Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš savā pirmajā ministra preses konferencē vakar, 28.jūlijā:

Savā pirmajā preses konferencē, kā iekšlietu ministram tiekoties ar žurnālistiem, Mareks Segliņš pastāstīja par iecerēm, darāmajiem darbiem un pirmajiem iespaidiem, kas gūti divās darba nedēļās. Ministrs atzina, ka ir iepazinies ar iekšlietu sistēmu, apzinājis problēmas un izvirzījis konkrētus uzdevumus, kas pamatojas uz Valdības deklarācijā rakstīto.

Galvenais secinājums, kas iekšlietu ministram radies, iepazīstoties ar iekšlietu sistēmu, ir tas, ka tur strādā "īstie cilvēki". M.Segliņš uzskata, ka priekšstats, kas izveidojies par policijas un citiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem kā par strādāt nevarošiem un negribošiem, ir aplams.

"Cilvēkiem ir vēlme strādāt, un, ja kādu, visbiežāk jau finansiālu, apsvērumu pēc kādu darbu neizdodas paveikt tik labi, kā iecerēts, tas patiešām sāp gan pašiem darbiniekiem, gan vadībai," ir pārliecināts iekšlietu ministrs. Viens no pirmajiem ministra rīkojumiem ir bijis uzdot visām struktūrvienībām sagatavot konkrētas rīcības programmas darba uzlabošanai. Atsaucība ir bijusi liela, parādīta vēlme risināt problēmas, kas vēl vairāk nostiprinājis ministra pārliecību par sistēmas darbinieku ieinteresētību un entuziasmu. "Mans uzdevums ir iespēju robežās veicināt jebkuru iniciatīvu, sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kas grib strādāt," atzīmēja M.Segliņš. Viņš nenoliedza arī trūkumu un vājo vietu esamību Iekšlietu ministrijas struktūrās un darbībā, bet pastāstīja, ka tās ir "fiksētas un iezīmētas" un tiek meklēti risinājumi.

Runājot par Iekšlietu ministrijas un sava darba prioritātēm, M.Segliņš par svarīgāko uzdevumu atzina cīņu pret kontrabandu. "Kontrabandas apkarošana būs nesaudzīga un sistemātiska," uzsvēra ministrs. Viņš pastāstīja, ka jau ir izstrādāta konkrēta programma, kā to darīt, un ka zina, kas šajā virzienā tiks darīts šodien, rīt un pēc pāris nedēļām, tikai darba specifika neļauj viņam būt pārāk atklātam ar žurnālistiem. Viens no kontrabandas apkarošanas pamatakmeņiem būs stingra kontrole uz valsts robežas, tirgos un citur. "Latvijas valsts nav liela, un neticu, ka nav iespējams tikt galā ar kontrabandu," ir pārliecināts iekšlietu ministrs, uzsverot, ka cīņa ar šo negatīvo parādību būs iekšlietu sistēmas prioritāte, kamēr vien viņam būs dota iespēja strādāt. Motivējot savu pārliecību, M.Segliņš atgādināja, ka kontrabanda nav kriminālnoziegums vien, tā grauj valsts ienākumu sistēmu un samazina valsts kasē ienākošās naudas daudzumu. "Kontrabanda līdzīga mērim vai vēzim, kas lēnām grauž godīgo uzņēmēju un ražotāju, visu tautsaimniecības attīstību, kā arī apdraud un atbaida potenciālo ārvalstu investoru."

Pavisam ar kontrabandas apkarošanu tieši nodarbojas sešas institūcijas, netieši — divas, un šajā apstāklī iekšlietu ministrs saskata zināmu problēmu. "Ja par kādu lietu atbild daudzi un ar to nodarbojas daudzi, tad bieži vien rezultāti izpaliek," domā M.Segliņš. Par nepieciešamu viņš uzskata spēku koncentrāciju vienā vai divās struktūrās. Kontrabandas apkarošanas un koordinācijas centrs, kas ir nesen izveidots tieši ar šādu domu, savu ideju īsti neattaisno. Tā darba pilnveidošana un uzlabošana arī ir viens no ministrijas uzdevumiem.

Par vienu no Latvijas vājajiem punktiem, kas ļauj plaukt tādai parādībai kā kontrabanda, iekšlietu ministrs uzskata valsts robežu šķērsošanas kontroli. "Absurda ir situācija, ka smagās automašīnas bieži vien bez aizķeršanās šķērso robežu, bet privātpersonai nereti nākas gaidīt pāris stundu, lai aizbrauktu atpūsties uz kaimiņu valsti," savu neapmierinātību pauda M.Segliņš. Nodrošināt privātpersonām un privātajam transportam operatīvas robežas šķērsošanas iespējas ir viens no Valdības deklarācijā ierakstītajiem uzdevumiem un arī viens no galvenajiem Iekšlietu ministrijas un ministra darbiem.

Vēl viena problēma, kurai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība un kura ir cieši saistīta ar kontrabandu, ir korupcija. Iekšlietu ministrs atzina, ka ikviens kontrabandas gadījums ir saistīts ar korupciju — turklāt pašu iekšlietu sistēmas darbinieku vidū, tāpēc korupcijas izskaušanai ir jābūt nemitīgi prioritāram uzdevumam, mērķim, uz kuru nepārtraukti jāiet, par kura pastāvēšanu ne mirkli nedrīkst aizmirst.

Šī gada pirmajā pusgadā ir atklāti 65 kontrabandas gadījumi, un daudzas aizdomās turamās personas ir iekšlietu sistēmas darbinieki, pastāstīja iekšlietu ministrs. Viņš pieļāva iespēju, ka jau tuvākajā laikā Latvijā tiks pārņemta Lietuvas pieredze korupcijas jautājuma risināšanā — izveidota īpaša iekšlietu ministram pakļauta struktūra, kuras galvenais uzdevums būs korupcijas faktu izmeklēšana un nemitīga novērošana iekšlietu sistēmā.

"Jebkurā korupcijas gadījumā ir divas puses — devējs un ņēmējs, un izplatīta parādība ir tā sauktā mazā korupcija, kas dažkārt ir izdevīgāka devējam nekā ņēmējam. Kaut vai tie piecīši vai desmitnieki, ar ko nereti tiek maksāts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Ir jādomā, kā izvairīties no situācijām, kad šāda maksāšana ir iespējama," uzskata M.Segliņš. Lai samazinātu "mazās korupcijas" gadījumus, par vienu no uzdevumiem iekšlietu ministrs uzskata panākt, lai iespējami mazāk cilvēkam būtu jākontaktējas ar ierēdņiem, ieviešot principu, ka "no kabineta uz kabinetu ceļo papīri, nevis cilvēki". Maksimāli jācenšas samazināt situācijas, kad nauda tiek iekasēta uz vietas, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumos.

Izmaiņām ir jābūt arī ceļu policijas un patruļdienesta darbā, koncentrējot uzmanību uz kontroli, nevis sodīšanu, ir pārliecināts iekšlietu ministrs. Viņš paskaidroja, ka policijai ar savu klātbūtni jāsamazina un jānovērš noziegumi un pārkāpumi, nevis jāparādās tikai tad, kad ir jāsoda vai jāfiksē jau izdarītais. "Policijai ir jābūt uz šosejas, nevis krūmos, tai jābūt uz ielas, lai katrs pilsonis to redzētu un zinātu, ka vajadzības gadījumā tur var vērsties pēc palīdzības. Arī potenciālais noziedznieks padomās, vai paveikt iecerēto, ja tuvumā būs policijas darbinieks," uzskata iekšlietu ministrs.

M.Segliņš preses konferencē pieskārās arī jautājumam par iespējamo kadru mainību iekšlietu sistēmas vadošajos amatos. Viņš uzsvēra, ka nav nācis neko ārdīt vai graut, ka galvenais kritērijs, kas noteiks viena vai otra cilvēka atbilstību ieņemamajam amatam, būs profesionalitāte. "Turklāt neviens lēmums netiks pieņemts aizmuguriski, tas notiks atklāti un godīgi," uzsvēra M.Segliņš.

Iekšlietu ministrs runāja arī par vadības līgumiem: "Uzskatu, ka vadības līgumiem ir jābūt. Iespējams, to ir noslēgts par daudz. Tādēļ, slēdzot jaunus līgumus, tiks izvērtēts katrs konkrētais cilvēks individuāli. Ar tiem cilvēkiem, ar kuriem jau esmu ticies un par kuru spējām un vēlmi strādāt esmu pārliecinājies, līgumi tiks noslēgti uz laiku līdz gada beigām, ja būs kādas šaubas,— uz trīs mēnešus ilgu pārbaudes laiku. Vispār vadības līgumi būs, bet tie būs pilnīgi atklāti. Jebkurš varēs saņemt informāciju, kuri saņem piemaksas un cik lielas, un es jebkurā brīdī būšu gatavs to pamatot."

Daudz sūdzību neilgajā laika sprīdī kopš stāšanās amatā iekšlietu ministrs saņēmis par valsts akciju sabiedrību "Valsts robežbūve". Tas vien, viņaprāt, liecina par tur pastāvošajām problēmām. Taču M.Segliņš uzskata par pāragru spriest par vainīgajiem, tomēr šis jautājums ir īpašā viņa uzmanības lokā.

Iekšlietu ministrs iepazīstināja žurnālistus arī ar savas padomnieku komandas veidošanas gaitu un pastāstīja, ka kopumā tajā ir septiņas štata vietas, to atalgojums svārstās no 167 līdz 220 latiem pirms nodokļu nomaksas. M.Segliņam ir bijušas sarunas ar vairākiem dažādos jautājumos kompetentiem cilvēkiem par padomnieku vietām, bet pagaidām viņa komandā strādā tikai divi cilvēki, kas palikuši savos amatos no iepriekšējā ministra laika. Par ārštata padomnieku strādās bijušais kriminālpolicijas priekšnieks Laimonis Liepiņš.

Iekšlietu ministrs arī pastāstīja, ka regulāri, reizi divās nedēļās, iecerējis izbraukt uz kādu Latvijas vietu ārpus Rīgas, lai iepazītos ar situāciju un iekšlietu struktūru darbu visos reģionos. Drīzumā notiks viņa pirmais izbraukums uz Daugavpili.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore