Par Lietuvas Republikas prezidentes darba vizīti Latvijā 16.–17.jūlijā un tikšanos ar Latvijas augstākajām amatpersonām

Tiekoties ar Valsts prezidentu…

“Mēs esam brāļu tautas. Mums ir vienas saknes, ļoti tuvi vēstures ceļi. Tie nav vienādi, bet pēdējos 100 gadus mēs esam pavadījuši kopā. Mēs reizē dibinājām savas valstis un vienmēr esam centušies sadarboties. Mēs esam kopā veikuši ceļu uz Eiropas Savienību un NATO. Arī šī brīža ekonomiskās grūtības mums ir kopīgas,” tā 16.jūlijā atzīmēja Valsts prezidents Valdis Zatlers pirms pirmās darba tikšanās ar jauno Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kura bija ieradusies darba vizītē Latvijā tikai četras dienas pēc stāšanās amatā.

Valsts prezidents pauda prieku par iespēju sveikt Lietuvas prezidenti Latvijā ne tikai savā, bet visas Latvijas tautas vārdā. 

“Svarīgākais ir tas, ka jūs esat šodien šeit, Latvijā, jau pirmajā sava darba nedēļā. Tas nozīmē, ka mūsu valstu sadarbība turpinās, un Jūs ar savu rīcību to pierādāt. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība arī turpmāk būs veiksmīga,” uzsvēra V.Zatlers. Viņš norādīja, ka Latvijai un Lietuvai ir kopīgas intereses enerģētikas jautājumos un kopīga Baltijas jūras stratēģija, tādēļ ir būtiska regulāra abu valstu sadarbība ikdienā, tajā skaitā starp augstākajām amatpersonām.

Pateicoties par draudzīgo uzņemšanu, arī D.Grībauskaite uzsvēra, ka latvieši un lietuvieši ir brāļu tautas visās iespējamajās nozīmēs. Viņa norādīja, ka Lietuva turpmāk daudz uzmanības veltīs sadarbībai ar Ziemeļvalstīm un ka šajā sadarbībā labprāt redzētu vienotu Baltiju. Tāpat Lietuvas prezidente atzina, ka Lietuva ir gatava atbalstīt Latviju grūtībās, turklāt arī viņa personīgi ar savu pieredzi finanšu jomā Eiropas Savienībā centīsies sniegt nepieciešamo atbalstu.

Tikšanās laikā Lietuvas un Latvijas prezidenti pārrunāja enerģētikas politikas jautājumus, īpaši pievēršoties kopīga Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus izveidei un Visaginas atomelektrostacijas attīstībai. Apspriežot Eiropas Savienības (ES) aktualitātes, abu valstu prezidenti atzinīgi vērtēja bijušā Polijas premjerministra ievēlēšanu Eiropas Parlamenta prezidenta amatā, jo tas atspoguļo ģeogrāfiskā līdzsvara ievērošanu kandidātu izvēlē ES augstajiem amatiem. D.Grībauskaite un V.Zatlers pauda atbalstu Zviedrijas prezidentūras prioritātēm ES, jo tās atbilst abu valstu interesēm. V.Zatlers un D.Grībauskaite atzīmēja transatlantisko saišu nozīmi, kā arī bija vienisprātis, ka ES ir jābūt vienotai ārpolitikai.

Sarunas gaitā V.Zatlers un D.Grībauskaite arī apmainījās viedokļiem par valstu ekonomisko un finanšu situāciju, pievēršoties katras valsts paveiktajam un iespējamajiem risinājumiem ekonomiskās augšupejas veicināšanai, kā arī vienojās, ka abu valstu sadarbībai ir liela nozīme un tagad Latvijai un Lietuvai ir īpaši jāturas kopā.

Valsts prezidenta preses dienests

… ar Saeimas priekšsēdētāju

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piektdien, 17.jūlijā, tikās ar Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Sveicot kaimiņvalsts jauno prezidenti Latvijas parlamentā, Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja Latvijas un Lietuvas attiecības gan oficiālā, gan neformālā līmenī, atzīstot, ka “mūs vieno kopīga vēsture, kopīgas intereses un ciešas saites cauri gadsimtiem”. Viņš norādīja, ka abu valstu tuvās attiecības simboliski raksturo valsts augstāko amatpersonu pieņemtā prakse īsi pēc stāšanās amatā apmeklēt kaimiņvalstis.

“Mūsu spēks ir vienotībā,” sarunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs, akcentējot reģionālās sadarbības nozīmi, lai Eiropas Savienības un citu organizāciju līmenī viena reģiona valstis panāktu savu interešu aizstāvību. Tas, ka panākta vienošanās par energotīklu starpsavienojuma izbūvi starp Zviedriju un Baltijas valstīm, ir viens no veiksmīgiem kaimiņvalstu aktīvas sadarbības piemēriem, atzina G.Daudze. Arī Lietuvas prezidente uzsvēra šī projekta nozīmi, norādot, ka tas ir būtisks solis, lai atbrīvotos no padomju laikā mantotās monopolizētās elektroapgādes sistēmas, lai dažādotu elektroenerģijas piegādātājus un Baltijā izveidotu vienotu elektroenerģijas tirgu.

Interesējoties par jaunās Visaginas atomelektrostacijas projekta virzību, Saeimas priekšsēdētājs apliecināja Latvijas interesi un gatavību piedalīties šajā projektā. D.Grībauskaite informēja, ka darbi pie projekta izstrādes turpinās veiksmīgi, akcentējot, ka līdztekus jaunās ražotnes izbūvei ļoti svarīgi ir uzlabot elektropārvades tīklus un nodrošināt iespēju pārdot saražoto enerģiju brīvā tirgū.

Lietuvas prezidente uzsvēra nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanā, atzīstot, ka aicinās Lietuvas parlamentu uz vēl aktīvāku sadarbību ar Latvijas kolēģiem. Sadarbība starp trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentiem NB8 formātā, kā arī Baltijas asamblejas (BA) ietvaros ir būtiska, lai panāktu Ziemeļeiropas reģiona valstīm svarīgus risinājumus, atzina D.Grībauskaite. Informējot par BA aktualitātēm, BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs akcentēja šī gada augustā gaidāmo Baltijas ceļa divdesmitgades pasākumu nozīmi.

Savukārt, informējot par parlamenta darba aktualitātēm, G.Daudze uzsvēra, ka Saeima, sekojot Eiropas Parlamenta aicinājumam, vakar nolēma 23.augustu, Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas dienu, Latvijā noteikt par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.

Saeimas preses dienests

… ar Ministru prezidentu

17.jūlijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Latvija ir otrā valsts, kuru Lietuvas prezidente apmeklē pēc stāšanās amatā, līdz ar to šī bija abu amatpersonu iepazīšanās tikšanās.

Pēc tikšanās amatpersonas sniedza īsu paziņojumu par pārrunāto. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pastāstīja: “Tikšanās laikā ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti pārrunājām divpusējo sadarbību ekonomikas jomā, enerģētikas jautājumus, Baltijas enerģētikas tirgus atvēršanu un Zviedrijas–Baltijas starpsavienojumu. Tāpat apspriedām jautājumus, kas Latvijai un Lietuvai ir svarīgi Eiropas Savienības kontekstā, tai skaitā par iespējām atlikt Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējuma maksājumus, kas palīdzētu straujāk apgūt Eiropas Savienības fondus ar mazāku valsts līdzfinansējumu. Pārrunājām arī virkni citu jautājumu.”

Lietuvas prezidente D.Grībauskate izteicās: “Ar premjeru Valdi Dombrovski mēs esam labi pazīstami ilgu laiku – kā finanšu ministri mēs strādājām kopā, kā arī sadarbojāmies Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Mūsu šīsdienas diskusija bija ļoti draudzīga un uz sadarbību vērsta. Mēs vienojāmies, ka ir svarīgi koordinēt ekonomikas jautājumu starp abām valstīm gan pārrobežu preču plūsmas jomā, gan nodokļu politikā. Mans galvenais mērķis ir konsolidēt Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienībā ekonomikas jautājumos.”

Daļa Grībauskate pauda nostāju: “Šodien daudz runājām arī par Latvijas sarunām ar Starptautisko valūtas fondu. Pirms vairākiem gadiem esmu ieguvusi pieredzi sarunās ar Starptautisko valūtas fondu. Kā prezidente nepieciešamības gadījumā es varu runāt ar Starptautiskā valūtas fonda dalībvalstīm un tā valdi, kā arī ar Eiropas Savienību. Mana pieredze var noderēt.”

Lielāko daļu divpusējās sarunas abas puses veltīja ekonomiskās krīzes jautājumu apspriešanai, aktualizējot gan Latvijas un starptautisko aizdevēju sarunu gaitu un rezultātus, gan turpmāko abu valstu sadarbību krīzes pārvarēšanā un ar ekonomiku saistītu lēmumu pieņemšanā, kas var atstāt ietekmi arī uz visu Baltijas reģionu. Šajā aspektā kā īpaši nozīmīga tika vērtēta nodokļu politikas saskaņošana, lai novērstu nodokļu atšķirību negatīvo ietekmi uz valstu attīstību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīgs ir kopīga Baltijas valstu elektrības tirgus izveides jautājums. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ir funkcionējošs tirgus Baltijas valstīs, kas ietver gan tirgus atvēršanu Igaunijā, gan reālu tirgus liberalizāciju Lietuvā. Paralēli tirgus liberalizācijai Latvija sagaida arī konsekventu infrastruktūras un jaunu jaudu projektu realizāciju.

Runājot par elektrības starpsavienojuma projektu, V.Dombrovskis atzinīgi novērtēja starp Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas energokompānijām noslēgto saprašanās memorandu, kas ir devis iespēju iesniegt pieteikumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros piešķirtajam finansējumam enerģijas starpsavienojumu izbūvei.

Lietuvas prezidente informēja V.Dombrovski par Visaginas AES projekta virzību, uzsverot, ka septembrī gaidāma projekta ekspertīze, kas ļaus to attīstīt. V.Dombrovskis uzsvēra, ka šis projekts ir nozīmīgs visa Baltijas reģiona elektrības tirgum. Valstu sadarbības pamats jaunās stacijas būvniecībā šobrīd ir 2006.gada 27.februāra Traķu saprašanās memorands. To parakstīja triju Baltijas valstu premjeri, vienojoties par atbalstu jaunas atomelektrostacijas celtniecībai ar līdzvērtīgiem nosacījumiem un ievērojot konsensu partneru starpā.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre