojat, tāpēc ejiet un pierādiet visai Eiropai, ka divu vietējo SS divīziju kauja pret antihitleriskās koalīcijas pašām kaujas spējīgākajām karaspēka daļām arī ir jūsu nacionāli un arī vispāreiropeiski svētki.

Aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej, ej projām!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Balsosim par deputātu Seiles, Daudzes, Āboltiņas, Dalbiņa un Grīnblata iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti… Deputāts Štokenbergs vēlas runāt. Jums ir piecas minūtes saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vēlos runāt par šā likumprojekta nodošanu, bet tie motīvi ir tādi, ka es vēlētos, lai šis labais un vajadzīgais likums tiktu izskatīts tiešām steidzamības kārtā un to varētu izdarīt jau šodien, ja vien komisijas sēdi varētu sasaukt. Nav vērts atlikt to visu uz nākamo Saeimas sēdi, kura, kā es saprotu, tiek plānota tikai 6.augustā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Balsojums nav nepieciešams.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Kučinska, Seiles, Grīnblata un Zaķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem mēs esam izskatījuši.

Nākamais ir patstāvīgais priekšlikums. Patstāvīgais priekšlikums ir lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām”, ko iesnieguši deputāti Cilevičs, Agešins, Mirskis, Ivans Klementjevs, Tutins, Ribakovs, Golubovs, Rubiks, Vidavskis un Orlovs.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pirmām kārtām jautājums ir – vai ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Ir! Ir iebildumi! Jā!”) Tā kā ir iebildumi, mums ir jālemj par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pret!”) Viņš runāšot “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirmkārt, šā dokumenta iesniedzējiem nav īstas izpratnes, ko nozīmē darbošanās starpvalstu savienībā. Nu, tas it kā būtu ar nožēlu jāsaprot.

Tālāk. Latvijas valsts līdzdalība NATO ir mūsu valsts galvenais drošības garants, un nevienam nav ne mazāko tiesību to apšaubīt. Šo drošības garantu var tricināt tikai tādi, kam nav vēlmes stiprināt Latviju kā neatkarīgu valsti un kā valsti, kurai ir drošība. Un tāpēc tā interesanti ir paskatīties, ka iesniedzēji tā duāli pieiet šā jautājuma apskatīšanai. Vai nu viņi tiešām nesaprot (to ar līdzjūtību varētu izprast), vai izliekas, ka nesaprot, ko nozīmē NATO partnervalstu sadarbība un ko nozīmē citām valstīm dotie solījumi, un ko nozīmē arī valstu apvienībai NATO dotie solījumi.

Kas vēl ir zīmīgi? Zīmīgi ir tas, ka nesen pie mums Latvijā ieradās NATO augstā amatpersona Jāps de Hops Shēfers tieši pirms savu pilnvaru izbeigšanās. Viņš šeit ne jau nejauši ieradās, viņš šeit ieradās, lai tiktos ar Latvijas augstām amatpersonām, ar militārajiem pārstāvjiem, lai runātu par to, kā tālāk Latvija darbosies NATO ietvaros. Un šīs viņa vizītes laikā taču arī mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers skaidri un nepārprotami pateica, ka Latvija pildīs visas savas saistības. Nekādu šaubu nebija par šo apstiprinājumu.

Gribu arī atgādināt kolēģiem, ka mūsu partnervalstu pārstāvji starptautiskajās misijās ļoti labi izprot Latvijas valsts šodienas stāvokli, un, ja ir runa par sadarbību, tad viņi ir ļoti pretimnākoši, atļaujot izmantot savā rīcībā esošo tehniku un ieročus bez kādas atlīdzības. Un tas ir vairākkārt jau noticis. Un arī tieši vakar, tiekoties ar mūsu militārajiem pārstāvjiem, mēs kārtējo reizi ieguvām apstiprinājumu šim faktam. Un tad iznāk ļoti interesanti: kāds ir pamatojums tricināt Latvijas dotos solījumus, kāda ir vēlme šeit kaut ko tādu pateikt, kas it kā parādītu, ka iesniedzēji, lai arī Saeimas deputāti, lāgā nesaprot, kur viņi īsti atrodas un kur viņi ir ieradušies?

Aicinu kategoriski neapstiprināt šā priekšlikuma izskatīšanu ne nākamajā sēdē, ne kādās komisijās, jo priekšlikums pats par sevi ir absurds.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Viņš acīmredzot runās “par”.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Tieši tā! Es atšķirībā no kolēģa Dobeļa nevērtēšu mūsu kolēģu izpratni un profesionalitātes līmeni, jo man tiešām negribas komentēt visādas paranoidālas bailes.

Jau vairākus gadus mēs runājam par drošību. Tieši tā, kolēģi! Tas ir tieši saistīts ar drošību. Un mums ir jāsaprot, ka drošība nav vienīgi militārā drošība. Jo kāds tad ir valstij galvenais apdraudējums? Nav jau te kāds svešs karaspēks, kas stāv pie mūsu robežām un tikai gaida izdevīgu iespēju mūs iekarot. Mums galvenās problēmas ir finansiāla rakstura drošība, sociāla drošība. Tā ir tā sauktā mīkstās drošības ļoti būtiska sastāvdaļa, kas ir arī mūsdienu koncepcija. Mēs tērējam milzīgu naudu – desmitiem miljonu –, lai uzturētu mūsu karaspēku Afganistānā. Vai tas dod kaut kādu nopietnu ieguldījumu militāro jautājumu risināšanā? Mēs visi ļoti labi saprotam, ka ne. Tā ir lojalitātes demonstrēšana, tā ir tāda solidaritātes izpausme. Pirmām kārtām jau vienai valstij, kas arī uzsāka šo militāro operāciju, – un tā ir ASV. Cik veiksmīga ir šī militārā operācija Afganistānā – par to šobrīd nerunāsim.

Man paliek iespaids, ka patiešām... arvien vairāk nostiprinās iespaids, ka mūsu puiši nav nekas vairāk kā tikai lielgabalu gaļa kaut kādām lielvalstīm, kas risina savus ģeopolitiskos uzdevumus. Mums ir vajadzīga šī nauda citiem mērķiem.

Te Dobeļa kungs runāja visādus skaistus vārdus par drošību, bet viņš balsoja “par” pensiju samazināšanu. Un tas, ka pensionāri saņem pensiju zem iztikas minimuma, apdraud Latvijas drošību daudz vairāk nekā kādas citas valsts vairāk vai mazāk labvēlīga attieksme pret mums. Viņš balsoja “par” skolotāju algu samazināšanu, par finansējuma samazināšanu veselības aizsardzībai. Tās visas ir daudz svarīgākas drošības sastāvdaļas nekā kaut kāda labas gribas demonstrācija un lojalitātes izpausme mūsu sabiedrotajiem.

Jā, protams, uzņemtās saistības ir jāpilda, bet, piedodiet, ne jau prezidents var parlamenta vietā pieņemt šādus lēmumus. Tā ir prerogatīva! Un, ja prezidents uzņemas paust kaut kādus tādus apgalvojumus, nesaskaņojot tos ar parlamentu, tad, piedodiet, tā ir prezidenta problēma. Mēs nevaram atbildēt par to.

Un pats pēdējais. Jā, protams, starptautiskā solidaritāte, starptautiskā sadarbība, uzticamība – tas ir ārkārtīgi būtiski. Bet paskatīsimies, kas ir patiess mūsu draugs.

Mēs visi ļoti labi zinām, kas šobrīd notiek ar Starptautiskā Valūtas fonda kredītiem, un nav noslēpums, ka patiešām mūziku Starptautiskajā Valūtas fondā lielā mērā pasūta tieši ASV. Mums izvirza kaut kādas papildu prasības, ļoti dīvainas prasības, ja var ticēt tam, kas ir minēts medijos, – vēl vairāk paaugstināt PVN. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka tad, kad Saeimas vairākums nobalsoja par PVN paaugstināšanu, nodokļu ieņēmumi samazinājās ļoti būtiski. Paaugstinājām par 3 procentiem, saņēmām mazāk par vairāk nekā 30 procentiem! Un kas notiks tad, ja mēs vēl vairāk paaugstināsim PVN? Un šādam partnerim mums jābūt uzticamam.

Eiropas Komisija neprasa šādas lietas. Eiropas Komisija dod mums naudu uz saprātīgiem pamatiem, un mēs redzam, ka tieši Eiropa ir mūsu patiesais partneris, patiesais draugs.

Es domāju, ka šī lojalitātes izpausme šim lielajam draugam ASV pārāk dārgi izmaksā Latvijai. Tas ir patiess apdraudējums Latvijas drošībai, pirmām kārtām mūsu pensionāru izdzīvošanai, mūsu bērnu tiesību uz izglītību īstenošanai, mūsu cilvēku veselībai un tā tālāk.

Es aicinu jūs tomēr nevadīties no visādām paranoidālām koncepcijām un vadīties no veselā saprāta. Galu galā mūsu valstij jābūt savai stājai. Es domāju, ka mēs esam nobrieduši līdz tam, lai mēs paši varētu lemt, kā tērēt savus līdzekļus, un nerīkotos atbilstoši kārtējā vecākā brāļa norādījumiem. Es aicinu jūs atbalstīt šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jāatzīmē, ka Kārtības rullis vairs neļauj šo patstāvīgo priekšlikumu iekļaut (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš jau nezina!”) šīs sēdes darba kārtībā un šobrīd mums ir jābalso par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Es atgādinu, ka zvans diemžēl ir izgājis no ierindas. Godātie kolēģi, ļoti lūdzu jūsu uzmanību. Šobrīd mēs balsosim par šā lēmuma projekta, šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 62, atturas – 1. Nākamās sēdes darba kārtībā šis patstāvīgais priekšlikums nav iekļauts, līdz ar to tas uzskatāms par noraidītu.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai… Zvans diemžēl nestrādā. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Saeimas Juridiskajā komisijā! Komisijas sēde tūdaļ, sākoties pārtraukumam, Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpā pēc piecām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēde tepat – blakuszālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums ir sēde tūlīt pēc pārtraukuma mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde bez desmit minūtēm divos. Lūdzu sanākt, lai apspriestu vienu samērā īsu jautājumu!

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas… ir, Vaira Paegle… nav, Uldis Ivars Grava… nav, Jānis Klaužs…nav, Andrejs Klementjevs… nav, Guntis Bērziņš… ir, Dagnija Staķe… ir, Anta Rugāte… nav, Baiba Rivža… ir, Inese Šlesere un Artis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vēl vārds paziņojumam deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Komisijas telpās sēde pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Es saprotu, ka zvans ir saremontēts. Varētu varbūt pazvanīt, lai pārējie kolēģi zina, ka jānāk uz zāli.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt Saeimas sēdes darba kārtību, pareizāk sakot, pirms mēs turpinām skatīt Saeimas sēdes darba kārtību, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Visvalža Lāča iesniegumu, ka viņš, balsojot par lēmuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām”, ir kļūdījies un ka viņa balsojums ir “pret”. (No zāles dep. V.Orlovs: “Nē, nē, nē, mēs jau zinām! Atbalstīja!”)

Tagad sākam skatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā… Ziņotājs nav ieradies. Šo mēs pārliekam uz sēdes darba kārtības beigām.

Turpināsim savu darbu ar likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1131/Lp9. Likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrreizēja caurlūkošana. Saņemti divi priekšlikumi. Viens ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Par šā priekšlikuma būtību un par to, kāpēc šis likums tika atdots atpakaļ Saeimai.

Būtībā Juridiskā biroja priekšlikums paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojam būs tiesības iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja varēs uzreiz saprast, ka tam nav pamata. Taču komisijā domas dalījās un daudzi eksperti uzskatīja (un tāpēc arī savulaik mēs šeit, Saeimā, atbalstījām šo principu), ka, lai samazinātu nepamatoto sūdzību skaitu, par šo iesniegumu izskatīšanu tiktu noteikta iesnieguma nodrošinājuma maksa. Es domāju, ka šī nodrošinājuma maksa tomēr bija izsvērts piedāvājums tādā nozīmē, ka tas izslēgtu no spēles tos, kuri raksta sūdzības, tā teikt, sporta dēļ. Jo Iepirkumu uzraudzības biroja darbinieki paskaidroja, ka parasti tās juridiski precīzi noformētas, tās nevar identificēt uzreiz, lai pateiktu, ka tām nav pamata. Bet faktiski šī sūdzēšanās notiek vai nu sūdzēšanās dēļ, vai tādēļ, lai tiešām no citiem pretendentiem saņemtu samaksu.

Un tāpēc man kā deputātam, parastam ierindas deputātam, šķiet, ka tomēr tas iepriekšējais regulējums bija pareizāks.

Tāpēc kā deputāts es nevaru atbalstīt komisijas vairākuma gribu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Jā, obligāti!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 28, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Ābiķis vēlas ko teikt par procedūru? Turpinām ar 2.priekšlikumu.

V.A.Krauklis.

Juridiskā biroja priekšlikums ir komisijas atbalstīts. Bet būtībā, ja mēs esam noraidījuši 1.priekšlikumu, tad, tā kā šie ir savstarpēji saistīti priekšlikumi, faktiski arī šis būtu jānoraida.

Sēdes vadītājs.

Diemžēl liekas, ka tā ir. Līdz ar to šis… pēc būtības tas ir balsojams, jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 23, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrreizēju caurlūkošanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es neatkārtošu dokumenta virsrakstu. Saeimas priekšsēdētājs jau to nolasīja. Strādāsim ar dokumentu Nr.4540.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Tā ir izskatījusi likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu izdarīt to pašu arī Saeimā.

Aicinu jūs balsot “par” šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4541 – likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Godājamie kolēģi! Šis dokuments reglamentē kārtību, kādā veidā notiks gaisa satiksme starp mūsu valstīm. Komisijā neviens priekšlikums uz otro lasījumu nav saņemts. Otrajam, galīgajam, lasījumam komisija ir to atbalstījusi vienbalsīgi.

Aicinu arī Saeimu darīt to pašu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Komisija likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” trešajam lasījumam priekšlikumus nesaņēma. Līdz ar to mēs lūdzam komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja minēto likumprojektu trešajam lasījumam.

Trešajam lasījumam saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, mainot nākamo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot minēto likumprojektu pēdējam, trešajam, lasījumam, izvērtēja vienu Juridiskā biroja priekšlikumu un to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt arī kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kredīt­iestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4545 – likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kuru atbildīgā komisija sagatavojusi trešajam lasījumam.

1.priekšlikums. Iesniedza Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums arī iesniegts no Juridiskā biroja un arī atbalstīts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Citu neko neredzam, raugoties uz 4.priekšlikumu: Juridiskais birojs iesniedza, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 5.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts bez debatēm.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgajā komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 4553. Atbildīgās komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Atbildīgā komisija saņēmusi 23 priekšlikumus… patiesībā nav tikai saņēmusi, bet veidojusi arī savus.

1.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna. Tas ir atbalstīts tikai un vienīgi daļēji, iestrādājot to 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru komisijas vārdā es jūs lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums tāpat ir no strādīgā Leiškalna. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

4. – Kārļa Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Bet par 5.priekšlikumu komisijai un Leiškalnam izcēlās domstarpības. Tas atbalstīts tikai daļēji, un komisija uz tā bāzes izveidojusi savu priekšlikumu, kuru mēs redzam ar numuru 6, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt tieši to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

7. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts tikai daļēji, iestrādājot 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

10. – Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts bez ierunām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

11. – Leiškalna priekšlikums. Komisijai nepatika tā redakcija, līdz ar to tā to pārstrādāja savā redakcijā, kas ir 12.priekšlikumā, kuru aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

13.priekšlikums bija nepieciešams pie 12.¹ panta, un to ir izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Deputāts Imants Kalniņš tāpat ir daļēji atbalstīts 14.priekšlikumā, bet komisija to ir iekļāvusi mūsu jau atbalstītajā 13.priekšlikumā. Līdz ar to par to vairs nebūtu jābalso.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

15. – deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

16. – deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

17. – Leiškalna… Ā, Rugātes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 19.priekšlikumā. Jāpiebilst, ka pie šā ir arī 18. – deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums, arī tas ir guvis daļēju atbalstu komisijā. Un kā rezumējums ir 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

20. – deputāta Leiškalna. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

21. – deputāta Leiškalna. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

22. – deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un izteikts 23.priekšlikumā, kurš ir no atbildīgās komisijas un kuru es jūs aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt šo nozīmīgo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (reģistrācijas Nr.1330/Lp9). Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1.septembris.

Sēdes vadītājs.

1.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.4523 – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Protams, Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2., kas ir precizējuma formā, ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

3. iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Arī to Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Un visbeidzot 4. – arī to iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Juridiskā komisija iesaka šā gada 1.augustu.

Sēdes vadītājs.

1.augusts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Latvijas valsts karoga likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Darbosimies ar likumprojektu Nr.4266. Likumprojekts ir izstrādāts, lai atbilstoši mūsdienu starptautiskajai praksei un protokolārajām normām noteiktu Latvijas valsts karoga lietošanas principus. Likumprojektā ir iekļautas tādas normas, kas reglamentē karoga lietošanu, kā arī normas, kas popularizē Latvijas valsts simbolus un arī to, kad karogi tiek izkārti pie pašvaldību un arī ministriju ēkām. Kā zināms, pie pašvaldību ēkām karogi jau ir. Jaunums ir karoga – vimpeļa lietošanas tradīcijas, kuras plaši izmanto Eiropas Savienībā, bet Latvijā šādas lietas nav.

Komisijā tika diskutēts, aktīvi diskutēts par reglamentēšanas intensitāti, un, ņemot vērā dažu deputātu vienu vai otru viedokli, komisija izskatīja un atbalstīja tieši šo likumprojektu, kā arī lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas valsts karoga likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs.

Šā gada 1.augusts.

Sēdes vadītājs.

1.augusts. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar izskatāmo dokumentu ar numuru 4180 – likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Šo likumprojektu mums ir iesniedzis Ministru kabinets. Juridiskā komisija ar likumprojektu iepazinās un konstatēja, ka ir piedāvāti precizējumi divos no likuma pantiem. Un šo precizējumu nolūks ir Administratīvā procesa likuma pilnvērtīga piemērošana arī attiecībā uz bāriņtiesu darbu.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi un lūdz to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4215. Likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” ir sagatavojis un iesniedzis Ministru kabinets, un šis likumprojekts paredz vairākus precizējumus, kas attiecas uz personu loku, kuras var tikt pieteiktas par deputātu kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī paredz noteikt pārsūdzības kārtību Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem par kandidātu sarakstiem, kā arī vēl citus precizējumus, kas saistīti ar Centrālās vēlēšanu komisijas darbu.

Juridiskā komisija ir iepazinusies ar piedāvāto likumprojektu un to ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece.

Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4214 – likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Arī šo likumprojektu ir iesniegusi valdība, un šis likumprojekts paredz nelielus precizējumus Saeimas vēlēšanu likumā. Nozīmīgākais precizējums ir analoģisks tam, kāds Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā tika izdarīts attiecībā uz to, kādas personas, kādas amatpersonas piesakāmas un kā jārīkojas, kad tās tiek pieteiktas par deputātu kandidātiem.

Tā kā šie likumprojekti ir izskatāmi vienoti, aicinu arī šo atbalstīt. Juridiskā komisija uz pirmo lasījumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece.

Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam Juridiskā komisija gaidīs priekšlikumus līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Labi runāji! Labākā Ābiķa runa!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgo atbalstu.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 21.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Arhīvu likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sūri grūti strādājot, ir sagatavojusi otrajam lasījumam 59 priekšlikumus.

1. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Savukārt 2.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

3. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

4. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

6. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Lūdzu, izturēties klusāk!

J.Lagzdiņš.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

8.priekšlikums ir ierosinājums izteikt 2.pantu jaunā redakcijā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Turpināsim, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

13. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

14. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

16. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

17. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

18. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 20.priekšlikums, ko iesniedza atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

22.priekšlikums – nav akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

23.priekšlikums – arī nav akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

24.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

25. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji akceptēts, iekļaujot normas 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

27. jau esam atbalstījuši.

28. – Staņislava Šķestera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, tas ir jau 29.priekšlikums.

J.Lagzdiņš.

Jā, es atvainojos, 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

30. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Tāpat 31. – TB/LNNK frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Tāpat 32.priekšlikums – arī daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā, 33., priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 22.pantu. Pilnībā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir akceptēts, deputātiem balsojot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

36. – deputāta Staņislava Šķestera priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts jau pieņemtajā priekšlikumā ar 12.numuru un nākamajā – 37., kā arī 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

37. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Savukārt nākamais – 38. ...

Sēdes vadītājs.

Ir atsaukts... Un nākamais, 39., arī ir atsaukts.

J.Lagzdiņš.

Tieši tā!

40. – ārlietu ministra Māra Riekstiņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

41.priekšlikums, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

43. – deputāta Staņislava Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Tāpat komisija ir rīkojusies ar 44. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir iekļauts 45. – atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

46.priekšlikums – ir atsaukts.

Sēdes vadītājs.

Jā, atsaukts.

J.Lagzdiņš.

47. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Arī nākamais – deputāta Staņislava Šķestera priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to priekšlikumā ar 50.numuru.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī nākamais – 49. – ir deputāta Staņislava Šķestera priekšlikums. Iekļauts nākamajā, tātad 50., atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

50.priekšlikumu komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi nākamajā – 52.priekšlikumā, kuru arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot iepriekš pieņemtajā 52. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

54. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

56. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

58. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Un 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Arhīvu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.septembris.

Sēdes vadītājs.

1.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – “Tiesībsarga 2008.gada ziņojums”.

Vārds tiesībsargam Romānam Apsītim.

R.Apsītis (tiesībsargs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas Prezidija locekļi un pārējie Saeimas deputāti! Šodien man jāsniedz neliels ziņojums par tiesībsarga aktivitātēm 2008.gadā un dažām šā gada darba prioritātēm.

Neliels ziņojums tāpēc, ka pilnu ziņojuma tekstu mēs esam nosūtījuši Saeimai jau pirms laba laika, un es ceru, ka deputāti ar šo tekstu ir iepazinušies. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Jā!” Dep. V.A.Krauklis: “Cītīgi!”)

Tiesībsarga birojs strādā vairākos virzienos – pilsonisko un politisko tiesību, krimināltiesību, sociālo tiesību, bērnu tiesību, diskriminācijas novēršanas un labas pārvaldības jomā.

Tiesībsarga birojā 2008.gadā saņemti 2100 rakstveida iesniegumi par daudziem jautājumiem, un gada laikā kopā ar kolēģiem esam snieguši arī 2434 mutvārdu konsultācijas. Kopumā ir ierosinātas 579 pārbaudes lietas, arī 17 pārbaudes lietas pēc tiesībsarga iniciatīvas.

Tiesībsargs 207 gadījumos pēc pieprasījuma ir sniedzis personām informāciju par personu tiesību aizsardzības iespējām. Savukārt 869 gadījumos personas vērsušās pie tiesībsarga nepamatoti un lietās ir sniegti atteikumi.

Viens no visaktuālākajiem jautājumiem pērn bija tiesības uz taisnīgu tiesu. Šī kategorija ieņem pirmo vietu.

Otrs jautājums, par ko iedzīvotāji visvairāk interesējušies, ir tiesības uz mājokli.

Tālāk. Noteikti jāmin arī iedzīvotāju rakstveida iesniegumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu un sniegtās mutvārdu konsultācijas par šiem jautājumiem.

Tiesībsarga biroja eksperti prognozē, ka šogad, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, sūdzības tieši par sociālajiem jautājumiem būtiski pieaugs.

Tāpat starp aktuālākajām cilvēktiesību tēmām pērn bija arī labas pārvaldības princips.

Nozīmīgu vietu ieņem dažādi diskriminācijas jautājumi. Tāpat iedzīvotāji pie tiesībsarga vērsušies arī par tiesībām uz brīvību un drošību. Un arī tāds jautājums kā spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un sodīšanas aizliegums ir bijis aktuāls jautājums.

No pārējiem iesniegumiem jāmin iesniegumi par tiesībām uz īpašumu, par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī par bērnu tiesību jautājumiem.

Šīs ir tās galvenās kategorijas, ar kurām mēs nodarbojāmies.

2009.gadā, tas ir, laika periodā no janvāra līdz jūnijam, jūniju ieskaitot, kopumā jau ir saņemti 988 rakstveida iesniegumi, tā ka turpat vai tūkstotis, un sniegtas ir vairāk nekā 900 mutvārdu konsultācijas. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī šogad viens no aktuālākajiem jautājumiem ir iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, piemēram, ir saņemti 156 jautājumi rakstveida iesniegumos.

Nemainīgi aktuāli ir joprojām sociālo un ekonomisko tiesību jautājumi. Tā, piemēram, par tiesībām uz mājokli pirmajā pusgadā saņemti 67 jautājumi rakstveida iesniegumos, tikpat daudz – par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, bet par tiesībām uz veselības aizsardzību – 39 jautājumi rakstveida iesniegumos.

Tāpat kā iepriekšējā gadā saņemts daudz jautājumu par labas pārvaldības principa ievērošanu (kopā 81 jautājums rakstveida iesniegumos), kā arī par iespējamu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu un dažiem citiem jautājumiem.

Es gribētu norādīt, ka šo sūdzību, iesniegumu izskatīšana aizņem mūsu darba lielāko laiku, procentuāli tas ir visgrūtākais jautājums… tie ir visgrūtākie jautājumi, kuri diendienā ir jārisina.

Tomēr bez tam mēs papildus iesniegumu pieņemšanai un izskatīšanai sniedzam arī savu viedokli un atzinumus dažādām valsts institūcijām, tostarp arī Saeimai. Tiesībsarga biroja juristi līdzdarbojas daudzās Saeimas komisiju organizētajās darba grupās, kurās sniedz savus atzinumus par noteiktiem likumprojektiem vai grozījumiem. Tāpat regulāri ir sniegti viedokļi un atzinumi Satversmes tiesai.

Daži vārdi par starptautisko sadarbību. Aktīvi norisinās starptautiskā sadarbība. Tā kā starptautisko cilvēktiesību dokumentu ievērošanu uzrauga arī starptautiskās institūcijas, tiesībsargs veic aktīvu sadarbību jau ar tām, sniedzot dažāda veida informāciju. Regulāra sadarbība notiek ar Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Savienības institūcijām. Tiesībsargs starptautiskā līmenī ir nacionālais kontaktpunkts naida noziegumu jautājumos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, kā arī nacionālā līdztiesības iestāde diskriminācijas novēršanas jautājumos Eiropas Savienībā.

Cieša sadarbība mums ir ar Eiropas ombudu, kurš pagājušā gada rudenī pēdējās septembra dienās un 1.oktobrī viesojās Latvijā, bija ļoti aktīvs, apmeklēja daudzas iestādes, organizācijas, sniedza priekšlasījumus un arī atbildēja uz jautājumiem.

Īsumā par tādu jomu kā izglītošana un informēšana. Tiesībsarga likumā ir strikti noteikta arī sabiedrības izglītošanas un informēšanas funkcija par cilvēktiesībām, tāpēc tiek veikts aktīvs sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs. Katru mēnesi mēs esam devušies uz Latvijas reģioniem, kur cilvēkiem stāstījuši par Tiesībsarga biroja uzdevumiem un funkcijām, kā arī par cilvēku iespējām aizstāvēt savas tiesības.

Informējam sabiedrību arī ar masu mediju starpniecību un mūsu interneta saitu. Šogad tai pievienojusies vēl jauna mājaslapa bērniem www.tiesībuabc.lv. 2008.gada nogalē tika organizēta tiesībsarga gada konference par tematu “Cilvēktiesības un drošība”. Tika organizētas arī diskusijas un izdoti dažādi informatīvi materiāli. Tāpat Tiesībsarga birojs organizējis mācības gan bāriņtiesu darbiniekiem, gan arī lasījis lekcijas bijušās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas organizētajos izglītojošajos pasākumos kopumā 34 Latvijas pilsētās. Organizētas arī 8 lekcijas bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ārpusģimenes aprūpes iestādēs, patstāvīgu dzīvi uzsākot.

2008.gada otrajā pusē Tiesībsarga biroja darbinieki vadīja apmācības policijas darbiniekiem cilvēktiesību jautājumos. Arī šajā gadā turpinās šīs apmācības, organizēti jau deviņi reģionālie semināri, kā arī skolās un jauniešu centros rīkotas nodarbības bērniem un jauniešiem par dažādiem bērnu tiesību jautājumiem. 1.jūnijā Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas ietvaros apmeklēta Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Gaiļezerā. Tāpat Tiesībsarga biroja darbinieki piedalījušies vairākās zinātniskās konferencēs, diskusijas par dažādiem aktuāliem tiesību jautājumiem organizētas arī Tiesībsarga birojā, piemēram, diskusija “Vardarbība ģimenē: jēdziena izpratne un tā piemērošana praksē”, un bijusi arī diskusija ar vecākiem par pirmsskolas izglītības problēmām.

Tālāk par dažām atsevišķām tiesību jomām.

