Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Irēna Kucina. Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti

Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija. Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne.

• Linda Neivalde. Vai abonents var lauzt līgumu bez līgumsoda

No saistību vienpusējas izbeigšanas pirms termiņa izrietošais līgumsods ir aktuāls jautājums tiem abonentiem, kurus neapmierina esošā elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte. Atsevišķos gadījumos abonentam ir tiesības vienpusēji lauzt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda samaksas. Rakstā autore vēlas apspriest aktuālu jautājumu elektronisko sakaru nozarē par atsevišķiem gadījumiem, kad abonentam ir tiesības vienpusēji lauzt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda samaksas. Rakstā apspriests arī jautājums, kas ne vien saistīts ar elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, bet arī līgumsodu apmēru, kas ir atsevišķas diskusijas vērts.

• Kristīne Neimane. Līgumiskie aizliegumi un parādnieka tiesības

Laikā, kad liela daļa cilvēku nespēj pienācīgi pildīt savas saistības pret bankām (kreditoriem) un īsti nezina, kā risināt radušos situāciju, pie kuras viņi turklāt nejūtas īsti vainīgi, ir svarīgi apskatīt, kādas tiesības parādniekam piešķir likums, lai viņš varētu sekmīgi nokārtot savas saistības pret banku (kreditoru). Uzsvaru vēlos likt uz vārdu “sekmīgi”, jo nebūt nav tā, ka likums parādnieku atstājis bez rīcības iespējām, lai tas bezpalīdzīgi gaidītu sava īpašuma izpārdošanu piespiedu izsolēs. Cits jautājums, kā likumu piemērojam. Kā zināms, ikvienam parādniekam, kurš lielāka vai mazāka aizdevuma dēļ iesaistījies līgumattiecībās ar banku, viņa īpašums ieķīlāts, reģistrējot attiecīgu hipotēku, kura, uzreiz jāatzīmē, ir lielāka, nekā reāli izsniegtais aizdevums, jo attiecīgi nodrošina arī iespējamos blakus prasījumus, kā to paredz Civillikuma 1290. pants.

• Dace Blese. Valsts aizsardzība asimetrisko draudu laikmetā – starptautisko tiesību aspekti

Kopš 2001.gada 11.septembra ir pagājuši gandrīz astoņi gadi, tomēr diskusijas joprojām nerimstas. Joprojām tiek diskutēts par bruņota konflikta definīciju, par apsteidzošās pašaizsardzības pielietošanas tiesiskumu, valsts atbildības jautājumiem terorisma kontekstā, kā arī citiem ļoti diskutabliem un tajā pašā laikā loģiskiem jautājumiem. Notikumi kopš 2001.gada 11.septembra liecina, ka asimetriskie draudi, kuru intensitāte īpaši pieaugusi pēdējos astoņos gados, ievērojami ietekmējuši arī starptautisko tiesību attīstību. Ir parādījušās nopietnas izmaiņas ANO statūtu 51.panta interpretācijā, parādījušās jaunas pašaizsardzības tiesību doktrīnas, kuras tiek lietotas arī praksē, kā arī ir vērojamas izmaiņas terora aktu kvalifikācijā.

• Ērika Lazareva. Par Zaudējumu atlīdzināšanas likuma normu atbilstību Satversmei

Šo publikāciju autore ir sagatavojusi saistībā ar savu promocijas darbu “Valsts materiālās atbildības pienākums nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā”. Promocijas darba mērķis ir konstatēt iespējamās normatīvo aktu neatbilstības Satversmei un par šiem trūkumiem sniegt savu viedokli. Izvēlētā temata aktualitāte izriet no apsvēruma, ka Latvijā ir visai nedaudz autoru, kas ir pētījuši valsts atbildības un zaudējumu atlīdzināšanas institūtu. Turklāt šie pētījumi ir datējami ar 2003. un 2004.gadu, proti, līdz Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās dienai. Jāpiebilst, ka neviens autors gan nav pieskāries šīs tēmas izpētei saistībā ar normatīvā regulējuma atbilstību Satversmei.

“Jurista Vārda” redakcija