Par Latvijas stratēģiskās attīstības plānu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ceturtdien, 16.jūlijā, pēc Ministru prezidenta un citu atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas uzdeva Ministru kabinetam līdz 4.septembrim iesniegt komisijai Latvijas stratēģiskās attīstības plānu 2009.–2013.gadam, kurā būtu ietverta ekonomiskās situācijas analīze, prioritātes un mērķi, kā arī sasniedzamie rezultāti un to sasniegšanai 2009. un 2010.gadā veicamie pasākumi.

Komisija secināja, ka Latvijai ir nepieciešams jauns stratēģiskās attīstības plāns, jo šobrīd spēkā esošie stratēģijas dokumenti ir sagatavoti laikā, kad bija pavisam cita ekonomiskā situācija, turklāt neviens no plāniem nav aktualizēts. Arī Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma ir vispārīga un nekonkrēta, tā nav balstīta uz detalizētu esošās situācijas analīzi un neatbilst reālajai situācijai, norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

 “Patlaban nav neviena stratēģiska attīstības dokumenta, kas atbilstu šā brīža ekonomiskajai situācijai un noteiktu valdības prioritātes un sasniedzamos rezultātus krīzes apstākļos,” komisijas sēdē teica I.Sudraba.

Deputāti noskaidroja, ka laika periodā no 2008.gada decembra līdz 2009.gada jūlijam valstī ir izstrādāti aptuveni 20 dažādi plāni, taču, kā norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, nav viena stratēģiskā redzējuma. RAPLM izstrādājusi jaunu plānu, definējot trīs prioritātes – ekonomikas izaugsmes veicināšana, sociālās spriedzes mazināšana un valsts pārvaldes efektivitāte un pakalpojumi, taču valdība to noraidījusi, norādot, ka iepriekš minētie sasniedzamie rezultāti jau integrēti spēkā esošajos plānošanas dokumentos.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis deputātiem skaidroja, ka jauna stratēģiskā dokumenta izveide nav “divu nedēļu jautājums”, tādēļ ir jādomā, vai aktualizēt spēkā esošos dokumentus vai veidot jaunu.

Tāpat Ministru prezidents deputātus informēja, ka patlaban valdība strādā, lai veicinātu ES fondu administrēšanas sistēmas optimizāciju un šonedēļ valdības sēdē esot pieņemti lēmumi, kas paātrinās ES līdzekļu apgūšanu. ES līdzekļu pieprasījumu iesniegšanas periods ir samazināts no ceturkšņa līdz mēnesim, savukārt projektu izvērtēšanas periods ir saīsināts līdz 10 dienām, ar iespēju pagarināt to līdz 20 dienām. Arī Eiropas Komisija ir apliecinājusi gatavību ieviest paātrinātu līdzekļu atmaksu Latvijai, skaidroja V.Dombrovskis.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš komisijas vārdā uzdeva Ministru kabinetam līdz 4.septembrim iesniegt informāciju par pasākumiem, kas vērsti uz ekonomikas stabilizācijas dokumentos noteikto uzdevumu izpildi un tiem atvēlēto finansējumu, kā arī līdz 20.augustam informēt komisiju par turpmākajiem pasākumiem ES fondu vadības sistēmas vienkāršošanā.