Bērnu tiesību joma. Vispirms daži vārdi par jēdziena “vardarbība ģimenē” izpratni. Tiesībsargs secināja, ka Valsts policijā un prokuratūrā trūkst vienotas jēdziena “vardarbība ģimenē” izpratnes. Līdz ar to nereti tiek pārkāptas personas tiesības uz drošību. Jēdziens “ģimene” tiek interpretēts, mūsuprāt, pārāk šauri, ar to saprotot tikai laulāto attiecības. Bet bieži dzīvē gadās tā, ka laulība gan tiek šķirta, bet tikai pēc tam tas karš tā īsti sākas starp bijušajiem laulātajiem. Ja pušu starpā laulība nav noslēgta, vardarbības gadījumā policija tāpēc atsakās uzsākt kriminālprocesu, un personai pašai ir jāvēršas tiesā. Tiesībsargs ir aicinājis gan Valsts policiju, gan Ģenerālprokuratūru veicināt vienotu izpratni par vardarbību ģimenē, kā arī novērst konkrētajos iesniegumos minētos personu tiesību pārkāpumus.

Par vardarbību skolā. 2008.gadā tika veikts pētījums par mobinga jeb vardarbības izplatību Latvijas skolās. Šā pētījuma ietvaros, pirmkārt, skolās tika izvietoti plakāti, kas aicina informēt par mobinga gadījumiem. Otrkārt, tika izstrādātas aptaujas anketas izglītības iestāžu vadītājiem. Treškārt, sociālajā portālā draugiem.lv tika aptaujāti bērni un jaunieši vecumā no 8 gadiem līdz 18 gadiem. Un kopumā tika aptaujāti 3150 respondentu. Skolu vadītāju sniegtās atbildes liecina, ka 68 procentos skolu ir konstatēti mobinga gadījumi. 31 procentā skolu ir izstrādāts rīcības plāns, ja ir aizdomas vai jau konstatēts mobinga gadījums, bet 22 procentos skolu mobinga novēršanas plāns ir izstrādes procesā. Tomēr lielākā daļa skolu direktoru atzina, ka labprāt izstrādātu šādu plānu, ja būtu pieejams paraugs. Izpētes gaitā secināts, ka katrā izglītības iestādē jābūt mobinga novēršanas plānam, kas palīdzētu gan pedagogiem, gan skolēniem, gan vecākiem skaidri zināt, kur meklēt palīdzību un kas ir atbildīgs par palīdzības sniegšanu. Tādēļ ir būtiski apkopot un popularizēt mobinga novēršanas labās prakses piemērus, kas jau veiksmīgi tiek īstenoti izglītības iestādēs.

Mūsu atzinums par mācību grāmatām. Jā, pagājušajā gadā Tiesībsarga birojs sagatavoja atzinumu, vai mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā noteikto. Atzinumā tika analizēti nacionālie un starptautiskie tiesību akti, kas regulē valsts garantētās tiesības uz bezmaksas izglītību, to saturu un apjomu. Atzinumā tika konstatēts, ka nodrošinājums ar mācību grāmatām ir tiesību uz bezmaksas izglītību neatņemama sastāvdaļa. Līdz ar to valsts pienākums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā un starptautiskajos dokumentos paredzētās tiesības un nav pieļaujama situācija, ka bērnu vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par saviem personiskajiem līdzekļiem.

Par diskrimināciju, diskriminācijas novēršanas jomu. Tiesībsargs 2008.gadā ir uzstājies kā pārstāvis trijos tiesvedības procesos diskriminācijas aizlieguma... protams, šā principa pārkāpuma lietās. Divas no tām ir izbeigtas ar pušu noslēgtu izlīgumu, bet trešajā tiesībsargs bija iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdza Augstāko tiesu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā ar jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju, kas ir būtiska izskatāmajā lietā.

Par dažām nozīmīgākajām pārbaudes lietām.

Nepilsoņu tiesības. 2008.gadā Tiesībsarga birojs veica apjomīgu pārbaudes lietu, kurā tika vērtēta nepilsoņu tiesību atbilstība cilvēktiesību prasībām. No cilvēktiesību teorijas un starptautiskajiem dokumentiem izriet, ka atkarībā no personas pilsonības statusa valsts ir tiesīga brīvi noteikt tikai politisko tiesību apjomu, bet attiecībā uz visām pārējām pamattiesībām, tādām kā pilsoniskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, valstij ir pienākums ievērot diskriminācijas aizlieguma principu uz pilsonības pamata. No tā izriet, ka būtībā šajās tiesību jomās valstij ir pienākums garantēt vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no personas pilsonības, izņemot gadījumus, ja atšķirīga attieksme ir noteikta ar likumu, tai ir leģitīms mērķis un tā ir samērīga.

Daži vārdi par diskriminējošām un aizskarošām reklāmām. Pēc vairākām tiesībsarga norādēm pārbaudes lietās par diskriminējošām reklāmām reklāmas kampaņu pasūtītāji un veidotāji arvien biežāk vēršas Tiesībsarga birojā ar lūgumu, lai mēs vispirms izvērtējam iecerētās reklāmas atbilstību cilvēktiesību prasībām. Un šis jautājums, šī griešanās pie Tiesībsarga biroja liecina par to, ka būtībā ar tiesībsarga viedokli viņi grib rēķināties, un bieži arī, protams, šis viedoklis tiek ņemts vērā, kaut gan mēs esam ievērojuši, ka praksē dažkārt viena otra iestāde, kā ir darījusi, joprojām turpina darīt un ievietot reklāmas, kas būtībā pēc sava rakstura ir diskriminējošas.

Sociālo un ekonomisko tiesību joma. Tiesību un sociālo nodrošinājumu jomā tika skatītas vairākas pārbaudes lietas par normatīvo aktu sociālajā jomā pretrunām ar Satversmē nostiprinātajiem principiem, piemēram, par vecuma pensijas pārrēķināšanas kārtību personām ar invaliditāti, par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku pensiju aprēķināšanas kārtību, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksu ieslodzītajiem.

Veselības aizsardzības jomā tika skatītas vairākas pārbaudes lietas par zāļu kompensēšanas kārtību, piemēram, kompensējamo zāļu saraksta veidošanas pamatprincipiem un kompensācijas ierobežojumiem. Viedoklī Satversmes tiesai tika pausta nostāja, ka zāļu kompensēšanas apjoma ierobežojums individuālos gadījumos līdz 10 000 latu gadā vienai personai ir nesamērīgs.

Daži vārdi par krimināltiesību jomu. Tiesībsarga biroja darbinieki pagājušā gada laikā ir veikuši vairākus braucienus uz ieslodzījuma vietām un konstatējuši tur diezgan būtiskus pārkāpumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šie pārkāpumi parasti ir tikai daļēji novērsti vai dažkārt pat atstāti novārtā. Piemēram, Jēkabpils cietums ir “izslavēts” mūsu valstī ar to, ka tur bieži tiek pārkāpti likuma panti un likuma normas.

Interesants ir arī jautājums par atskurbšanas telpām. Arī mēs esam iegriezušies šajās atskurbšanas telpās, ko agrāk mēs vienkārši saucām par atskurbtuvēm, un skatījušies, kādi tur ir apstākļi un vai ir kādi normatīvie akti, kas reglamentē situāciju šajās telpās. Mēs esam konstatējuši, ka praktiski nekādi akti nepastāv un līdz ar to šīs telpas ir ļoti drūmas un cilvēkam nepiemērotas. Nav noteiktas prasības, kādām jābūt šīm telpām, nav noteikts, kādas personas te ir jāievieto un kāda ir medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība.

Ļoti īsi par pilsonisko un politisko tiesību jomu. Par nepieciešamajām Civillikuma un Civilprocesa likuma izmaiņām attiecībā uz personas rīcībnespējas atzīšanu un rīcībspējas atjaunošanu.

Izvērtējot Tiesībsarga birojā saņemtās sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem rīcībnespējas atzīšanas procesos un procesos, kas tiek ierosināti par rīcībspējas atjaunošanu, kā arī izanalizējot esošo regulējumu likumos, mēs esam konstatējuši, ka Latvijā nav paredzēta daļēja rīcībspējas atņemšana. Likums paredz iespēju personai tikai pilnībā atņemt rīcībspēju. Tas izraisa dažkārt gluži neparedzamas sekas. Mēs esam uzsākuši arī pētījumu par tiesībsarga kompetenci, izskatot sūdzības par tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo, redziet, izskatot šādas sūdzības, bieži it kā nonākam pretrunā ar to, ko mēs drīkstam attiecībā uz tiesu darbu.

Tiesas ir neatkarīgas, un iejaukties tiesu darbā mēs nedrīkstam. Bet kur ir šis robežpunkts, kur ir šī robežjosla, cik tālu mēs drīkstam iet un cik tālu mēs nedrīkstam iet? Lūk, tas ir jautājums, kas mūs ļoti interesē.

Un visbeidzot par labo pārvaldību. Politisko brīvību īstenošana praksē nereti ir administratīvā procesa efektivizēšanas un tas pats vai tas pats labas pārvaldības jautājums.

Tiesībsarga biroja ekspertu viedoklis pērn ir uzklausīts administratīvā procesa efektivizēšanas darba grupās. Taču vēršu uzmanību uz to, ka procesa efektivizēšanas resursi faktiski jau ir izsmelti. Un ir iespējams, ka nāksies palielināt administratīvo tiesu tiesnešu skaitu, jo rindas administratīvajās tiesās aug augumā. Vēl viena rezerve, ko vajadzētu izmantot, ir – tieši tagad, samazinātā budžeta apstākļos, censties izmantot, cik vien mēs varam likuma ietvaros, tiesnešu palīgu palīdzību šajos jautājumos.

Pie 2008.gada labajiem darbiem pieskaitāmi konkrētie gadījumi, kuros ar tiesībsarga iejaukšanos tika atrisināti dažādi jautājumi, piemēram, par pareizu darbavietas izziņu izsniegšanu pensijas saņemšanai, neskaidrību un neatbilstību pašvaldības reģistros un Valsts zemes dienesta informācijā novēršanu un sakārtošanu, kā arī vēl vairāki citi jautājumi.

R.Apsītis.

Mēs esam ieskicējuši visās šajās jomās savas darba prioritātes arī šajā gadā. Gads jau ir pusē, jau ir jūlijs, pusgads jau ir pagājis… Mēs esam pievērsuši uzmanību arī tādiem jautājumiem, kas iepriekšējos gados netika aplūkoti. Es ar ļoti lielu interesi noklausījos, ka jūs tikko kā nobalsojāt par to, ka likumā ir jāuzlabo dzīvesvietas deklarēšanas kārtība.

Mēs arī esam saskārušies ar šiem jautājumiem, un mums ir radušies savi priekšlikumi.

Tas, godātie deputāti, īsumā ir viss, ko es tādā ļoti ātrā pārskrējienā varēju jums pastāstīt par to, ko mēs esam darījuši pagājušajā gadā un ko darām vai esam iesākuši darīt šajā gadā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies tiesībsargam.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. Atgādinu, ka debašu laiks ir piecas minūtes.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj un Prezidija locekļi, un cienījamie kolēģi! Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis es biju klāt sēdēs, kurās mēs… jā, varam teikt, sīki un detalizēti izskatījām Tiesībsarga biroja arodbiedrības iesniegtās apsūdzības pret tiesībsargu Romānu Apsīti un ar prasību atbrīvot viņu no amata.

Es domāju, ka šī arodbiedrības rīcība ir ļoti neētiska, jo kritizēt savu priekšnieku, protams, var katrs, bet veids, kā tas tika darīts, ir “netīrs” un neētisks. Ļoti neētisks! (No zāles: “Kauns! Tas taisnība! Nožēlojami!”)

Proti, es šodien, zinādams to, ka nevaru runāt visu laiku, ka man nebūs iespējas – un es arī to saprotu – 5 minūtēs izteikt visu to, ko mēs dzirdējām no šo arodbiedrības pārstāvju puses komisijas sēdē, es griezos pie dažiem deputātiem… Un es viņiem neko nepārmetu, es tikai gribēju savākt piecus parakstus, jo mana doma bija tāda, ka mums, Saeimai, kurai nākotnē būs jāsaskaras, kā jūs zināt, ar valsts ierēdņu ētikas kodeksu… Mēs vēl sastapsimies ar šiem jautājumiem, un šis tad būtu ļoti labs precedents – izmeklēt šo arodbiedrības locekļu neētisko rīcību pret Romānu Apsīti, jo tur presē parādās… Kā tas izrādījās komisijas sēdē, tas noticis, iepriekš nerunājot ar Romānu Apsīti, kurš vienmēr ir bijis atvērts cilvēks, kurš neatsakās no debatēm un disputiem, tāpēc uzrakstīt visrupjākās apsūdzības, proti, ka ir zemiska rīcība, represijas, izrēķināšanās ar cilvēkiem…

Man bija tā iespēja 1988.gada oktobrī būt ievēlētam Latvijas Tautas frontes pirmajā 100 cilvēku domē. Un tur mēs darbojāmies ļoti aktīvi toreiz, sēdes bija ļoti biežas. Un viens no visvairāk cienītiem cilvēkiem šajā domē… Arī es iepazinos ar šo cilvēku, un viens no visnosvērtākajiem, no visinteliģentākajiem bija profesors Romāns Apsītis. (No zāles: “Pareizi! Pareizi!”)

Es pateicos par tiem vārdiem, kurus es dzirdu šeit no saviem kolēģiem Sēžu zālē, un es vēlreiz domāju… un es arī mēģināšu to darīt – tomēr panākt, lai šo cilvēku neētisko rīcību izskatītu Saeimas kaut kāda sastādīta komisija… lai mēs nodrošinātu ierēdņu ētikas kodeksa pieņemšanu nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apsīša kungs! Es nezinu, protams, jūsu nesaskaņas, domstarpības ar jūsu darbiniekiem, bet es gribu pateikt no sava viedokļa, ka, vērtējot jūsu līdzšinējo darbību un dokumentus, kas nāk no jūsu biroja, jūs pārprotat cilvēktiesības, liekot tās daudz augstāk par valsts un tautas interesēm! (No zāles: “O-o!”) Lūk!

Un to es saku pilnīgi skaidri un gaiši, jo mūsu sašķeltajā divkopienu sabiedrībā jūs dodat nepareizus, es teiktu, pat kaitīgus, signālus, ka nepilsoņiem aizvien vairāk… ka nepilsoņi aizvien vairāk jāpielīdzina pilsoņiem. To jūs esat skaidri un gaiši deklarējis atbildēs PCTVL frakcijai, kur ir virkne Latvijas valstij nepieņemamu priekšlikumu, kas runā pretī arī Latvijas likumdošanai.

Lai būtu precīzs, tūlīt citēšu jūsu priekšlikumus.

Pirmais. Jūs sakāt: “Uzskatu, ka nepilsoņiem uzliktais ierobežojums saņemt 1.kategorijas speciālo atļauju, licenci, apsardzes darbības veikšanai nav samērīgs ar sabiedrisko darbību kā leģitīmu mērķi un līdz ar to būtu pārskatāms.” (No zāles dep. J.Pliners: “Sen ir laiks!”)

Otrais. Citēju: “Uzskatu, ka nav pamata izslēgt nepilsoņus no to personu kategorijas, kurām ir tiesības iegūt detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, statusu.”

Trešais. Arī to citēju: “Atzīstams, ka nepilsoņiem noteiktie ierobežojumi iegūt zvērināta advokāta un profesionāla patentpilnvarotā statusu ir nesamērīgi.”

Ceturtais jūsu secinājums: likumos par zemes reformas pabeigšanu noteiktie ierobežojumi nepilsoņiem veikt darījumus ar zemi nav samērīgi. Jūs sakāt, ka nepilsoņiem ir dodamas daudz lielākas tiesības nekā Eiropas Savienības pilsoņiem.

Nākamais. “Būtu ieteicams,” jūs rakstāt, “balstoties uz tiesībpolitikas apsvērumiem, skatīt jautājumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijas Republikas nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas.” (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu ja!”)

Un sestais kopīgais jūsu secinājums attiecas uz mums, parlamentāriešiem. Citēju: “Uzskatu, ka likumdevējam būtu jāpārvērtē nepilsoņu ierobežojumu pamatotība un samērīgums.” Lūk, tādi secinājumi nāk no jūsu biroja, jūsu parakstīti!

Un kur nu vēl tā smieklīgā lieta, ka jūs valsts karoga pacelšanu pie ēkām attiecīgajās dienās uzskatāt par cilvēktiesību pārkāpumu! Tas ir smieklīgi un nepieņemami.

Tādēļ es vēlreiz atkārtoju, ka jūsu nostāja, manuprāt, ir nepieņemama un visai kaitīga. Un, ja skatītu no šā viedokļa, tad patiešām droši vien derētu paskatīties, ka jūsu atrašanās šajā amatā ir visai apšaubāma.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Brīvību nepilsoņiem!” Dep. J.Dobelis: “Tikai lai par lietu runā!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs uzklausījām un izlasījām ļoti interesantu, izsmeļošu tiesībsarga ziņojumu. Acīm redzams, ka oficiālie cilvēktiesību aizstāvji neguļ bez darba. Un tas, par ko runāja Tabūna kungs, ir Tiesībsarga biroja darbības ļoti neliela sastāvdaļa. Acīmredzot, ņemot vērā apmeklētāju sūdzības, galvenais ir dzīvokļa jautājums un citas ekonomiskās problēmas, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu. Es pats Latvijas Cilvēktiesību komitejas ietvaros, sabiedriskās organizācijas ietvaros, ļoti ilgi strādāju ar cilvēku pieņemšanu, un sūdzības ir līdzīgas. Nu lai tomēr šīs sūdzības izskata oficiāla struktūra, kas ir ar savu budžetu, un palīdz konkrētam cilvēkam!

Kas ir šajā ziņojumā, un kā šeit trūkst? Acīmredzami nav nekādas problēmu hierarhijas. Kas ir galvenais – nav teikts. Nav arī uzdevuma nedz likumdevējam, nedz valdībai, ko darīt pirmām kārtām, lai nokārtotu visas vai kaut daļu cilvēktiesību problēmu Latvijā.

Un otra lieta. Saeimas sēdē 18.jūnijā mēs skatījām Patvēruma likumu, un katras piecas sekundes no šīs tribīnes ziņotājs teica: “Tiesībsarga biroja priekšlikums.” Komisija tos noraidīja. Agešina kungs kliedza no vietas: “Balsot!”, un tikai 20 balsojumi, ne vairāk, bija pozitīvi par šiem priekšlikumiem. Diemžēl tāda ir kopējā attieksme pret cilvēktiesībām Tiesībsarga birojam un likumdevēja vairākumam.

Un varbūt vēl par tiesu lietām. Ir daudz tiesībsarga slēdzienu, bet diemžēl nekādas kustības, lai novērstu konstatētos trūkumos dažos likumos, nav. Taču Tiesībsarga birojam ir daudz tiesību gan likumdošanas jomā, gan arī Tiesībsarga birojam ir tiesības vērsties Satversmes tiesā.

Un līdz ar to, teiksim, mēs uzskatām, ka Tiesībsarga birojs diemžēl tikai konstatē problēmas, bet negrib tās atrisināt, neskatoties uz to, ka pilnvaras šim birojam ir un ka mēs samērā nesen šo pilnvaru loku tam paplašinājām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Apsīša kungs! Šodien, šķiet, “Latvijas Avīzē” bija tā karikatūra par čūskām azotē. Mežavilka karikatūra. Mežavilka zīmējums, manuprāt, ļoti spilgti atainoja esošo situāciju, un šī karikatūra pēc būtības ir ļoti skarba, bet patiesa. Manā skatījumā, šie “eksperti” (pēdiņās) jeb atzinumu sagatavotāji ir čūskas azotē, un faktiskos iemeslus, kāpēc tika dibināta šī arodbiedrība, jūs zināt vislabāk... Es gan nezinu, vai komisijā par tiem tika runāts, bet tie ir tīri merkantili, jo tā ir pretestība vispārējam atalgojuma samazinājumam valstī, un tā ir metode vai mēģinājums, kādā veidā ietekmēt... mēģināt torpedēt Tiesībsarga biroju.

Uz Tiesībsarga biroju pirms tam kandidāts bija Nils Muižnieks. Paldies Dievam (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Paldies, tiešām!”), ka mums izdevās viņa ievēlēšanu novērst ar aizklāto balsojumu, un bija milzīgas cerības tiešām uz Romāna Apsīša kandidatūru. Taču nu sanāca tā, ka tās čūskas azotē un kabatās salīda vai nu nemanāmi, vai kaut kādu speciālu norādījumu vadītas, vai kā citādi... Bet man šķiet, ka tas tomēr liecina par nepilnīgu kontroli savu padoto rīcībā.

Savulaik, kad es stājos tieslietu ministra amatā, es izjutu ļoti, ļoti lielu spiedienu... Tas bija 1995.–1996.gadā. Es izjutu ļoti lielu spiedienu arī no tādiem pašiem publisko un starptautisko tiesību ekspertiem, kuri strādāja toreiz Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamentā un Starptautisko tiesību departamentā. Es biju spiests izlasīt katru dokumentu pilnībā no A līdz Z. Es biju spiests labot katru dokumentu. Es strādāju ilgi, kamēr es šo darbu pabeidzu. Un gada laikā šie darbinieki mainīja savu nostāju. Desmitiem reižu viņi mēģināja panākt, lai es parakstu Mazākumtautību konvencijas virzīšanu... Daudzas reizes man centās dažādā veidā piespēlēt Cilvēktiesību konvencijas un tās protokola ratifikācijas likumprojekta virzīšanu.

Jā, šādi mēģinājumi bija, bet toreiz to darīt bija stipri vien par agru. Tas prasīja milzīgas pūles. Un es te negatavojos mācīt pieredzējušu... manuprāt, Latvijā vienu no visatzītākajiem juristiem. Un ne tikai juristiem, bet arī tiesību vēsturniekiem. Es vienkārši gribu atgādināt tai komandai, kas stāv aiz viņa, – viņa padomniekiem, ka tas, kas notiek šeit, Saeimā, likumdošanas iniciatīvu jautājumā, ir stingri jākontrolē, jo eksperti vai nu nesaprot, vai negrib saprast, ka šī iestāde pieņem ne tikai likumus, bet arī politiskus lēmumus.

Tā ka novēlu jums veiksmi turpmākajā darbā! Domāju, ka deputāta Lāča teiktie pateicības vārdi varbūt ir nedaudz pārspīlēti, bet Tabūna izteiktā kritika ir pārāk barga. Es vienkārši novēlu stingrāk kontrolēt savus padotos un atbrīvoties no tām čūskām, kas salīdušas azotē.

Veiksmi jums darbā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Jūs zināt, ka iepriekšējās Saeimas laikā pēc tālaika Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja Tiesībsarga likumu, kas regulē gan tiesībsarga darbu, gan Tiesībsarga biroja darbu. Un šīs institūcijas augstākais mērķis ir katra Latvijas iedzīvotāja cilvēktiesību aizsardzība un labas valsts pārvaldes nodrošināšana. Komisija, izstrādājot likumu, vēlējās tiesībsargu redzēt kā simbolu šo tiesību aizstāvēšanai, lai katrs iedzīvotājs Latvijā justos drošs un aizsargāts visos jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību nodrošināšanu.

Mūsu sadarbība ar Saeimas komisiju divu gadu laikā ir bijusi ļoti cieša, un līdz ar to kā šīs komisijas vadītāja es vienkārši vēlos dažos vārdos teikt, kā reāli šis darbs ir ritējis. Man ir jāuzteic zinošie biroja darbinieki un konstruktīvā sadarbība, taču ir vairākas lietas, ko arī komisijas sēdēs mēs esam pārrunājuši un kas saistītas ar darba uzlabošanu.

Pirmkārt, tā ir spēja būt prestižai, cieņpilnai institūcijai ar labu reputāciju, pirmām kārtām nodrošinot stabilu biroja darbu bez iekšējiem konfliktiem, un par to ir atbildīgs gan tiesībsargs, gan ikviens no šā biroja darbiniekiem, jo katrs no viņiem pārstāv šo prestižo institūciju.

Otrkārt. Ko vēlos teikt no komisijas puses? Mēs gribētu redzēt likumdošanas nepilnību novēršanu. Gan biroja budžets, gan kapacitāte ir pietiekama, lai mēs varētu sagaidīt precīzus priekšlikumus likumu grozījumiem, kā arī par taisnīgas tiesas nodrošināšanu un tiesas procesu uzlabošanu, precizējot likumdošanu, jo šis ir bijis visbiežākais sūdzību iemesls. Mēs vēlamies redzēt arī konkrētus priekšlikumus par vardarbības ģimenē izpratni un precīzu definēšanu un šīs vardarbības novēršanu.

Un līdz ar to, ka mēs redzam iespējas šā darba uzlabošanai vairākos punktos, mēs aicinām uzklausīt šo ziņojumu un atbalstīt to, taču vienlaikus aicinām arī uzlabot Tiesībsarga biroja un tiesībsarga izpratni par visiem jautājumiem un nodrošināt šīs institūcijas stabilu lomu un stabilu vietu sabiedrībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir no šodienas debatēm skaidrs tas, ka tiesībsarga darbs ir bijis labs. (No zāles: “Jā! Pareizi!”) Un, es domāju, tas fakts, ka tiesībsargs ir kritizēts par savu liberālo attieksmi attiecībā uz nepilsoņiem, par to savu viedokli, ka tur ir pārmērīgi ierobežojumi likumdošanā, – tas liecina tikai par to, ka tiesībsargs ir varējis stāvēt pāri politiskajam pasūtījumam un politiskajai dienas kārtībai un ir varējis, vadoties no likumdošanas, gan nacionālās, gan starptautiskās, arī pieņemt korektus lēmumus.

Es domāju, ka tiesībsargam priekšā stāv arī diezgan nepateicīgs darbs, jo, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, droši vien darba tirgū aizvien vairāk pieaugs dažādu diskrimināciju skaits. Visticamāk, pieaugs diskriminācija vecuma, dzimuma pazīmju dēļ. Es domāju, ka tiesībsargam arī droši vien būtu kaut kas sakāms par strādājošo pensionāru diskrimināciju. Bet lai tiesībsargs pieņem šādus lēmumus pats un parāda, kāda ir viņa pozīcija! Katrā ziņā mēs arī aicinām tiesībsargu būt vairāk proaktīvam, vairāk informēt cilvēkus par viņu tiesībām, un aicinām viņu turpināt darbu, neskatoties uz visām grūtībām, kas viņu gaida.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai tiesībsargs vēlas ko piebilst vēl? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag! Pietiek!”) Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pēc debatēm runā vienīgi tiesībsargs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Manas cilvēktiesības tiek aizskartas!”)

R.Apsītis.

Ļoti godātie deputāti! Paldies jums par piezīmēm, kritiskajām piezīmēm, labiem vārdiem, ne visai labiem vārdiem, kurus jūs man adresējāt.

Es esmu cilvēks, kas diezgan ilgi jau šajā pasaulē nodzīvojis un uzaudzējis esmu biezu ādu, bet jutīgu. Jutīga gan tā ir, un tāpēc paldies visiem, kas šeit uzstājās! Man nav ne pret vienu nekāda naida – arī ne pret tiem, kas teica visniknākos vārdus, jo katram bija sava taisnība, un es to visu lieku aiz auss. Lieku aiz auss!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Jautājums izskatīts.

Pārejam pie pēdējā šodienas sēdes jautājuma – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, kura dokumenta numurs ir 4564. Iesniegti un komisijā izskatīti 13 priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3. – arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Arī 4. ir Satiksmes ministrijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

5. – arī Satiksmes ministrijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

6.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izveidotajā 7.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

8. – parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Arī 9. – Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

10.priekšlikums – atbalstīts. Arī saņemts no Bergholca.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

11. – arī Bergholca priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Un arī 12.priekšlikums saņemts no Bergholca. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Un pēdējais, 13., priekšlikums saņemts no Bergholca. Arī atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka Saeimas Prezidija sēde būs pulksten 15.30, bet pulksten 16.00 sāksies šīs vasaras ārkārtas sesijas jau ceturtā sēde, kuras darba kārtību Prezidijs tūlīt apstiprinās.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ausma Ziedone-Kantāne (No zāles A.Ziedone-Kantāne: “Labdien, mans mīļais draugs!”), Augusts Brigmanis… ir, Vladimirs Buzajevs… ir, Vaira Paegle, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Ainars Latkovskis, Ērika Zommere, Guntis Bērziņš, Leopolds Ozoliņš, Dagnija Staķe… ir, Anta Rugāte, Juris Sokolovskis… Kur ir? Nav. Jānis Strazdiņš… (No zāles: “Ir!”) Ir. Inese Šlesere, Artis Pabriks, Skaidrīte Pilāte… Ir? Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada vasaras ārkārtas sesijas trešo sēdi pasludinu par slēgtu, un, kā jau teicu, ārkārtas sesijas ceturtā sēde sāksies pulksten 16.00.

Saeimas Prezidija sēde pulksten 15.30.